Atpūta un izklaide, kas atjauno spēkus

”Vai ēdat, vai dzeŗat, visu to dariet Dievam par godu.” (1. KORINTIEŠIEM 10:31.)

1., 2. Kāpēc to, kas sagādā prieku, var uzskatīt par ”Dieva dāvanu”, bet kāds brīdinājums lasāms Bībelē?

IR DABISKI izjust vēlēšanos darīt to, kas sagādā prieku. Jehova pats ir laimīgs Dievs, viņš grib, lai mēs priecātos par dzīvi, un bagātīgi dod visu, lai tas būtu iespējams. (1. Timotejam 6:17.) Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Es atzinu, ka cilvēkiem nav nekā labāka kā priecāties.. tas tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks, neraugoties uz nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzeŗ un nereti pat dzīvi arī bauda.” (Salamans Mācītājs 3:12, 13.)

² Atpūšoties un priecājoties pēc labi padarīta darba, cilvēks uzkrāj jaunus spēkus, īpaši tad, ja kopā ar viņu ir ģimene un draugi. To tiešām var uzskatīt par ”Dieva dāvanu”. Protams, Radītāja dāsnums nenozīmē, ka mēs drīkstam līksmot bez jebkādas mēra sajūtas. Bībelē ir nosodīta dzeršana, rijība un netikumība, un tajā lasāms brīdinājums, ka cilvēki, kas nododas tam visam, ”neiemantos Dieva valstību”. (1. Korintiešiem 6:9, 10; Salamana Pamācības 23:20, 21; 1. Pētera 4:1—4.)

3. Kas mums palīdz palikt garīgā nomodā un paturēt prātā Jehovas lielo dienu?

³ Tagad, grūtajās pēdējās dienās, kristiešiem vairāk nekā jebkad agrāk jādomā, kā apdomīgi dzīvot sabojātā pasaulē, nepielāgojoties tās dzīvesveidam. (Jāņa 17:15, 16.) Kā jau bija paredzēts, mūsdienu cilvēki ”mīl vairāk baudas nekā Dievu” un ”nenāk pie saprašanas”, kaut gan visi fakti liecina, ka pavisam drīz sāksies ”lielās bēdas”. (2. Timotejam 3:4, 5; Mateja 24:21, 37—39.) Jēzus brīdināja savus sekotājus: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks.” (Lūkas 21:34, 35.) Mēs esam Dieva kalpi un esam apņēmības pilni ņemt vērā Jēzus brīdinājumu. Atšķirībā no cilvēkiem bezdievīgajā pasaulē, kas ir mums visapkārt, mēs cenšamies palikt garīgā nomodā un paturēt prātā Jehovas lielo dienu. (Cefanjas 3:8; Lūkas 21:36.)

4. a) Kāpēc ir grūti atrast pieņemamu izklaides veidu? b) Kāds padoms ir atrodams Vēstulē efeziešiem, 5. nodaļas 15. un 16. pantā?

 ⁴ Atturēties no visa sliktā, kas ir pasaulē, nav viegli, jo Sātans to ir padarījis pievilcīgu un viegli pieejamu. Īpaši sarežģīti ir atrast pieņemamu izklaidi un atpūtu. Lielākā daļa no tā, ko piedāvā pasaule, ir vērsta uz ”miesas kārību” apmierināšanu. (1. Pētera 2:11.) Kaitīga izklaide ir sastopama sabiedriskās vietās, bet ar dažādas lasāmvielas, televīzijas, interneta un videofilmu starpniecību tā ir pieejama arī mājas apstākļos. Tāpēc Dieva Rakstos ir lasāms brīdinājums, ko kristiešiem būtu prātīgi ņemt vērā: ”Raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!” (Efeziešiem 5:15, 16.) Tikai tad, ja sekosim šim padomam, kaitīga izklaide nesāks mūs vilināt un neatņems laiku un spēkus, bet pretējā gadījumā tā var pat sagraut mūsu attiecības ar Jehovu un kļūt par mūsu bojāejas iemeslu. (Jēkaba 1:14, 15.)

5. Kas mums dod vislielāko atvieglojumu?

⁵ Tā kā kristiešiem ir saspringts dzīves ritms, ir pilnīgi saprotams, ka viņi reizēm izjūt vajadzību pēc atpūtas. Salamana Mācītāja grāmatas 3. nodaļas 4. pantā sacīts, ka ir ”savs laiks smieties” un ”savs laiks diet”. Tātad Bībelē atpūta netiek atzīta par laika izniekošanu. Taču atpūtai jābūt tādai, kas palīdz atgūt spēkus, nevis apdraud mūsu garīgumu vai traucē garīgo darbību. Nobrieduši kristieši no savas pieredzes zina, ka lielāka laime ir dot. Jehovas gribas pildīšana ir galvenais viņu dzīvē, un viņi izjūt patiesu ”atvieglojumu savām dvēselēm”, uzņemdamies Jēzus patīkamo jūgu. (Mateja 11:29, 30; Apustuļu darbi 20:35.)

Kā izvēlēties labu atpūtu un izklaidi

6., 7. Kas jāņem vērā, nosakot, vai izklaides veids ir vai nav pieņemams?

⁶ Kā noskaidrot, vai izklaides veids ir pieņemams kristiešiem? Vecāku pienākums ir dot norādījumus saviem bērniem, un vajadzības gadījumā var palīdzēt draudzes vecākie. Taču patiesībā nevienam nebūtu mums jānorāda, ka konkrēta grāmata, filma, spēle, deja vai dziesma nav pieņemama. Pāvils rakstīja, ka nobrieduši kristieši ”ir ievingrinājuši uztveres spēju atšķirt labu no ļauna”. (Ebrejiem 5:14, JDV; 1. Korintiešiem 14:20.) Bībelē ir atrodami galvenie principi, un sirdsapziņa, kas mācīta pēc Dieva Rakstiem, mums palīdzēs pieņemt pareizus lēmumus, ja klausīsim tās balsij. (1. Timotejam 1:19.)

⁷ Jēzus sacīja, ka ”koku pazīst no viņa augļiem”. (Mateja 12:33.) Ja izklaidei ir slikti augļi — ja tā veicina patiku pret vardarbību, netikumību vai spiritismu —, no tās jāvairās. Izklaide nav pieņemama arī tad, ja tā apdraud dzīvību vai veselību, rada materiālas grūtības vai nomāktību vai ja tā kļūst par klupšanas akmeni citiem. Apustulis Pāvils brīdināja, ka  tad, ja mēs ievainojam brāļa sirdsapziņu, mēs grēkojam. Pāvils rakstīja: ”Ja jūs tā pret brāļiem apgrēkojaties un ievainojat viņu sirdsapziņu, tad jūs grēkojat arī pret Kristu. Tādēļ, ja ēdiens ir manam brālim par apgrēcību, tad es ne mūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcinātu.” (1. Korintiešiem 8:12, 13.)

8. Kādas briesmas sevī slēpj datorspēles un videofilmas?

⁸ Veikalu plauktos visplašākajā izvēlē ir pieejamas datorspēles un videofilmas. Daļa no tām piedāvā nekaitīgu un aizraujošu izklaidi, tomēr arvien vairāk spēļu un filmu satur kaut ko tādu, kas Bībelē nosodīts. Ja datorspēles dalībniekiem jāsakropļo un jānogalina citi vai jāiesaistās netikumībā, tā vairs nav nevainīga izprieca. Jehova ienīst tos, kas ”mīl varmācību”. (Psalms 11:6, VDP; Salamana Pamācības 3:31; Kolosiešiem 3:5, 6.) Ja kāda datorspēle mūsos rada mantkārību un padara mūs agresīvus, iztukšo emocionāli vai atņem vērtīgo laiku, tad ir jāatzīst, ka tā garīgā ziņā ir kaitīga, un attiecīgi jārīkojas. (Mateja 18:8, 9.)

Apmierināt vajadzību pēc izklaides pareizā veidā

9., 10. Kādas ir saprātīgas atpūtas un izklaides iespējas?

⁹ Reizēm kristieši jautā: ”Kāda izklaide ir pieņemama? Tik daudz kas no tā, ko piedāvā pasaule, ir pretrunā ar Bībeles principiem.” Nebūtu jāšaubās, ka izklaidi, kas mūs ietekmētu labvēlīgi, var atrast, bet tas prasa pūles. Viss ir rūpīgi jāpārdomā un jāplāno, un it sevišķi tas attiecas uz vecākiem. Daudzi organizē atpūtu ģimenes lokā vai kopā ar draudzes locekļiem. Patīkami un uzmundrinoši ir bez steigas ieturēt maltīti, pārrunājot dienas notikumus vai kādu Bībeles tematu. Var rīkot piknikus, spēlēt spēles, organizēt izbraucienus ar teltīm un pārgājienus. Visi minētie izklaides veidi var būt aizraujoši un sagādāt patiesu gandarījumu.

¹⁰ Kāds vecākais un viņa sieva, kas ir uzaudzinājuši trīs bērnus, stāsta: ”Mūsu bērni jau no mazotnes varēja izteikt priekšlikumus, uz kurieni mēs brauksim atvaļinājumā. Dažreiz mēs ļāvām katram bērnam uzaicināt sev līdzi kādu labu draugu, un tad atvaļinājums bija vēl jaukāks. Mēs atzīmējām dažādus svarīgus notikumus bērnu dzīvē, laiku pa laikam aicinājām ciemos radiniekus un draudzes locekļus, kā arī rīkojām mielastus brīvā dabā un spēlējām spēles. Mums patika arī doties braucienos un pārgājienos pa kalniem, kur mēs varējām daudz ko uzzināt par Jehovas radīto pasauli.”

11., 12. a) Par ko varētu padomāt, plānojot izklaides pasākumus? b) Kādi pasākumi daudziem ir dziļi iespiedušies atmiņā?

¹¹ Ja jūs plānojat dažkārt rīkot izklaides pasākumus, varbūt ir iespējams aicināt ciemos arī tos, kas parasti netiek lūgti? Iespējams, uzmundrinājums ir vajadzīgs kādai atraitnei, neprecētam brālim vai māsai vai nepilnai  ģimenei. (Lūkas 14:12—14.) Varētu aicināt arī tos, kas tikai nesen ir draudzē, protams, neaizmirstot padomāt, lai nepakļautu citus kaitīgai ietekmei. (2. Timotejam 2:20, 21.) Ja kāds veselības stāvokļa dēļ nevar iziet no mājām, varbūt ir iespējams paņemt cienastu līdzi uz viņa dzīvokli. (Ebrejiem 13:1, 2.)

¹² Saviesīgi pasākumi, kuros viesiem tiek pasniegta vienkārša maltīte un kuros var uzzināt, kā citi ir kļuvuši par kristiešiem un kas viņiem ir palīdzējis palikt uzticīgiem Dievam, daudziem ir dziļi iespiedušies atmiņā. Pārrunās par bībeliskiem tematiem var iesaistīt visus, arī bērnus. Šādas sarunas var sniegt savstarpēju uzmundrinājumu, un nevienam nav jājūtas neērti vai sliktākam par citiem.

13. Kā Jēzus un Pāvils rādīja priekšzīmi tajā, kā būt viesmīlīgiem un pieņemt viesmīlības izpausmes?

¹³ Jēzus rādīja pienācīgu priekšzīmi gan tajā, kā būt viesmīlīgam, gan tajā, kā pieņemt viesmīlības izpausmes. Viņš allaž izmantoja šādus gadījumus, lai citi gūtu garīgu labumu. (Lūkas 5:27—39; 10:42; 19:1—10; 24:28—32.) Agrīnie Jēzus mācekļi sekoja viņa priekšzīmei. (Apustuļu darbi 2:46, 47.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es ilgojos jūs redzēt, lai jums varētu nest kādu gara velti, jums par stiprinājumu. Labāk sakot, lai, atrazdamies jūsu vidū, līdz ar jums gūtu iepriecu kopīgajā ticībā, es — jūsējā, jūs manējā.” (Romiešiem 1:11, 12.) Arī tad, kad mēs pulcējamies kopā, gaisotnei būtu jābūt tādai, lai visi varētu gūt iepriecu. (Romiešiem 12:13; 15:1, 2.)

Daži atgādinājumi un brīdinājumi

14. Kāpēc nav ieteicams rīkot lielus saviesīgus pasākumus?

¹⁴ Nav ieteicams rīkot lielus saviesīgus pasākumus, jo tos parasti ir grūti pārraudzīt. Bet varbūt dažas ģimenes tādā laikā, kas netraucē garīgai darbībai, nolemj sarīkot kopīgu pikniku vai spēlēt kādu spēli, kas neveicina sāncensības garu. Ja saviesīgā pasākumā piedalās daži draudzes vecākie, kalpošanas palīgi un citi nobrieduši kristieši, viņi labvēlīgi ietekmē pārējos un pasākums sniedz lielāku atspirdzinājumu.

15. Kāpēc tam, kurš rīko saviesīgus pasākumus, jārūpējas par pienācīgu pārraudzību?

¹⁵ Organizējot saviesīgus pasākumus, nedrīkst aizmirst, ka ir nepieciešams pārraudzīt notiekošo. Ir patīkami parādīt viesmīlību, bet mēs noteikti justos ļoti slikti, ja izrādītos, ka mūsu nevērības dēļ kādam no viesiem mūsu mājās notiekošais būtu kļuvis par klupšanas akmeni. Padomāsim par principu, kas minēts 5. Mozus grāmatas 22. nodaļas 8. pantā. Kad izraēlietis uzcēla jaunu māju, viņam bija jāizveido apmale nama plakanajam jumtam, kas bieži tika izmantots viesu uzņemšanai. Kāpēc tas bija jādara? ”Ka tu neuzkrauji kādu asins vainu pār savu namu, ja kāds no tā nokristu.” Arī mums, kad rīkojam saviesīgus pasākumus, jādomā, kā pasargāt viesu veselību un garīgumu, protams, neieviešot nesaprātīgus ierobežojumus.

16. Kāpēc ir vajadzīga apdomība, ja saviesīgā pasākumā tiek piedāvāti alkoholiskie dzērieni?

¹⁶ Ja saviesīgā pasākumā tiek piedāvāti alkoholiskie  dzērieni, tas jādara ļoti apdomīgi. Daudzi kristieši, uzņemot viesus, pasniedz alkoholiskos dzērienus tikai tad, ja paši personīgi var pārraudzīt, kas viesiem tiek celts galdā un cik daudz tiek izdzerts. Nedrīkst pieļaut neko tādu, kas kādu varētu paklupināt vai radīt kārdinājumu dzert pārāk daudz. (Efeziešiem 5:18, 19.) Daļa viesu varbūt dažādu iemeslu dēļ nolems vispār nelietot alkoholu. Daudzās vietās likums nosaka minimālo vecumu, no kāda drīkst lietot alkoholiskos dzērienus, un kristieši paklausa ķeizara likumiem, pat ja tie šķiet pārmērīgi stingri. (Romiešiem 13:5.)

17. a) Kāpēc ir nepieciešama rūpīga atlase, ja saviesīgā pasākumā tiek atskaņota mūzika? b) Kā var ievērot pieklājības normas, ja ir paredzētas dejas?

¹⁷ Namatēvam jānodrošina, lai mūzika, dejas un cita veida izklaide būtu saskaņā ar kristīgajiem principiem. Cilvēku muzikālā gaume atšķiras, un mūzikas izvēle ir ļoti plaša. Taču liela daļa mūsdienu mūzikas atbalsta dumpīgumu, netikumību un vardarbību, tāpēc ir nepieciešama atlase. Izraudzītajai mūzikai nav katrā ziņā jābūt lēnai un mierīgai, bet tā nedrīkstētu būt juteklīga vai vulgāra, kā arī tāda, kurā galvenais ir troksnis un skaļš ritms. Mūzikas izvēli nevajadzētu uzticēt kādam, kuram vēl jāmācās, ko nozīmē mērens skaļums. Tāpat kristiešiem nekādā gadījumā nav pieņemamas dejas, kas ietver nekautrīgu uzvedību un izteikti erotiskas gurnu un krūšu kustības. (1. Timotejam 2:8—10.)

18. Kā vecāki var pasargāt savus bērnus, interesējoties, kādus pasākumus tie apmeklē?

¹⁸ Kristīgiem vecākiem jāinteresējas, kas notiks saviesīgos pasākumos, uz kuriem ir uzaicināti viņu bērni, un visbiežāk būtu saprātīgi doties uz šiem pasākumiem kopīgi. Diemžēl daži vecāki ir pieļāvuši, ka viņu bērni apmeklē pasākumus, kuri netiek pārraudzīti un kuros vairāki klātesošie ir rīkojušies netikumīgi vai izdarījuši kādu citu pārkāpumu. (Efeziešiem 6:1—4.) Pat tad, ja jaunieši jau ir vidusskolas vecumā un ir apliecinājuši, ka spēj rīkoties apdomīgi, viņiem tik un tā jāpalīdz ”bēgt no jaunekļa iekārībām”. (2. Timotejam 2:22.)

19. Kas mums palīdz koncentrēties uz to, pēc kā vajag ”dzīties papriekšu”?

¹⁹ Ja šad un tad atrodam laiku atpūtai un izklaidei, kas uzmundrina un atjauno spēkus, dzīve kļūst patīkamāka. Jehova mums neliedz šo prieku, bet mēs esam reālisti un zinām, ka paši par sevi atpūtas pasākumi nepalīdz krāt garīgās mantas debesīs. (Mateja 6:19—21.) Jēzus palīdzēja saviem mācekļiem saprast, ka svarīgākais dzīvē ir ”dzīties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības”, nevis tas, ko ēdīsim, dzersim vai valkāsim, — tas, pēc kā ”pagāni dzenas”. (Mateja 6:31—34.)

20. Ko uzticīgie Jehovas kalpi var gaidīt no sava izcilā Gādnieka?

²⁰ Jā, vai mēs ”ēdam, vai dzeŗam”, mums ”viss tas jādara Dievam par godu” un jāpateicas savam izcilajam Gādniekam par visu, ko varam ar mērenību baudīt. (1. Korintiešiem 10:31.) Paradīzē, kas drīz tiks izveidota uz zemes, mums būs nebeidzamas iespējas pilnā mērā izjust Jehovas dāsnumu, kā arī atrasties to cilvēku patīkamajā sabiedrībā, kuri atbilst viņa taisnīgajām prasībām. (Psalms 145:16; Jesajas 25:6; 2. Korintiešiem 7:1.)

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc mūsdienās kristiešiem ir grūti atrast pieņemamu izklaidi?

• Kādas ir dažas atpūtas un izklaides iespējas, ko izmanto kristīgas ģimenes?

• Kādi atgādinājumi un brīdinājumi, kas attiecas uz atpūtu un izklaidi, jāpatur prātā?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 18. lpp.]

Izraugieties atpūtu un izklaidi, kurai ir labi augļi

[Attēli 19. lpp.]

Kādas izklaides formas kristiešiem nav pieņemamas?