Kādā ziņā Ādams bija radīts pēc Dieva līdzības?

BŪDAMS veidots pēc sava Izcilā Radītāja līdzības, Ādams bija apveltīts ar tādām īpašībām, kādas piemita Dievam: mīlestība, gudrība, taisnīgums un spēks. Viņam piemita arī morāles izjūta un sirdsapziņa — kaut kas tāds, kā pirms tam nebija nevienai dzīvai būtnei uz zemes. Ādamam, kas bija radīts pēc Dieva tēla, bija jāpārvalda visa zeme un jāpakļauj visi jūras un sauszemes iemītnieki un putni.

Ādamam ne pilnībā, ne daļēji nebija jābūt garīgai būtnei, lai viņam varētu piemist īpašības, kas piemita Dievam. Dievs Jehova bija izveidojis cilvēku no zemes putekļiem, devis tam dzīvības spēku, tā ka tas kļuva par dzīvu dvēseli, un piešķīris cilvēkam spēju atspoguļot savu Radītāju. ”Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem.” ”Pirmais cilvēks, Ādams, kļuva par dzīvu dvēseli.” (1. Mozus 2:7, LB-65r; 1. Korintiešiem 15:45, 47.) Tas notika 4026. gadā p.m.ē., acīmredzot rudenī, jo senajos kalendāros gads lielākoties sākās rudenī, ap 1. oktobri, vai laicīgā lunārā kalendāra pirmajā jaunajā mēnesī.

Ādama mājas bija paradīze — brīnumskaists dārzs, ko sauca par Ēdeni. Tajā bija viss, kas viņam bija nepieciešams dzīvei, ”visādi koki, kuŗus bija jauki uzskatīt un no kuŗiem bija patīkami ēst”. (1. Mozus 2:9.) Dārzā mājoja visdažādākie dzīvnieki, kas visi bija miermīlīgi. Taču Ādams bija viens, jo nebija nevienas viņam līdzīgas radītas būtnes, ar ko viņš varētu sarunāties. Jehova secināja: ”Nav labi cilvēkam būt vienam,” — tāpēc, veikdams pirmo un vienīgo šāda veida ”operāciju” vēsturē, viņš paņēma Ādama ribu un izveidoja no tās sievieti, kurai bija jākļūst par Ādama sievu un bērnu māti. Ādams, prieka pārņemts, izpauda savu sajūsmu par skaisto palīdzi un biedru vārdos, kas ir vissenākā rakstītā dzeja: ”Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas! Tai būs saukties par vīreni (sievu), tāpēc ka tā no vīra ir ņemta.” Vēlāk Ādams deva savai sievai vārdu Ieva. (1. Mozus 2:18—23; 3:20.) Šo notikumu patiesumu ir apliecinājis Jēzus un apustuļi. (Mateja 19:4—6; Marka 10:6—9; Efeziešiem 5:31; 1. Timotejam 2:13.)

Jehova pirmajiem diviem cilvēkiem deva daudz patīkama darba, tāpēc viņiem nebija jāmokās bezdarbībā. Viņiem bija jākopj dārzs, kurā viņi mitinājās, un jālaiž pasaulē bērni, un jāpaplašina paradīze tiktāl, līdz par to būtu pārvērsta visa zeme, ko apdzīvotu daudzi miljardi cilvēku. Tas bija uzdevums, ko viņiem bija uzticējis paveikt Dievs. (1. Mozus 1:28.)

”Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs.” (1. Mozus 1:31.) Ādams bija radīts visādā ziņā nevainojams. Viņš bija apveltīts ar runas dāvanām, un viņam bija plašs vārdu krājums. Viņš spēja izdomāt vārdus dzīvajām būtnēm un spēja sarunāties ar Dievu un ar savu sievu.

Visu minēto un vēl daudz citu iemeslu dēļ Ādamam bija pienākums mīlēt un pielūgt savu izcilo Radītāju un tam noteikti paklausīt. Dievs, kas ir visaugstākais likumdevējs Visumā, Ādamam lika ievērot vienkāršu likumu un skaidri darīja zināmu, kāds taisnīgs un loģisks sods pienākas par tā neievērošanu: ”No laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:16, 17; 3:2, 3.) Kaut gan bija dots tik skaidrs likums, par kura pārkāpšanu draudēja smags sods, Ādams tomēr nepaklausīja Dievam.