Kas ievēro Kristus mācības?

ĻOTI daudzi Jēzu Kristu uzskata par vienu no izcilākajiem cilvēkiem vēsturē, bet daudzi — par pašu izcilāko. Gandrīz divus tūkstošus gadu Jēzus mācības ir dziļi ietekmējušas cilvēkus un, kā izteicās angļu rakstnieks un publicists Melvins Bregs, ir pamudinājušas ”gan uz vienkāršu laipnību un labestību, gan uz vērienīgiem filantropiskiem žestiem”.

Ko var teikt par kristietību?

Kristietība ir nosaukta par ”vienu no lielākajiem cilvēces garīgajiem sasniegumiem”. Lūk, kādu viedokli pauda Deivids Kelso no Glāzgovas Kaledonijas universitātes (Skotija): ”Kristietības vēsturi divu tūkstošu gadu garumā iezīmē nepārspējami sasniegumi mākslā, arhitektūrā, filozofijā, mūzikā un sociālajā darbībā.”

Taču daudziem ir citāds viedoklis. Viņiem nav iebildumu pret kristietību kā reliģiju, kura balstās uz Jēzus Kristus mācībām un uzskatu, ka viņš ir Dieva Dēls, bet gan pret to reliģisko organizāciju rīcību, kuras apgalvo, ka pārstāvot kristietību.

Piemēram, deviņpadsmitā gadsimta vācu filozofs Frīdrihs Nīče kristietību otrajā nozīmē nosauca par ”cilvēces nemirstīgo kauna traipu”. Viņš to sauca par ”lielo lāstu, lielo iekšķīgo samaitātību.., kam neviens līdzeklis nav pietiekami indīgs, slepens, zemisks, mazs”. Protams, Nīčes uzskati bija radikāli, bet daudzi cilvēki ar ne tik radikāliem uzskatiem ir nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka, spriežot pēc vēstures, to cilvēku dzīvē, kas sevi sauc par kristiešiem, ir  izpaudušās nevis Jēzus Kristus īpašības, bet gan ”pagrimums, briesmīgi noziegumi un zaimošana”.

Vai kristietībā ir Kristus?

Vai tāpēc nebūtu loģiski jautāt: vai kristietībā joprojām ir Kristus? Daudzi nekavējoties teiks, ka, protams, ir. Vai tad viņš pats saviem sekotājiem nebija apsolījis būt ar tiem ”līdz pasaules galam”? (Mateja 28:20.) Jā, Jēzus to apsolīja. Bet vai viņš gribēja teikt, ka viņš būs ar ikvienu, kas sevi sauc par viņa sekotāju, lai kāda būtu šī cilvēka rīcība?

Jēzus dzīves laikā daudzi reliģiskie vadītāji uzskatīja, ka Dievs katrā ziņā vienmēr būs ar viņiem. Tā kā Dievs bija izraudzījis izraēliešu tautu īpašam nolūkam, daļai tautas reliģisko vadītāju likās, ka Dievs viņus nekad nepametīs, lai ko viņi darītu. (Mihas 3:11.) Ar laiku viņi atkāpās no Dieva likumiem pārāk tālu, un Jēzus Kristus viņiem atklāti teica: ”Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā.” (Mateja 23:38.) Vesela reliģiskā sistēma zaudēja Dieva labvēlību. Dievs to atmeta un ļāva, lai romiešu armija mūsu ēras 70. gadā izpostītu tās galvaspilsētu Jeruzalemi un templi.

Vai kaut kas līdzīgs var notikt ar kristietību? Uzzināsim paša Jēzus minētus priekšnosacījumus, kādiem jāatbilst, lai viņš būtu ar saviem sekotājiem ”līdz pasaules galam”.

 [Attēli 2., 3. lpp.]

Jēzus Kristus mācības visā pasaulē ir dziļi ietekmējušas miljoniem cilvēku