”Pastāsti mums vairāk!”

KRIEVIJAS pilsētā Ņezlobnajā vidusskolēniem literatūras stundās bija jāmācās par krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova darbiem. Šo darbu vidū bija romāns, kurā Jēzus Kristus ir atspoguļots sagrozītā gaismā, bet Sātans attēlots kā pozitīvais varonis. Pēc tam, kad klasē bija apspriests šis romāns, skolēniem par to bija jāraksta domraksts. Viens no skolēniem bija Jehovas liecinieks — sešpadsmitgadīgs puisis, vārdā Andrejs. Viņš palūdza skolotājai atļauju nerakstīt šo darbu, jo viņa sirdsapziņa neatļauj lasīt šāda veida literatūru. Andrejs piedāvājās uzrakstīt domrakstu, kurā viņš paskaidrotu savu viedokli par Jēzu Kristu. Skolotāja bija ar mieru.

Savā domrakstā Andrejs paskaidroja, ka viņš ciena citu cilvēku viedokli, tomēr, pēc viņa domām, vislabākā iespēja uzzināt par Jēzu ir izlasīt kādu no četriem evaņģēlijiem. Tā ”cilvēks var uzzināt par Jēzus dzīvi un mācībām no aculiecinieku stāstījuma”. Tālāk Andrejs rakstīja: ”Vēl viens jautājums, kas mani uztrauc, ir tas, kā romānā ir attēlots Sātans. Daži varbūt uzskata, ka ir aizraujoši lasīt grāmatu, kurā Sātans ir varonis, bet man tā nešķiet.” Jaunietis paskaidroja, ka patiesībā Sātans ir varena, ļauna garīga būtne, kas ir nostājusies pret Dievu un vainojama tajā, ka cilvēci ir piemeklējušas bēdas un ciešanas. Domraksta beigās Andrejs rakstīja: ”Nedomāju, ka es kaut ko iegūšu, lasot šo romānu. Man, protams, nav nekas pret Bulgakovu, tomēr es labāk izvēlos lasīt Bībeli, lai noskaidrotu vēsturisko patiesību par Jēzu Kristu.”

Skolotājai tik ļoti patika Andreja domraksts, ka viņa lūdza, lai puisis sagatavo referātu par Jēzu Kristu un uzstājas ar to klases priekšā. Andrejs labprāt piekrita. Nākamajā literatūras stundā Andrejs nolasīja savu referātu. Viņš pastāstīja, kāpēc uzskata Jēzu par izcilāko cilvēku, kāds jebkad ir dzīvojis. Pēc tam Andrejs lasīja no Mateja evaņģēlija nodaļu, kurā bija stāstīts par Jēzus nāvi. Kad atvēlētais laiks gāja uz beigām, Andrejs gribēja beigt savu uzstāšanos, bet klasesbiedri viņam lūdza: ”Pastāsti mums vairāk! Kas notika tālāk?” Tāpēc Andrejs turpināja lasīt Mateja evaņģēliju, kur bija stāstīts par Jēzus augšāmcelšanu.

Kad Andrejs bija beidzis lasīt, klasesbiedri viņam uzdeva daudz jautājumu par Jēzu un Jehovu. ”Es biju lūdzis Jehovam gudrību, un viņš mani uzklausīja,” stāsta Andrejs. ”Es spēju atbildēt uz visiem klasesbiedru jautājumiem.” Kad stunda bija galā, Andrejs iedeva skolotājai grāmatu Izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis *, un viņa to ar prieku pieņēma. Andrejs stāsta: ”Skolotāja man ielika labas atzīmes un uzslavēja par to, ka man ir sava pārliecība un ka es neesmu kaunējies par to runāt. Viņa arī piebilda, ka daļēji piekrīt maniem uzskatiem.”

Andrejs ir gandarīts, ka viņš izlēma rīkoties saskaņā ar savu pēc Bībeles mācīto sirdsapziņu un nelasīt romānu, kas nedara godu Jehovam un viņa Dēlam Jēzum Kristum. Saglabājot šādu nostāju, Andrejs varēja ne vien pasargāt sevi no nebībelisku uzskatu ietekmes, bet arī pastāstīt citiem svarīgas Bībeles patiesības.

[Zemsvītras piezīme]