”Ikkatram jānes sava paša nasta”
”Ikkatram jānes sava paša nasta”
”Ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.” (ROMIEŠIEM 14:12.)
1. Kādu atbildību uzņēmās trīs ebreji?
TRIM jauniem ebrejiem, kas dzīvo Babilonā, jāpieņem lēmums, no kura ir atkarīga viņu dzīvība. Vai viņi zemosies milzu tēlam, kā to prasa valstī izdotais likums? Jeb vai viņi atteiksies to pielūgt un tiks iemesti degošā ceplī? Sadraham, Mesaham un Abed-Nego nav laika ar kādu apspriesties, un tas arī nav vajadzīgs. Ne brīdi nevilcinoties, viņi paziņo: ”Tev būs zināt, ak ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji.” (Daniēla 3:1—18.) Trīs ebreji paši uzņēmās atbildību par savu rīcību.
2. Kas patiesībā Pilāta vietā pieņēma lēmumu par Jēzu Kristu, bet vai tas atbrīvoja romiešu pārvaldnieku no atbildības?
2 Kādus sešsimt gadus vēlāk pārvaldnieks ir uzklausījis apsūdzības, kas izvirzītas kādam cilvēkam. Iepazinies ar lietas apstākļiem, viņš secina, ka apsūdzētais nav vainīgs. Tomēr pūlis pieprasa sodīt šo cilvēku ar nāvi. Kādu laiku pārvaldnieks mēģina pretoties spiedienam, bet tad padodas, negribēdams uzņemties atbildību. Viņš mazgā rokas un paziņo: ”Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm.” Pēc tam viņš to nodod soda izpildītājiem. Poncijs Pilāts nevēlas uzņemties atbildību un izlemt, ko darīt ar Jēzu Kristu, tāpēc viņš ļauj citiem pieņemt lēmumu savā vietā. Bet, lai cik daudz ūdens viņš būtu lējis uz savām rokām, tas viņu neatbrīvo no atbildības par netaisnīgo spriedumu Jēzus lietā. (Mateja 27:11—26; Lūkas 23:13—25.)
3. Kāpēc nav pareizi ļaut, lai citi ietekmē mūsu lēmumus?
3 Ko var teikt par mums? Vai tad, kad jāpieņem lēmumi, mēs līdzināmies trim ebrejiem vai arī ļaujam citiem ietekmēt mūsu viedokli? Pieņemt lēmumus nav viegli, un ir vajadzīgs briedums, lai izdarītu pareizo izvēli. Piemēram, vecākiem ir jāpieņem saprātīgi lēmumi, kas skar viņu mazos bērnus. Ja situācija ir sarežģīta un ir jāapsver dažādi faktori, tad pieņemt lēmumu ir ļoti grūti. Tomēr tā nav tik smaga ”nasta”, ka tā mūsu vietā būtu jānes tiem, ”kas [ir] garīgi”. (Galatiešiem 6:1, 2.) Lēmumu pieņemšana ir pienākums, par ko ”ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi”. (Romiešiem 14:12.) ”Ikkatram jānes sava paša nasta,” teikts Bībelē. (Galatiešiem 6:5.) Kā dzīvē ir iespējams pieņemt gudrus lēmumus? Pirmām kārtām ir jāapzinās, ka cilvēku spējas ir ierobežotas, un jāmācās izvairīties no briesmām, kas ar to ir saistītas.
Būtisks nosacījums
4. Ko par lēmumu pieņemšanu var mācīties no pirmo divu cilvēku nepaklausības?
4 Cilvēces vēstures pirmsākumos pirmie divi cilvēki pieņēma lēmumu, kam bija briesmīgas sekas. Viņi nolēma ēst no laba un ļauna atzīšanas koka augļiem. (1. Mozus 2:16, 17.) Kāpēc viņi izlēma to darīt? ”Sieva vēroja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas acīm jo tīkams un iekārojams, to uzskatot,” rakstīts Bībelē. ”Un viņa ņēma no koka, un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija pie viņas, un tas arī ēda.” (1. Mozus 3:6.) Ievas rīcības pamatā bija savtīgas vēlmes, un vēlāk Ādams viņai pievienojās. Iznākumā ”visu cilvēku dzīvē ienāca” grēks un nāve. (Romiešiem 5:12.) No Ādama un Ievas nepaklausības var mācīties kaut ko svarīgu par cilvēku ierobežotajām iespējām: ja cilvēki neseko Dieva norādījumiem, viņu pieņemtie lēmumi visbiežāk ir nepareizi.
5. Kā Jehova mūs vada, un kas jādara mums?
5 Mēs varam būt ļoti priecīgi, ka Dievs Jehova mūs nav atstājis bez vadības. Bībelē ir sacīts: ”Tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi.” (Jesajas 30:21.) Jehova mūs uzrunā savos iedvesmotajos Rakstos — Bībelē. Mums jāiedziļinās Bībelē un jāiegūst precīzas zināšanas par to. Mēs spēsim pieņemt pareizus lēmumus, ja uzņemsim ”cietu barību”, kas ”pilngadīgiem pienākas”. Turklāt mēs esam ”ievingrinājuši uztveres spēju atšķirt labu no ļauna” (JDV). (Ebrejiem 5:14.) Uztveres spēju var vingrināt, liekot lietā to, ko esam uzzinājuši no Dieva Rakstiem.
6. Kas ir nepieciešams, lai sirdsapziņa darbotos pareizi?
6 Būtiska nozīme lēmumu pieņemšanā ir mūsu iedzimtajai spējai — sirdsapziņai. Tā it kā spriež mums tiesu un mūs ”vai nu apsūdz vai attaisno”. (Romiešiem 2:14, 15.) Bet, lai sirdsapziņa darbotos pareizi, ir jāiegūst precīzas Dieva Rakstu zināšanas, turklāt šīs zināšanas ir jāizmanto, citādi sirdsapziņa nebūs jūtīga. Ja zināšanu nav, sirdsapziņu viegli var ietekmēt apkārtējās tradīcijas un paradumi. Mūs var maldināt arī vide, kurā atrodamies, un citu cilvēku viedokļi. Kas notiek ar sirdsapziņu, ja cilvēks atkārtoti ignorē tās balsi un pārkāpj Dieva normas? Tad tā ar laiku var kļūt kā ”ar kauna zīmi iededzināta” — kā miesa, kas apdedzināta ar karstu dzelzi un vēlāk pārklājusies ar rētaudiem, nejūtīga un cieta. (1. Timotejam 4:2, LB-65r.) Turpretī uz sirdsapziņu, kas mācīta pēc Dieva Rakstiem, var droši paļauties.
7. Kāds ir būtisks priekšnoteikums, kas ļauj pieņemt saprātīgus lēmumus?
7 Tātad būtisks priekšnoteikums, kas ļauj pieņemt saprātīgus lēmumus, ir precīzas Bībeles zināšanas un spēja likt tās lietā. Kad esam nonākuši izvēles priekšā, mums nevis jāizdara pārsteidzīgi secinājumi, bet mierīgi jāpārdomā, kādi Bībeles principi attiecas uz šo situāciju, un jācenšas vadīties pēc tiem. Pat tad, kad lēmums jāpieņem bez kavēšanās, kā tas bija ar Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego, mēs nebūsim nesagatavoti, ja būsim apguvuši precīzas zināšanas no Dieva Rakstiem un ja mūsu sirdsapziņa būs mācīta saskaņā ar tiem. Tagad noskaidrosim, kā došanās pretim briedumam var uzlabot mūsu spēju pieņemt lēmumus, un apskatīsim divas dzīves jomas.
Kādu sabiedrību mēs sev izvēlamies?
8., 9. a) No kādiem principiem izriet, ka ir jāizvairās no sliktas sabiedrības? b) Vai atrasties sliktā sabiedrībā nozīmē tikai tieši kontaktēties ar amorāliem cilvēkiem? Paskaidrojiet.
8 ”Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus,” rakstīja apustulis Pāvils. (1. Korintiešiem 15:33.) Jēzus Kristus saviem mācekļiem sacīja: ”Jūs neesat no pasaules.” (Jāņa 15:19.) Ņemot vērā šos principus, nav grūti secināt, ka ir jāizvairās no netikļu, laulības pārkāpēju, zagļu, dzērāju un tamlīdzīgu cilvēku sabiedrības. (1. Korintiešiem 6:9, 10.) Bet, arvien dziļāk iepazīstot Bībeles patiesību, mēs sākam saprast, ka tikpat kaitīgi ir raudzīties uz šādiem cilvēkiem filmās, televīzijas raidījumos un datora ekrānā vai lasīt par viņiem grāmatās. To pašu var teikt par interneta tērzēšanas vietās dibinātiem kontaktiem ar ”viltniekiem”, kas slēpj savu patieso seju. (Psalms 26:4.)
9 Vai vajadzētu veidot tuvas attiecības ar cilvēkiem, kas dzīvo tikumīgi, bet netic patiesajam Dievam? Bībelē rakstīts: ”Visa pasaule ir grimusi ļaunumā.” (1. Jāņa 5:19.) Kļūst skaidrs, ka slikta sabiedrība nenozīmē tikai tos, kam ir brīvi uzskati par morāles normām vai kas ir izvirtuši. Tuvu draudzību ir gudri veidot tikai ar cilvēkiem, kas mīl Jehovu.
10. Kas palīdz pieņemt saprātīgus lēmumus par to, cik cieši kontaktēties ar pasauli?
10 Pilnīgi izvairīties no saskarsmes ar cilvēkiem, kas ir pasaulē, nav iespējams, un tas arī netiek prasīts. (Jāņa 17:15.) Kontakts ar pasauli ir gan kristīgajā kalpošanā, gan skolā, gan darbā. Kristietim, kas ir precējies ar neticīgu cilvēku, iespējams, jāsaskaras ar pasauli vēl lielākā mērā nekā citiem. Bet, tā kā mūsu uztveres spēja ir ievingrināta, mēs saprotam, ka viens ir uzturēt ar pasauli ierobežotus kontaktus, no kuriem nevar izvairīties, bet pavisam kas cits — veidot ciešas saites ar to. (Jēkaba 4:4.) Tā mēs varam pieņemt saprātīgus lēmumus par to, vai piedalīties ārpusklases pasākumos skolā, piemēram, sporta sacensībās vai dejās, un vai apmeklēt viesības un pusdienas, kas tiek organizētas darba kolēģiem.
Darba izvēle
11. Kas vispirms jāapsver, pieņemot lēmumus par darbu?
11 Bībeles principu izmantošana un kristīgais briedums ļauj pieņemt lēmumus par to, kā pildīt pienākumu ”gādāt.. par saviem mājas ļaudīm”. (1. Timotejam 5:8.) Pirmais, kas jāapsver, ir paša darba raksturs — ko tas no mums prasa. Protams, nebūtu pareizi izraudzīties darbu, ar kuru tiek atbalstīts kaut kas tāds, kas Bībelē nepārprotami nosodīts. Patiesie kristieši nepieņem darba piedāvājumus, kas saistīti ar elkdievību, zagšanu, nepareizu asins izmantošanu vai citām darbībām, kuras nav saskaņā ar Bībeli. Tāpat mēs nemelojam un nekrāpjamies, pat ja darba devējs to pieprasa. (Apustuļu darbi 15:29; Atklāsmes 21:8.)
12., 13. Kādi faktori bez paša darba rakstura vēl jāņem vērā, pieņemot lēmumus par darbu?
12 Kā rīkoties, ja darbs pats par sevi nav pretrunā ne ar vienu Dieva prasību? Padziļinoties zināšanām par patiesību un uzlabojoties uztveres spējai, mēs sākam saskatīt arī citus faktorus, kas jāņem vērā. Vai darbs ir saistīts ar kaut ko Dievam nepatīkamu, piemēram, vai būs jāatbild uz telefona zvaniem azartspēļu iestādē? Lēmumu var ietekmēt arī tas, no kādiem līdzekļiem darbs tiek apmaksāts un kur tas jāveic. Piemēram, vai pašnodarbināts kristietis piedāvātu savus pakalpojumus kādas kristīgās baznīcas krāsošanā, tādā veidā atbalstīdams viltus reliģiju? (2. Korintiešiem 6:14—16.)
13 Bet ja nu līgumu par kādas viltus reliģijas celtnes krāsošanu ir noslēdzis mūsu darba devējs? Šādā gadījumā jāpārdomā, cik lielā mērā mēs varam ietekmēt notiekošo un cik lielā mērā mums tajā jāpiedalās. Vai ir pieļaujams veikt kādu parastu pakalpojumu, teiksim, piegādāt pastu noteiktā apkaimē, arī iestādēm, kas veicina nepareizu rīcību? Vai uz šādu situāciju nebūtu jāattiecina Mateja evaņģēlija 5. nodaļas 45. pantā minētais princips? Nedrīkst aizmirst par to, kā attiecīgā darba veikšana dienu no dienas ietekmēs mūsu sirdsapziņu. (Ebrejiem 13:18.) Kā redzam, lai nestu savu nastu un pieņemtu pārdomātus lēmumus darba izvēles jautājumos, ir jāattīsta uztveres spēja un jāapmāca sirdsapziņa, ko mums ir piešķīris Dievs.
”Domā uz to Kungu visos savos ceļos”
14. Ko vienmēr ir ieteicams darīt, kad jāpieņem lēmumi?
14 Ko lai saka par lēmumiem, kas jāpieņem citos jautājumos, piemēram, par izglītības iegūšanu vai par noteiktu ārstēšanās veidu? Lai kāds lēmums būtu jāpieņem, ir jānoskaidro, kādi Bībeles principi attiecas uz šo situāciju, un tad jācenšas saprast, kā šos principus izmantot. ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas,” rakstīja senās Izraēlas gudrais ķēniņš Salamans. (Salamana Pamācības 3:5, 6.)
15. Ko par lēmumu pieņemšanu var mācīties no pirmā gadsimta kristiešiem?
15 Lēmumi, ko mēs pieņemam, bieži ietekmē citus cilvēkus, un tas jāpatur prātā. Piemēram, pirmajā gadsimtā kristieši vairs nebija pakļauti daudziem Mozus bauslībā noteiktiem uztura ierobežojumiem. Viņiem bija tiesības ēst daudz ko no tā, kas pēc Mozus bauslības bija nešķīsts, ja vien tas nebija kaut kādā citā ziņā nepieņemams. Tomēr apustulis Pāvils rakstīja par gaļu, kurai varēja būt kāda saistība ar elku namu: ”Ja ēdiens ir manam brālim par apgrēcību, tad es ne mūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcinātu.” (1. Korintiešiem 8:11—13.) Agrīnie kristieši tika mudināti iejūtīgi izturēties pret citu cilvēku sirdsapziņu, lai tos nepaklupinātu. Mūsu lēmumiem jābūt tādiem, lai mēs būtu ”nevainojami” citu acīs. (1. Korintiešiem 10:29, 32.)
Meklējiet Dieva gudrību
16. Kā lēmumu pieņemšanā var palīdzēt lūgšanas?
16 Ļoti vērtīgu palīdzību lēmumu pieņemšanā var sniegt lūgšanas. ”Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots,” norāda māceklis Jēkabs. (Jēkaba 1:5.) Mēs ar pārliecību varam vērsties pie Jehovas lūgšanās pēc gudrības, kas ir vajadzīga, lai pieņemtu pareizus lēmumus. Kad runājam ar patieso Dievu par to, kas mūs uztrauc, un meklējam viņa vadību, svētais gars mums var palīdzēt labāk saprast Bībeles pantus, ko esam atraduši, un atsaukt atmiņā tos pantus, par kuriem neesam iedomājušies.
17. Kā citi var palīdzēt lēmumu pieņemšanā?
17 Vai lēmumu pieņemšanā var palīdzēt citi cilvēki? Jā, Jehova ir parūpējies, lai draudzēs būtu garīgi nobrieduši kristieši. (Efeziešiem 4:11, 12.) Īpaši vērtīgi apspriesties ar viņiem ir tad, ja ir jāpieņem nopietns lēmums. Cilvēki, kas dziļi izprot garīgus jautājumus un kam ir dzīves pieredze, var norādīt uz Bībeles principiem, kas var ietekmēt mūsu lēmumu, un palīdzēt mums ”svarīgāko pārbaudīt”. (Filipiešiem 1:9, 10.) Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka citiem nevajadzētu pieņemt lēmumus mūsu vietā. Šī atbildības nasta jānes mums pašiem.
Vai iznākums vienmēr būs labs?
18. Kāds būs iznākums, ja pieņemsim pareizu lēmumu?
18 Vai lēmumiem, kas ir stingri balstīti uz Bībeles principiem un pieņemti pēc labākās sirdsapziņas, vienmēr ir labs iznākums? Beigu beigās tā noteikti ir. Taču reizēm tūlītējās sekas var būt nelabvēlīgas. Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego zināja, ka par savu lēmumu nepielūgt milzu tēlu viņi var samaksāt ar dzīvību. (Daniēla 3:16—19.) Pēc tam, kad apustuļi paziņoja jūdu sinedrijam, ka Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem, viņi pirms atbrīvošanas tika šausti. (Apustuļu darbi 5:27—29, 40.) Turklāt jebkura lēmuma iznākumu var nelabvēlīgi ietekmēt ”laiks un apstākļi”. (Salamans Mācītājs 9:11.) Ja mums ir jācieš, kaut gan esam pieņēmuši pareizu lēmumu, mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mums palīdzēs izturēt un galu galā mūs svētīs. (2. Korintiešiem 4:7.)
19. Kā mēs varam uzņemties savu nastu lēmumu pieņemšanā?
19 Tātad, kad jāpieņem lēmumi, mums jāapsver Bībeles principi un jāpadomā, kā tos izmantot. Mēs varam būt ļoti pateicīgi, ka Jehova mums palīdz ar savu svēto garu un ar nobriedušu kristiešu starpniecību. Izmantosim to visu un bez bailēm nesīsim savu atbildības nastu, pieņemot gudrus lēmumus.
Ko jūs uzzinājāt?
• Kāds ir būtisks priekšnoteikums, kas ļauj pieņemt labus lēmumus?
• Kā došanās pretim briedumam ietekmē to, kādu sabiedrību sev izvēlamies?
• Kādi svarīgi faktori jāpārdomā, pieņemot lēmumus par darbu?
• Kas var palīdzēt lēmumu pieņemšanā?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 22. lpp.]
No Ādama un Ievas nepaklausības var mācīties kaut ko būtisku
[Attēls 24. lpp.]
Pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas ir jāpārdomā Bībeles principi