Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kā tiks uzveikta nāve

Kā tiks uzveikta nāve

Kā tiks uzveikta nāve

BETĀNIJĀ, kādā pilsētiņā, kas atradās aptuveni trīs kilometrus no Jeruzalemes, dzīvoja Lācars un viņa māsas Marta un Marija. Kādu dienu, kad viņu draugs Jēzus bija projām, Lācars smagi saslima. Māsas bija ļoti noraizējušās un sūtīja Jēzum ziņu par brāļa slimību. Pāris dienas pēc tam, kad Jēzus bija saņēmis šo vēsti, viņš devās pie Lācara. Ceļā Jēzus saviem mācekļiem sacīja, ka viņš dodas modināt Lācaru. Pirmajā brīdī mācekļi pārprata Jēzus vārdus, taču tad viņš pateica skaidri: ”Lācars nomiris.” (Jāņa 11:1—14.)

Kad Jēzus ieradās pie Lācara kapa, viņš vispirms lūdza novelt akmeni, kas sedza ieeju tajā. Ļaudīm dzirdot, viņš lūdza Dievu un tad iesaucās: ”Lācar, nāc ārā!” Lācars patiešām iznāca no kapa. Jēzus bija cēlis augšā cilvēku, kas bija nomiris jau pirms četrām dienām. (Jāņa 11:38—44.)

Šis notikums parāda, ka augšāmcelšana ir vienīgā drošā iespēja, kā uzveikt nāvi. Bet kāds varētu jautāt: ”Vai Lācara brīnumainā augšāmcelšana tiešām bija reāls notikums?” Bībelē par šo notikumu ir stāstīts kā par reālu faktu. Izlasiet Jāņa 11:1—44, un jūs redzēsiet, cik spilgti un detalizēti Bībelē ir aprakstīta notikumu gaita. Varbūt jūs tomēr noliedzat, ka Lācara augšāmcelšana tiešām notika? Tādā gadījumā jūs apšaubāt visus brīnumainos notikumus, par kuriem stāstīts Bībelē, arī Jēzus Kristus augšāmcelšanu. Un, kā teikts Bībelē, ”ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība”. (1. Korintiešiem 15:17.) Mācība par augšāmcelšanu ir viena no Bībeles pamatmācībām. (Ebrejiem 6:1, 2.) Bet ko īsti nozīmē vārds ”augšāmcelšana”?

Kas ir domāts ar vārdu ”augšāmcelšana”?

Kristiešu grieķu rakstos (tā dēvētajā Jaunajā Derībā) vārds ”augšāmcelšana” lietots vairāk nekā 40 reižu. Oriģināltekstā šajās vietās lietots grieķu valodas vārds, kura tiešā nozīme ir ”piecelšanās no jauna”, un šis grieķu vārds ebrejiski ir tulkots ar frāzi, kas nozīmē ”mirušo atdzīvošanās”. Bet vai mirušais cilvēks tiek atmodināts ar to pašu ķermeni, kas viņam bija iepriekš? Nē, tas nav iespējams, jo ķermenis ir satrūdējis un pārvērties par zemes pīšļiem. Augšā tiek celts nevis tas pats ķermenis, bet tā pati persona, kas ir mirusi. Cilvēkus piecels no mirušajiem tādus pašus, kādi viņi bijuši dzīves laikā, — ar tām pašām īpašībām, atmiņām un visām iezīmēm, kas raksturoja viņu personību.

Dievam Jehovam ir pilnīga atmiņa, tāpēc viņam nav grūti visās niansēs atcerēties mirušos cilvēkus. (Jesajas 40:26.) Tā kā Jehova ir dzīvības Aizsācējs, viņam ir viegli celt augšā to pašu cilvēku, kas ir dzīvojis, dodot tam jaunu ķermeni. (Psalms 36:10.) Vēl vairāk — Bībelē ir teikts, ka Dievs Jehova ilgojas jeb dedzīgi vēlas celt augšā mirušos. (Ījaba 14:14, 15.) Cik gan mēs varam būt priecīgi, ka Jehova ne vien spēj, bet arī vēlas celt cilvēkus augšā!

Arī Jēzum Kristum ir svarīga nozīme mirušo augšāmcelšanā. Apmēram gadu pēc tam, kad Jēzus bija sācis savu kalpošanu, viņš sacīja šādus vārdus: ”Itin kā Tēvs uzmodina miroņus un dara tos dzīvus, tā arī Dēls dara dzīvus, ko viņš grib.” (Jāņa 5:21.) Lācara augšāmcelšana apstiprina, ka Jēzus Kristus spēj un vēlas celt augšā mirušos.

Bet ko var sacīt par priekšstatu, ka cilvēkā ir kaut kas tāds, kas turpina dzīvot pēc nāves? Mācība par augšāmcelšanu un priekšstats, ka pastāv nemirstīga dvēsele vai gars, patiesībā ir nesavienojami. Kāpēc gan būtu nepieciešama augšāmcelšana, ja cilvēkā pastāvētu kaut kas tāds, kas turpina dzīvot pēc nāves? Lācara māsa Marta nedomāja, ka brālis pēc nāves būtu turpinājis dzīvot garīgā sfērā. Viņa ticēja augšāmcelšanai. Kad Jēzus Martai apsolīja: ”Tavs brālis celsies augšām!” — viņa sacīja: ”Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā.” (Jāņa 11:23, 24.) Turklāt Lācars pats pēc augšāmcelšanas neko nestāstīja par pēcnāves dzīvi. Viņš bija bijis miris. ”Nomirušie.. vispār nezina vairāk nekā,” teikts Bībelē. ”Pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:5, 10.)

Kā stāstīts Bībelē, vienīgā iespēja uzveikt nāvi ir augšāmcelšana. Bet kuri no neskaitāmajiem cilvēkiem, kas ir miruši vēstures gaitā, tiks celti augšā un kur viņi dzīvos?

Kas tiks celti augšā?

”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos [”piemiņas kapenēs”, NW], dzirdēs viņa [Jēzus] balsi, un nāks ārā,” apsolīja Jēzus. (Jāņa 5:28, 29.) Saskaņā ar šo solījumu, visi, kas atrodas piemiņas kapenēs — Jehovas atmiņā —, tiks celti augšā. Tāpēc rodas jautājums: kuri cilvēki no visiem, kas ir miruši, ir Dieva atmiņā un gaida augšāmcelšanu?

Vienā no Bībeles grāmatām, Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļā, ir minēti daudzi Dievam uzticami kalpi. Augšāmcelto vidū būs šie cilvēki, kā arī uzticamie Dieva kalpi, kas ir miruši nesenā pagātnē. Bet kas gaida cilvēkus, kas dzīves laikā nebija saskaņojuši savu dzīvesveidu ar Dieva taisnīguma normām, iespējams, tāpēc, ka viņiem nav bijušas zināšanas par Dievu? Arī daudzi no viņiem atrodas Dieva atmiņā, jo Bībelē apsolīts: ”Būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:15.)

Tomēr no nāves netiks piecelti visi, kas kādreiz ir dzīvojuši. Bībelē teikts: ”Ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem, bet gan briesmīga tiesas gaidīšana.” (Ebrejiem 10:26, 27.) Daži cilvēki ir izdarījuši nepiedodamus grēkus. Šādi cilvēki atrodas nevis cilvēces kopējā kapā (grieķu valodā haidēs), bet gan vietā, kas simbolizē mūžīgu iznīcināšanu (grieķu valodā geenna). (Mateja 23:33.) Tomēr mums jāuzmanās, lai mēs nesāktu izteikt pieņēmumus, vai kāds konkrēts cilvēks tiks celts augšā vai ne. To izlemj vienīgi Dievs. Viņš zina, kas atrodas simboliskajā vietā haidēs un kas — vietā, ko apzīmē vārds geenna. Mūsu ziņā ir darīt visu iespējamo, lai mēs paši dzīvotu saskaņā ar Dieva gribu.

Kas tiks celti augšā dzīvei debesīs?

Visneparastākā bija Jēzus Kristus augšāmcelšana. Viņš bija ”nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā”. (1. Pētera 3:18.) Pirms Jēzus vēl neviens cilvēks nebija pieredzējis šādu augšāmcelšanu. Jēzus pats sacīja: ”Neviens nav uzkāpis debesīs, kā vienīgi tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls.” (Jāņa 3:13.) Cilvēka Dēls tiešām bija pirmais, kas tika celts augšā kā garīga būtne. (Apustuļu darbi 26:23.) Vēlāk debesīs tika celti augšā arī citi. Bībelē teikts: ”Ikviens savā kārtā: vispirms Kristus, pēc tam tie, kas Kristum pieder viņa atnākšanas dienā.” (1. Korintiešiem 15:23.)

Samērā neliela grupa — ”tie, kas Kristum pieder,” — tiek celti augšā debesīs ar īpašu nolūku. (Romiešiem 6:5.) Viņi būs ķēniņi un valdīs kopā ar Kristu ”pār visu zemi”. (Atklāsmes 5:9, 10.) Viņi kļūs arī par priesteriem un piedalīsies tajā, lai novērstu pirmā cilvēka Ādama grēka sekas. (Romiešiem 5:12.) To, kas kļūs par ķēniņiem un priesteriem un valdīs kopā ar Kristu, ir 144 tūkstoši. (Atklāsmes 14:1, 3.) Bībelē paskaidrots, ka augšāmcelšanās brīdī viņi saņem ”garīgu miesu”, tāpēc viņi var dzīvot debesīs. (1. Korintiešiem 15:35, 38, 42—45.)

Kad notiek augšāmcelšana debesu dzīvei? Bībelē sacīts, ka tai jānotiek Kristus ”atnākšanas” jeb klātbūtnes laikā. (1. Korintiešiem 15:23.) Pasaules notikumi skaidri pierāda, ka kopš 1914. gada ir sākusies Kristus klātbūtne un ”pastarais laiks”. (Mateja 24:3—7.) Tāpēc ir pamatots iemesls uzskatīt, ka uzticīgo kristiešu augšāmcelšana debesu dzīvei jau ir sākusies, kaut gan tā, protams, ir palikusi neredzama cilvēku acīm. Tātad apustuļi un citi agrīnie kristieši jau ir celti augšā debesīs. Bet kas mūsdienās notiek ar kristiešiem, kuriem Dievs ir devis drošu cerību valdīt debesīs kopā ar Kristu? Viņi tiek celti augšā ”acumirklī” jeb tūlīt pēc tam, kad nomirst. (1. Korintiešiem 15:52.) Tā kā šī salīdzinoši nelielā grupa, kurā ietilpst 144 tūkstoši cilvēku, tiek celta augšā pirms neskaitāmiem citiem cilvēkiem, kurus gaida dzīve uz zemes, šī Jēzus līdzvaldnieku augšāmcelšana tiek saukta par ”pirmo augšāmcelšanu”. (Atklāsmes 20:6.)

Kas tiks celti augšā dzīvei uz zemes?

Saskaņā ar Bībeli, lielākā daļa cilvēku, kas ir miruši vēstures gaitā, tiks celti augšā uz zemes. (Psalms 37:29; Mateja 6:10.) Apustulis Jānis iespaidīgā parādībā redzēja augšāmceltos un aprakstīja to šādiem vārdiem: ”Jūŗa atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība [haidēs] atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem. Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūŗā. Šī ir otra nāve — uguns jūŗa.” (Atklāsmes 20:11—14.) Visi mirušie, kas ir cilvēces kopīgajā kapā, kuru grieķu valodā apzīmēja ar vārdu haidēs un ebreju valodā — šeōl, atrodas Dieva atmiņā un tiks celti augšā. (Psalms 16:10; Apustuļu darbi 2:31.) Augšāmceltie tiks tiesāti, balstoties uz to, ko viņi darīs pēc augšāmcelšanas. Pēc tam ”nāve un nāves valstība” tiks iemesta ”uguns jūŗā”. Tātad cilvēki vairs nekad nemirs no Ādama mantotā grēka dēļ.

Iedomājieties, cik brīnišķīgas izredzes šis solījums paver ikvienam, kas ir zaudējis kādu tuvu cilvēku! Kāds gan prieks bija atraitnei no Naines, kad Jēzus cēla augšā viņas vienīgo dēlu! (Lūkas 7:11—17.) Par kādas divpadsmitgadīgas meitenes vecākiem, kuru Jēzus cēla augšā, Bībelē ir teikts: ”Tos tūliņ pārņēma liels uztraukums.” (Marka 5:21—24, 35—42; Lūkas 8:40—42, 49—56.) Arī mums ir saviļņojoša iespēja no jauna satikt savus tuviniekus Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē.

Kā zināšanas par augšāmcelšanu mūs var ietekmēt jau tagad? Lielākoties cilvēki baidās no nāves un vairās domāt par to. Šo baiļu cēlonis ir bailes no nezināmā, jo lielākajai daļai cilvēku nāve ir kaut kas neizprotams. Zināšanas par to, kāds patiesībā ir mirušo stāvoklis, un cerība uz augšāmcelšanu var mūs stiprināt ”pēdējā ienaidnieka.. nāves” priekšā. (1. Korintiešiem 15:26.) Turklāt šīs zināšanas palīdz izturēt zaudējuma sāpes, ja mēs pieredzam tuva drauga vai radinieka nāvi.

Kad sāksies augšāmcelšana uz zemes? Mūsdienās zeme ir piesārņota, pilna vardarbības, konfliktu un asinsizliešanas. Ja mirušajiem būtu jāatgriežas dzīvē uz šādas zemes, nekāda ilgstoša laime noteikti nebūtu iespējama. Bet Radītājs ir apsolījis, ka viņš drīz iznīcinās pašreizējo sistēmu, kas atrodas Sātana varā. (Salamana Pamācības 2:21, 22; Daniēla 2:44; 1. Jāņa 5:19.) Dieva nodoms attiecībā uz zemi drīz tiks īstenots. Tajā laikā neskaitāmi cilvēki, kas šobrīd guļ nāves miegā, celsies augšā Dieva izveidotajā jaunajā pasaulē, kurā valdīs miers.

[Attēls 7. lpp.]

Lielākā daļa cilvēku tiks celti augšā uz zemes