Bībeles sapratne. Kā to iegūt?

”TU ŠĪS lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem.” (Lūkas 10:21.) Minētie vārdi, ar kādiem Jēzus vērsās pie sava debesu Tēva, norāda, ka cilvēkam, kas vēlas saprast Bībeli, ir nepieciešama pareiza attieksme. Dievs Jehova savā gudrībā ir devis grāmatu, ko pareizi var saprast tikai pazemīgi cilvēki, kas ir gatavi mācīties.

Būt pazemīgiem ne vienmēr ir viegli. Mums visiem ir iedzimta nosliece uz lepnību, turklāt mēs dzīvojam ”pastarajās dienās” un mums apkārt ir cilvēki, kas ir ”patmīlīgi, ..pārsteidzīgi, uzpūtīgi”. (2. Timotejam 3:1—4.) Šādas īpašības traucē iegūt Dieva Rakstu izpratni. Diemžēl sabiedrībā izplatītais lepnības gars kaut kādā mērā ietekmē ikvienu no mums. Kā attīstīt attieksmi, kāda nepieciešama, lai saprastu Bībeli?

Pareizi noskaņot sirdi un prātu

Ezra, kas senatnē vadīja Dieva tautu, ”bija nodevis savu sirdi, lai meklētu tā Kunga bauslību”. (Ezras 7:10.) Kā mēs varam pareizi noskaņot savu sirdi? Vispirms būtu jāiegūst pareizs viedoklis par Bībeli. Apustulis Pāvils saviem ticības biedriem rakstīja: ”Jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir.” (1. Tesaloniķiešiem 2:13.) Kaut arī Bībeles uzrakstīšanai Jehova izmantoja cilvēkus, šie cilvēki pierakstīja viņa domas. Atzīstot šo svarīgo faktu, mēs ar lielāku atsaucību uzņemsim to, ko lasām Bībelē. (2. Timotejam 3:16.)

Vēl viens veids, kā pareizi noskaņot sirdi, ir lūgšana. Tā kā Dievs izmantoja svēto garu, lai Bībele tiktu sarakstīta, šo grāmatu mēs varam saprast tikai ar viņa gara palīdzību. Mums jālūdz šāda palīdzība. Tā rīkojās, piemēram, psalmu sacerētājs, kas rakstīja: ”Dodi man saprašanu, ka es tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.” (Psalms 119:34, LB-26.) Mums jālūdz ne tikai spēja ar prātu saprast Bībelē teikto, bet arī pareiza sirds nostāja, kas ļautu pieņemt uzzināto. Lai saprastu Bībeli, mums atsaucīgi jāuzņem tas, kas ir patiess.

Cenšoties pareizi noskaņot prātu, ir labi pārdomāt, kādu labumu Bībeles pētīšana var dot. Pastāv daudz būtisku iemeslu lasīt Dieva Rakstus, bet vissvarīgākais ir tas, ka to lasīšana palīdz tuvoties Dievam. (Jēkaba 4:8.) Kad mēs lasām, kā Jehova rīkojas dažādās situācijās, cik augstu viņš vērtē tos, kas viņu mīl, un kā viņš izturas pret tiem,  kas viņu atstāj, mēs uzzinām, kāds viņš ir. Galvenajam pamudinājumam lasīt Bībeli vienmēr būtu jābūt vēlmei labāk iepazīt Dievu un stiprināt attiecības ar viņu.

Šķēršļi pareizai attieksmei

Kas var kavēt saprast Dieva Rakstus? Viens šķērslis var būt lielāka uzticība cilvēkiem nekā Dievam. Piemēram, mēs varbūt ļoti augstu vērtējam noteiktu cilvēku domas un uzskatus. Taču kā rīkoties, ja šie cilvēki neatbalsta Dieva Rakstu patiesības un neuzskata tās par vērtīgām? Šādā gadījumā saprast, ko patiesībā māca Bībele, var būt grūti. Tāpēc Bībelē mēs tiekam mudināti rūpīgi izvērtēt, kas mums ir iemācīts. (1. Tesaloniķiešiem 5:21.)

Tā rīkojās Jēzus māte Marija. Viņa bija audzināta jūdaisma tradīciju garā, cītīgi ievēroja Mozus bauslību un, bez šaubām, apmeklēja sinagogu. Vēlāk dzīvē viņa saprata, ka pielūgsmes veids, kādu viņai bija iemācījuši vecāki, vairs nav patīkams Dievam. Marija pieņēma Jēzus mācības un kļuva par vienu no pirmajām kristiešu draudzes loceklēm. (Apustuļu darbi 1:13, 14.) Marijas izvēle liecināja nevis par necieņu pret vecākiem vai viņu mācītajām tradīcijām, bet gan par mīlestību pret Dievu. Lai gūtu labumu no Bībeles mācībām, mums, tāpat kā Marijai, pirmām kārtām jābūt uzticīgiem Dievam.

Diemžēl daudzu cilvēku acīs Bībeles patiesībai nav nekādas nozīmes. Vieni apmierinās ar to, ka ievēro reliģiskas tradīcijas, kas balstītas uz meliem. Citi parāda necieņu pret patiesību ar savu runu un dzīvesveidu. Tāpēc, pieņemot Bībeles patiesību, jānes zināmi upuri — jārēķinās ar pretestību no draugu, kaimiņu, darbabiedru un pat ģimenes locekļu puses. (Jāņa 17:14.) Tomēr kāds gudrs cilvēks rakstīja: ”Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās.” (Salamana Pamācības 23:23.) Ja mēs augstu vērtēsim patiesību, Jehova mums palīdzēs saprast Bībeli.

Vēl kāds šķērslis, kas var traucēt saprast Bībeli, ir nevēlēšanās izmantot to, kas tajā teikts. Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Jums ir dots zināt debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots. Jo šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas.” (Mateja 13:11, 15.) Lielākā daļa cilvēku, kam Jēzus sludināja, bija neatsaucīgi un nevēlējās mainīties. Pilnīgi pretēja attieksme bija tirgotājam, par kuru Jēzus stāstīja kādā līdzībā. Atradis kādu īpaši vērtīgu pērli, minētais tirgotājs nekavējoties pārdeva visu, kas viņam piederēja, lai pērli nopirktu. Iespēja saprast Bībeli mums būtu jāvērtē tikpat augstu. (Mateja 13:45, 46.)

Kas var mazināt vēlēšanos mācīties

Lai saprastu Bībeli, mums jābūt gataviem, ka mūs māca, un tas var kļūt par nopietnu pārbaudījumu. Varbūt kādam ir grūti piekrist jaunām domām, ko izsaka cilvēks, kam šķietami ir zemāks stāvoklis nekā viņam. Taču Jēzus Kristus apustuļi bija ”nemācīti un vienkārši cilvēki”. (Apustuļu darbi 4:13.) Paskaidrodams, kāpēc tas tā bija, Pāvils rakstīja: ”Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros.” (1. Korintiešiem 1:26, 27.) Ja mums ir grūti pieņemt, ka mūs māca kāds vienkāršs cilvēks, būtu jāatceras, ka viņš ir tikai līdzeklis, ko Dievs izmanto, lai mūs mācītu. Vai gan var būt vēl lielāks gods kā būt Jehovas, mūsu ”Diženā Skolotāja”, mācītiem? (Jesajas 30:20, NW; 54:13.)

Sīriešu karavadonis Naāmans bija viens no tiem, kam bija grūti pieņemt padomu no cilvēka, kam bija zems stāvoklis. Vēlēdamies  izdziedināties no spitālības, viņš devās pie Jehovas pravieša Elīsas. Taču Dieva norādījumus Naāmanam nodeva pravieša kalps. Saņemtie norādījumi un veids, kādā tie tika sniegti, bija pārbaudījums Naāmana pazemībai, un viņš no sākuma nevēlējās paklausīt Dieva pravieša vārdiem. Tomēr pēc tam viņš mainīja savu attieksmi un tika izdziedināts. (2. Ķēniņu 5:9—14.) Mācoties Bībeli, mēs pieredzam līdzīgu pārbaudījumu. Iespējams, mēs uzzinām, ka, lai saņemtu garīgu un morālu dziedināšanu, mums jāmaina dzīvesveids. Vai mums pietiks pazemības ļaut, lai kāds mums māca, kas mums jādara? Vienīgi tie, kas ir gatavi, ka viņus māca, var saprast Bībeles mācības.

Pareiza attieksme pret mācīšanos bija kādam etiopiešu ķēniņienes galminiekam. Šis cilvēks savos ratos devās atceļā uz Āfriku, kad kristiešu māceklis Filips pieskrēja pie viņa ratiem un uzrunāja etiopieti. Filips šim vīrietim, kas lasīja Dieva Rakstus, jautāja, vai viņš saprot, ko viņš lasa. Etiopiešu galminieks bija pietiekami pazemīgs, lai atzītu: ”Kā gan to varētu, kad neviens mani nepamāca?” Kad Filips viņam palīdzēja saprast Dieva Rakstos lasāmos vārdus, viņš tika kristīts un pēc tam ”līksms ceļoja tālāk”. (Apustuļu darbi 8:27—39.)

Lielākā daļa Jehovas liecinieku ir vienkārši cilvēki. Katru nedēļu visā pasaulē viņi apmeklē vairāk nekā sešus miljonus cilvēku un māca tiem Bībeli. Tā kā Bībelē ir mācīts vislabākais dzīves ceļš, paskaidrots, kāda ir vienīgā drošā cilvēces cerība, un pastāstīts, kā tuvoties Dievam, miljoniem cilvēku ir izjutuši, ka Bībeles pētīšana un sapratne par to, kas tajā teikts, sniedz dziļu prieku. Šādu prieku varat izjust arī jūs.

[Attēls 7. lpp.]

Naāmanam bija grūti paklausīt norādījumiem, ko viņš saņēma no vienkārša kalpa

[Attēls 7. lpp.]

Bībeles mācību sapratne ielīksmo sirdi