”Es esmu ar jums!”
”Es esmu ar jums!”
”Tā Kunga sūtnis.. runāja šādus vārdus: ”Es esmu ar jums!” — saka tas Kungs.” (HAGAJA 1:13.)
1. Kādus laika posmus Jēzus nosauca par līdzīgiem mūsu dienām?
MĒS dzīvojam īpašā vēstures posmā. Bībeles pravietojumu piepildīšanās pierāda, ka no 1914. gada mēs dzīvojam ”Kunga dienā”. (Atklāsmes 1:10.) Ļoti iespējams, jūs labi zināt šos pravietojumus, tātad jūs zināt, ka Jēzus salīdzināja ”Cilvēka Dēla dienas”, kad viņš valdīs Valstībā, ar ”Noas dienām” un ”Lata dienām”. (Lūkas 17:26, 28.) Šiem vēstures posmiem bija daudz kopīgu iezīmju ar mūsu laiku. Taču arī kādam citam periodam bija daudz kas kopīgs ar mūsu laiku, un tam ir vērts pievērst nopietnu uzmanību.
2. Ko Jehova bija uzdevis Hagajam un Cakarijam?
2 Padomāsim par laiku, kad dzīvoja ebreju pravieši Hagajs un Cakarija. Kas viņu sludinātajā vēstī bija tāds, kas nepārprotami attiecas uz Jehovas mūsdienu tautu? Jehova Hagaju un Cakariju bija sūtījis sludināt ebrejiem, kas bija pārnākuši mājās no Babilonas trimdas. Viņiem bija uzdots pārliecināt savus tautiešus, ka Jehova tiem sniegs palīdzību tempļa atjaunošanā. (Hagaja 1:13; Cakarijas 4:8, 9.) Kaut arī Hagaja un Cakarijas uzrakstītās grāmatas ir mazas, tās pieder pie ”Dieva iedvesmotiem rakstiem”, kas ir ”noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā”. (2. Timotejam 3:16.)
Mums jāņem vērā šie pravietojumi
3., 4. Kāpēc mums jāinteresējas par Hagaja un Cakarijas pravietojumiem?
3 Hagaja un Cakarijas sludināšana spēcīgi ietekmēja viņu laikabiedrus, un viņu pravietojumi toreiz zināmā mērā piepildījās. Bet kāpēc šo abu praviešu grāmatas ir jāņem vērā kristiešiem mūsu dienās? To palīdz saprast vārdi, kas lasāmi Vēstulē ebrejiem, 12. nodaļas 26. līdz 29. pantā. Tur apustulis Pāvils citēja Hagaja grāmatas 2. nodaļas 6. pantu, kur teikts, ka Dievs ”satricinās debesis un zemi”. Šī Dieva rīcība galu galā ”apgāzīs ķēniņu troņus un iznīcinās varenās pagānu ķēniņvalstis”. (Hagaja 2:22.)
4 Citēdams Hagaja vārdus, Pāvils paskaidroja, kas notiks ar tautu ”ķēniņvalstīm”, un vērsa uzmanību uz to, ka nesatricināmā Valstība, ko iemantos ar garu svaidītie kristieši, ir daudz pārāka par šīm valstīm. (Ebrejiem 12:28.) Tātad Hagaja un Cakarijas pravietojumi norāda uz laiku, kas pirmajā gadsimtā, kad tika rakstīta Vēstule ebrejiem, vēl joprojām bija nākotnē. Uz zemes joprojām ir atlikuši svaidītie kristieši, kas, tāpat kā Jēzus, ir Valstības mantinieki. Tātad Hagaja un Cakarijas grāmatām noteikti ir liela nozīme mūsu laikos.
5., 6. Kādi notikumi risinājās pirms tam, kad sāka pravietot Hagajs un Cakarija?
5 Ezras grāmatā ir stāstīts, kādi notikumi risinājās pirms tam, kad sāka sludināt Hagajs un Cakarija. 537. gadā p.m.ē. ebreji atgriezās no Babilonas trimdas, un 536. gadā pārvaldnieka Zerubābela un augstā priestera Jozuas (jeb Ješuas) vadībā viņi lika pamatus jaunam templim. (Ezras 3:8—13; 5:1.) Kaut gan tas izraisīja lielu prieku un gaviles, jau drīz vien tautu pārņēma bailes. Pretinieki, ”pārējie zemes iedzīvotāji”, kā teikts Ezras grāmatas 4. nodaļas 4. pantā, ”mēģināja traucēt Jūdas tautas rokas to darbā un iebiedēt viņus, lai viņi.. neceļ”. Šie ienaidnieki, īpaši samarieši, izdomāja melīgas apsūdzības pret ebrejiem un panāca, ka Persijas ķēniņš aizliedz tempļa celtniecību. (Ezras 4:10—21.)
6 Sākotnējais entuziasms, ar kādu ebreji bija ķērušies pie tempļa būvniecības, izplēnēja, un viņi nodevās savu dzīves apstākļu uzlabošanai. Bet 520. gadā p.m.ē., tas ir, 16 gadu pēc tam, kad bija ielikti tempļa pamati, Jehova ierosināja Hagaju un Cakariju aicināt tautu atsākt tempļa celtniecību. (Hagaja 1:1; Cakarijas 1:1.) Jehovas sūtņu pamudinātie ļaudis, saņēmuši nepārprotamus pierādījumus, ka Jehova viņus atbalsta, atsāka būvēt templi un pabeidza to 515. gadā p.m.ē. (Ezras 6:14, 15.)
7. Kādiem mūsdienu notikumiem bija paralēles senatnē?
7 Ko visi šie notikumi nozīmē mums? Mums ir uzdots sludināt ”valstības evanģeliju”. (Mateja 24:14.) Šis darbs ar īpašu sparu izvērsās tad, kad bija beidzies Pirmais pasaules karš. Tāpat kā senatnē ebreji tika atbrīvoti no gūsta, kādā viņi bija atradušies Babilonā, Jehovas mūsdienu tauta tika atbrīvota no simboliskā gūsta, kādā tā bija atradusies lielajā Bābelē — viltus reliģijas pasaules impērijā. Ar garu svaidītie Dieva kalpi sāka intensīvi sludināt un aicināja cilvēkus pievērsties patiesajai pielūgsmei. Šis darbs risinās joprojām, turklāt aizvien plašākā mērogā, un mēs tajā piedalāmies. Tas ir jādara tieši tagad, jo pavisam drīz ir gaidāms ļaunās pasaules iekārtas gals. Dieva Jehovas uzdotajam darbam ir jāturpinās līdz pat ”lielajām bēdām”, kad viņš iejauksies cilvēku dzīvē. (Mateja 24:21.) Tad tiks darīts gals visam ļaunumam un uz visas zemeslodes varēs pastāvēt patiesā pielūgsme.
8. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs atbalsta mūsu darbu?
8 Kā liecina Hagaja un Cakarijas pravietojumi, aktīvi piedalīdamies labās vēsts sludināšanā, mēs izjutīsim Jehovas atbalstu un svētību. Kaut gan ir bijuši centieni kavēt sludināšanu un pat to aizliegt, neviena valdība nav spējusi to apturēt. Padomājiet, kā Jehova ir svētījis šo darbu — laikā, kas ir sekojis Pirmajam pasaules karam, viņa kalpu skaits ir aizvien pieaudzis, un tas pieaug joprojām. Tomēr darba vēl arvien ir gana.
9. Kādiem seniem notikumiem mums jāpievērš uzmanība, un kāpēc?
9 Kas Hagaja un Cakarijas grāmatās mūs rosina vēl cītīgāk pildīt Dieva uzticēto uzdevumu? Pievērsīsimies dažiem jautājumiem, kurus palīdz saprast šīs abas grāmatas. Piemēram, uzzināsim nedaudz vairāk par notikumiem, kas saistīti ar tempļa atjaunošanu pēc trimdas. Kā jau tika minēts, ebreji, kas no Babilonas bija atgriezušies Jeruzalemē, darbu pie tempļa neturpināja — kad viņi bija ielikuši tempļa pamatus, viņu dedzīgums atslāba. Kāds viedoklis viņiem bija izveidojies? Ko mēs no tā varam mācīties?
Viedoklis, kas jālabo
10. Kāds viedoklis ebrejiem bija izveidojies, un kas tāpēc notika?
10 Tēvzemē pārnākušie trimdinieki bija sākuši teikt: ”Vēl nav pienācis laiks.” (Hagaja 1:2.) 536. gadā, kad viņi sāka celt templi, viņi tā vēl neteica, taču pēc neilga laika viņi pieļāva, ka viņus iebiedē kaimiņtautu pretestība un valdības iejaukšanās. Vienlaikus viņi pievērsa aizvien lielāku uzmanību saviem namiem un personiskajām ērtībām. Uzsvērdams, kādā pretstatā nepabeigtajam templim ir krāšņās privātmājas, Jehova viņiem vaicāja: ”Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam?” (Hagaja 1:4.)
11. Kāpēc laikā Jehovam bija stingri jāaizrāda Hagaja tautiešiem?
11 Ebrejiem par svarīgāko bija jāuzskata Jehovas nodoms atjaunot templi, bet viņiem par galveno bija kļuvis pašu labums un pašu mitekļi. Darbs pie Dieva pielūgsmes nama tika pamests novārtā. Hagaja grāmatas 1. nodaļas 5. pantā lasāms, ka Jehova aicināja ebrejus palūkoties, kā viņiem ir klājies viņu ceļos. Tas nozīmē, ka viņiem bija jāpārdomā, ko viņi dara un kā viņu dzīvi ir ietekmējis tas, ka tempļa atjaunošana viņiem vairs nešķiet būtiska.
12., 13. Kādā situācijā atradās ebreji, kā redzams Hagaja grāmatas 1. nodaļas 6. pantā, un par ko tas liecināja?
12 Kā viegli var iedomāties, nepareizais uzskats par tempļa atjaunošanas nozīmi ietekmēja ļaudis personiski. Hagaja grāmatas 1. nodaļas 6. pantā mēs varam lasīt, ko Dievs viņiem teica: ”Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; jūs ēdāt gan, tomēr trūkst, lai jūs justos paēduši; jūs dzeŗat un tomēr nedzesējat slāpes; jums ir gan apģērbs, bet tas nedod pietiekami siltuma, un, kas pelna algu, tas beŗ to caurā makā.”
13 Lai gan ebreji atradās zemē, ko viņiem bija dāvājis Dievs, zeme nedeva tik daudz ražas, cik viņi būtu gribējuši, jo Dievs nedeva savu svētību, kā jau viņš senāk bija brīdinājis. (5. Mozus 28:38—48.) Tā kā Jehova viņus neatbalstīja, iesētā sēkla nesa niecīgu ražu un viņiem nepietika, ko ēst. Viņiem trūka arī vīna. Kopš Jehova bija atrāvis svētību, ļaudīm trūka siltu drēbju. Šķita pat, ka viņi strādā par velti, jo viss, ko viņi nopelnīja, pazuda, it kā būtu bijis iebērts galīgi caurā makā.
14., 15. Ko var mācīties no Hagaja grāmatas 1. nodaļas 6. panta?
14 Kas mums no tā jāmācās? Nav runa par to, kā mums būtu jāiekārto savas mājas. Ilgi pirms Babilonas trimdas pravietis Amoss bija izteicis asus pārmetumus izraēliešu bagātniekiem par viņu ”ar ziloņkaulu rotātajām telpām” un ”ziloņkaula gultām”. (Amosa 3:15; 6:4.) Greznās mājas un krāšņās mēbeles pēc kāda laika nonāca iekarotāju rokās. Taču vēlāk, kad bija beidzies 70 gadu ilgais gūsts Babilonā, daudzi Dieva tautas locekļi neko nebija mācījušies no minētajiem brīdinājumiem. Kā ir ar mums? Ikvienam no mums būtu godīgi jāatbild sev uz šādiem jautājumiem: ”Cik lielu nozīmi es piešķiru savas mājas labiekārtošanai un izdaiļošanai? Vai es tiecos pēc papildu izglītības ar nolūku sekmēt savu karjeru, lai gan tas daudzus gadus prasīs lielu daļu mana laika, liekot man pamest novārtā svarīgākos — garīgos — jautājumus?” (Lūkas 12:20, 21; 1. Timotejam 6:17—19.)
15 Hagaja grāmatas 1. nodaļas 6. pantā lasāmie vārdi liek skaidri saprast, cik svarīga dzīvē ir Dieva svētība. No trimdas pārnākušajiem ebrejiem nebija Dieva svētības, un tāpēc viņi cieta. Vai mums pieder daudz mantas vai maz, ja mēs nesaņemsim Jehovas svētību, mēs garīgā ziņā noteikti cietīsim. (Mateja 25:34—40; 2. Korintiešiem 9:8—12.) Bet kā mēs varam saņemt viņa svētību?
Jehova palīdz ar savu garu
16.—18. Ko senajiem ebrejiem nozīmēja Cakarijas grāmatas 4. nodaļas 6. pantā lasāmie vārdi?
16 Cakarija, kas sludināja vienā laikā ar Hagaju, paskaidroja, ar kā palīdzību Jehova ierosina darbam savus uzticamos kalpus un viņus svētī. No pravieša vārdiem var secināt, kādā veidā Jehova svētīs arī mūs. Cakarijas grāmatā ir rakstīts: ””Ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar manu Garu!” — saka tas Kungs Cebaots.” (Cakarijas 4:6.) Šis pants ir bieži citēts, bet padomāsim, ko tas nozīmēja tolaik dzīvojošajiem ebrejiem un ko tas nozīmē mums.
17 Atcerēsimies, cik brīnišķīgs iespaids bija Hagaja un Cakarijas vārdiem: to ietekmē dievbijīgie ebreji atsāka celt templi. Hagajs sāka pravietot 520. gada p.m.ē. sestajā mēnesī, un Cakarija sāka pravietot tā paša gada astotajā mēnesī. (Cakarijas 1:1.) Kā var redzēt Hagaja grāmatas 2. nodaļas 18. pantā, jau devītajā mēnesī ar lielu sparu atsākās darbs pie tempļa pamatiem, tātad ebreji bija atsaukušies uz praviešu aicinājumiem un paklausījuši Jehovam. Viņi bija ieguvuši pārliecību, ka Jehova viņus atbalstīs, un Cakarijas grāmatas 4. nodaļas 6. pants norāda, ka Dievs viņiem patiešām palīdzēja.
18 Kad ebreju trimdinieki 537. gadā p.m.ē. devās no Babilonas atpakaļ uz tēvzemi, viņiem nebija karaspēka, taču visā garajā ceļā Jehova viņus sargāja un vadīja. Jehovas gars viņus vadīja, kad viņi drīz pēc atgriešanās sāka atjaunot templi. Kad viņi atkal dedzīgi ķērās pie šī darba, Jehova viņus atkal atbalstīja ar savu svēto garu.
19. Kādu pretestību palīdzēja pārvarēt Dieva gars?
19 Jehova deva Cakarijam astoņas parādības, kuras liecināja, ka viņš būs ar savu tautu, kas pabeigs atjaunot templi. Ceturtajā parādībā, kas aprakstīta Cakarijas grāmatas 3. nodaļā, redzams, ka Sātans aktīvi pretojās Dieva kalpu centieniem pabeigt templi. (Cakarijas 3:1.) Viņš negribēja, ka augstais priesteris Jozua jaunajā templī veiktu kalpošanu tautas labā. Lai gan Sātans visādi centās atturēt ebrejus no tempļa celtniecības, Jehovas gars palīdzēja likvidēt šķēršļus un deva tautai spēku turpināt darbu, līdz templis tika pabeigts.
20. Kā svētais gars palīdzēja ebrejiem izpildīt Dieva gribu?
20 Likās, ka šī uzdevuma veikšanu kavē nepārvarams šķērslis, proti, valsts ierēdņu pretestība — viņiem izdevās panākt, ka tika pasludināts rīkojums pārtraukt Dieva nama celtniecību. Taču Jehova apsolīja, ka šis šķietamais ”kalns” pazudīs un kļūs par ”līdzenumu”. (Cakarijas 4:7.) Tieši tā arī notika. Ķēniņš Dārijs I lika veikt izmeklēšanu, un tās laikā tika atrasts dokuments ar Kīra pavēli ebrejiem atjaunot templi, tāpēc viņš atcēla aizliegumu un lika dot naudu no ķēniņa līdzekļiem, lai ebreji varētu segt visus ar darbu saistītos izdevumus. Tas tiešām bija pārsteidzošs notikumu pavērsiens. Vai tajā bija kāda nozīme Dieva garam? Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka bija. Templis tika pabeigts 515. gadā p.m.ē., sestajā ķēniņa Dārija I valdīšanas gadā. (Ezras 6:1, 15.)
21. a) Kā Dievs senatnē ”sakustināja visas pagānu tautas”, un kā nāca ”viss pats dārgākais no pagānu tautām”? b) Kā šis pravietojums piepildās mūsu dienās?
21 Kā var lasīt Hagaja grāmatas 2. nodaļas 5. pantā, pravietis saviem tautiešiem atgādināja par derību, ko Jehova bija slēdzis ar viņiem pie Sinaja kalna, kad ”viss kalns ļoti trīcēja”. (2. Mozus 19:18.) Jehova grasījās kaut ko pamatīgi sakustināt arī Hagaja un Cakarijas dzīves laikā, un par to tēlainā valodā ir runāts 6. un 7. pantā. Stāvoklim Persijas valstī bija jākļūst aizvien nestabilākam, bet tempļa celtniecībai bija raiti jāvirzās uz priekšu, līdz templis tiek pabeigts. Pēc tam šajā pielūgsmes vietā kopā ar ebrejiem Dievu slavēja arī citu tautu pārstāvji jeb ”viss pats dārgākais no pagānu tautām”. Mūsu laikos Dievs ar kristiešu sludināšanu ir ”sakustinājis visas pagānu tautas” un ”viss pats dārgākais no pagānu tautām” ir pievienojies atlikušajiem ar garu svaidītajiem kristiešiem Dieva pielūgsmē. Gan svaidītie, gan ”citas avis” dara Jehovas namu ”pilnu krāšņuma”. Šie patiesie Dieva kalpi ticībā gaida laiku, kad Jehova ”satricinās debesis un zemi” vēl kādā nozīmē. Tas notiks tādēļ, lai ”apgāztu.. un iznīcinātu varenās pagānu ķēniņvalstis”. (Hagaja 2:22.)
22. Kā tautas tiek ”satricinātas” tagad? Ko tas ir izraisījis, un kas ir gaidāms nākotnē?
22 Dažādās jomās, ko simbolizē ”debesis un zeme, jūŗa un sauszeme”, ir notikušas krasas pārmaiņas. Piemēram, uz zemi ir nosviests Sātans Velns un viņa dēmoni. (Atklāsmes 12:7—12.) Turklāt Dieva svaidīto kalpu uzsāktā sludināšana noteikti ir satricinājusi pašreizējo simbolisko zemi. (Atklāsmes 11:18.) Tomēr garīgajam Izraēlam ir pievienojies ”liels pulks”, kas ir ”viss pats dārgākais no pagānu tautām”, un tagad abas šīs grupas vienoti kalpo Jehovam. (Atklāsmes 7:9, 10.) Lielais pulks kopā ar svaidītajiem kristiešiem sludina labo vēsti, ka drīz Dievs satricinās tautas un valstis Armagedonā. Šis notikums ievadīs laiku, kad patiesā pielūgsme sasniegs pilnību uz visas zemes.
Kā jūs atbildētu?
• Kad un kādos apstākļos sludināja Hagajs un Cakarija?
• Kā Hagaja un Cakarijas sludināto vēsti jūs varat attiecināt uz savu dzīvi?
• Kāpēc jūs uzmundrina vārdi, kas rakstīti Cakarijas grāmatas 4. nodaļas 6. pantā?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 20. lpp.]
Hagaja un Cakarijas pravietojumi mums ļauj būt pārliecinātiem par Dieva atbalstu
[Attēls 23. lpp.]
”Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam?”
[Attēls 24. lpp.]
Jehovas tauta cenšas atrast ”visu pašu dārgāko no pagānu tautām”