Kā izveidot labu domu apmaiņu ar dzīvesbiedru

”MAN nevajadzēja tā teikt.” ”Es laikam neizteicos īsti skaidri.” Vai jūs neesat kādreiz tā nodomājuši pēc mēģinājuma parunāt ar dzīvesbiedru? Domu apmaiņa ir prasme, kas aizvien jāpilnveido. Tāpat kā citas prasmes, vieniem tā padodas samērā viegli, bet citiem to apgūt ir grūtāk. Tomēr pat tad, ja tas nenākas viegli, ikviens var kļūt par labu sarunu biedru.

Reizēm to, kā cilvēki izturas pret savu dzīvesbiedru, spēcīgi ietekmē kultūra, pie kādas viņi pieder. Piemēram, vīrietim varbūt ir mācīts: ”Īsts vīrietis daudz nerunā,” — un runīgi vīrieši var tikt nicīgi uzskatīti par vējagrābšļiem. Tiesa gan, Bībelē  ir sacīts: ”Lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt.” (Jēkaba 1:19.) Tomēr šis padoms attiecas kā uz vīriešiem, tā uz sievietēm un norāda, ka domu apmaiņa nav tikai runāšana. Divi cilvēki var kaut ko stāstīt viens otram stundām ilgi, bet vai tā patiešām būs domu apmaiņa, ja neviens neklausīsies, ko otrs saka? Visticamāk, nē. Tātad, kā norādīts minētajā Bībeles pantā, labai domu apmaiņai svarīga ir prasme klausīties.

Saprašanās bez vārdiem

Dažās kultūrās no sievām tiek gaidīts, ka viņas savas domas paturēs pie sevis, savukārt vīri izturēsies vēsi un atturīgi. Šādos apstākļos dzīvesbiedriem atliek tikai minēt, ko otrs vēlas. Ir sievas, kuras iemācās nolasīt no acīm katru vīra vēlēšanos un nekavējoties to apmierināt, un šādā gadījumā var teikt, ka starp vīru un sievu pastāv saprašanās bez vārdiem. Tomēr parasti šāda sapratne ir vienpusēja. Kaut arī sieva varbūt iemācās nojaust, ko vīrs domā un jūt, no vīra reti tiek gaidīts, ka arī viņš mācīsies saprast sievas jūtas.

Tiesa, pastāv kultūras, kurās vīri ievēro sievu emocionālās vajadzības un cenšas tās apmierināt. Taču pat šādās kultūrās daudzas ģimenes varētu daudz iegūt, uzlabojot domu apmaiņu.

Atklātas domu apmaiņas svarīgums

Atklāta domu apmaiņa var pasargāt no pārpratumiem un nesaskaņām, kā to apliecina kāds gadījums no izraēliešu vēstures. Rūbena un Gada cilts, kā arī puse Manases cilts, kuras mita Jordānas upes austrumu krastā, uzbūvēja pie Jordānas ”lielu, varenu altāri, ko tālu varēja redzēt”. Domādami, ka viņu tautas brāļi ir atkrituši no patiesā Dieva, izraēliešu ciltis, kas dzīvoja rietumos no Jordānas, gatavojās karam pret ”dumpiniekiem”. Tomēr, pirms viņi devās cīņā, viņi sūtīja pārstāvjus pie saviem tautiešiem. Tā patiešām bija gudra rīcība! Izrādījās, ka bija noticis pārpratums un jaunizveidotais altāris nebija domāts nelikumīgiem dedzināmajiem upuriem. Ciltis, kas mita otrpus Jordānas, bija baidījušās, ka nākotnē pārējās ciltis varētu viņiem sacīt: ”Jums nav nekādas daļas gar to Kungu!” Altārim bija jāapliecina, ka arī viņi ir Dieva Jehovas kalpotāji. (Jozuas 22:10—29.) Tā kā šim altārim bija jābūt kā pierādījumam, ka viņi atzīst Jehovu par patieso Dievu, viņi to nosauca par ”liecības zīmi”. (Jozuas 22:34.)

Šis paskaidrojums pārliecināja pārējās ciltis, un tās atmeta domu cīnīties ar minētajām divarpus ciltīm. Godīga un atklāta saruna bija novērsusi bruņotu konfliktu. Vēlāk, kad izraēliešu tauta bija kļuvusi neuzticīga Dievam Jehovam, savam simboliskajam vīram, Jehova solīja izraēliešiem runāt ar viņiem laipni. (Hozejas 2:16.) Tā ir brīnišķīga priekšzīme precētiem cilvēkiem. Ja viens no dzīvesbiedriem cenšas runāt laipni, otram ir vieglāk saprast viņa jūtas. Tas ir svarīgi, it īpaši gadījumos, kad ir skartas spēcīgas emocijas. ”Mēdz sacīt, ka vārdi ir lēti,” raksta amerikāņu žurnāliste Petija Mihālika, ”bet vārdi var būt arī neizsakāmi vērtīgi. Un, kaut arī izteikt savas jūtas vārdos parasti nav tik viegli, ieguvums no tā var būt daudz lielāks nekā no naudas noguldījuma bankā.”

Uzlabot domu apmaiņu

”Mūsu laulība bija neizdevusies jau no paša sākuma,” apgalvo vieni. ”Mūsu laulību nekas nevar glābt,” varbūt nospriež citi. Viņi, iespējams, uzskata, ka pēc kāzu dienas savstarpējo saprašanos uzlabot nav iespējams. Taču padomāsim par tiem, kas dzīvo vietās, kur laulības tiek slēgtas pēc radinieku vienošanās. Daudzi pāri, kas ir šādi apprecējušies, ar laiku savā laulībā ir panākuši labu domu apmaiņu.

 Pirms gandrīz četriem tūkstošiem gadu kādā Austrumu zemē šādā veidā tika noslēgtas kādas laulības. Laulību starpnieks bija devies tālā ceļā, lai atrastu līgavu vīrietim, vārdā Īzāks. Kad laulību starpnieks, kas bija ģimenes kalps, atgriezās kopā ar līgavu, Īzāks atradās laukā, un kalps ”izstāstīja Īzākam visu, ko bija darījis”. Bībeles vēstījumā, kur stāstīts par šo notikumu, tālāk teikts: ”Un Īzāks veda Rebeku uz savas mātes telti [šādā veidā tika oficiāli noslēgta laulība], un viņš to ņēma, un tā kļuva viņa sieva, un viņš to mīlēja.” (1. Mozus 24:62—68.)

Pievērsiet uzmanību, ka Īzāks ņēma Rebeku par sievu pēc tam, kad bija noklausījies uzticamā kalpa stāstu. Šis cilvēks mīlēja Dievu Jehovu, kuru pielūdza arī Īzāks, un Īzākam bija pamatots iemesls viņam uzticēties. Pēc tam, kad Īzāks bija apprecējis Rebeku, viņš to iemīlēja.

Vai Īzāks un Rebeka iemācījās labi saprasties? Jā, pilnīgi noteikti. Piemēram, kad viņu dēls Ēzavs apprecēja divas hetietes, ģimenē radās nopietna problēma. Rebeka sacīja Īzākam: ”Hetietes man dara dzīvi apnicīgu viņu tuvumā. Ja Jēkabs [otrs dēls] arī ņemtu Heta meitu par sievu, ..kam tad vairs man dzīvot?” (1. Mozus 26:34; 27:46.) Viņa skaidri darīja zināmu, kas viņu satrauc.

Īzāks Jēkabam, Ēzava dvīņubrālim, pieteica neņemt par sievu kanaānieti. (1. Mozus 28:1, 2.) Rebekas domas bija uzklausītas. Šis laulātais pāris bija kopīgi atrisinājuši ļoti nopietnu ģimenes problēmu, un viņi ir labs paraugs cilvēkiem mūsdienās. Taču kā rīkoties, ja laulātie nevar vienoties kādā jautājumā?

Kā atrisināt domstarpības

Ja dzīvesbiedriem rodas nopietnas nesaskaņas, ir svarīgi nepārstāt sarunāties. Ja viens no laulātajiem pārstāj runāt ar otru, viņš it kā saka: es jūtos nelaimīgs un gribu, lai arī tu tā jūties. Bet tādā gadījumā otram nav pat iespējams saprast, ko viņa dzīvesbiedrs domā un vēlas.

Rodoties domstarpībām, dzīvesbiedriem atklāti jāizrunājas. Ja apspriežamais jautājums ir sāpīgs, saglabāt mieru var būt grūti. Īzāka vecākiem, Ābrahāmam un Sārai, reiz nācās atrisināt kādu sarežģītu situāciju. Tā kā Sāra bija neauglīga, viņa, saskaņā ar tālaika paražu, piedāvāja Ābrahāmam par blakussievu savu kalponi Hagari, lai viņiem piedzimtu mantinieks. Hagare dzemdēja Ābrahāmam dēlu Ismaēlu. Taču vēlāk Sārai pašai iestājās grūtniecība un viņa dzemdēja Ābrahāmam dēlu Īzāku. Reiz, kad Īzāks vēl bija mazs, Sāra redzēja, kā Ismaēls izsmej viņas dēlu. Sajutusi draudus savam dēlam, viņa mudināja Ābrahāmu padzīt kalponi un tās dēlu. Sāra atklāti pastāstīja par savām jūtām, taču viņas lūgums Ābrahāmam ļoti nepatika.

Kā šīs domstarpības tika atrisinātas? Bībelē stāstīts: ”Dievs runāja uz Ābrahāmu: ”Lai tas nav netīkami tavam prātam nedz zēna dēļ, nedz arī tavas kalpones dēļ: paklausi Sārai visās lietās, kā viņa tev saka, jo no Īzāka tiks dēvēti tavi pēcnācēji.”” Ābrahāms paklausīja Dieva Jehovas norādījumam. (1. Mozus 16:1—4; 21:1—14.)

Kāds varētu sacīt: ja arī ar mums runātu Dievs no debesīm, mēs ātri vien atrisinātu savas nesaskaņas! Te mēs nonākam pie vēl kāda priekšnoteikuma, kas palīdz atrisināt domstarpības laulāto starpā. Laulātie var uzklausīt Dievu. Bet kā viņi to var darīt? Viņi var uzklausīt Dievu, kopīgi lasīdami Dieva Rakstus un pieņemdami tajos teikto kā vadību no Dieva. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.)

Kāda pieredzējusi precēta kristiete saka: ”Bieži vien, kad kāda jauna sieviete vēršas pie manis pēc padoma, kas skar viņas  laulību, es viņai vaicāju, vai viņa kopā ar vīru lasa Bībeli. Lielākoties tiem, kam laulībā ir problēmas, nav šāda paraduma.” (Titam 2:3—5.) Minētās kristietes novērojums var palīdzēt ikvienam no mums. Dzīvesbiedriem ir svarīgi kopīgi lasīt Bībeli. Tā viņi var ”dzirdēt” Dieva vārdus par to, kā viņiem ikdienā būtu jārīkojas. (Jesajas 30:21.) Tikai te vietā ir kāds brīdinājums: nevienam no dzīvesbiedriem nebūtu jāizmanto Bībele kā rīkste, ar ko sist otru, bez mitas izceļot Bībeles padomus, kurus, kā viņš uzskata, otrs neievēro. Vislabāk ir censties saprast, kā abi var izmantot Bībelē lasīto dzīvē.

Cenšoties atrisināt kādu sarežģītu problēmu, būtu noderīgi pameklēt informāciju par konkrēto jautājumu Sargtorņa izdevumu tematiskajā rādītājā *. Varbūt dzīvesbiedri rūpējas par padzīvojušiem vecākiem un tas rada spriedzi laulībā. Būtu labāk nevis strīdēties par to, ko otram dzīvesbiedram vajadzētu vai nevajadzētu darīt, bet gan abiem kopā pameklēt informāciju tematiskajā rādītājā. Vispirms var ielūkoties šķirklī ”Vecāki” un paskatīties, kādas publikācijas norādītas zem kāda no apakšvirsrakstiem, piemēram, apakšvirsraksta ”Rūpes par padzīvojušiem vecākiem”. Tad būtu labi kopīgi izlasīt norādītos rakstus no Jehovas liecinieku izdotajām publikācijām. Iespējams, jūs būsiet pārsteigti, redzot, cik daudz var iegūt no informācijas, kas balstīta uz Bībeli un kas jau ir palīdzējusi daudziem kristiešiem.

Kopīgi meklējot informāciju un lasot materiālu, dzīvesbiedri var iegūt objektīvu skatījumu uz konkrēto problēmu. Publikācijās norādītie Bībeles panti laulātajiem var palīdzēt uzzināt Dieva viedokli par jautājumu, kas viņus satrauc. Tāpēc būtu labi atšķirt šos pantus Bībelē un kopīgi izlasīt. Tā dzīvesbiedri var dzirdēt, ko Dievs domā par viņu problēmu.

Saglabāt labu domu apmaiņu

Vai jūs kādreiz esat mēģinājis atvērt durvis, kas ilgāku laiku nav tikušas virinātas? Ierūsējušajām virām čīkstot, durvis negribīgi veras vaļā. Bet kā ir tad, ja durvis tiek regulāri izmantotas un to viras ir labi ieeļļotas? Tad tās var atvērt bez pūlēm. Tāpat ir ar domu apmaiņu. Ja dzīvesbiedri regulāri sarunājas viens ar otru un izturas viens pret otru ar kristīgu mīlestību, kas ir kā ”eļļa” viņu attiecībās, viņiem ir vieglāk apmainīties domām pat tad, ja nākas risināt nopietnas problēmas.

Censties uzlabot domu apmaiņu var jebkurā laikā. Kaut arī sākumā tas var prasīt daudz pūļu, ir vērts pūlēties. Ar laiku tas palīdzēs izveidot patīkamas attiecības ar dzīvesbiedru un izjust pastāvīgu abpusēju sapratni.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 7. lpp.]

Vai, risinot domstarpības, jūs meklēsiet Dieva vadību?