”Stipriniet savas rokas”
”Stipriniet savas rokas”
”Stipriniet savas rokas, jūs, kas dzirdat šos vārdus šinīs dienās no praviešu mutes..!” (CAKARIJAS 8:9.)
1., 2. Kāpēc Hagaja un Cakarijas grāmatas ir pelnījušas mūsu uzmanību?
HAGAJA un Cakarijas pravietojumi ir rakstīti aptuveni pirms divarpus tūkstošiem gadu, taču tie noteikti attiecas arī uz mūsu dzīvi. Šajās grāmatās nav runa par vēsturi vien — tās pieder pie ”visa, kas iepriekš rakstīts.. mūsu pamācībai”. (Romiešiem 15:4.) Daudz kas no tajās rakstītā liek mums domāt par reāliem notikumiem, kas risinās kopš 1914. gada, kad debesīs ir nodibināta Dieva Valstība.
2 Apustulis Pāvils, runādams par notikumiem, ko pieredzēja Dieva kalpi senatnē, rakstīja: ”Viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika robežām.” (1. Korintiešiem 10:11.) Varētu rasties jautājums: cik vērtīgas Hagaja un Cakarijas grāmatas ir mūsu laikos?
3. Par ko runāja Hagajs un Cakarija?
3 Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, Hagaja un Cakarijas grāmatās ir runa par laiku, kad no Babilonas gūsta atbrīvotie ebreji bija atgriezušies zemē, ko viņiem bija dāvājis Dievs. Abi pravieši runāja par tempļa atjaunošanu. 536. gadā p.m.ē. ebreji ielika tempļa pamatus, un, lai gan daļa pārnākušo trimdinieku, kas bija jau krietni gados, bēdājās, jo atcerējās pirmo templi, kopumā tauta ”gavilēja lielās gavilēs”. Mūsu laikos ir norisinājies kaut kas vēl izcilāks. (Ezras 3:3—13.)
4. Kas notika drīz pēc Pirmā pasaules kara?
4 Drīz pēc Pirmā pasaules kara beigām ar garu svaidītie Jehovas kalpi tika atbrīvoti no gūsta, kādā viņi bija atradušies lielajā Bābelē. Šis notikums spilgti liecināja par Jehovas atbalstu. Pirms tam bija šķitis, ka reliģiskajiem vadoņiem un to politiskajiem sabiedrotajiem ir izdevies apturēt Bībeles pētnieku darbību. (Ezras 4:8, 13, 21—24.) Bet Dievs Jehova lika pazust šķēršļiem, kas kavēja sludināšanu un mācekļu gatavošanu. Kopš 1919. gada Valstības sludināšana ir tikai vērsusies plašumā un nekas nav spējis to apstādināt.
5., 6. Uz kādu izcilu sasniegumu norāda Cakarijas grāmatas 4. nodaļas 7. pants?
5 Mēs varam būt pārliecināti, ka sludināšana ar Jehovas atbalstu turpināsies. Cakarijas grāmatas 4. nodaļas 7. pantā ir teikts: ”Viņš uzliks nama čukura noslēguma akmeni, un visi viņam uzgavilēs: ”Lai viņam laime, lai gods un slava!”” Kā šis pants izcilā veidā piepildīsies mūsu laikos?
6 Cakarijas grāmatas 4. nodaļas 7. pants norāda uz laiku, kad Visaugstākā Kunga pielūgsme viņa garīgā tempļa pagalmā uz zemes būs sasniegusi pilnību. Šis garīgais templis ir iekārtojums, ko Jehova ir izveidojis, lai mēs uz Kristus Jēzus izpirkuma upura pamata varētu tuvoties viņam pielūgsmē. Kaut arī izcilais garīgais templis pastāv jau no mūsu ēras pirmā gadsimta, tā pagalmā uz zemes patiesā pielūgsme sasniegs pilnību tikai nākotnē. Tagad garīgā tempļa pagalmā uz zemes kalpo miljoniem cilvēku. Jēzus Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā gan viņi, gan neskaitāmi augšāmceltie sasniegs pilnību, un pēc pēdējā pārbaudījuma tūkstoš gadu beigās uz attīrītās zemes būs palikuši tikai patiesie Dieva kalpi.
7. Kāda ir Jēzus nozīme tajā, ka patiesā pielūgsme sasniegs pilnību, un kāpēc tas mūs iepriecina?
7 Pārvaldnieks Zerubābels un augstais priesteris Jozua 515. gadā p.m.ē. redzēja, kā templis tika pabeigts. Cakarijas grāmatas 6. nodaļas 12. un 13. pantā ir pravietots par Jēzus nozīmi tajā, ka patiesā pielūgsme sasniegs pilnību: ”Tā saka tas Kungs Cebaots: Raugi, ir vīrs, kas saucas Cemahs [jeb ”Pēcnācējs, Atvase” — zemsvītras piezīme] un viņa laikā viss zels un plauks, un viņš uzcels tā Kunga namu. Jā, tiešām, viņš.. nēsās valdnieka rotājumu pilnā godībā, un viņš sēdēs un valdīs uz sava troņa, būs arī priesteris savā goda krēslā.” Tā kā Valstības darbu garīgajā templī atbalsta Jēzus, kas atrodas debesīs un liek zelt Dāvida ķēniņu dzimtai, ir skaidrs, ka nevienam nav pa spēkam aizkavēt šo darbu. Vai mums tāpēc nebūtu jābūt dedzīgiem kalpošanā un nebūtu modri jāraugās, lai ikdienas rūpes nenovērstu mūsu uzmanību?
Svarīgākais dzīvē
8. Kāpēc darbam garīgajā templī ir jābūt pašam svarīgākajam mūsu dzīvē?
8 Lai saņemtu Jehovas atbalstu un svētību, pašam svarīgākajam mūsu dzīvē ir jābūt darbam garīgajā templī. Pretēji ebrejiem, kas teica: ”Vēl nav pienācis laiks,” — mums jāpatur prātā, ka mēs dzīvojam laikā, kas Bībelē ir saukts par pēdējām dienām. (Hagaja 1:2; 2. Timotejam 3:1.) Jēzus bija paredzējis, ka viņa uzticīgie sekotāji sludinās labo vēsti par Valstību un gatavos mācekļus. Mums jāuzmanās, lai mēs nekļūtu nevērīgi pret šo godpilno kalpošanu. Sludināšana, ko pasaules pretestība uz īsu laiku bija apturējusi, 1919. gadā atkal atsākās, bet tā nav pabeigta. Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tā noteikti tiks pabeigta.
9., 10. No kā ir atkarīga Jehovas svētība, un ko tas nozīmē mums?
9 Jo dedzīgāk mēs veiksim šo darbu, jo lielākas svētības saņemsim — gan visi kopā, gan katrs atsevišķi. Pievērsīsim uzmanību kādam Jehovas solījumam. Kad pārnākušie trimdinieki atkal bija sākuši no visas sirds kalpot Jehovam un ar lielu sparu bija no jauna ķērušies pie tempļa pamatiem, Jehova viņiem teica: ”Ar šo dienu sākot, Es gribu jums piešķirt svētību.” (Hagaja 2:19.) Tas nozīmēja, ka viņi pilnībā atgūs Dieva labvēlību. Lūk, kādas svētības Dievs viņiem apsolīja: ”Viņiem būs pieredzēt sēju miera laikā. Vīna koks dos savus augļus, un zeme izdos savu ražu, un debess savu rasu; Es ļaušu, lai šīs tautas pārpalikumam viss tas piederētu!” (Cakarijas 8:9—13.)
10 Jehova garīgi un materiāli svētīja šos ebrejus, un viņš svētīs arī mūs, ja mēs cītīgi, ar prieku sirdī pildīsim savu uzdevumu. Pie viņa svētībām pieder miers mūsu starpā, garīga drošība, labklājība un izaugsme. Taču, lai arī turpmāk saņemtu Dieva svētību, darbs garīgajā templī mums jāveic tā, kā viņš to vēlas.
11. Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā?
11 Mums ir jāpalūkojas, kā mums līdz šim ir klājies mūsu ceļos. (Hagaja 1:5, 7.) Mums ir jāpārdomā, kas mūsu dzīvē ir galvenais, jo Jehovas svētība ir atkarīga no tā, cik lielā mērā mēs godinām viņa vārdu, un no tā, vai mēs veicam darbu viņa garīgajā templī. Ikviens no mums var pārdomāt šādus jautājumus: ”Kas patlaban manā dzīvē ir galvenais? Vai pašlaik mana dedzība par Jehovu, patiesību un Jehovas uzdoto darbu ir tikpat liela kā tad, kad es kristījos? Vai uzmanību, ko veltīju Jehovam un viņa Valstībai, nemazina tiekšanās pēc dzīves ērtībām? Vai manu degsmi sludināšanā nevājina bailes no tā, ko par mani teiks citi?” (Atklāsmes 2:2—4.)
12. Kādā situācijā bija nonākuši ebreji, kā liecina Hagaja grāmatas 1. nodaļas 6. un 9. pants?
12 Būtu ļoti bēdīgi, ja mēs kļūtu pavirši pret darbu, ar kuru slavējam Jehovas vārdu, un Jehova mums tāpēc vairs nedotu savas bagātīgās svētības. Atcerēsimies, ka dzimtenē pārnākušie ebreji, kas sākumā ar lielu entuziasmu bija ķērušies pie tempļa atjaunošanas, vēlāk sāka ”ikviens dzīties tikai pēc sava nama”, kā teikts Hagaja grāmatas 1. nodaļas 9. pantā. Viņus sāka pārmērīgi nodarbināt viņu pašu ikdienas vajadzības un dzīves līmenis. Ko viņi tāpēc pieredzēja? Viņi ”ievāca trūcīgi”, un viņiem nebija ne labu ēdienu, ne dzērienu, ne silta apģērba. (Hagaja 1:6.) Jehova viņiem bija atrāvis savu svētību. Vai mēs varam no tā kaut ko mācīties?
13., 14. Kas mums jāmācās no Hagaja grāmatas 1. nodaļas 6. un 9. panta, un kāpēc tas ir svarīgi?
13 Noteikti var secināt, ka tad, ja mēs vēlamies, lai Dievs mūs svētītu, mēs nedrīkstam meklēt pašlabumu un aizmirst par viņa pielūgsmi. Mums jāpretojas šādai tieksmei, vienalga, vai tā izpaužas kā dzīšanās pēc bagātības, iesaistīšanās darījumos, kas sola ātru peļņu, centieni gūt papildu izglītību ar nolūku veidot karjeru šajā sistēmā vai arī dažādi plāni, kā gūt tā saucamo sevis piepildījumu.
14 Pašas par sevi šādas ieceres varbūt arī nav nekāds grēks. Bet vai mēs saprotam, ka no mūžīgās dzīves viedokļa tie ir ”nedzīvi darbi”? (Ebrejiem 9:14.) Tie ir nedzīvi garīgā ziņā, veltīgi un neauglīgi. Ja kāds ietiepīgi turas pie tiem, tie viņam var nest garīgu nāvi. Tas notika ar dažiem svaidītajiem kristiešiem apustuļu laikos. (Filipiešiem 3:17—19.) Tas ir noticis ar dažiem arī mūsu dienās. Varbūt mēs personiski pazīstam kādu, kas pakāpeniski ir novērsies no kristīgās darbības un no draudzes un tagad neizrāda ne mazāko vēlēšanos atsākt kalpošanu Jehovam. Mēs ļoti ceram, ka šie cilvēki atgriezīsies pie Jehovas. Ir pilnīgi skaidrs, ka ”nedzīvu darbu” dēļ var zaudēt Jehovas labvēlību un svētības. Tas būtu ļoti bēdīgi, jo tas nozīmētu, ka tiek zaudēts prieks un miers, ko rada Dieva gars, un galu galā varbūt pat tiktu zaudēta iespēja piederēt pie kristīgo brāļu saimes. (Galatiešiem 1:6; 5:7, 13, 22—24.)
15. Cik nopietnai ir jābūt mūsu attieksmei pret Jehovas pielūgsmi, kā liecina Hagaja grāmatas 2. nodaļas 14. pants?
15 Tas ir ļoti nopietns jautājums. Hagaja grāmatas 2. nodaļas 14. pantā redzams, kāds bija Jehovas viedoklis par ebrejiem, kas pameta novārtā Jehovas pielūgsmes namu, lai izrotātu savas mājas: ””Ja tā, tad arī šī tauta un visi šie ļaudis manā priekšā”, — saka tas Kungs, — ”un visi viņu roku darbi un viss, ko viņi nes upuŗiem, ir nešķīsts!”” Lai gan šie liekulīgie ļaudis kaut ko upurēja uz pagaidu altāra Jeruzalemē, Jehovam viņu upuri nebija pieņemami, jo viņiem nerūpēja patiesās pielūgsmes nams. (Ezras 3:3.)
Dievs apsola atbalstu
16. Par ko ebreji varēja būt pārliecināti, balstoties uz Cakarijas redzētajām parādībām?
16 Dievbijīgajiem ebrejiem, kas atjaunoja templi, nebija jāšaubās par Dieva atbalstu, jo Dievs uz to norādīja astoņās parādībās, kuras viņš ļāva skatīt pravietim Cakarijam. Pirmā parādība liecināja, ka templis tiks pabeigts un ka Jeruzalemē un Jūdejā valdīs labklājība, kamēr vien iedzīvotāji darīs to, kas viņiem patiešām jādara. (Cakarijas 1:8—17.) Otrā parādība apstiprināja, ka pienāks gals visām valdībām, kas pretojas patiesajai pielūgsmei. (Cakarijas 2:1—4.) No citām parādībām varēja gūt pārliecību, ka Dievs aizsargās ebrejus, kas ceļ templi, ka pabeigtajā pielūgsmes namā saplūdīs daudzu tautu pārstāvji, ka valdīs patiess miers un drošība, ka šķietami nepārvarami šķēršļi, kas kavē Dieva uzticēto darbu, tiks likvidēti, ka tiks darīts gals ļaunumam un ka eņģeļi pārraudzīs darbus un sniegs savu aizsardzību. (Cakarijas 2:9, 15; 3:10; 4:7; 5:6—11; 6:1—8.) Var saprast, kāpēc dievbijīgie zemes iedzīvotāji pēc šādu apliecinājumu saņemšanas mainīja savu dzīvesveidu un veltīja visas pūles darbam, kura dēļ Dievs viņus bija atbrīvojis no gūsta.
17. Kas mums ir jāapsver, ņemot vērā to, kas ir apsolīts?
17 Arī mēs pilnīgi noteikti zinām, ka patiesā pielūgsme triumfēs, un tāpēc mums jābūt aktīviem un nopietni jādomā par Jehovas pielūgsmes namu. Mums būtu jāapsver vairāki jautājumi, piemēram: ja mēs ticam, ka tagad ir laiks sludināt labo vēsti par Valstību un gatavot mācekļus, vai mūsu mērķi un dzīvesveids ir saskaņā ar mūsu pārliecību? Vai mēs veltījam pietiekami daudz laika Dieva pravietisko vārdu studēšanai un to apspriešanai gan ar citiem kristiešiem, gan ar pārējiem cilvēkiem?
18. Kas notiks nākotnē, kā izriet no Cakarijas grāmatas 14. nodaļas?
18 Cakarijas grāmatā lasāmi arī vārdi, kas attiecas uz lielās Bābeles iznīcināšanu, kurai sekos Armagedons. Tajā rakstīts: ”Būs viena vienīga nepārtraukta diena — tā ir tam Kungam zināma —, kad nebūs ne dienas, ne nakts, un vakarā būs vēl gaisma.” Jehovas ienaidniekiem uz zemes viņa diena Armagedonā būs tumša un drūma, bet viņa uzticīgajiem kalpiem tas būs nepārtrauktas gaismas un labvēlības laiks. Šajā grāmatā ir arī aprakstīts, kā jaunajā pasaulē viss liecinās par Jehovas svētumu. Vienīgā pielūgsmes forma uz zemes būs patiesā pielūgsme Dieva diženajā garīgajā templī. (Cakarijas 14:7, 16—19.) Tas patiešām ir lielisks solījums. Mēs pieredzēsim, kā piepildās viss pravietotais un tiek apstiprinātas Jehovas tiesības būt augstākajam Valdniekam. Tā patiešām būs ļoti neparasta diena.
Svētības mūžīgi
19., 20. Kāpēc jūs iepriecina Cakarijas grāmatas 14. nodaļas 8. un 9. pants?
19 Pēc šiem grandiozajiem notikumiem Sātans un tā dēmoni tiks ieslodzīti simboliskā bezdibenī, kur atradīsies pilnīgas bezdarbības stāvoklī. (Atklāsmes 20:1—3, 7.) Tad Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā pār cilvēci plūdīs bagātīgas Dieva svētības. Cakarijas grāmatas 14. nodaļas 8. un 9. pantā teikts: ”Tanī dienā plūdīs no Jeruzālemes dzīvi tekoši ūdeņi — viena to daļa uz jūŗu austrumos, otra uz jūŗu rietumos, un tas tā būs ziemu un vasaru. Un tas Kungs būs ķēniņš pār visu zemes virsu. Tai dienā tas Kungs vienīgais Dievs, un Viņa vārds arī būs — Vienīgais [”viņa vārds viens vienīgs”, LB-26].”
20 ”Dzīvi tekošie ūdeņi” jeb ”dzīvības ūdens upe”, kura simbolizē visu, ko Jehova ir sagādājis dzīvībai, nepārtraukti plūdīs no Mesijas Valstības atrašanās vietas. (Atklāsmes 22:1, 2.) Liels pulks Jehovas kalpu, kas būs palikuši dzīvi Armagedonā, tiks atbrīvoti no Ādama pārkāpuma izraisītā nāves sprieduma. Upe dos dzīvību arī tiem, kas ir miruši, — viņi tiks celti augšā no nāves. Tā sāksies jauns posms Jehovas valdīšanā pār zemi. Visā pasaulē cilvēki viņu atzīs par Visuma augstāko valdnieku — par vienīgo, kas jāpielūdz.
21. Kas mums jāapņemas?
21 Ņemot vērā visu, ko Hagajs un Cakarija ir pravietojuši, un visu, kas ir piepildījies, mums ir pamatots iemesls dedzīgi darīt darbu, ko Jehova mums ir uzticējis veikt viņa garīgā tempļa pagalmā uz zemes. Kamēr patiesā pielūgsme vēl nav sasniegusi pilnību, centīsimies, lai mūsu dzīvē galvenā būtu Dieva Valstība. Atsauksimies uz Cakarijas grāmatas 8. nodaļas 9. pantā lasāmo aicinājumu: ”Stipriniet savas rokas, jūs, kas dzirdat šos vārdus šinīs dienās no praviešu mutes..!”
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc Hagaja un Cakarijas grāmatām ir liela nozīme arī mūsu dienās?
• Kam ir jābūt galvenajam dzīvē, kā izriet no Hagaja un Cakarijas grāmatām?
• Kāpēc iedziļināšanās Hagaja un Cakarijas grāmatās mums ļauj droši raudzīties nākotnē?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 26. lpp.]
Hagajs un Cakarija rosināja tautu darboties Dieva labā no visas sirds un tā saņemt svētību
[Attēli 27. lpp.]
Vai jūs ”dzenaties tikai pēc sava nama”?
[Attēls 28. lpp.]
Jehova ir apsolījis svētību, un viņš to ir devis