Jehova māca kristiešu draudzes ganus

”Kungs ir tas, kas gudrību dod, — no Viņa mutes — zināšana un sapratne!” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 2:6, VDP.)

1., 2. Kāpēc kristīti vīrieši tiecas pēc lielākas atbildības draudzē?

”ES BIJU ļoti priecīgs, kad mani iecēla par vecāko,” stāsta Niks, kas jau septiņus gadus ir draudzes pārraugs. ”Man bija radusies lieliska iespēja paplašināt savu kalpošanu Jehovam. Es jutos viņam pateicīgs par visu, ko viņš manā labā ir darījis, un gribēju palīdzēt draudzes locekļiem, tāpat kā draudzes vecākie bija palīdzējuši man.” Tomēr viņa jūtas bija dalītas. ”Tā kā man toreiz vēl nebija pat 30 gadu, es raizējos, ka man pietrūks gudrības un spriestspējas, lai labi pildītu draudzes vecākā pienākumus,” paskaidro Niks.

² Tiem, kam Jehova ir uzticējis rūpēties par viņa ganāmpulku, ir daudz iemeslu priekam. Par vienu no šiem iemesliem apustulis Pāvils atgādināja draudzes vecākajiem no Efesas, citējot Jēzus vārdus: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Ja kristietis ir kalpošanas palīgs vai draudzes vecākais, viņam paveras plašas iespējas dot Jehovam un draudzei. Kalpošanas palīgi, piemēram, sadarbojas ar vecākajiem un pilda dažādus pienākumus, kas prasa daudz laika, bet ir ļoti vajadzīgi. Viņus uz to mudina mīlestība pret Dievu un savu tuvāko. (Marka 12:30, 31.)

3. Kādi varētu būt iemesli, kāpēc daži netiecas pēc priekšrocībām draudzē?

³ Taču var gadīties, ka kristīti vīrieši netiecas pēc papildu priekšrocībām, jo jūtas nepiemēroti šādai kalpošanai. Viņi, tāpat kā Niks, varbūt raizējas, ka viņiem nav vajadzīgo īpašību, kas ļautu pienācīgi rūpēties par draudzi. Varbūt arī mums nav svešas šādas izjūtas. Pret šiem pienākumiem patiešām nedrīkst izturēties vieglprātīgi, jo Jehova no kristiešu draudzes ganiem prasa atbildību par to, kā tie gādā par viņa ganāmpulku. Jēzus sacīja: ”No katra, kam daudz dots, daudz prasīs, un, kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs.” (Lūkas 12:48.)

4. Kā Jehova atbalsta tos, kam viņš uztic rūpēties par savām avīm?

⁴ Vai Jehova gaida, ka kristieši, kas ir iecelti par kalpošanas palīgiem vai vecākajiem, visu darīs pašu spēkiem? Nē, Jehova šiem brāļiem piedāvā praktisku palīdzību, kas ļauj viņiem ne tikai sekmīgi tikt galā ar saviem pienākumiem, bet arī just gandarījumu. Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, Jehova viņiem dod savu svēto garu, kura auglis viņiem palīdz ar iejūtību gādāt par Jehovas avīm. (Apustuļu darbi 20:28; Galatiešiem 5:22.) Turklāt Jehova viņiem piešķir gudrību, zināšanas un sapratni. (Salamana Pamācības 2:6, VDP.) Apspriedīsim trīs veidus, kā Jehova māca tos, kam viņš uztic rūpēties par savām avīm.

Kā palīdz pieredzējuši draudzes vecākie

5. Kāpēc Pēteris un Jānis bija labi skolotāji?

⁵ Kad apustuļi Pēteris un Jānis stāvēja jūdu augstākās tiesas, sinedrija, priekšā, izglītotie tiesas locekļi viņus uzskatīja par ”nemācītiem un vienkāršiem cilvēkiem”. Lai gan apustuļi prata lasīt un rakstīt, viņi  nebija mācījušies Rakstus rabīnu skolās. Un tomēr Pēteris, Jānis un citi Jēzus mācekļi bija labi skolotāji, kas palīdzēja daudziem kļūt ticīgiem. Kā šie vienkāršie vīrieši bija kļuvuši par izciliem skolotājiem? Uzklausījuši Pēteri un Jāni, sinedrija locekļi ”saprata, ka viņi bijuši kopā ar Jēzu” (EAD). (Apustuļu darbi 4:1—4, 13.) Tiesa, apustuļi bija saņēmuši svēto garu. (Apustuļu darbi 1:8.) Bet tikpat skaidri bija redzams, ka šos cilvēkus ir mācījis Jēzus, — to saprata pat garīgi aklie tiesneši. Savas kalpošanas laikā augstais gans Jēzus bija mācījis apustuļiem, kā atrast pazemīgus cilvēkus un kā par tiem rūpēties, kad tie būs pievienojušies draudzei. (Mateja 11:29; 20:24—28; 1. Pētera 5:4.)

6. Kā Jēzus un Pāvils mācīja citus?

⁶ Jēzus turpināja mācīt draudzes pārraugus arī pēc savas augšāmcelšanās. (Atklāsmes 1:1; 2:1—3:22.) Piemēram, viņš izraudzījās Pāvilu un parūpējās, lai Pāvils tiktu apmācīts. (Apustuļu darbi 22:6—10.) Iegūtās zināšanas Pāvils uzskatīja par ļoti vērtīgām un vēlāk dalījās tajās ar citiem vecākajiem. (Apustuļu darbi 20:17—35.) Pāvils mācīja arī Timoteju un veltīja daudz laika un spēku, lai Timotejs kļūtu par ”krietnu darbinieku, kam nav ko kaunēties”. (2. Timotejam 2:15.) Ar laiku starp šiem kristiešiem izveidojās cieša draudzība. Pāvils par Timoteju rakstīja: ”Viņš man kalpojis evanģelija labā kā bērns tēvam.” (Filipiešiem 2:22.) Tomēr Pāvils necentās Timoteju vai kādu citu padarīt par savu mācekli. Viņš savus ticības biedrus mudināja: ”Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” (1. Korintiešiem 11:1.)

7., 8. a) Kāds piemērs parāda, cik labs ir iznākums, ja draudzes vecākie rīkojas līdzīgi Jēzum un Pāvilam? b) Kad draudzes pārraugiem būtu jāsāk mācīt brāļi, kas nākotnē varētu kļūt par kalpošanas palīgiem un vecākajiem?

⁷ Sekojot Jēzus un Pāvila priekšzīmei, pieredzējuši draudzes vecākie labprāt māca kristītus brāļus, un iznākums ir tikpat labs. Lūk, ko stāsta kāds nesen iecelts draudzes vecākais, vārdā Čads, kurš uzauga ģimenē, kas reliģiskā ziņā nebija vienota: ”Gadu gaitā vairāki pieredzes bagāti draudzes vecākie man palīdzēja garīgi augt. Tā kā mans tēvs nebija Jehovas liecinieks, šie vecākie par mani ļoti rūpējās un garīgā ziņā man bija kā tēvi. Viņi sadarbojās ar mani sludināšanā, un vēlāk viens no viņiem man veltīja īpašu uzmanību, mācīdams veikt pienākumus, kas man bija uzticēti draudzē.”

⁸ Kā var redzēt no gadījuma ar Čadu, gudri draudzes pārraugi sāk mācīt brāļus jau labu laiku pirms tam, kad tie ir gatavi kalpošanas palīgu un vecāko pienākumiem. Tas ir svarīgi, jo Bībelē ir prasīts, lai kalpošanas palīgi un vecākie atbilstu augstām morāles normām un garīgām prasībām jau pirms viņu iecelšanas. Viņi ir ”papriekš jāpārbauda”. (1. Timotejam 3:1—10.)

9. Kas jādara pieredzējušiem vecākajiem, un kāpēc?

⁹ Tā kā kristīti brāļi ir jāpārbauda, būtu tikai taisnīgi, ja viņus pirms tam kāds mācītu. Piemēram, ir maz ticams, ka skolnieks varētu nokārtot grūtu eksāmenu, ja skolotājs viņam pirms tam nebūtu palīdzējis apgūt attiecīgo vielu. Kā redzams, bez mācīšanās nevar iztikt. Turklāt laba skolotāja mērķis ir panākt, lai skolnieks ne tikai spētu nokārtot eksāmenu, bet arī prastu iegūtās zināšanas izmantot. Līdzīgi arī apzinīgi draudzes pārraugi palīdz kristītiem brāļiem attīstīt īpašības, kas nepieciešamas kalpošanas palīgiem un vecākajiem. Draudzes pārraugu mērķis ir mācīt šos brāļus, ne tikai lai viņiem varētu uzticēt papildu priekšrocības, bet arī lai viņi spētu sekmīgi rūpēties par draudzi. (2. Timotejam 2:2.)  Protams, kristītiem brāļiem pašiem jācenšas atbilst kalpošanas palīgiem un draudzes vecākajiem izvirzītajām prasībām. (Titam 1:5—9.) Taču, ja pieredzējuši draudzes vecākie māca brāļus, kas tiecas pēc priekšrocībām draudzē, tiem šo mērķi, visticamāk, izdosies sasniegt ātrāk.

10., 11. Kā draudzes vecākie sagatavo citus brāļus lielākai atbildībai draudzē?

¹⁰ Kā pieredzējuši gani māca brāļus, kas tiecas pēc lielākas atbildības draudzē? Liela nozīme ir tam, ka viņi pievērš šiem brāļiem uzmanību — regulāri kopā ar tiem sludina un paskaidro, kā ”pareizi mācīt patiesības vārdu”. (2. Timotejam 2:15.) Tāpat vecākie ar tiem pārrunā, cik daudz prieka sniedz iespēja kalpot citiem un ko viņi paši ir guvuši, izvirzot un sasniedzot garīgus mērķus. Viņi arī dod ieteikumus, ko brāļi varētu darīt labāk, lai kļūtu par ”priekšzīmi ganāmam pulkam”. (1. Pētera 5:3, 5.)

¹¹ Kad kāds brālis ir iecelts par kalpošanas palīgu, draudzes vecākie rīkojas gudri, turpinādami viņu mācīt. Brūss, kas ir draudzes vecākais jau vairākus gadu desmitus, stāsta: ”Es mēdzu kopā ar jauniecelto kalpošanas palīgu apskatīt norādījumus, ko ir publicējis uzticīgais un gudrais kalps. Mēs arī izlasām par pienākumiem, kas šim brālim ir uzticēti, un veicam tos kopā tikmēr, kamēr brālis visu ir apguvis.” Kad kalpošanas palīgs ir uzkrājis pieredzi, viņam var mācīt, kā rūpēties par draudzes locekļiem. ”Pirms ganu apmeklējuma es palīdzu kalpošanas palīgam izvēlēties dažas Rakstu vietas, kas varētu uzmundrināt draudzes locekļus, pie kuriem mēs dodamies,” Brūss dalās pieredzē. ”Lai kalpošanas palīgs kļūtu par labu vecāko, viņam ir svarīgi iemācīties izmantot Dieva Rakstus tā, lai tie ietekmētu draudzes locekļu sirdi.” (Ebrejiem 4:12; 5:14.)

12. Kā pieredzējuši pārraugi var palīdzēt nesen ieceltiem vecākajiem?

¹² Padomi un atbalsts noder arī nesen ieceltiem vecākajiem. Iepriekš pieminētais Niks atzīst: ”Es saņēmu ļoti vērtīgu palīdzību no diviem pieredzējušiem pārraugiem. Šie brāļi parasti zināja, kā jārīkojas dažādās situācijās. Viņi vienmēr mani pacietīgi uzklausīja un apsvēra manu viedokli, pat ja viņi tam nepiekrita. Es ļoti daudz iemācījos, vērodams, ar kādu pazemību un cieņu viņi izturējās pret brāļiem un māsām. Šo vecāko piemērs man palīdzēja saprast, cik svarīgi ir prasmīgi izmantot Bībeli, kad jārisina problēmas vai kādam ir vajadzīgs uzmundrinājums.”

Kā palīdz Dieva vārdi

13. a) Kas ir nepieciešams, lai brālis būtu labs draudzes pārraugs? b) Kāpēc Jēzus teica: ”Mana mācība nav manis paša.”?

¹³ Dieva vārdos, Bībelē, ir iekļauti likumi, principi un konkrēti piemēri, kas palīdz draudzes vecākajiem kļūt ”pilnīgiem, sagatavotiem katram labam darbam”. (2. Timotejam 3:16, 17.) Brālim varbūt ir laba laicīgā izglītība, bet tieši Rakstu zināšanas un prasme tās izmantot padara viņu par labu draudzes pārraugu. Ja domājam par Jēzu, viņš bija uzkrājis visplašākās zināšanas un ieguvis visdziļāko gudrību un sapratni, tomēr pat viņš nepaļāvās uz savu paša gudrību, kad mācīja Jehovas avis. Viņš teica: ”Mana  mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis.” Kāpēc Jēzus visu godu deva savam debesu Tēvam, nevis pievērsa uzmanību sev? Viņš paskaidroja: ”Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu.” (Jāņa 7:16, 18.)

14. Kā kristiešu draudzes gani izvairās ”meklēt savu paša godu”?

¹⁴ Uzticīgi draudzes vecākie nemeklē ”savu paša godu”. Dodami draudzes locekļiem padomus un tos uzmundrinādami, viņi nebalstās uz savu gudrību, bet uz Dieva vārdiem. Viņi saprot, ka viņu pienākums ir palīdzēt draudzes locekļiem iegūt ”Kristus prātu”, nevis pieņemt viņu viedokli. (1. Korintiešiem 2:14—16.) Piemēram, kāds draudzes vecākais varbūt cenšas palīdzēt laulātam pārim atrisināt sarežģījumus viņu attiecībās. Kāds būtu iznākums, ja vecākais dotu padomus, balstīdamies uz savām zināšanām, nevis uz Bībeles principiem un informāciju, ko ir publicējis ”uzticīgais un gudrais kalps”? (Mateja 24:45.) Viņa padomus varētu nevēlami ietekmēt vietējās tradīcijas un viņa ierobežotā pieredze. Tiesa, ne visas tradīcijas ir sliktas, un parasti vecākajiem ir uzkrāta zināma dzīves pieredze, tomēr vislielāko labumu brāļi un māsas gūst tad, ja kristiešu draudzes gani mudina viņus klausīt Jēzus balsij un Jehovas vārdiem, nevis pievērst pārāk lielu uzmanību cilvēku domām vai vietējām tradīcijām. (Psalms 12:7; Salamana Pamācības 3:5, 6.)

Kā vecākos māca ”uzticīgais un gudrais kalps”

15. Kādu uzdevumu Jēzus ir devis ”uzticīgajam un gudrajam kalpam”, un kāds ir viens no iemesliem, kāpēc ”kalps” šajā darbā gūst ievērojamus panākumus?

¹⁵ Apustuļi Pēteris, Jānis un Pāvils piederēja pie grupas, ko Jēzus nosauca par ”uzticīgo un gudro kalpu”. Šo ”kalpu” veido ar garu svaidītie Kristus brāļi, kuriem ir cerība valdīt kopā ar viņu debesīs. (Atklāsmes 5:9, 10.) Ritot šīs sistēmas pēdējām dienām, uz zemes atlikušo Kristus brāļu skaits aizvien sarūk, bet viņiem uzticētais darbs — sludināt labo vēsti par Valstību — patlaban norit aktīvāk nekā jebkad agrāk. Tātad, kaut arī Kristus brāļu uz zemes kļūst arvien mazāk, viņi šajā darbā gūst ievērojamus panākumus. Kā tas ir iespējams? Viens no iemesliem ir tas, ka viņi ir apmācījuši kristiešus no ”citu avju” pulka, un tie viņiem palīdz sludināt un mācīt cilvēkus. (Jāņa 10:16; Mateja 24:14; 25:40.) Patlaban lielāko daļu šī darba veic tieši uzticīgais ”citu avju” pulks.

16. Kā ”uzticīgais un gudrais kalps” māca ieceltos vīriešus?

 ¹⁶ Kā ”uzticīgais un gudrais kalps” māca ”citas avis”? Pirmajā gadsimtā ”kalpa” pārstāvji bija pilnvaroti mācīt un iecelt draudžu pārraugus, un tie savukārt mācīja cilvēkus draudzēs. (1. Korintiešiem 4:17.) To pašu var teikt par mūsdienām. Vadošā padome — nedaudzi ar garu svaidīti vecākie, kas pārstāv ”kalpu”, — pilnvaro savus pārstāvjus mācīt un iecelt kalpošanas palīgus un vecākos aptuveni 100 tūkstošos draudžu visā pasaulē. Lai ieceltie brāļi prastu vislabākajā veidā rūpēties par Jehovas avīm, Vadošā padome organizē kursus filiāļu komiteju locekļiem, ceļojošajiem pārraugiem, vecākajiem un kalpošanas palīgiem, kā arī sniedz norādījumus vēstulēs, rakstos, kas tiek publicēti žurnālā Sargtornis, un citos izdevumos, piemēram, grāmatā Organizēti pildīt Jehovas gribu *.

17. a) Kā ir izpaudusies Jēzus paļāvība uz ”kalpu”? b) Kā draudzes vecākie apliecina, ka viņi uzticas ”kalpam”?

¹⁷ Jēzus tik ļoti paļāvās uz ”kalpu”, ka iecēla viņu pār ”visām savām mantām”, proti, pār visu, kas viņam garīgā ziņā uz zemes pieder. (Mateja 24:47.) Draudzes vecākie apliecina, ka arī viņi uzticas šim ”kalpam”, ņemdami vērā Vadošās padomes norādījumus. Pieredzējuši draudzes gani māca citus, paši smeļas gudrību Dieva vārdos un pilnā mērā izmanto palīdzību, ko viņiem piedāvā ”kalps”, — tā viņi stiprina Jehovas ganāmpulka vienotību. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka Jehova māca uzticamus vīriešus no sirds rūpēties par katru kristiešu draudzes locekli.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kā pieredzējuši draudzes vecākie māca citus?

• Kāpēc draudzes pārraugi mācot nebalstās uz savu gudrību?

• Kā draudzes vecākie apliecina paļāvību uz ”kalpu”, un kāpēc?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 25. lpp.]

Draudzes vecākie māca jaunus brāļus

[Attēli 26. lpp.]

”Uzticīgais un gudrais kalps” māca draudzes vecākos