Nebīstieties, Jehova ir ar mums!

PIRMS vairāk nekā 50 gadiem, drīz pēc tam, kad bija nomestas pirmās atombumbas, Nobela prēmijas laureāts zinātnieks Harolds Jūrijs par nākotni izteicās: ”Mēs ēdīsim bailēs, gulēsim bailēs, dzīvosim bailēs un nomirsim bailēs.” Mūsdienu sabiedrību tiešām caurstrāvo bailes, un tas nav pārsteidzoši. Katru dienu laikrakstos var lasīt par briesmīgiem terora aktiem, vardarbīgiem noziegumiem un neizprotamām slimībām.

Patiesie kristieši izprot mūsdienu notikumu nozīmi. Apstākļi pasaulē liecina, ka mēs dzīvojam šīs ļaunās pasaules pēdējās dienās, kad saskaņā ar Bībeles pravietojumiem ir iestājušies ”grūti laiki”. (2. Timotejam 3:1.) Tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Dievs Jehova drīzumā izveidos jaunu pasauli, kur mājos taisnība. (2. Pētera 3:13.) Bet vai tas nozīmē, ka kristieši ir pasargāti no bailēm?

Dieva kalpi un bailes

Jēkabs, Dāvids un Elija bija daži no Jehovas kalpiem, kas bīstamās situācijās izjuta bailes. (1. Mozus 32:7, 8; 1. Samuēla 21:11, 12; 1. Ķēniņu 19:2, 3.) Šiem vīriešiem netrūka ticības, gluži otrādi — viņu dzīve liecināja par nelokāmu paļāvību uz Jehovu. Tomēr Jēkabs, Dāvids un Elija bija tikai cilvēki, tāpēc viņiem nebija svešas bailes. Kā rakstīja māceklis Jēkabs, ”Elija bija cilvēks, līdzīgs mums”. (Jēkaba 5:17.)

Arī mēs varam izjust raizes, ja sastopamies ar nopietnām grūtībām vai baidāmies no problēmām, kas varētu rasties nākotnē. Šādas bažas ir gluži dabiskas. Bībelē taču ir sacīts, ka Sātans Velns karo ar tiem, kas ”tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu”. (Atklāsmes 12:17.) Lai gan šie vārdi bija attiecināti uz svaidītajiem kristiešiem, Pāvils rakstīja: ”Visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.” (2. Timotejam 3:12.) Tomēr mums nebūtu jāpieļauj, ka bailes mūs pārņem savā varā. Kāpēc tā var sacīt?

”Dievs, kas var mums palīdzēt”

Psalmu sacerētājs Dāvids rakstīja: ”Dievs mums ir Dievs, kas var mums palīdzēt.” (Psalms 68:21.) Jehova daudzkārt ir apliecinājis, ka viņš spēj palīdzēt saviem kalpiem, glābdams viņus no bīstamām situācijām vai arī dodams spēku izturēt grūtības. (Psalms 34:18; Daniēla 6:22; 1. Korintiešiem 10:13.) Cik daudz gadījumu, kad Jehova ir palīdzējis cilvēkiem un tos glābis, jūs varat atcerēties no Bībeles?

Izmantojot Sargtorņa izdevumu tematisko rādītāju *, ir noderīgi izpētīt tādus notikumus kā Noas dienu plūdi, Lata un viņa meitu glābšana, kad tika iznīcināta Sodoma un Gomora, Izraēla tautas iziešana no Ēģiptes un gadījums, kad tika izjaukti Hamana nodomi iznīcināt jūdus. Lasot un pārdomājot šos iespaidīgos notikumus, nostiprināsies mūsu ticība, ka Jehova ir Dievs, kas var mums palīdzēt. Stipra ticība savukārt palīdzēs drosmīgi pārvarēt ticības pārbaudījumus.

Kristieši, kas iztur pārbaudījumus mūsdienās

Padomāsim par mums personiski pazīstamiem brāļiem un māsām, kas paliek uzticīgi Dievam grūtībās. Varbūt tas ir kāds kristietis, kas ticības dēļ ir izcietis cietumsodu. Varbūt  mēs pazīstam kādu gados vecu kristieti, kas kalpo Jehovam, par spīti veselības problēmām. Padomāsim par jauniešiem, kas paliek nošķirti no pasaules, kaut gan ik dienas skolā izjūt milzīgu vienaudžu spiedienu. Nedrīkst aizmirst arī par vientuļajiem vecākiem, kas audzina bērnus bez dzīvesbiedra atbalsta, un neprecētiem cilvēkiem, kas kalpo Jehovam, kaut gan viņiem jācīnās ar vientulības sajūtu. Ko mēs varam mācīties no šiem cilvēkiem? Pārdomājot, kā šie kristieši saglabā uzticību, mēs varam smelties spēkus, lai bezbailīgi stātos pretī visdažādākajām grūtībām.

Drosme ir vajadzīga ne tikai tad, kad mēs sastopamies ar pretestību vai vajāšanām, bet arī tad, ja mēs sākam šaubīties par Jehovas mīlestību. Mums ir jāattīsta paļāvība, ka Kristus izpirkuma upuris attiecas uz mums personīgi. (Galatiešiem 2:20.) Tas mums palīdz tuvoties Jehovam bez bailēm. Ja mēs domājam, ka neesam Jehovas mīlestības cienīgi, ir vietā pārdomāt Jēzus vārdus: ”Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi.” (Mateja 10:29—31.)

Žurnālos Sargtornis un Atmostieties! bieži ir stāstīts par Jehovas lieciniekiem, kas grūtos apstākļos ir saglabājuši drosmi. Tas nenozīmē, ka šos kristiešus viņu smagās problēmas nav nomākušas. Tomēr viņi nav pieļāvuši, ka negatīvās emocijas viņus ietekmētu tik stipri, ka viņi pārstātu kalpot Jehovam. Kad mēs lasām par šādiem kristiešiem, stiprinās arī mūsu apņēmība drosmīgi izturēt grūtības. Padomāsim par diviem kristiešiem, kuru piemērs mums var iedvest drosmi.

Nelaime, kas izmainīja dzīvi

2003. gada 22. aprīļa Atmostieties! bija publicēts raksts ”Nelaime, kas izmainīja manu dzīvi”. Šajā rakstā Stenlijs Ombeva, kāds Jehovas liecinieks no Kenijas, stāsta, kā viņa dzīve izmainījās pēc tam, kad viņu notrieca automašīna. Ar laiku, kad viņam nopietni pasliktinājās veselība, viņš zaudēja darbu un arī visus darbiniekiem piešķirtos atvieglojumus. Brālis Ombeva savā dzīvesstāstā atzīst: ”Arvien skaidrāk apzinoties sava stāvokļa nopietnību, mani pārņēma negatīvas emocijas. Es kļuvu egocentrisks un viegli aizkaitināms. Laiku pa laikam mani pārņēma dusmas un naids.” Par spīti smagajiem pārbaudījumiem, šis kristietis spēja saglabāt drosmi. Viņš nepieļāva, ka vilšanās sajūta ņemtu virsroku un viņu sagrautu. Brālis Ombeva paļāvās uz Jehovu. Viņš stāsta: ”Grūtībās viņš vienmēr mani atbalstīja — tik ļoti atbalstīja, ka dažkārt biju nokaunējies par savu uzvedību. Es stingri apņēmos lasīt un pārdomāt Bībeles pantus, kas varētu sniegt man mierinājumu.”

Brāļa Ombevas atklātais stāsts daudziem ir palīdzējis izturēt smagus pārbaudījumus. ”Lasot šo rakstu, es nespēju novaldīt asaras,” rakstīja kāda kristiete. ”Es jutu, ka Jehova šādi apliecina savu sirsnīgo gādību un mīlestību un mierina mani.” Kāds cits kristietis rakstīja: ”Šādi raksti sniedz lielu uzmundrinājumu tiem no mums, kas ir nonākuši līdzīgā situācijā un klusībā cieš sāpes.”

Cīņa ar emociju traucējumiem

2000. gada 1. decembra Sargtornī bija lasāms aizkustinošais Herberta Dženingsa  dzīvesstāsts ar nosaukumu ”Jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu”. Brālim Dženingsam ir bipolārie traucējumi. Atceroties pirmos gadus, kad viņam sāka izpausties šī slimība, viņš stāsta: ”Man bija jāizcīna īsta cīņa, lai apmeklētu kristiešu sapulces. Tomēr es biju pilnīgi pārliecināts, ka garīgo brāļu un māsu sabiedrība ir ārkārtīgi vērtīga. Lai spētu izturēt, es bieži ierados Valstības zālē pēc tam, kad cilvēki bija jau apsēdušies, un gāju projām, pirms sapulces beigās atsākās rosīšanās.”

Milzīgu piepūli brālim Dženingsam prasīja arī sludināšana. Viņš stāsta: ”Gadījās, ka pat pēc tam, kad es jau biju piegājis pie kādas mājas, es vienkārši nespēju saņemties, lai piezvanītu pie durvīm. Tomēr es nepadevos, jo es sapratu, ka sludināšana dod iespēju izglābties gan mums pašiem, gan tiem, kas mūs labvēlīgi uzklausa. (1. Timotejam 4:16.) Pēc kāda brīža man izdevās saņemties, es gāju pie nākamajām durvīm un mēģināju vēlreiz visu no sākuma. Turpinot piedalīties kalpošanā, es zināmā mērā spēju saglabāt savu garīgumu, un tas man deva spēku izturēt.”

Brāļa Dženingsa vaļsirdīgais stāstījums daudziem lasītājiem ir palīdzējis tikpat drosmīgi cīnīties ar savām emocionālajām problēmām. Kāda kristiete, piemēram, rakstīja: ”Es lasu žurnālus Sargtornis un Atmostieties! nu jau 28 gadus, bet nekad nekas no tajos rakstītā nebija mani aizkustinājis tik dziļi, kā šis dzīvesstāsts. Man nācās pārtraukt pilnas slodzes kalpošanu, un es jutos ļoti vainīga, jo domāju, ka tad, ja man būtu stiprāka ticība, man būtu izdevies to turpināt. Izlasījusi par brāli Dženingsu, kuram slimības dēļ bija jāatstāj pilnas slodzes kalpošana, es spēju uz savu situāciju raudzīties līdzsvarotāk. Šis raksts nudien bija atbilde uz manām lūgšanām!”

Vēl kāds kristietis rakstīja: ”Pēc tam, kad es desmit gadus biju kalpojis par draudzes vecāko, man bija jāatsakās no šī pienākuma psihiskās veselības traucējumu dēļ. Mani mocīja tik spēcīga nevērtības sajūta, ka bieži vien es jutos pārāk nomākts, lai lasītu dzīvesstāstus, kuros parasti ir stāstīts par īpašiem Jehovas kalpu sasniegumiem. Tomēr stāsts par brāļa Dženingsa neatlaidīgo cīņu mani ļoti uzmundrināja. Esmu izlasījis šo rakstu neskaitāmas reizes.”

Turpināsim garīgo cīņu

Tāpat kā brāļi Ombeva un Dženingss, daudzi Jehovas liecinieki turpina kalpot Dievam Jehovam, kaut gan viņiem ir jācīnās ar ļoti smagiem pārbaudījumiem. Visi šie kristieši nenoliedzami ir pelnījuši sirsnīgu uzslavu. Bībelē ir apliecināts: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.” (Ebrejiem 6:10.)

Jehova senos laikos palīdzēja saviem uzticamajiem kalpiem uzveikt ienaidniekus, un tieši tāpat viņš arī mums palīdzēs izturēt jebkādas grūtības, ar kādām mēs dzīvē varam sastapties. Tāpēc paturēsim dziļi sirdī vārdus, ko Jehova ir izteicis ar pravieša Jesajas starpniecību: ”Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar savas taisnības labo roku!” (Jesajas 41:10.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 16. lpp.]

Tāpat kā Stenlijs Ombeva (augšā) un Herberts Dženingss (pa labi), daudzi Jehovas kalpi saglabā drosmi grūtos apstākļos

[Norāde par attēla autortiesībām 14. lpp.]

USAF photo