Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Uzticīgi kalposim Ķēniņam Kristum

Uzticīgi kalposim Ķēniņam Kristum

Uzticīgi kalposim Ķēniņam Kristum

”Viņam tad tika piešķirta vara, godība un valdīšana, tā ka viņam pakļāvās visas tautas, tautības un valodu vienības.” (DANIĒLA 7:14.)

1., 2. Kas liecina par to, ka 33. gadā Kristus vēl nesāka pilnībā īstenot Valstības varu?

KURŠ valdnieks varētu atdot dzīvību savu pavalstnieku labā, bet pēc tam atkal dzīvot un valdīt? Kurš ķēniņš varētu dzīvot uz zemes, iemantodams savu pavalstnieku paļāvību un uzticību, bet pēc tam valdīt no debesīm? Vienīgais, kam bija pa spēkam gan viss minētais, gan vēl daudz kas cits, ir Jēzus Kristus. (Lūkas 1:32, 33.) 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, pēc Kristus nāves, augšāmcelšanās un pacelšanās debesīs, Dievs ”viņu pašu visās lietās iecēla par galvu draudzei”. (Efeziešiem 1:20—22; Apustuļu darbi 2:32—36.) Tā Kristus sāka valdīt, bet viņa vara tad vēl bija ierobežota. Sākumā viņam bija pakļauti ar garu svaidītie kristieši, kas veidoja garīgo Izraēlu jeb ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 6:16; Kolosiešiem 1:13.)

2 Gandrīz 30 gadus pēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem apustulis Pāvils apstiprināja, ka Kristus vēl nav sācis pilnībā īstenot Valstības varu, bet ir ”nosēdies pie Dieva labās rokas, joprojām gaidīdams, kamēr viņa ienaidnieki tiks likti viņa kāju pameslam”. (Ebrejiem 10:12, 13.) Vēlāk, pirmā gadsimta beigās, sirmais apustulis Jānis pravietiskā parādībā redzēja, kā Visuma Pavēlnieks Jehova ieceļ Jēzu Kristu par tikko nodibinātās debesu Valstības Ķēniņu. (Atklāsmes 11:15; 12:1—5.) Mūsdienās var saskatīt neapstrīdamus pierādījumus tam, ka Kristus ir kļuvis par mesiānisko Ķēniņu un sācis valdīt debesīs 1914. gadā. *

3. a) Ko jaunu labā vēsts par Valstību sevī ietver kopš 1914. gada? b) Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā?

3 Kopš 1914. gada labā vēsts par Valstību ietver sevī kaut ko jaunu. Kristus tagad ir Dieva debesu Valstības Ķēniņš un valda, kaut arī ”savu ienaidnieku vidū”. (Psalms 110:1, 2; Mateja 24:14; Atklāsmes 12:7—12.) Viņa uzticīgie pavalstnieki visā pasaulē ar prieku pakļaujas viņa varai un piedalās vispārējā Bībeles izglītības programmā, kurai līdzīgas cilvēces vēsturē vēl nav bijis. (Daniēla 7:13, 14; Mateja 28:18.) Ar garu svaidītie kristieši, ”valstības bērni”, ir ”Kristus sūtīti”, un viņus uzticīgi atbalsta vesels pulks Kristus ”citu avju”. (Mateja 13:38; 2. Korintiešiem 5:20; Jāņa 10:16.) Bet mums jāpārbauda, vai mēs personiski atzīstam Kristus varu. Vai mēs visās situācijās esam viņam uzticīgi? Kā ir iespējams parādīt uzticību Ķēniņam, kas valda debesīs? Bet vispirms noskaidrosim, kāpēc jābūt uzticīgiem Kristum.

Ķēniņš, kas ir pelnījis uzticību

4. Ko nākamais Ķēniņš Jēzus paveica, kad dzīvoja uz zemes?

4 Mēs esam uzticīgi Kristum, jo esam pateicīgi par to, ko viņš ir izdarījis, kā arī apzināmies, cik izcilas ir viņa īpašības. (1. Pētera 1:8.) Būdams uz zemes, nākamais Ķēniņš Jēzus nelielā mērogā parādīja, ko viņš Dieva noteiktajā laikā paveiks visā pasaulē, kad būs kļuvis par Ķēniņu. Viņš paēdināja izsalkušos, dziedināja slimos, aklos, vājos, kurlos un mēmos. Viņš pat atdzīvināja dažus mirušos. (Mateja 15:30, 31; Lūkas 7:11—16; Jāņa 6:5—13.) Turklāt zināšanas par Jēzus dzīvi uz zemes mums ļauj iepazīt nākamā zemes valdnieka īpašības, piemēram, viņa pašaizliedzīgo mīlestību. (Marka 1:40—45.) Interesanti, ka Napoleons Bonaparts reiz esot izteicies: ”Aleksandrs, Cēzars, Kārlis Lielais un es izveidojām lielvalstis, bet uz ko balstījās šie mūsu gara ģēnija veidojumi? Tikai un vienīgi uz spēku. Toties Jēzus Kristus varas pamatā ir mīlestība, un viņa dēļ vēl joprojām miljoniem cilvēku ir gatavi mirt.”

5. Kāpēc Jēzus personība piesaistīja citus?

5 Tā kā Jēzus bija lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, viņa uzmundrinošās mācības un patīkamās rakstura iezīmes sniedza atvieglojumu cilvēkiem, kas bija nomākti dzīves raižu un grūtību dēļ. (Mateja 11:28—30.) Viņa sabiedrībā brīvi jutās pat bērni. Pazemīgi un saprātīgi domājoši cilvēki labprāt kļuva par viņa mācekļiem. (Mateja 4:18—22; Marka 10:13—16.) Jēzus bija iejūtīgs un izturējās pret citiem ar cieņu, tāpēc par uzticīgām viņa sekotājām kļuva daudzas dievbijīgas sievietes un vairākas no tām pat ziedoja savu laiku, spēkus un mantu, atbalstīdamas Jēzus kalpošanu. (Lūkas 8:1—3.)

6. Kādas maigas jūtas Jēzus rīcībā izpaudās, kad nomira Lācars?

6 Īpaši maigas jūtas Jēzus rīcībā izpaudās, kad nomira Lācars, tuvs viņa draugs. Jēzu tik dziļi aizkustināja Marijas un Martas bēdas, ka no viņa krūtīm izlauzās vaids un viņš raudāja. Jēzus ”noskuma” — viņš izjuta lielas sirdssāpes un skumjas —, kaut arī viņš zināja, ka drīz piecels Lācaru no nāves. Pēc tam, mīlestības un līdzjūtības vadīts, Jēzus lika lietā varu, ko viņam bija piešķīris Dievs, un piecēla Lācaru no mirušajiem. (Jāņa 11:11—15, 33—35, 38—44.)

7. Kāpēc Jēzus ir pelnījis uzticību? (Skat. arī ielogojumu 31. lappusē.)

7 Mēs apbrīnojam Jēzus stipro mīlestību pret taisnīgumu un viņa naidu pret liekulību un ļaunumu. Divas reizes viņš drosmīgi izdzina no tempļa alkatīgos tirgotājus. (Mateja 21:12, 13; Jāņa 2:14—17.) Kad Jēzus bija cilvēks un dzīvoja uz zemes, viņš pieredzēja visdažādākos pārbaudījumus, tāpēc viņš pats no savas pieredzes zina, ar kādām grūtībām un problēmām mums jāsastopas. (Ebrejiem 5:7—9.) Jēzus saprot arī to, ko nozīmē naidpilna un netaisnīga izturēšanās. (Jāņa 5:15—18; 11:53, 54; 18:38—19:16.) Lai izpildītu Tēva gribu un dotu saviem pavalstniekiem iespēju dzīvot mūžīgi, viņš pat bija gatavs ļaut, ka viņu nežēlīgi nonāvē. (Jāņa 3:16.) Šādas Kristus īpašības mūs mudina viņam uzticīgi kalpot. (Ebrejiem 13:8; Atklāsmes 5:6—10.) Bet kas tiek prasīts no Ķēniņa Kristus pavalstniekiem?

Kas tiek prasīts no Kristus pavalstniekiem

8. Kas tiek prasīts no Kristus pavalstniekiem?

8 Padomāsim par šādu ilustrāciju: lai kļūtu par citas valsts pilsoni, parasti ir jāizpilda vairākas pamatprasības. Piemēram, varbūt tiek prasīts, lai potenciālajiem pilsoņiem būtu laba reputācija. Savukārt Kristus pavalstniekiem jāatbilst augstām morāles un garīguma normām. (1. Korintiešiem 6:9—11; Galatiešiem 5:19—22.)

9. Kā mēs varam apliecināt, ka esam uzticīgi Kristum?

9 Jēzus Kristus pilnīgi pamatoti prasa, lai viņa pavalstnieki būtu uzticīgi viņam un viņa Valstībai. Savu uzticību šie cilvēki apliecina, dzīvojot saskaņā ar to, ko Jēzus mācīja, kad bija uz zemes. Piemēram, Valstība un Dieva gribas pildīšana viņiem ir svarīgāka nekā dzīves materiālā puse. (Mateja 6:31—34.) Bez tam viņi no sirds cenšas līdzināties Kristum, lai cik grūti tas būtu. (1. Pētera 2:21—23.) Kristus pavalstnieki seko viņa priekšzīmei arī tajā ziņā, ka meklē iespējas darīt labu citiem. (Mateja 7:12; Jāņa 13:3—17.)

10. Kā uzticība Kristum var izpausties ģimenē? Kā tā var izpausties draudzē?

10 Jēzus sekotāji apliecina viņam savu uzticību arī ar to, ka ģimenes lokā cenšas izpaust īpašības, kādas bija raksturīgas viņam. Vīri ir uzticīgi debesu Ķēniņam, ja izturas pret sievu un bērniem tā, kā to būtu darījis Kristus. (Efeziešiem 5:25, 28—30; 6:4; 1. Pētera 3:7.) Sievas parāda uzticību Kristum ar savu ”skaidro dzīvi” un ”lēno un kluso garu”. (1. Pētera 3:1—4; Efeziešiem 5:22—24.) Bērni ir uzticīgi Kristum, būdami tikpat paklausīgi kā viņš. Kamēr Jēzus vēl nebija pieaudzis, viņš klausīja vecākiem, lai gan tie bija nepilnīgi cilvēki. (Lūkas 2:51, 52; Efeziešiem 6:1.) Kristus pavalstnieki uzticīgi cenšas viņam līdzināties, būdami ”līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi”. Viņi rīkojas tāpat kā Kristus un ir ”pazemīgi, neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem”. (1. Pētera 3:8, 9; 1. Korintiešiem 11:1.)

Kristus pavalstnieki pakļaujas viņa likumam

11. Kādiem likumiem pakļaujas Kristus pavalstnieki?

11 Tāpat kā cilvēki, kas grib kļūt par kādas valsts pilsoņiem, pakļaujas šīs valsts likumiem, Kristus pavalstnieki paklausa ”Kristus likumam”, dzīvodami saskaņā ar visu, ko Jēzus mācīja un pavēlēja. (Galatiešiem 6:2.) It sevišķi viņi ņem vērā ”ķēnišķīgo likumu”, kas mudina mīlēt citus. (Jēkaba 2:8.) Ko šie likumi sevī ietver?

12., 13. Kā mēs varam uzticīgi pakļauties ”Kristus likumam”?

12 Kristus pavalstnieki nav pasargāti no nepilnībām un trūkumiem. (Romiešiem 3:23.) Tāpēc viņiem jāattīsta ”neliekuļota brāļu mīlestība” un jāmācās ”mīlēt citam citu no visas sirds pastāvīgi”. (1. Pētera 1:22.) ”Ja vienam ir ko sūdzēties par otru”, kristieši uzticīgi liek lietā Kristus likumu, ”cits citu panesdami un cits citam piedodami”. Paklausība šim likumam viņiem palīdz nepievērst uzmanību citu nepilnībām un saskatīt iemeslus mīlēt citam citu. Vai nav patīkami būt kopā ar cilvēkiem, kuri uzticīgi pakļaujas mūsu mīlošajam Ķēniņam un tērpjas mīlestībā, kas ir ”pilnības saite”? (Kolosiešiem 3:13, 14.)

13 Jēzus norādīja, ka mīlestība, kas izpaudās viņa dzīvē, bija pārāka par to, kāda parasti pastāv cilvēku starpā. (Jāņa 13:34, 35.) Ja mēs mīlētu tikai tos, kas mīl mūs, mēs nedarītu neko sevišķu. Tādā gadījumā mūsu mīlestībai kaut kā trūktu. Jēzus aicināja līdzināties viņa Tēvam un veidot sevī uz principiem balstītu mīlestību pat pret ienaidniekiem, kas mūs ienīst un vajā. (Mateja 5:46—48.) Šāda mīlestība Valstības pavalstniekus mudina arī uzticīgi turpināt savu galveno darbu. Kas tas ir par darbu?

Uzticība tiek pārbaudīta

14. Kāpēc ir ļoti svarīgi sludināt?

14 Dieva Valstības pavalstniekiem tagad ir jāveic svarīgs darbs — ”jāapliecina Dieva valstība”. (Apustuļu darbi 28:23.) Tas ir ļoti būtiski, jo mesiāniskā Valstība apstiprinās Jehovas tiesības uz augstāko varu. (1. Korintiešiem 15:24—28.) Kad sludinām labo vēsti, mūsu klausītājiem rodas iespēja kļūt par Dieva Valstības pavalstniekiem. Šī vēsts jeb evaņģēlijs cilvēkiem ir pārbaudes akmens, un pēc viņu reakcijas uz sludināšanu Ķēniņš Kristus tiesās cilvēci. (Mateja 24:14; 2. Tesaloniķiešiem 1:6—10.) Tātad paklausība Kristus pavēlei stāstīt citiem par Valstību ir viena no labākajām iespējām apliecināt viņam savu uzticību. (Mateja 28:18—20.)

15. Kāpēc kristiešu uzticība tiek pārbaudīta?

15 Protams, Sātans visiem iespējamiem līdzekļiem pretojas sludināšanai, bet valdnieki no cilvēku vidus neatzīst Kristus varu, ko viņam ir piešķīris Dievs. (Psalms 2:1—3, 6—8.) Jēzus brīdināja savus mācekļus: ”Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs.” (Jāņa 15:20.) Kristus sekotāji ir iesaistīti garīgā karā, kurā tiek pārbaudīta viņu uzticība. (2. Korintiešiem 10:3—5; Efeziešiem 6:10—12.)

16. Kā Valstības pavalstnieki dod ”Dievam, kas Dievam pieder”?

16 Dieva Valstības pavalstnieki paliek uzticīgi savam neredzamajam Ķēniņam, taču neizturas ar necieņu arī pret cilvēku ieceltajiem varas pārstāvjiem. (Titam 3:1, 2.) Jēzus sacīja: ”Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Marka 12:13—17.) Kristus pavalstnieki pakļaujas valsts likumiem, kas nav pretrunā ar Dieva likumiem. (Romiešiem 13:1—7.) Tomēr, kad jūdu augstākie tiesneši nostājās pret Dieva likumiem, pieprasīdami, lai Jēzus mācekļi pārstātu sludināt, mācekļi stingri, bet ar cieņu atbildēja, ka viņiem ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem”. (Apustuļu darbi 1:8; 5:27—32.)

17. Kāpēc no uzticības pārbaudījumiem nav jābaidās?

17 Bez šaubām, Kristus pavalstniekiem ir vajadzīga liela drosme, lai paliktu uzticīgi savam Ķēniņam vajāšanās. Taču Jēzus teica: ”Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs.” (Mateja 5:11, 12.) Agrīnie Kristus sekotāji pieredzēja šo vārdu patiesumu. Pat tad, kad viņi bija šausti par to, ka nemitējās sludināt Valstību, viņi bija līksmi, jo ”bija atzīti par cienīgiem viņa vārda dēļ ciest negodu. Un viņi nemitējās svētnīcā un mājās ikdienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.” (Apustuļu darbi 5:41, 42.) Uzslavu ir pelnījuši visi, kas paliek tikpat uzticīgi par spīti grūtībām, slimībām, tuvinieku nāvei un apkārtējo cilvēku pretestībai. (Romiešiem 5:3—5; Ebrejiem 13:6.)

18. Par ko liecina vārdi, ko Jēzus teica Poncijam Pilātam?

18 Kad Jēzus vēl nebija kļuvis par Ķēniņu, viņš teica romiešu vietvaldim Poncijam Pilātam: ”Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes.” (Jāņa 18:36.) Tāpēc debesu Valstības pavalstnieki paši neņem rokās ieročus un bruņotos konfliktos neatbalsta nevienu no pusēm. Viņi ir uzticīgi ”Miera lielskungam” un paliek pilnīgi neitrāli jautājumos, kas izraisa nesaskaņas pasaulē. (Jesajas 2:2—4; 9:5, 6.)

Balva, ko saņems uzticīgie

19. Kāpēc Kristus pavalstnieki var raudzīties nākotnē bez bailēm?

19 ”Ķēniņu Ķēniņa” Kristus uzticīgie pavalstnieki var raudzīties nākotnē bez bailēm. Viņi gaida laiku, kad Ķēniņš ļaus izpausties savai iespaidīgajai varai. (Atklāsmes 19:11—20:3; Mateja 24:30.) Uzticīgo ar garu svaidīto ”valstības bērnu” atlikums saņems savu dārgo mantojumu debesīs, kur valdīs kopā ar Kristu. (Mateja 13:38; Lūkas 12:32.) Savukārt Kristus uzticīgās ”citas avis” ilgojas dzirdēt sava Ķēniņa labvēlības pilnos vārdus: ”Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet valstību [paradīzi, pār ko Valstība valdīs uz zemes], kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” (Jāņa 10:16; Mateja 25:34.) Domājot par šīm perspektīvām, visi Valstības pavalstnieki var vairot savu apņēmību uzticīgi kalpot Ķēniņam Kristum.

[Zemsvītras piezīme]

^ 2. rk. Skat. Jehovas liecinieku izdoto grāmatu Ko patiesībā māca Bībele?, pielikuma tēmu ”1914. gada nozīme Bībeles pravietojumos”, 215.—218. lpp.

Vai varat paskaidrot?

• Kāpēc Kristus ir pelnījis uzticību?

• Kā Kristus pavalstnieki var apliecināt viņam savu uzticību?

• Kāpēc jūs gribat būt uzticīgi Ķēniņam Kristum?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 31. lpp.]

VĒL DAŽAS IZCILAS KRISTUS ĪPAŠĪBAS

Objektivitāte. (Jāņa 4:7—30.)

Līdzjūtība. (Mateja 9:35—38; 12:18—21; Lūkas 7:11—15; Ebrejiem 4:15, 16.)

Pašaizliedzīga mīlestība. (Jāņa 13:1; 15:12—15.)

Uzticība. (Mateja 4:1—11; 28:20; Marka 11:15—18.)

Iejūtība. (Marka 6:30—34; 7:32—35.)

Saprātīgums. (Mateja 15:21—28.)

[Attēls 29. lpp.]

Apliecinot mīlestību cits citam, mēs uzticīgi pakļaujamies ”Kristus likumam”

[Attēli 31. lpp.]

Vai Kristus īpašības jūs mudina uzticīgi viņam kalpot?