Vecākie, kas ir ”par priekšzīmi ganāmam pulkam”

”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ..labprātīgi, ..no sirds, ..būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam.” (1. PĒTERA 5:2, 3.)

1., 2. a) Kādu uzdevumu Jēzus deva apustulim Pēterim, un kas liecina, ka Jēzus, uzticēdamies Pēterim, nebija kļūdījies? b) Kāda ir Jehovas attieksme pret kristiešu draudzes ganiem?

BIJA atlikušas dažas nedēļas līdz mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem. Kādu rītu Galilejas jūras krastā Pēteris un vēl seši Jēzus mācekļi ieturēja brokastis, ko viņiem bija pagatavojis Jēzus. Šī nebija pirmā reize, kad Pēteris redzēja augšā celto Jēzu, un viņš noteikti priecājās, ka Jēzus atkal ir dzīvs. Tomēr Pēterim, iespējams, nebija gluži mierīga sirds, jo tikai pirms neilga laika viņš daudzu cilvēku priekšā bija noliedzis, ka pazīst Jēzu. (Lūkas 22:55—60; 24:34; Jāņa 18:25—27; 21:1—14.) Bet vai Jēzus nosodīja Pēteri, kas patiesi nožēloja savu rīcību? Nē, viņš uzticēja Pēterim ganīt savas ”avis”. (Jāņa 21:15—17.) Lasot Bībelē par pirmā gadsimta kristiešu draudzes darbību, var redzēt, ka Jēzus, uzticēdamies Pēterim, nebija kļūdījies. Kopā ar citiem apustuļiem un vecajiem, kas darbojās Jeruzalemē, Pēteris rūpējās par kristiešu draudzi, kas tajā laikā pieredzēja nopietnus pārbaudījumus un strauju skaitlisku pieaugumu. (Apustuļu darbi 1:15—26; 2:14; 15:6—9.)

² Mūsdienās, kad ir iestājušies tik grūti laiki kā nekad agrāk, Jehova ar Jēzus Kristus starpniecību ir iecēlis piemērotus vīriešus par ganiem un uzticējis tiem rūpēties par savu ganāmpulku. (Efeziešiem 4:11, 12; 2. Timotejam 3:1.) Vai Jehovas paļāvība ir attaisnojusies? Jā, tā ir attaisnojusies, un par to liecina vienotība, kāda pastāv kristīgajā brāļu saimē visā pasaulē. Tiesa, šie gani mēdz kļūdīties, tāpat kā kļūdījās Pēteris. (Galatiešiem 2:11—14; Jēkaba 3:2.) Tomēr Jehova ir uzticējis viņiem gādāt par savām avīm, ko viņš ir ieguvis par īpašumu ar sava Dēla asinīm. (Apustuļu darbi 20:28, NW.) Jehovam ir sirsnīgas jūtas pret šiem vīriešiem, un viņš tos uzskata par ”divkārša goda cienīgiem”. (1. Timotejam 5:17.)

3. Kā kristiešu draudzes ganiem izdodas saglabāt labprātības garu?

³ Kā kristiešu draudzes ganiem izdodas saglabāt labprātības garu un būt par priekšzīmi ganāmam pulkam? Līdzīgi kā Pēteris un citi pirmā gadsimta kristiešu vecākie, viņi paļaujas uz Dieva svēto garu, kas dod viņiem spēku veikt ganu pienākumus. (2. Korintiešiem 4:7.) Svētais gars arī rada viņos tādas īpašības kā mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, ticība (LB-26), lēnprātība un savaldība (JDV). (Galatiešiem 5:22.) Apskatīsim konkrētus piemērus, kā draudzes vecākie var  rādīt priekšzīmi un attīstīt gara augļus, rūpēdamies par Dieva ganāmpulku.

Mīlestība pret visu ganāmpulku un katru tā locekli

4., 5. a) Kā Jehova un Jēzus apliecina mīlestību pret ganāmpulku? b) Kā mīlestību pret Jehovas avīm parāda draudzes vecākie?

⁴ Izcilākā no īpašībām, ko veido Dieva gars, ir mīlestība. Jehova apliecina mīlestību savam ganāmpulkam, gādājot par to, lai tam pārpilnībā būtu pieejams garīgais uzturs. (Jesajas 65:13, 14; Mateja 24:45—47.) Ar to viņa mīlestība vēl neaprobežojas. Jehovam ir dārgs katrs viņa ganāmpulka loceklis. (1. Pētera 5:6, 7.) Līdzīgu mīlestību Jehovas avīm parāda arī Jēzus. Viņš par tām ir atdevis savu dzīvību un katru no tām ”sauc vārdā”. (Jāņa 10:3, 14—16.)

⁵ Kristiešu draudzes gani cenšas līdzināties Jehovam un Jēzum. Viņi apliecina mīlestību Jehovas avīm, tās mācīdami. Uz Bībeli balstītās runas, ko viņi gatavo draudzes sapulcēm, draudzes locekļiem sniedz garīgu stiprinājumu un aizsardzību. (1. Timotejam 4:13, 16.) Tāpat vecākie veltī laiku, kārtodami draudzes dokumentāciju un korespondenci, sastādīdami grafikus un darīdami daudz ko citu, lai draudzes sapulces un pārējā draudzes darbība noritētu ”pieklājīgi un kārtīgi”. (1. Korintiešiem 14:40.) Tā kā lielu daļu no vecāko veiktā darba draudzes locekļi varbūt pat nepamana, vecākie reti par to saņem atzinību, tomēr šo pienākumu pildīšana liecina par viņu mīlestību pret draudzi. (Galatiešiem 5:13.)

6., 7. a) Kā draudzes pārraugi var labāk iepazīt draudzes locekļus? b) Kāpēc ir labi reizēm dalīties ar vecākajiem savos pārdzīvojumos?

⁶ Draudzes pārraugi cenšas arī interesēties par katru draudzes locekli personīgi. (Filipiešiem 2:4.) Viens veids, kā iepazīt draudzes locekļus tuvāk, ir sadarboties ar viņiem  kalpošanā. Kad Jēzus devās sludināt, viņš bieži ņēma savus sekotājus līdz un izmantoja šīs reizes, lai viņus uzmundrinātu. (Lūkas 8:1.) Kāds ilggadējs draudzes vecākais saka: ”Mana pieredze liecina, ka viena no labākajām iespējām brāli vai māsu iepazīt un uzmundrināt paveras, kopā ar viņu sludinot.” Ja mums pēdējā laikā nav iznācis sludināt kopā ar kādu no draudzes pārraugiem, būtu labi to ieplānot.

⁷ Tā kā Jēzus mīlēja savus sekotājus, viņš priecājās un bēdājās kopā ar tiem. Piemēram, kad septiņdesmit Jēzus mācekļi atgriezās no sludināšanas un ar sajūsmu stāstīja, kā viņiem ir gājis, Jēzus ”kļuva priecīgs”. (Lūkas 10:17—21.) Savukārt, kad viņš redzēja, cik ļoti Marija un viņas ģimene un draugi sēro par Lācara nāvi, ”Jēzus raudāja”. (Jāņa 11:33—35.) Tāpat kā Jēzus, arī gādīgi draudzes vecākie emocionāli nenorobežojas no draudzes locekļiem. Mīlestība viņus mudina ”priecāties ar priecīgajiem” un ”raudāt ar tiem, kas raud”. (Romiešiem 12:15.) Vienalga, vai mūsu dzīvē notiek kaut kas labs vai slikts, mēs varam runāt par to ar draudzes vecākajiem. Klausoties, kas mums ir sagādājis prieku, viņi jutīsies uzmundrināti. (Romiešiem 1:11, 12.) Bet, uzzinājuši par mūsu bēdām, viņi varēs mūs stiprināt un mierināt. (1. Tesaloniķiešiem 1:6; 3:1—3.)

8., 9. a) Kā kāds draudzes pārraugs apliecināja mīlestību savai sievai? b) Kāpēc ir svarīgi, lai draudzes pārraugi pret savu ģimeni izturētos ar mīlestību?

⁸ Draudzes pārraugu mīlestība pret draudzi atspoguļojas arī tajā, kā viņi izturas pret savu ģimeni. (1. Timotejam 3:1, 4.) Ja vecākais ir precējies, tad, izturēdamies ar mīlestību un cieņu pret savu sievu, viņš rāda labu priekšzīmi citiem precētiem vīriešiem draudzē. (Efeziešiem 5:25; 1. Pētera 3:7.) Linda, kāda kristiete, kuras vīrs līdz savai nāvei vairāk nekā 20 gadus bija pildījis draudzes pārrauga pienākumus, stāsta: ”Mans vīrs ļoti daudz darīja draudzes labā, taču es nekad nejutos atstumta. Viņš bieži sacīja, ka augstu vērtē manu atbalstu, un savu brīvo laiku pavadīja kopā ar mani. Tāpēc es jutos mīlēta un manī nebija ne mazākā rūgtuma par to, ka viņš tik daudz laika veltī draudzei.”

⁹ Ja kristiešu draudzes gani, kam ir bērni, tos ar mīlestību pamāca un regulāri uzslavē, viņi ir labi paraugi citiem vecākiem. (Efeziešiem 6:4.) Izturēdamies ar mīlestību pret savu ģimeni, šie kristieši apliecina, ka attaisno uzticību, kāda viņiem tika parādīta, kad ar svētā gara starpniecību viņus iecēla par draudzes pārraugiem. (1. Timotejam 3:4, 5.)

Laba domu apmaiņa veicina prieku un mieru

10. a) Kas var traucēt draudzes prieku un mieru? b) Kādas domstarpības apdraudēja pirmā gadsimta kristiešu draudzes mieru, un kā tās tika atrisinātas?

¹⁰ Svētais gars katram kristietim personīgi un visai draudzei kopumā palīdz veidot prieku un mieru, taču šīs īpašības var zust, ja nav atklātas domu apmaiņas. Jau tālā senatnē ķēniņš Salamans secināja: ”Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā.” (Salamana Pamācības 15:22.) Turpretī cieņas pilna un vaļsirdīga domu apmaiņa veicina prieku un mieru. Piemēram, kad pirmā gadsimta kristiešu draudzes mieru apdraudēja domstarpības jautājumā par apgraizīšanu, vadošā padome, kas darbojās Jeruzalemē, meklēja svētā gara vadību. Pēc dzīvām pārrunām, kurās bija izskanējuši dažādi viedokļi, vadošā padome pieņēma lēmumu. Kad tās vienprātīgais lēmums tika paziņots draudzēm, brāļi ”priecājās par labo pamācību”. (Apustuļu darbi 15:6—23, 25, 31; 16:4, 5.) Tas vairoja kristiešu prieku un mieru.

11. Kā draudzes vecākie var veicināt prieku un mieru draudzē?

¹¹ Arī mūsdienās draudzēs valda prieks un miers, ja vecāko starpā ir laba domu  apmaiņa. Kolīdz rodas problēma, kas draud izjaukt draudzes mieru, viņi sanāk kopā, atklāti izsaka savas domas un ar cieņu uzklausa pārējo viedokli. (Salamana Pamācības 13:10; 18:13.) Lūguši pēc svētā gara, viņi pieņem lēmumu, kas balstīts uz Bībeles principiem un ”uzticīgā un gudrā kalpa” norādījumiem. (Mateja 24:45—47; 1. Korintiešiem 4:6.) Kad jautājums ir izlemts, ikviens no draudzes vecākajiem pakļaujas svētā gara vadībai un atbalsta visu vecāko pieņemto lēmumu neatkarīgi no tā, vai tajā atspoguļojas viņa personiskais viedoklis vai ne. Šādi pazemīgi draudzes pārraugi veicina prieku un mieru un rāda labu priekšzīmi draudzei, kā staigāt ar Dievu. (Mihas 6:8.) Vai arī mēs esam pazemīgi un atbalstām uz Bībeli balstītos lēmumus, ko ir pieņēmuši draudzes pārraugi?

Pacietība un laipnība

12. Kāpēc Jēzus pacietība un laipnība pret apustuļiem ir labs paraugs?

¹² Lai gan apustuļiem netrūka vājību, Jēzus pret viņiem izturējās pacietīgi un laipni. Piemēram, viņš ne vienu reizi vien centās viņiem paskaidrot, cik svarīgi ir būt pazemīgiem. (Mateja 18:1—4; 20:25—27.) Pēdējā vakarā pirms savas nāves Jēzus atkal mācīja apustuļiem pazemību, mazgādams viņiem kājas, tomēr jau neilgi pēc tam ”ķilda cēlās viņu starpā, kuŗš no viņiem esot lielākais”. (Lūkas 22:24; Jāņa 13:1—5.) Kā rīkojās Jēzus? Viņš nevis norāja apustuļus, bet laipni vaicāja: ”Kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo.” (Lūkas 22:27.) Jēzus pacietība un laipnība, kā arī viņa labais piemērs galu galā nesa labus augļus.

13., 14. Kādās situācijās kristiešu draudzes ganiem īpaši jācenšas būt laipniem?

¹³ Var gadīties, ka draudzes vecākajam ir jādod kādam draudzes loceklim viens un tas pats padoms vairākkārt, un tas var pārbaudīt draudzes vecākā pacietību. Taču, ja viņš patur prātā pats savas vājības, viņam ir vieglāk ”pamācīt nekārtīgo” pacietīgi un laipni. Tā viņš līdzinās Jēzum un Jehovam, kuri ir pacietīgi un laipni pret visiem kristiešiem, arī pret draudzes pārraugiem. (1. Tesaloniķiešiem 5:14; Jēkaba 2:13.)

¹⁴ Dažkārt draudzes vecākajiem ir jāaizrāda kādam, kas ir izdarījis nopietnu grēku. Ja šis cilvēks nenožēlo savu rīcību, vecākajiem viņš ir jāizslēdz no draudzes. (1. Korintiešiem 5:11—13.) Taču pat šādā situācijā viņi ar savu attieksmi parāda, ka ienīst grēku, nevis tā darītāju. (Jūdas 23.) Kristiešu draudzes gani ar savu laipnību var atvieglot noklīdušās avs atgriešanos ganāmpulkā. (Lūkas 15:11—24.)

Labi darbi un ticība

15. Kā kristiešu draudzes gani seko Jehovas labestības paraugam, un kas viņus mudina tā rīkoties?

¹⁵ ”Tas Kungs ir labs visiem”, viņš ir labs pat pret tiem, kas to nenovērtē. (Psalms 145:9, LB-26; Mateja 5:45.) Spilgts Jehovas labestības pierādījums ir tas, ka viņš sūta savus kalpus sludināt labo vēsti — ”valstības evanģeliju”. (Mateja 24:14.) Uzņemdamies  vadību sludināšanā, kristiešu draudzes gani atspoguļo Dieva labestību. Kas viņus mudina neatlaidīgi pūlēties šajā darbā? Tā ir stipra ticība Jehovam un viņa solījumiem. (Romiešiem 10:10, 13, 14.)

16. Kā draudzes pārraugi var darīt labu ticības biedriem?

¹⁶ Sludinādami kristiešu draudzes gani ”dara labu visiem”, taču viņu pienākums ir darīt labu ”sevišķi ticības biedriem”. (Galatiešiem 6:10.) Šādu iespēju paver uzmundrinoši ganu apmeklējumi. Kāds draudzes pārraugs dalās savā pieredzē: ”Man patīk apmeklēt draudzes locekļus, uzslavēt viņus un apliecināt, ka viņu pūles nav palikušas nepamanītas.” Reizēm pārraugi var ieteikt kādam draudzes loceklim, kā viņš varētu kaut ko uzlabot savā kalpošanā. Šādās reizēs gudri pārraugi rīkojas līdzīgi apustulim Pāvilam, kurš brāļiem Tesalonikā rakstīja: ”Mēs paļaujamies uz jums, ticēdami tam Kungam, ka jūs darāt un darīsit, ko mēs noteicam.” (2. Tesaloniķiešiem 3:4.) Šāda uzticēšanās draudzes locekļos rosina vēlēšanos darīt labu un ”paklausīt saviem vadītājiem”. (Ebrejiem 13:17.) Vienmēr, kad draudzes vecākie mūs apmeklē un uzmundrina, būtu labi viņiem pateikties.

Lēnprātība un savaldība

17. Ko Pēteris bija iemācījies no Jēzus?

¹⁷ Pat saspringtās situācijās Jēzus saglabāja lēnprātību. (Mateja 11:29.) Viņš tika nodots un apcietināts, tomēr arī tad viņa nostājā izpaudās lēnprātība un liela savaldība. Kad Pēteris rīkojās impulsīvi, izvilka zobenu un uzbruka kādam vīrietim, Jēzus viņam jautāja: ”Vai tu domā, ka es nevarētu lūgt savu Tēvu, un viņš man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?” (Mateja 26:51—53; Jāņa 18:10.) Pēteris saprata, ko Jēzus gribēja viņam paskaidrot, un vēlāk pats rakstīja citiem kristiešiem: ”Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām. ..viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja.” (1. Pētera 2:21—23.)

18., 19. a) Kādās situācijās draudzes vecākajiem ir nepieciešama sevišķi liela lēnprātība un savaldība? b) Par ko būs runa nākamajā rakstā?

¹⁸ Arī draudzes vecākie izturas lēnprātīgi, kad pieredz netaisnīgu attieksmi. Piemēram, kāds draudzes loceklis, kam viņi cenšas palīdzēt, varbūt to uztver ar nepatiku. Ja šis cilvēks ir garīgā ziņā vājš vai nevesels, viņš uz padomu var reaģēt, neapdomīgi runādams un iedurdams kā ar zobenu. (Salamana Pamācības 12:18.) Bet draudzes pārraugi, līdzīgi kā Jēzus, neatbild asi un uzbrūkoši. Gluži otrādi, viņi ir savaldīgi un turpina izrādīt līdzcietību, un tam var būt labs iznākums. (1. Pētera 3:8, 9.) Mācīsimies no vecāko priekšzīmes un centīsimies būt lēnprātīgi un savaldīgi, kad mums tiek dots padoms.

¹⁹ Jehova un Jēzus augstu vērtē kristiešu draudzes ganus, kas labprātīgi gādā par Jehovas avīm visā pasaulē. Jehovam un viņa Dēlam ir sirsnīgas jūtas arī pret kalpošanas palīgiem, kas kopā ar vecākajiem ”kalpo svētajiem”. (Ebrejiem 6:10.) Bet kāpēc daži kristīti vīrieši netiecas pēc šī ”teicamā darba”? (1. Timotejam 3:1.) Kā Jehova māca vīriešus, ko viņš ieceļ par kristiešu draudzes ganiem? Par šiem jautājumiem būs runa nākamajā rakstā.

Vai jūs atceraties?

• Kā kristiešu draudzes gani apliecina mīlestību pret ganāmpulku?

• Kā ikviens draudzē var veicināt prieku un mieru?

• Kāpēc draudzes pārraugi ir pacietīgi un laipni, kad kādam dod padomu?

• Kā draudzes vecākie dara labu un apliecina ticību?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 18. lpp.]

Draudzes vecākie kalpo draudzei, mīlestības vadīti

[Attēli 18. lpp.]

Viņi kopā ar ģimeni atpūšas un sludina

[Attēls 20. lpp.]

Laba domu apmaiņa starp draudzes vecākajiem veicina prieku un mieru draudzē