Kādu prieku izjūt tie, kas staigā sirds skaidrībā

”Tā Kunga svētīšana, tā dara bagātu, un viņš tai nepieliek nekādas mokas.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 10:22, LB-1877.)

1., 2. Kāpēc pārmērīga koncentrēšanās uz nākotni var būt bīstama?

”PĀRLIEKA koncentrēšanās uz nākotni.. neļauj saskatīt tagadni patiesajā gaismā,” atzina kāds amerikāņu filozofs. Piemēram, bērni tik ļoti grib būt pieauguši, ka nedomā par to, cik labi ir būt bērnam, tikmēr, kamēr bērnība jau sen ir pagājusi.

² No šādas domāšanas nav pasargāti arī Jehovas kalpi. Mēs ļoti gaidām, kad piepildīsies Dieva solījums izveidot uz zemes paradīzi, kur vairs nebūs slimību, vecuma, sāpju un ciešanu. Protams, par to vajag domāt, tomēr pastāv briesmas tik lielā mērā koncentrēties uz visu labo, kas ir gaidāms nākotnē, ka mēs aizmirstu svētības, ko esam saņēmuši jau tagad. Būtu ļoti žēl, ja tā notiktu, jo tad mēs viegli kļūtu nomākti un būtu neapmierināti, ka tik ātri nepiepildās tas, uz ko esam cerējuši. (Salamana Pamācības 13:12.) Dzīves raižu un grūtību dēļ mēs varētu ieslīgt bezcerībā vai sevis žēlošanā, pārstātu risināt problēmas un tikai gaustos par dzīvi. No tā visa var izvairīties, ja pārdomājam to, kas mums ir jau pašlaik.

3. Par ko tālāk runāts šajā rakstā?

³ ”Tā Kunga svētīšana, tā dara bagātu, un viņš tai nepieliek nekādas mokas,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 10. nodaļas 22. pantā (LB-1877). Garīgā labklājība, kāda mūsdienās pastāv Jehovas kalpu starpā, ir svētība, par ko mēs varam no sirds priecāties. Apskatīsim dažas garīgās veltes, ko esam saņēmuši, un padomāsim, cik ļoti vērtīgas tās ir. ”Taisnajam”, kas ”staigā savā  sirds skaidrībā”, Jehova ir devis ļoti daudz, un pārdomas par šīm dāvanām var stiprināt mūsu apņēmību ar prieku kalpot debesu Tēvam. (Salamana Pamācības 20:7.)

Svētības, kas dara bagātus

4., 5. Kura no Bībeles mācībām jums ir visdārgākā, un kāpēc?

⁴ Pareiza sapratne par Bībeles mācībām. Baznīcas parasti apgalvo, ka tās vadās pēc Bībeles, tomēr to starpā nav vienprātības par Bībeles mācībām. Pat vienas un tās pašas reliģijas piekritējiem ir atšķirīgi viedokļi par to, kā īsti jāsaprot Bībele. Pavisam citādi ir ar Jehovas kalpiem. Lai kāda būtu mūsu tautība, kultūra un valoda, mēs esam vienoti un pielūdzam Dievu, kura vārdu zinām. Viņš nav nekāds noslēpumains trīsvienīgs Dievs. (5. Mozus 6:4; Psalms 83:19; Marka 12:29.) Mēs zinām arī to, ka drīzumā tiks atrisināts jautājums par Dieva augstāko varu un ka ar savu uzticību viņam mēs apliecinām savu nostāju šajā jautājumā. Mēs zinām patiesību par to, kādā stāvoklī atrodas mirušie, un nebaidāmies no Dieva, jo esam pārliecināti, ka viņš nemoka cilvēkus elles ugunīs un neliek tiem iet caur šķīstītavu. (Salamans Mācītājs 9:5, 10.)

⁵ Tāpat ir patīkami apzināties, ka mēs neesam radušies aklas nejaušības dēļ, evolūcijas ceļā. Mūs ir radījis Dievs, un mēs esam veidoti pēc viņa tēla. (1. Mozus 1:26; Maleahija 2:10.) Psalmu sacerētājs slavēja Dievu ar šādiem vārdiem: ”Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.” (Psalms 139:14.)

6., 7. Kādas pozitīvas pārmaiņas ir notikušas jūsu vai jums pazīstamu cilvēku dzīvē?

⁶ Dievam tīkams dzīvesveids. Sabiedrībā daudz tiek runāts un rakstīts par to, kādu postu nodara smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un izlaidība, taču lielākoties šie brīdinājumi neatrod dzirdīgas ausis. Bet kas notiek, kad cilvēks, kas grib būt patīkams Dievam, uzzina, ka Dievam šāds dzīvesveids nav pieņemams un ka viņu apbēdina, ja kāds tā dzīvo? Šāds cilvēks tad dara visu iespējamo, lai viņa dzīvē nebūtu nekā tāda, ko Dievs nosoda. (Jesajas 63:10; 1. Korintiešiem 6:9, 10; 2. Korintiešiem 7:1; Efeziešiem 4:30.) Kaut gan šis cilvēks to dara pirmām kārtām tāpēc, lai iepriecinātu Dievu Jehovu, arī viņš pats iegūst labāku veselību un sirdsmieru.

⁷ Atbrīvoties no kaitīgiem paradumiem daudziem ir ļoti grūti, tomēr katru gadu tūkstošiem cilvēku tas izdodas. Viņi dod solījumu kalpot Jehovam un kristījas, lai citi redzētu, ka viņiem vairs nav Dievam nepatīkamu paradumu. Vienmēr ir uzmundrinoši, kad kristījas jauni mācekļi, jo tas stiprina mūsu apņēmību neatgriezties grēka kalpībā.

8. Kādi Bībeles padomi veicina laimi ģimenē?

⁸ Laimīga ģimenes dzīve. Daudzās zemēs ģimenes vairs nav tik stipras kā agrāk, laulības bieži tiek šķirtas, nodarot neizsakāmas emocionālas sāpes bērniem. Dažās Eiropas valstīs gandrīz piektā daļa no visām ģimenēm ir nepilnās ģimenes, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem. Kā Jehova mums palīdz ”staigāt savā sirds  skaidrībā” šajā ziņā? Izlasīsim, kas ir teikts Vēstulē efeziešiem, no 5. nodaļas 22. panta līdz 6. nodaļas 4. pantam. Ja ņem vērā padomus vīriem, sievām un bērniem, kas atrodami šajā un citās Bībeles vietās, laulības saites nostiprinās, vecākiem ir vieglāk pareizi audzināt savus bērnus un ģimenes dzīve sagādā lielāku gandarījumu. Tā ir vēl viena svētība, par ko mēs varam priecāties.

9., 10. Kā cerības, kas mums saistās ar nākotni, atšķiras no tā, ko no nākotnes gaida lielākā daļa cilvēku?

⁹ Pārliecība, ka pasaules problēmas drīz tiks atrisinātas. Par spīti zinātnes un tehnikas sasniegumiem un patiesām daudzu ietekmīgu cilvēku pūlēm, mūsdienās joprojām nav atrisinātas daudzas nopietnas problēmas. Klauss Švābs, Pasaules Ekonomikas foruma dibinātājs, nesen atzīmēja, ka ”globālu problēmu kļūst arvien vairāk, bet laika to risināšanai — arvien mazāk”. Viņš minēja ”tādas bīstamas parādības kā terorismu, vides degradāciju un finansiālu nestabilitāti, kurām valstu robežas nav nekāds šķērslis,” un secināja: ”Patlaban kā vēl nekad agrāk pasaule ir saskārusies ar tādu realitāti, kas prasa vienotu un izlēmīgu rīcību.” Ir sācies 21. gadsimts, bet cilvēces nākotne kopumā šķiet drūma.

¹⁰ Ir brīnišķīgi apzināties, ka Jehova ir parūpējies, lai visas cilvēces problēmas tiktu atrisinātas. To spēj izdarīt Dieva Valstība, kas ”liks kariem mitēties” un nodibinās ”lielu mieru”. (Psalms 46:10; 72:7.) Svaidītais Ķēniņš Jēzus Kristus glābs trūcīgos un bēdīgos ”no spaidiem un varmācības”. (Psalms 72:12—14.) Kad valdīs Dieva Valstība, nevienam netrūks pārtikas. (Psalms 72:16.) Jehova ”nožāvēs visas asaras no [mūsu] acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, [būs] pagājis”. (Atklāsmes 21:4.) Dieva Valstība jau tagad ir nodibināta debesīs, un drīz tā pārņems savā ziņā arī to, kas notiek uz zemes. (Daniēla 2:44; Atklāsmes 11:15.)

11., 12. a) Vai dzīšanās pēc izpriecām var dot paliekošu laimi? Paskaidrojiet. b) Kas dod patiesu laimi?

¹¹ Sapratne par to, kas dod īstu laimi. Kas cilvēkam var dot patiesu laimi? Kāds psihologs rakstīja, ka laimei ir trīs sastāvdaļas — patīkamas izjūtas, aizrautīga darbošanās (piemēram, darbā un ģimenes labā) un jēgas apziņa (apziņa, ka nesavtīgi tiecamies pēc kāda augstāka mērķa). No šiem trim faktoriem patīkamas izjūtas viņš nosauca par vismazāk svarīgām. ”Šis fakts ir ievērības cienīgs, jo daudzi cilvēki to vien dara kā dzenas pēc izpriecām,” rakstīja psihologs. Vai par šo jautājumu kaut kas ir teikts arī Bībelē?

¹² Senās Izraēlas ķēniņš Salamans rakstīja: ”Tad es domāju pie sevis savā sirdī: ”Nu tad es gribu vienreiz izjust prieku un baudīt dzīvi!” Bet redzi, arī tas bija niecība. Par smiešanos man bija jāsaka: ”Tu esi neprātīga!” Un par prieku: ”Kam tu deri?”” (Salamans Mācītājs 2:1, 2.) No Bībeles viedokļa laime, ko var sagādāt izpriecas, labākajā gadījumā ir īslaicīga. Toties darbam, ko mēs darām, ir dziļa jēga — mēs sludinām Dieva Valstību un gatavojam Kristus mācekļus.  (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Stāstot citiem, kas Bībelē teikts par glābšanu, mēs darām kaut ko tādu, kas var glābt gan mūs pašus, gan tos, kas mūsos klausās. (1. Timotejam 4:16.) Mēs esam ”Dieva darba biedri” un esam izjutuši, ka ”svētīgāki ir dot nekā ņemt”. (1. Korintiešiem 3:9; Apustuļu darbi 20:35.) Šis darbs mums dod jēgas apziņu, savukārt Radītājam sniedz iespēju atbildēt Sātanam, kas viņu nievā. (Salamana Pamācības 27:11.) Jehova mums ir ļāvis saprast, ka dievbijība sagādā patiesu un paliekošu laimi. (1. Timotejam 4:8.)

13. a) Kāpēc mēs varam būt priecīgi, ka mums ir iespēja mācīties teokrātiskās kalpošanas skolā? b) Kā teokrātiskās kalpošanas skola ir palīdzējusi jums?

¹³ Vērtīga mācību programma. Gerhards ir kādas Jehovas liecinieku draudzes vecākais. Viņš atceras: ”Jau no bērnības man bija nopietnas problēmas ar runu. Kad es uztraucos, es nespēju skaidri izrunāt vārdus un sāku stostīties, tāpēc man izveidojās kompleksi. Vecāki mani aizsūtīja pie logopēda, taču arī tas neko nedeva, jo vaina bija psiholoģiskas dabas. Tas, kas man beigu beigās palīdzēja, nāca no Jehovas — tā bija teokrātiskās kalpošanas skola. Mācoties tajā, es kļuvu drosmīgāks. Es centos praktiski izmantot to, ko biju uzzinājis, un sekmes bija acīmredzamas. Es sāku justies brīvāk, mana nedrošības sajūta pazuda, un arī sludināšanā es kļuvu drosmīgāks. Tagad es pat uzstājos ar publiskajām runām. Esmu bezgala pateicīgs Jehovam, kurš šādā veidā ir izmainījis manu dzīvi.” Kā redzam, tas, kā Jehova mūs māca veikt viņa uzdoto darbu, ir vēl viens iemesls priekam.

14., 15. Kādu palīdzību mēs varam saņemt grūtos brīžos? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁴ Ciešas attiecības ar Jehovu un atbalsts, ko sniedz brāļu saime. Katrīna, kāda kristiete, kas dzīvo Vācijā, bija tuvu izmisumam, kad dzirdēja ziņas par briesmīgo cunami, ko zemestrīce bija izraisījusi Dienvidaustrumāzijā, jo viņas meita tieši tajā laikā bija devusies uz Taizemi. Vairāk nekā diennakti Katrīna nezināja, vai viņas meita ir dzīva vai ne, līdz beidzot viņa saņēma ziņu, ka meita ir drošībā.

¹⁵ Kas Katrīnai palīdzēja šajās mokpilnajās stundās? Viņa raksta: ”Gandrīz visu šo laiku es lūdzu Jehovu, un bieži man nāca prātā doma, cik gan lielu spēku un mieru man dod lūgšanas. Bez tam pie manis nāca garīgie brāļi un māsas, kas centās mani uzmundrināt.” (Filipiešiem 4:6, 7.) Ja Katrīna nevarētu lūgt Jehovu un ja viņu neatbalstītu brāļu saime, viņai būtu daudz grūtāk izturēt ilgās neziņas stundas. Mūsu tuvās attiecības ar Jehovu un viņa Dēlu, kā arī kristīgā brāļu saime ir kaut kas īpašs, un to nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu.

16. Pastāstiet kādu gadījumu, kas parāda, cik vērtīga ir cerība uz augšāmcelšanu!

¹⁶ Cerība uz augšāmcelšanu. (Jāņa 5:28, 29.) Matiass, kurš tagad ir jauns vīrietis,  uzauga Jehovas liecinieku ģimenē, bet pusaudža gados, nesaprazdams, cik daudz laba viņam ir, zaudēja vēlēšanos būt kopā ar draudzi. Tagad viņš raksta: ”Es nekad necentos risināt nopietnas sarunas ar tēvu, un gadu gaitā mēs bieži strīdējāmies. Tomēr tēvs vienmēr domāja par to, kas man būtu vislabākais. Viņš mani no sirds mīlēja, kaut gan toreiz es to nesapratu. 1996. gadā es sēdēju pie viņa gultas, turēdams viņa roku savējā, un caur asarām stāstīju, cik ļoti es nožēloju visu, ko agrāk biju darījis, un kā es viņu mīlu. Taču viņš mani nevarēja dzirdēt. Pēc īsas slimības tēvs nomira. Kad es atkal satikšu tēvu pēc augšāmcelšanas, mēs vērsīsim visu par labu. Tagad es esmu draudzes vecākais, un mēs abi ar sievu esam pionieri. Cik priecīgs būs tēvs, kad es viņam to pastāstīšu!” No šī gadījuma var redzēt, cik vērtīga ir cerība uz augšāmcelšanu.

”Viņš tai nepieliek nekādas mokas”

17. Kādas jūtas rodas, kad domājam par to, kā Jehova mūs ir svētījis?

¹⁷ Jēzus Kristus par savu debesu Tēvu sacīja: ”Viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mateja 5:45.) Ja Dievs Jehova dara labu netaisniem un ļauniem cilvēkiem, tad vēl jo vairāk viņš ir labs pret tiem, kas viņam uzticīgi kalpo. ”Tas Kungs neaizliedz nekādu labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā,” teikts 84. psalma 12. pantā. Kad pārdomājam, ar kādu gādību Jehova izturas pret tiem, kas viņu mīl, mūsu sirdi pilda pateicība un prieks.

18. a) Kāpēc var teikt, ka Jehova savām svētībām nepieliek nekādas mokas? b) Kāpēc daudziem cilvēkiem, kas ir uzticīgi Dievam, jāpieredz ciešanas?

¹⁸ ”Tā Kunga svētība” ir sagādājusi Jehovas tautai garīgu labklājību. Turklāt mēs varam būt pārliecināti, ka ”viņš tai nepieliek nekādas mokas” (LB-1877). (Salamana Pamācības 10:22.) Tomēr daudzi Dievam uzticīgi cilvēki pieredz pārbaudījumus, sāpes un ciešanas. Kāpēc tā notiek? Grūtības un nelaimes mūsu dzīvē parasti ir trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās izraisa mūsu pašu grēcīgās tieksmes. (1. Mozus 6:5; 8:21; Jēkaba 1:14, 15.) Otrkārt, mums uzbrūk Sātans un dēmoni. (Efeziešiem 6:11, 12.) Treškārt, mēs dzīvojam ļaunā pasaulē. (Jāņa 15:19.) Lai gan Jehova pieļauj, ka ar mums notiek kaut kas slikts, viņš to neizraisa. Gluži otrādi, ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva”. (Jēkaba 1:17.) Jehovas svētības nav saistītas ne ar kādām mokām.

19. Kāda nākotne gaida tos, kas ”staigā savā sirds skaidrībā”?

¹⁹ Garīgā labklājība nav iedomājama bez ciešām attiecībām ar Dievu. Tuvodamies viņam, mēs ”uzkrājam sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību” — mūžīgu dzīvi. (1. Timotejam 6:12, 17—19.) Nākotnē, Dieva izveidotajā jaunajā pasaulē, mums būs ne tikai garīga pārpilnība, bet arī daudzas citas svētības. Visi, kas klausa Jehovas balsij, tad iemantos ”īsto dzīvību”. (5. Mozus 28:2.) Domājot par to, stiprināsim savu apņēmību ar prieku ”staigāt savā sirds skaidrībā”.

Ko jūs uzzinājāt?

• Kāpēc nav saprātīgi pārmērīgi koncentrēties uz nākotni?

• Kādas svētības mēs esam saņēmuši jau tagad?

• Kāpēc uzticīgiem Dieva kalpiem ir jācieš?

[Jautājumi studēšanai]