Dievs augstu vērtē cilvēkus gados

SLIKTĀ izturēšanās, kādu mūsdienās pieredz daudzi veci cilvēki, nebūt nepārsteidz, jo Bībelē jau sen bija paredzēts, ka šīs bezdievīgās pasaules ”pastarajās” jeb pēdējās dienās cilvēki būs ”patmīlīgi” un ”nemīļi”. (2. Timotejam 3:1—3.) Grieķu valodas vārds, kas šeit tulkots ”nemīļi”, norāda uz dabiskas mīlestības trūkumu ģimenes locekļu starpā, un patlaban daudzās ģimenēs šo jūtu tiešām trūkst.

Atšķirībā no cilvēkiem, kas pret sirmgalvjiem izturas skarbi un necienīgi, Dievs Jehova vecus cilvēkus augstu vērtē un gādā par viņiem. Apliecinājumu tam var atrast Bībelē.

”Atraitņu aizstāvis”

To, ka Dievam Jehovam nav vienaldzīgs vecu cilvēku liktenis, skaidri var redzēt, lasot Ebreju rakstus (tā dēvēto Veco Derību). Piemēram, 68. psalma 6. pantā Dāvids, viens no Bībeles sarakstītājiem, Dievu raksturo ar vārdiem ”atraitņu aizstāvis”. Šie vārdi liecina, ka Jehovam rūp atraitnes, kas nereti ir cienījamā vecumā. * Bībelē pat ir teikts, ka situācijās, kad viņām jācieš pārestības, Jehova iekaist dusmās. (2. Mozus 22:21—23.) Dievs un viņa kalpotāji augstu vērtē atraitnes un citus Dievam uzticīgus cilvēkus, kuru plecos gulstas gadu nasta. Viņu attieksmi atspoguļo Salamana Pamācību grāmatas 16. nodaļas 31. pants: ”Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu.”

 Prasība cienīt vecus cilvēkus bija iekļauta bauslībā, ko Jehova deva senajiem izraēliešiem. Viņiem bija pavēlēts: ”Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties savu Dievu; — Es esmu tas Kungs!” (3. Mozus 19:32.) Līdz ar to izraēliešu attieksme pret veciem cilvēkiem tieši ietekmēja viņu attiecības ar Dievu Jehovu. Izraēlietis nevarēja sacīt, ka mīl Dievu, ja viņš slikti izturējās pret sirmgalvjiem.

Kristiešiem nav jāievēro Mozus bauslība. Taču viņi ir pakļauti ”Kristus likumam”, kas viņus mudina ar mīlestību gādāt par saviem vecākiem un cilvēkiem gados. (Galatiešiem 6:2; Efeziešiem 6:1—3; 1. Timotejam 5:1—3.) Kristieši izturas pret citiem ar mīlestību ne tikai tāpēc, ka tas no viņiem tiek prasīts, bet arī tāpēc, ka paši vēlas to darīt. ”Mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi,” rakstīja apustulis Pēteris. (1. Pētera 1:22.)

Jēzus māceklis Jēkabs minēja vēl vienu iemeslu, kāpēc ir svarīgi rūpēties par veciem cilvēkiem. Viņš rakstīja: ”Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.” (Jēkaba 1:27.) Jēkabs pievērš mūsu uzmanību tam, cik Jehovam šie cilvēki ir svarīgi.

Tāpēc nepietiek tikai ar to, ka mēs neizturamies pret veciem cilvēkiem slikti. Mums ir jāpiedāvā viņiem praktiska palīdzība un par viņiem jārūpējas. (Skat. ielogojumu ”Praktiska palīdzība sirmgalvjiem” 6. un 7. lappusē.) Jēkabs rakstīja: ”Nedzīva ir ticība bez darbiem.” (Jēkaba 2:26.)

Mierinājums ”viņu bēdās”

Jēkaba vārdos ir ietverta vēl kāda svarīga doma. Viņš mudināja kristiešus ”pieskatīt.. atraitnes viņu bēdās”. Grieķu valodas vārds, kas šajā pantā tulkots ”bēdas”, norāda uz sāpēm un ciešanām, ko izraisa dzīves grūtības. Daudzi vecāka gadagājuma cilvēki patiešām sastopas ar šādām grūtībām. Daži jūtas vientuļi. Citus nomāc vecuma kaites. Gadās, ka pat kristiešus, kas par spīti vecuma nespēkam joprojām aktīvi kalpo Dievam, pārņem mazvērtības sajūta. Džons * jau vairāk nekā četrdesmit gadus ir Dieva Valstības sludinātājs, un pēdējos trīsdesmit gadus viņš ir pavadījis speciālajā pilnas slodzes kalpošanā. Tagad Džonam ir pāri 80, un reizēm viņš jūtas nomākts. ”Es bieži atskatos uz savu dzīvi un atceros izdarītās kļūdas. Man šķiet, to ir bijis tik daudz,” atzīst Džons. ”Mani neatstāj doma, ka es daudz ko būtu varējis izdarīt labāk.”

Šādā situācijā mierinājumu var sagādāt apziņa, ka Jehova, pats būdams pilnīgs, neprasa pilnību no citiem. Lai gan viņš zina mūsu kļūdas, par viņu Bībelē ir teikts: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv?” (Psalms 130:3.) Jehova redz vairāk nekā tikai mūsu kļūdas — viņš zina, kas ir mūsu sirdī.

 Ķēniņš Dāvids, kas pats bija grēcīgs un nepilnīgs cilvēks, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini —, vai es sēdu, vai ceļos, Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Lai es eju, lai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi.” (Psalms 139:1—3.) Frāze ”lai es eju, lai es guļu, Tu esi ap mani” izdevumā Vecās Derības poēzijas grāmatas ir tulkota ”manu došanos un manu apmešanos Tu izvētī”. Šie vārdi ļauj saprast, ka, tāpat kā zemnieks vētī labību, lai atsijātu pelavas no graudiem, Jehova ”atsijā” un saglabā savā atmiņā mūsu labos darbus.

Žēlsirdīgais debesu Tēvs atceras un augstu vērtē mūsu veikumu tikmēr, kamēr mēs paliekam viņam uzticīgi. Kā norādīts Bībelē, Dievs uzskata, ka būtu netaisni aizmirst mūsu darbu un mīlestību, ko esam parādījuši viņa vārdā. (Ebrejiem 6:10.)

”Kas bija, ir pagājis”

Bībelē ir atklāts, ka novecošana neietilpa Dieva sākotnējā nodomā. Tikai pēc tam, kad pirmais vīrietis un sieviete sacēlās  pret savu Radītāju, cilvēku dzīvē ienāca vecums un tā radītās grūtības. (1. Mozus 3:17—19; Romiešiem 5:12.) Taču tā nebūs vienmēr.

Kā jau bija minēts, mūsdienu bēdīgā situācija, par ko liecina arī slikta izturēšanās pret veciem cilvēkiem, apstiprina, ka mēs dzīvojam pašreizējās sistēmas pēdējās dienās. (2. Timotejam 3:1.) Dievs ir nodomājis likvidēt grēka sekas, kuru vidū ir arī vecums un nāve. Bībelē ir teikts, ka Dievs ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis”. (Atklāsmes 21:4.)

Tajā laikā gan vecuma izraisītās sāpes, gan slikta izturēšanās pret veciem cilvēkiem piederēs pagātnei. (Mihas 4:4.) Pat tie, kas ir miruši un atrodas Dieva atmiņā, tiks celti augšā, un arī šiem cilvēkiem tiks dota iespēja mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Jāņa 5:28, 29.) Tad skaidrāk nekā jebkad agrāk būs redzams, ka Dievs Jehova rūpējas par visiem, kas viņam paklausa, arī tiem, kurus tagad nospiež gadu nasta.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēli 6., 7. lpp.]

Praktiska palīdzība sirmgalvjiem

Jehovas liecinieku vidū draudzes vecākie uzņemas iniciatīvu, rūpējoties, lai padzīvojušie draudzes locekļi netiktu aizmirsti. Viņi ņem vērā apustuļa Pētera mudinājumu: ”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā.” (1. Pētera 5:2.) Rūpēs par Dieva ganāmpulku ietilpst arī praktiska palīdzība draudzes locekļiem, kas ir jau gados. Kā šī palīdzība izpaužas?

Pirmais solis ir saprast, kāda palīdzība brālim vai māsai ir nepieciešama. Draudzes vecākajiem jābūt pacietīgiem un, iespējams, vairākkārt jāapciemo šis cilvēks, lai nepiespiestās sarunās to noskaidrotu. Varbūt ir vajadzīgs kāds, kas palīdzētu viņam iepirkties, uzkopt māju vai nokļūt uz draudzes sapulcēm. Varbūt viņš vairs nespēj lasīt Bībeli un kristīgās publikācijas vai paveikt ko citu. Ja vien tas ir iespējams, draudzes vecākajiem jāizstrādā grafiks, pēc kura vairāki draudzes locekļi rūpētos par padzīvojušā brāļa vai māsas vajadzībām. *

Bet kā rīkoties, ja vecāka gadagājuma brālim vai māsai ir vajadzīgs finansiāls atbalsts? Vispirms būtu labi noskaidrot, vai viņam nav bērnu vai citu tuvinieku, kas varētu to sniegt. Tas ir saskaņā ar principu, kas ietverts 1. vēstulē Timotejam, 5. nodaļas 4. pantā: ”Ja kādai atraitnei ir bērni vai bērnu bērni, tad lai tie papriekš mācās pildīt savu godbijības pienākumu pret savu pašu dzimtu un dot pateicību saviem tēviem; jo tāda rīcība ir patīkama Dieva priekšā.”

Tāpat būtu jāuzzina, vai padzīvojušajam draudzes loceklim nepienākas sociālā palīdzība. Ja viņš pats to nespēj nokārtot, varbūt kāds no draudzes var viņam palīdzēt. Ja draudzes vecākie redz, ka ar šiem pasākumiem nav līdzēts, viņi var pārdomāt, vai finansiālo palīdzību nevarētu sniegt draudze. Pirmajā gadsimtā acīmredzot bija šādi gadījumi, jo apustulis Pāvils savam palīgam Timotejam rakstīja: ”Atraitnēs jāieskaita tāda, kas nav jaunāka par sešdesmit gadiem, kas bijusi viena vīra sieva, kam ir labu darbu slava, ja viņa ir izaudzinājusi bērnus, ja viņa ir bijusi viesmīlīga, ja viņa ir mazgājusi svētajiem kājas, ja viņa ir nākusi palīgā apspiestajiem, ja viņa ir dzinusies pēc ikviena laba darba.” (1. Timotejam 5:9, 10.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 5. lpp.]

Kristiete, vārdā Stirna, gādāja par trūcīgām atraitnēm. (Apustuļu darbi 9:36—39)