Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Kāpēc Mozus bauslībā bija teikts, ka vairākas dabiskas norises, kas saistītas ar reproduktīvo funkciju, padara cilvēku ”nešķīstu”?

Seksuālās attiecības ir dāvana, ko cilvēkiem ir devis Dievs, lai viņi radītu pēcnācējus un laulībā gūtu prieku. (1. Mozus 1:28; Salamana Pamācības 5:15—18.) Tomēr 3. Mozus grāmatas 12. un 15. nodaļā ir minēti detalizēti likumi, kuros noteikts, ka sēklas noplūde, menstruācijas un dzemdības cilvēku padara nešķīstu. (3. Mozus 12:1—6; 15:16—24.) Šie likumi, kas bija doti senajai Izraēla tautai, aizsargāja izraēliešu veselību, mudināja viņus ievērot augstas morāles normas un palīdzēja viņiem apzināties, ka asinis ir svētas un ir vajadzīga grēku izlīdzināšana.

Paskaidrojot, kā šo Mozus bauslības prasību ievērošana nāca par labu izraēliešu veselībai, kādā grāmatā par Bībeli un moderno medicīnu ir teikts: ”Tas, ka menstruāciju laikā bija jāatturas no kopdzīves, bija laba profilakse pret slimībām, kas izplatās seksuālo kontaktu ceļā, ..un ievērojami samazināja dzemdes kakla vēža rašanās risku.” (The Bible and Modern Medicine.) Šie likumi aizsargāja izraēliešus pat no tādām slimībām, ko viņi tajā laikā nepazina un nevarēja konstatēt. Dievs bija apsolījis, ka izraēlieši būs liela un plaukstoša tauta, un dzimumdzīves higiēnas ievērošana sargāja izraēliešu reproduktīvo veselību. (1. Mozus 15:5; 22:17.) Paklausot šiem likumiem, vīri un sievas mācījās valdīt pār savām seksuālajām tieksmēm, un tas izraēliešus labi ietekmēja arī emocionālā ziņā.

Tomēr galvenais faktors, kāpēc minētajos gadījumos cilvēks kļuva nešķīsts, bija tas, ka dažas no šīm norisēm ir saistītas ar asins noplūdi. Jehovas likumi par asinīm izraēliešiem palīdzēja saprast gan to, ka asinis ir svētas, gan to, cik īpaša nozīme asinīm ir Jehovas pielūgsmē, konkrētāk, upurēšanā un grēku salīdzināšanā. (3. Mozus 17:11; 5. Mozus 12:23, 24, 27.)

Šīs bauslības prasības bija cieši saistītas ar cilvēku nepilnību. Izraēlieši zināja, ka Ādamam un Ievai pēc sagrēkošanas vairs nevarēja dzimt bezgrēcīgi bērni. Visus pirmo cilvēku pēcnācējus skāra iedzimtā grēka sekas — nepilnība un nāve. (Romiešiem 5:12.) Tāpēc cilvēki varēja laist pasaulē tikai nepilnīgus un grēcīgus pēcnācējus, kaut arī viņu reproduktīvie orgāni bija radīti, lai laulības ietvaros dzīvība tiktu dota pilnīgiem cilvēkiem.

Bauslībā ietvertās prasības par šķīstīšanos izraēliešiem atgādināja ne tikai par viņu grēcīgumu, bet arī par nepieciešamību pēc izpirkuma upura, kas apklātu viņu grēkus un ļautu cilvēkiem atgūt pilnību. Protams, ar dzīvnieku upuriem, ko viņi nesa, to nebija iespējams panākt. (Ebrejiem 10:3, 4.) Mozus bauslības mērķis bija palīdzēt izraēliešiem pieņemt Kristu un saprast, ka vienīgi viņa pilnīgās dzīvības upuris padara iespējamu grēku piedošanu un mūžīgu dzīvi. (Galatiešiem 3:24; Ebrejiem 9:13, 14.)