”Cik Tava bauslība man ir mīļa!”

”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (PSALMS 119:97.)

1., 2. a) Kādā situācijā atradās 119. psalma sacerētājs? b) Ko viņš atzina, un kāpēc?

119. psalma sacerētājs pieredzēja nopietnus pārbaudījumus. Viņu apsmēja un apmeloja lepni cilvēki, kas neievēroja Dieva likumus, un vajāja augstmaņi, kuri pret viņu bija sazvērējušies. Bezdievji bija ”apmetuši ap [viņu] valgus” un draudēja nogalināt. Tas viss lika šim Dieva kalpam ”skumt asarās”. (Psalms 119:9, 23, 28, 51, 61, 69, 85, 87, 161.) Tomēr pat šajā grūtajā situācijā viņš dziedāja: ”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (Psalms 119:97.)

² Kādā ziņā psalma sacerētājam bauslība bija mierinājuma avots? Viņu stiprināja pārliecība, ka Dievs Jehova par viņu gādā. Lai arī pretinieki darīja šī cilvēka dzīvi smagu, viņš nezaudēja prieku, jo bija pārliecinājies, cik vērtīga ir bauslība, ko ar mīlestību bija devis Dievs. Viņš atzina, ka Jehova pret viņu ir izturējies labi. Dieva likumu ievērošana ne vien darīja viņu gudrāku par ienaidniekiem, bet arī bija izglābusi viņa dzīvību. Paklausīdams bauslībai, psalma sarakstītājs izjuta mieru un saglabāja tīru sirdsapziņu. (Psalms 119:1, 9, 65, 93, 98, 165.)

3. Kāpēc mūsdienās dzīvot saskaņā ar Dieva normām nav viegli?

³ Arī mūsdienās daudzi Dieva kalpi sastopas ar smagiem ticības pārbaudījumiem. Mūsu dzīvībai, ļoti iespējams, nedraud briesmas, kā tas bija ar psalma sacerētāju, tomēr mēs dzīvojam ”grūtos laikos”. Daudzi cilvēki, ko mēs ikdienā satiekam, neciena garīgas vērtības — viņi tiecas pēc savtīgiem un materiālistiskiem mērķiem, un viņu izturēšanās ir augstprātīga un nievīga. (2. Timotejam 3:1—5.) Pastāvīgi tiek pārbaudīta arī gados jaunu kristiešu apņēmība ievērot augstas morāles normas. Šādā vidē saglabāt stipru mīlestību pret Jehovu un to, kas ir pareizs, var būt grūti. Kas mums var palīdzēt?

4. Ko psalma sacerētājs regulāri darīja, un vai kristiešiem būtu jārīkojas līdzīgi?

⁴ Psalma sacerētājs izturēja pārbaudījumus, jo regulāri atvēlēja laiku, lai nopietni iedziļinātos Dieva likumos. To darīdams, viņš bauslību iemīlēja. Gandrīz katrā 119. psalma pantā viņš runā par Jehovas likumiem. * Lai gan mūsdienās kristieši nav pakļauti Mozus bauslībai, ko Dievs bija devis izraēliešiem, bauslībā ietvertie principi joprojām ir spēkā. (Kolosiešiem 2:14.) Šie principi bija mierinājuma avots psalmu sacerētājam, un tie var stiprināt arī Dieva kalpus, kas cīnās ar mūsdienu dzīves grūtībām.

5. Kādus piemērus no Mozus bauslības mēs apskatīsim?

 ⁵ Pievērsīsim uzmanību, kā mūs var stiprināt pārdomas par Mozus bauslību, apskatot trīs piemērus: likumu par sabatu, likumu par ražas atlikumu un desmito bausli. Mēs redzēsim, cik noderīgi ir pārdomāt, kādi principi ir šo likumu pamatā.

Apmierināsim garīgās vajadzības

6. Kādas ir cilvēku pamatvajadzības?

⁶ Cilvēki ir radīti ar dažādām vajadzībām. Lai saglabātu labu veselību, ir nepieciešama pārtika, ūdens un pajumte. Bet cilvēkiem ir arī garīgās vajadzības, un, ja tās netiek apmierinātas, viņi nevar būt patiesi laimīgi. (Mateja 5:3, NW.) Garīgās vajadzības Jehova uzskatīja par tik būtiskām, ka lika savai tautai katru nedēļu vienu dienu pārtraukt ikdienas darbus un pievērst uzmanību garīgiem jautājumiem.

7., 8. a) Kā Dievs nošķīra sabatu no citām dienām? b) No kā sabats sargāja izraēliešus?

⁷ Sabata diena uzsvēra, cik svarīgi ir veltīt laiku garīgai darbībai. Pirmo reizi vārds ”sabats” Bībelē ir minēts saistībā ar mannas sagādāšanu tuksnesī. Sešas dienas nedēļā izraēliešiem brīnumainā veidā tika dota maize, kas viņiem ik dienas bija jāsalasa, bet sestajā dienā viņiem bija jāievāc maize divām dienām, jo septītajā manna nebija paredzēta. Šī diena bija svēts ”sabats tam Kungam”, kura laikā ikvienam izraēlietim bija jāpaliek savā pajumtē. (2. Mozus 16:13—30.) Viens no desmit baušļiem noteica, ka sabatā nedrīkst darīt nekādu darbu. Šī diena bija svēta, un par sabata neievērošanu draudēja nāvessods. (2. Mozus 20:8—11; 4. Mozus 15:32—36.)

⁸ Sabata likumā atspoguļojās Jehovas rūpes par savas tautas fizisko un garīgo labklājību. ”Sabats ir celts cilvēka dēļ,” teica Jēzus. (Marka 2:27.) Sabats deva izraēliešiem iespēju ne tikai atpūsties, bet arī tuvoties Radītājam un apliecināt viņam savu mīlestību. (5. Mozus 5:12.) Sabats bija veltīts tikai un vienīgi garīgiem pasākumiem. Tas bija laiks, kad ģimenes kopīgi pielūdza Dievu, vērsās pie viņa lūgšanās un iedziļinājās bauslībā. Šis likums sargāja izraēliešus, lai viņi neizmantotu visu savu laiku un spēku materiālo vērtību iegūšanai. Sabats viņiem atgādināja, ka viņu dzīvē nekas nav svarīgāks par attiecībām ar Jehovu. Šo nemainīgo principu atgādināja Jēzus: ”Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4.)

9. Ko kristieši var mācīties no likuma par sabatu?

⁹ Lai gan Dieva kalpiem vairs nav jāievēro burtiska 24 stundu ilga sabata atpūta,  likumam par sabatu ir vairāk nekā tikai vēsturiska vērtība. (Kolosiešiem 2:16.) Tas mums atgādina, ka garīgie pasākumi jāuzskata par svarīgākajiem dzīvē. Kalpošanu Dievam nedrīkst aizēnot ne materiālistiski mērķi, nedz izklaide. (Ebrejiem 4:9, 10.) Mēs varētu apdomāt šādus jautājumus: ”Kas manā dzīvē ir galvenais? Vai es par svarīgāko uzskatu Bībeles studēšanu, lūgšanas, kristiešu sapulces un labās vēsts sludināšanu? Vai nav tā, ka citas lietas to visu pamazām izstumj no manas dzīves?” Jehova apliecina, ka mums netrūks pats nepieciešamākais, ja galveno uzmanību pievērsīsim garīgai darbībai. (Mateja 6:24—33.)

10. Ko mēs gūstam, ja veltām laiku garīgai darbībai?

¹⁰ Kad mēs studējam Bībeli un bībeliskas publikācijas un veltām laiku dziļām pārdomām, mēs tuvojamies Jehovam. (Jēkaba 4:8.) Par to ir pārliecinājusies kāda kristiete, vārdā Sūzana. Pirms 40 gadiem viņa sāka regulāri atvēlēt laiku Bībeles studēšanai, un, kā viņa atzīst, sākumā tas prasīja lielu piepūli. Bet, jo vairāk viņa studēja, jo lielāku prieku guva. Tagad, ja kāda iemesla dēļ viņai nesanāk studēt, viņa ir ļoti sarūgtināta. ”Iedziļinādamās Bībelē, es esmu iepazinusi Jehovu tik tuvu kā tēvu,” stāsta Sūzana. ”Es viņam uzticos un bez bažām vēršos pie viņa lūgšanās. Mani pārņem bijība, kad domāju par to, cik ļoti Jehova mīl savus kalpotājus un kā viņš man personiski palīdz.” Arī mēs varam rast dziļu prieku, regulāri apmierinot savas garīgās vajadzības.

Likums par ražas atlikumu

11. Ko noteica likums par ražas atlikumu?

¹¹ Vēl viens piemērs no bauslības, kas apliecina Jehovas rūpes par tautu, ir likums par ražas atlikuma atstāšanu nabadzīgajiem. Jehova bija noteicis, ka ražas laikā izraēliešiem ir jāatļauj trūcīgajiem savākt to, ko strādnieki bija atstājuši. Zemnieki nedrīkstēja pilnībā nopļaut tīruma malas, nedz arī vēlreiz pārlasīt vīnogulājus un olīvkokus. Ja tīrumā nejauši bija aizmirsti labības kūlīši, arī tiem nedrīkstēja iet pakaļ. Tā Jehova ar mīlestību rūpējās par trūcīgajiem, svešiniekiem, bāreņiem un atraitnēm. Kaut gan viņiem bija cītīgi jāstrādā, ievācot ražas pārpalikumu, viņiem nebija jāubago. (3. Mozus 19:9, 10; 5. Mozus 24:19—22; Psalms 37:25.)

12. Kādu iespēju izraēliešiem deva likums par ražas atlikumu?

¹² Bauslībā nebija precīzi norādīts, cik lielu daļu ražas ir jāatstāj trūcīgajiem. Izraēlieši paši varēja izlemt, vai viņi atstās nenopļautas platas vai šauras tīruma malas. Tādā veidā likums par ražas atlikumu mācīja izraēliešus būt nesavtīgiem un devīgiem. Šis likums deva zemniekiem arī iespēju parādīt pateicību ražas devējam Dievam Jehovam, jo tas, kas ”par grūtdieni apžēlojas, ..godā Dievu”. (Salamana Pamācības 14:31.) Šinī ziņā labs piemērs bija Boāss. Viņš parūpējās, lai atraitnei Rutei, kas lasīja vārpas viņa tīrumos, būtu iespējams savākt daudz labības. Jehova bagātīgi atalgoja Boāsu par viņa devīgumu. (Rutes 2:15, 16; 4:21, 22; Salamana Pamācības 19:17.)

13. Ko mēs varam mācīties no senā likuma par ražas atlikumu?

¹³ Princips, kas bija šī likuma pamatā, nav mainījies. Jehova vēlas, lai viņa kalpi būtu devīgi, īpaši pret trūcīgajiem. Jo nesavtīgāki mēs esam, jo lielākas svētības mēs varam saņemt. ”Dodiet, tad jums taps dots,” teica Jēzus, ”pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos  jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas 6:38.)

14., 15. Kā mēs varam apliecināt devīgumu un nesavtību, un ko gūstam mēs paši un tie, kam mēs palīdzam?

¹⁴ Apustulis Pāvils aicināja kristiešus: ”Darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Tātad mums noteikti jāgādā, lai ticības biedri, kas pieredz pārbaudījumus, saņemtu garīgu atbalstu. Bet mēs varam padomāt arī par to, vai viņiem nav vajadzīga praktiska palīdzība, piemēram, lai nokļūtu uz Valstības zāli vai lai iepirktos. Vai mūsu draudzē nav gados veci un slimi kristieši, kas nevar iziet no mājas un kas priecātos par uzmundrinošu apciemojumu vai nelielu palīdzību? Ja mēs cenšamies pamanīt šādas vajadzības, Jehova varbūt mūs izmantos, lai atbildētu uz kāda grūtībās nonākuša kristieša lūgšanām. Lai gan gādāt citam par citu ir kristiešu pienākums, katrs, kas palīdz citiem, pats daudz ko iegūst. Kad darbos parādām sirsnīgu mīlestību pret ticības biedriem, mēs rodam dziļu prieku un gandarījumu un iepriecinām Jehovu. (Salamana Pamācības 15:29.)

¹⁵ Vēl viena svarīga nesavtības izpausme ir sludināšana, jo kristieši ziedo savu laiku un spēku, lai stāstītu citiem par Dieva nodomiem. (Mateja 28:19, 20.) Katrs kristietis, kas ir palīdzējis kādam cilvēkam kļūt par Jehovas kalpu, zina, cik patiesi ir Jēzus vārdi: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.)

”Tev nebūs iekārot”

16., 17. Ko aizliedza desmitais bauslis, un kāpēc?

¹⁶ Trešais piemērs no bauslības, kuru mēs apskatīsim, ir desmitais bauslis, kurš aizliedza iekārot to, kas nepienākas. Bauslībā bija teikts: ”Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.” (2. Mozus 20:17.) Cilvēki nekad nevarētu izsekot, kā citi izpilda šādu likumu, jo  viņi nespēj ieskatīties citu cilvēku sirdī. Šis likums padarīja bauslību pārāku par jebkuru likumu krājumu, ko ir izstrādājuši cilvēki. Desmitais bauslis skaidri liecināja, ka katram izraēlietim par sevi ir jāatbild Jehovam — Dievam, kas var ielūkoties cilvēka sirdī. (1. Samuēla 16:7.) Turklāt šis bauslis bija vērsts pret to, kas visbiežāk ir nosodāmas rīcības cēlonis. (Jēkaba 1:14.)

¹⁷ Paklausīdami desmitajam bauslim, Dieva kalpi varēja izvairīties no materiālisma, alkatības un neapmierinātības ar dzīvi. Tas viņus arī sargāja no kārdinājuma zagt un rīkoties netikumīgi. Mums apkārt vienmēr būs cilvēki, kuriem piederēs kaut kas tāds, kas mums ļoti patīk, vai arī kuri šķitīs par mums veiksmīgāki. Ja mēs nekontrolējam savu domāšanu, mēs viegli varam zaudēt prieku un kļūt skaudīgi. Bībelē teikts, ka tieksme iekārot ir raksturīga tiem, kam ”ačgārna saprašana”. Mums klājas daudz labāk, ja mums šāda tieksme nepiemīt. (Romiešiem 1:28—30, JDV.)

18. Kāds gars valda pasaulē, un kā tas var ietekmēt cilvēkus?

¹⁸ Pasaulē valdošais gars veicina materiālistisku domāšanu un sāncensību. Ar reklāmas palīdzību komerciālā pasaule cenšas iekārdināt cilvēkus ar jaunām precēm, bieži vien iegalvojot, ka bez šīm mantām viņi nebūs laimīgi. Tieši tāds domāšanas veids bija nosodīts Jehovas bauslībā. Ar šādu domāšanu ir cieši saistīta arī vēlme par katru cenu izsisties dzīvē uz augšu un uzkrāt bagātību. Apustulis Pāvils brīdināja: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:9, 10.)

19., 20. a) Ko cilvēki, kas mīl Jehovas likumus, uzskata par īstu vērtību? b) Par ko būs runa nākamajā rakstā?

¹⁹ Cilvēki, kas mīl Dieva likumus, apzinās, cik bīstams ir materiālisms, un šie likumi viņus sargā no tā. Piemēram, psalma sacerētājs lūdza Jehovu: ”Piegriez manu sirdi Tavām liecībām, bet ne mantas kārei! Tavas mutes norādījumi man ir labāki nekā veseli tūkstoši sudraba un zelta gabalu.” (Psalms 119:36, 72.) Ja mēs domājam tāpat, mums ir vieglāk saglabāt līdzsvarotu attieksmi, kas palīdz izvairīties no materiālisma, alkatības un neapmierinātības ar dzīvi. Vislielāko ieguvumu dod nevis manta, bet dievbijība. (1. Timotejam 6:6.)

²⁰ Bauslībā ietvertie principi mūsu grūtajos laikos ir tikpat vērtīgi kā tajā laikā, kad Jehova deva bauslību Mozum. Jo vairāk mēs izmantosim šos principus savā dzīvē, jo dziļāk mēs tos sapratīsim un iemīlēsim un jo lielāks būs mūsu prieks. Bauslībā ir iekļautas daudzas noderīgas pamācības, un, lasot Bībelē par dažādiem cilvēkiem un notikumiem viņu dzīvē, mēs pārliecināmies, cik šīs pamācības ir vērtīgas. Nākamajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību dažiem cilvēkiem, par kuriem stāstīts Bībelē.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc 119. psalma sarakstītājam bija mīļa Jehovas bauslība?

• Ko kristieši var mācīties no likuma par sabatu?

• Kāpēc likums par ražas atlikumu joprojām ir aktuāls?

• Kā mūs sargā bauslis, kas aizliedza iekārot to, kas nepienākas?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 21. lpp.]

Ko uzsvēra sabata likums?

[Attēls 23. lpp.]

Ko mēs varam mācīties no likuma, kas noteica, ka daļa ražas jāatstāj trūcīgajiem?