Kā atrast laimi

IKVIENAM cilvēkam ir tiesības tiekties pēc laimes. Tā uzskatīja Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas autori. Tomēr tiekties pēc kāda mērķa vēl nenozīmē to sasniegt. Daudzi jaunieši tiecas gūt panākumus izklaides jomā vai sportā, bet cik daudzus jūs pazīstat, kas ir guvuši panākumus, pēc kādiem viņi tik ļoti bija tiekušies? ”Visbiežāk tas neizdodas,” izteicās kāds slavens dziedātājs, kas labi zināja, cik daudz pūļu jāiegulda, lai kļūtu par zvaigzni.

Varbūt arī jums šķiet, ka laime nav sasniedzama, taču nezaudējiet cerību. Laime ir atrodama, ja vien pēc tās tiecas pareizā veidā. Kāpēc tā var teikt? Iepriekšējā rakstā bija sacīts, ka Dievs Jehova ir ”laimīgs Dievs”. (1. Timotejam 1:11, NW.) Bībelē Dievs mums paskaidro, kā mēs varam tiekties pēc laimes un nepiedzīvot vilšanos. Jehova var palīdzēt pārvarēt šķēršļus, kas neļauj justies laimīgiem. Piemēram, padomāsim par mierinājumu, kādu viņš sniedz tiem, kas ir zaudējuši tuvinieku.

Kad nomirst tuvs cilvēks

Vai gan par nāvi var teikt kaut ko labu? Nāve atņem bērniem vecākus un vecākiem bērnus. Tā šķir tuvus draugus un palicējos rada izmisumu. Ģimenē, kas reiz bijusi laimīga, nāve ienes bēdas.

Nāve nenoliedzami ir traģēdija. Tomēr gadās, ka cilvēki noliedz šo realitāti un attēlo nāvi kā kaut ko labu. Pēc tam, kad  2005. gada augustā pār Meksikas līci bija brāzusies viesuļvētra Katrīna, kāda bojāgājušā bērēs mācītājs sacīja: ”Viņu nenogalināja Katrīna. Dievs viņu aizsauca pie sevis.” Kādai sievietei, kas bija zaudējusi māti, slimnīcas darbiniece, labu gribot, sacīja, lai viņa neraizējas, jo Dievs viņas māti ir paņēmis pie sevis. Sieviete ar asarām acīs iesaucās: ”Kāpēc? Kāpēc Dievs man viņu atņēma?”

Šādi priekšstati pār nāvi visbiežāk nespēj sniegt mierinājumu tiem, kas zaudējuši tuviniekus. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka šādi priekšstati neatspoguļo patiesību par nāvi. Vēl sliktāk, tie Dievu attēlo nevis kā mierinājuma avotu, bet kā ļaundari, kas baismīgā veidā laupa tuviniekus un draugus. Bet Dieva Rakstos ir atklāta patiesība par nāvi.

Bībelē nāve ir saukta par ienaidnieku un ir salīdzināta ar valdnieci, kas valda pār cilvēci. (Romiešiem 5:17; 1. Korintiešiem 15:26.) Nāve ir tik varens ienaidnieks, ka neviens cilvēks tai nevar pretoties, un katrs, kas nomirst, ir kļuvis par kārtējo no tās neskaitāmajiem upuriem. Bībele palīdz saprast, kāpēc, zaudējot tuvu cilvēku, mēs jūtam dziļas bēdas un bezpalīdzību. Tajā ir apstiprināts, ka šādas jūtas ir dabiskas. Taču vai Dievs izmanto nāvi, lai paņemtu cilvēkus uz debesīm? Pievērsīsim uzmanību tam, kas teikts Bībelē.

Salamana Mācītāja grāmatā, 9. nodaļas 5. un 10. pantā, var lasīt: ”Nomirušie.. vispār nezina vairāk nekā.. ..pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” Mirušie, kas atrodas pazemē jeb kapā, nespēj neko darīt, viņi neko nejūt un nedomā — viņu stāvokli var salīdzināt ar dziļu miegu. Bībelē ir skaidri parādīts, ka Dievs mirušos neņem pie sevis uz debesīm, bet gan ka tie guļ kapā.

Jēzus apstiprināja šo patiesību, kad bija nomiris viņa draugs Lācars. Viņš nāvi salīdzināja ar miegu. Bībelē mēs lasām, ka, nonācis pie kapa, Jēzus skaļā balsī sauca: ”Lācar, nāc ārā!” Tālāk ir teikts, ka Lācars iznāca no kapa. Viņš atkal bija dzīvs. Ja Lācars būtu bijis debesīs pie Visvarenā Dieva, no Jēzus puses nebūtu bijis laipni atgriezt Lācaru uz zemes, kur viņam atkal nāktos reiz nomirt. Jēzus zināja, ka Lācars nekad nebija devies prom no zemes. Viņš bija bez dzīvības gulējis kapā. (Jāņa 11:11—14, 34, 38—44.)

Šis Bībelē aprakstītais notikums palīdz saprast, ka Dievs neizmanto nāvi, lai pārceltu cilvēkus no zemes uz debesīm. Mēs varam tuvoties Dievam, zinādami, ka viņš nav vainojams mūsu bēdās. Tāpat mēs varam paļauties, ka viņš pilnībā saprot, kādas sāpes un ciešanas sagādā nāve. Bībelē  teiktais apliecina, ka mirušie nevis tiek mocīti elles ugunīs vai šķīstītavā, bet gan dus kapā. Domājot par zaudētajiem tuviniekiem, mums nav jāizjūt dusmas pret Dievu vai bailes no nezināmā. Taču ar Bībeles starpniecību Jehova mūs mierina vēl kādā veidā.

Cerība, kas ielīksmo

Tikko apskatītā Bībeles vieta dod pamatu cerībai, kas ir viens no laimes priekšnoteikumiem. Vārds ”cerība” sevī ietver domu par kaut kā laba gaidīšanu. Lai uzzinātu, kā cerība mums var palīdzēt justies laimīgākiem jau tagad, vēlreiz pievērsīsim uzmanību tam, kas Bībelē stāstīts par Lācara piecelšanu no nāves.

Jēzus šo brīnumu paveica vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņš vēlējās iepriecināt Lācara māsas Martu un Mariju un skumstošos draugus. Viņiem atkal bija iespēja būt kopā ar Lācaru. Martai Jēzus minēja otru, vēl svarīgāku iemeslu: ”Vai es tev nesacīju: Ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?” (Jāņa 11:40.) Atgriezdams Lācaru dzīvē, Jēzus pravietiski norādīja, ko Dievs Jehova paveiks nākotnē. No Bībeles mēs varam uzzināt vairāk par Dieva varenajiem darbiem.

Jāņa evaņģēlija 5. nodaļas 28. un 29. pantā var lasīt Jēzus vārdus: ”Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā.” Tas nozīmē, ka mirušie, arī mūsu tuvinieki, tiks atgriezti dzīvē. Apustuļu darbu 24. nodaļas 15. pants ļauj uzzināt vēl kaut ko par šo Dieva varenības izpausmi. Tur sacīts: ”Būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” Tātad pat ”netaisnajiem” — daudzajiem cilvēkiem, kam nebija iespēju uzzināt par Dievu Jehovu un kalpot viņam, — nākotnē tiks dota iespēja gūt Dieva labvēlību.

Kur nonāks augšāmceltie? 37. psalma 29. pantā ir teikts: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” Tikai padomājiet par to, ko tas nozīmē! Ģimenes un draugi, ko reiz bija šķīrusi nāve, atkal satiksies šeit, uz zemes. Domas par to, ka mēs atkal varēsim būt kopā ar tuviem un dārgiem cilvēkiem, kas tagad ir zaudēti, ielīksmo sirdi.

Jehova vēlas, lai mēs būtu laimīgi

Nupat mēs apskatījām, kā Jehova palīdz mums justies laimīgiem arī grūtībās. Pirmkārt, ar Bībeles starpniecību viņš mūs māca un vada tā, lai mēs spētu nepadoties dzīves likstām. Bībelē atrodamās zināšanas mums palīdz ne tikai pārvarēt bēdas, ko rada tuvinieka nāve, bet arī tikt galā ar finansiālām raizēm un veselības problēmām. Šīs zināšanas mums palīdz arī tad, ja pieredzam netaisnības vai valstī valda nestabila politiskā situācija. Ja mēs izmantojam Bībeles padomus dzīvē, tie mums var palīdzēt tikt galā arī ar citām grūtībām.

Otrkārt, iedziļinoties Bībelē, mēs iegūstam cerību, kas ir daudz pārāka par jebko, ko piedāvā cilvēki. Tuvu cilvēku augšāmcelšana nav vienīgais, uz ko mēs varam cerēt. Atklāsmes grāmatas 21. nodaļas 3. un 4. pantā ir minēts vēl kaut kas: ”Dievs pats būs ar [cilvēkiem]. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” Tas nozīmē, ka visi bēdu cēloņi drīz būs palikuši pagātnē. Bībeles apsolījumi piepildīsies, un mēs varam to pieredzēt. Jau zināšanas vien par to, ka mums priekšā ir labāki laiki, sniedz atvieglojumu. Prieku dod arī apziņa, ka pēc nāves nav gaidāmas nebeidzamas ciešanas.

Lūk, kāds piemērs, kas apstiprina, ka arī grūtībās ir iespējams nezaudēt prieku. Marijai, kādai kristietei, pirms vairākiem gadiem nācās pieredzēt, kā pēc ilgstošas cīņas  ar vēzi mirst viņas vīrs. Viņa vēl nebija īsti atguvusies no bēdām, kad materiālu grūtību dēļ viņai ar trijām meitām nācās atstāt māju, kur viņas bija dzīvojušas. Divus gadus vēlāk Marijai pašai tika konstatēts vēzis. Viņai ir veiktas divas nopietnas operācijas, un katru dienu viņai jācieš stipras sāpes. Tomēr pat šādās grūtībās viņa spēj saglabāt pozitīvu prāta nostāju un izjust vēlēšanos uzmundrināt citus. Kas viņai palīdz nezaudēt prieku?

Marija paskaidro: ”Kad man ir grūti, es cenšos pārāk daudz nedomāt par sevi. Es mēģinu atvairīt tādus jautājumus kā: ”Kāpēc tas notika ar mani? Kāpēc man tā jācieš? Kāpēc man vajadzēja saslimt?” Negatīvas domas atņem spēkus, taču es savus spēkus veltu tam, lai kalpotu Jehovam un palīdzētu citiem cilvēkiem. Tas man dāvā prieku.”

Kā Marijai palīdz cerība? Marijai ir stipra cerība, ka nākotnē Jehova likvidēs slimības un visas citas cilvēces problēmas. Kad viņa atrodas slimnīcā, viņa stāsta par savu cerību citiem vēža slimniekiem, kuri bieži jūt dziļu nomāktību. Marija paskaidro, cik daudz viņai nozīmē šī cerība: ”Es bieži domāju par vārdiem, kas rakstīti Bībelē, Vēstulē ebrejiem 6:19, kur Pāvils cerību nosauc par dvēseles enkuru. Bez šāda enkura mēs būtu kā laiviņa, kas vētras laikā tiek mētāta pa viļņiem. Bet, ja mums ir šāds enkurs, mēs jūtamies droši, lai arī kādas grūtības mums brāztos pāri.” Šī ”cerība uz mūžīgu dzīvību, ko Dievs kas nemelo, ir apsolījis,” palīdz Marijai saglabāt dzīvesprieku. Šāda cerība tāpat var palīdzēt arī mums. (Titam 1:2.)

Iedziļinoties Bībelē, mēs spējam saglabāt prieku un justies laimīgi pat grūtībās. Taču varbūt kādu interesē, kā tas praktiski ir izdarāms. Jehovas liecinieki labprāt jums palīdzēs no Bībeles uzzināt, kas ir nepieciešams patiesai laimei. Jau tagad, kamēr mēs vēl tikai gaidām, kad īstenosies Jehovas dotā cerība, mēs varam būt starp tiem, par kuriem ir rakstīts: ”Prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.” (Jesajas 35:10.)

[Attēls 5. lpp.]

Vienīgi Bībeles patiesība var remdēt bēdas

[Attēls 7. lpp.]

Cerība uz augšāmcelšanu palīdz nezaudēt prieku