Lasītāju jautājumi

Ko Jēzus domāja ar vārdiem, kurus viņš teica Nikodēmam: ”Neviens nav uzkāpis debesīs, kā vienīgi tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls.”? (Jāņa 3:13.)

Kad Jēzus teica šos vārdus, viņš bija uz zemes un vēl nebija atgriezies debesīs. Fakti, ko zinām par Jēzu, un viņa vārdu konteksts palīdz saprast, ko viņš gribēja teikt.

Jēzus bija ”no debesīm nācis” — agrāk viņš bija dzīvojis kopā ar Tēvu garīgajā sfērā, bet noteiktā laikā Tēvs pārcēla Dēla dzīvību Marijas klēpī un piedzima cilvēks Jēzus. (Lūkas 1:30—35; Galatiešiem 4:4; Ebrejiem 2:9, 14, 17.) Pēc nāves Jēzum bija jātiek celtam augšā kā garīgai būtnei un jāatgriežas pie Dieva Jehovas. Tāpēc neilgi pirms savas nāves Jēzus lūdza: ”Apskaidro tu mani, Tēvs, ar to skaidrību, kas man bija pie tevis, pirms pasaule bija.” (Jāņa 17:5; Romiešiem 6:4, 9; Ebrejiem 9:24; 1. Pētera 3:18.)

Kad Jēzus runāja ar Nikodēmu, farizeju un izraēliešu skolotāju, viņš vēl nebija atgriezies debesīs. Protams, arī neviens cits cilvēks pēc nāves nebija nokļuvis debesīs jeb garīgajā sfērā. Jēzus pats teica, ka neviens Dieva pravietis nav bijis lielāks par Jāni Kristītāju, tomēr ”mazākais debesu valstībā ir lielāks par viņu”. (Mateja 11:11.) Savukārt apustulis Pēteris paskaidroja, ka pat Dievam uzticīgais ķēniņš Dāvids atrodas kapā un nav ”uzkāpis” debesīs. (Apustuļu darbi 2:29, 34.) Ir kāds iemesls, kāpēc neviens no tiem, kas nomira pirms Jēzus, — ne Dāvids, ne Jānis Kristītājs, ne kāds cits dievbijīgs cilvēks — nebija nonācis debesīs. Viņi bija miruši, pirms Jēzus bija sagatavojis ceļu uz debesīm jeb pavēris cilvēkiem iespēju tikt celtiem augšā debesu dzīvei. Apustulis Pāvils rakstīja, ka Jēzus, līdzīgi ceļvedim, ir ”sagatavojis.. jaunu un dzīvu ceļu” uz debesīm. (Ebrejiem 6:19, 20; 9:24; 10:19, 20.)

Bet ko Jēzus, kas vēl nebija miris un cēlies augšā, domāja ar vārdiem, kurus sacīja Nikodēmam: ”Neviens nav uzkāpis debesīs, kā vienīgi tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls.”? (Jāņa 3:13.) Pievērsīsim uzmanību kontekstam, tas ir, tēmai, ko Jēzus apsprieda ar Nikodēmu.

Kad šis jūdu valdības vīrs tumsas aizsegā bija atnācis pie Jēzus, tas viņam teica: ”Patiesi, patiesi es tev saku, ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” (Jāņa 3:3.) Nikodēms brīnījās, kā tas iespējams un vai tiešām cilvēks var piedzimt otrreiz. Viņš nesaprata mācību par to, ko nozīmē būt Dieva Valstībā. Vai viņš varēja par to uzzināt kaut ko vairāk? Ar cilvēku palīdzību tas nebija iespējams — neviens cilvēks nebija bijis debesīs un tāpēc neko nevarēja pastāstīt par nokļūšanu Valstībā. Vienīgais izņēmums bija Jēzus. Viņš varēja mācīt Nikodēmu un citus, jo viņš pats bija nācis no debesīm un viņam bija vajadzīgās zināšanas.

Atbilde uz šo lasītāju jautājumu ilustrē kādu svarīgu domu par Dieva Rakstu pētīšanu. Nav saprātīgi šaubīties par kādu pantu tikai tāpēc, ka tas šķiet grūti saprotams. Vienā Bībeles pantā teiktais ir jāapskata saistībā ar citiem pantiem, un tiem ir jābūt savstarpējā saskaņā. Turklāt saprātīgu un loģisku izskaidrojumu grūti izprotamai Bībeles vietai bieži palīdz atrast konteksts.