Mums ir vajadzīgi Jehovas atgādinājumi

”Viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai.” (ROMIEŠIEM 15:4.)

1. Kā mēs saņemam Jehovas atgādinājumus, un kāpēc tie mums ir vajadzīgi?

JEHOVA stiprina savus kalpus šajos grūtajos laikos, tiem pastāvīgi atgādinādams savas mācības un norādījumus. Mēs saņemam viņa atgādinājumus gan tad, kad vienatnē lasām Bībeli, gan tad, kad kristiešu sapulcēs uzmanīgi klausāmies runas un citu draudzes locekļu atbildes. Lielākā daļa no tā, ko mēs lasām vai dzirdam, mums nav nekas jauns. Tomēr, tā kā cilvēkiem ir raksturīgi daudz ko aizmirst, mums regulāri jāatsvaidzina atmiņā Dieva Jehovas likumi, norādījumi un fakti par viņa nodomiem. Mums ir jābūt pateicīgiem par Jehovas atgādinājumiem. Tie mūs atspirdzina, jo palīdz paturēt prātā iemeslus, kāpēc mēs nolēmām dzīvot Dievam patīkamu dzīvi. Nav brīnums, ka psalma sacerētājs dziedāja: ”Tavas liecības [”atgādinājumi”, NW] ir mans prieks.” (Psalms 119:24.)

2., 3. a) Kāpēc Jehova ir licis saglabāt līdz pat mūsdienām stāstījumus par cilvēkiem, kas dzīvoja Bībeles laikos? b) Kādi piemēri no Bībeles ir apskatīti šajā rakstā?

² Kaut arī Dieva vārdi ir rakstīti tālā senatnē, tie joprojām ir spēcīgi. (Ebrejiem 4:12.) Tajos var lasīt patiesus notikumus, ko pieredzēja cilvēki, kuri dzīvoja Bībeles laikos. Kaut arī kopš tiem laikiem cilvēku uzskati un paradumi ir ievērojami mainījušies, mēs bieži sastopamies ar līdzīgām grūtībām. Mūsu labad Bībelē ir saglabāti aizkustinoši stāstījumi par cilvēkiem, kas mīlēja Jehovu un, par spīti nelabvēlīgiem apstākļiem, viņam uzticīgi kalpoja. Bībelē ir stāstīts arī par gadījumiem, no kuriem redzams, kādu rīcību Dievs ienīst. Gan labos, gan sliktos piemērus Jehova ir licis iekļaut Bībelē, lai tie mums būtu par atgādinājumiem. Kā minēja apustulis Pāvils, ”viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību”. (Romiešiem 15:4.)

³ Pievērsīsim uzmanību trim piemēriem no Bībeles: stāstam par Dāvidu un Saulu, gadījumam ar Ananiju un Sapfiru un notikumam ar Jāzepu un Potifara sievu. No katra piemēra mēs varam mācīties kaut ko noderīgu.

Uzticība Dievam

4., 5. a) Kādas bija ķēniņa Saula un Dāvida attiecības? b) Kā Dāvids reaģēja, kad sastapās ar Saula naidu?

⁴ Kļuvis neuzticīgs Jehovam, ķēniņš Sauls vairs nebija cienīgs valdīt pār viņa tautu. Jehova novērsās no Saula un lika pravietim Samuēlam svaidīt Dāvidu par nākamo Izraēlas ķēniņu. Kad Dāvids sevi pierādīja kā neparasti izveicīgu karotāju un izpelnījās tautas slavinājumus, Sauls sāka uzskatīt Dāvidu par savu sāncensi. Vairākkārt Sauls centās viņu nogalināt, bet Dāvids palika dzīvs, jo Jehova bija ar viņu. (1. Samuēla 18:6—12, 25; 19:10, 11.)

⁵ Daudzus gadus Dāvidam bija jābēguļo.  Tomēr, kad viņam radās iespēja nogalināt Saulu un draugi viņu uz to mudināja, sacīdami, ka Jehova ir nodevis Dāvida ienaidnieku viņa rokā, Dāvids atteicās paklausīt. Viņa rīcību noteica uzticība Jehovam un cieņa pret Saula stāvokli, kurš bija iecelts par Dieva tautas valdnieku. Jehova bija iecēlis Saulu par Izraēlas ķēniņu, un Jehovam bija jābūt tam, kas atņem Saulam troni, kad to uzskatītu par vajadzīgu. Dāvids sprieda, ka viņam nav tiesību iejaukties. Izdarījis visu, kas bija viņa spēkos, lai kliedētu Saula naidu, Dāvids secināja: ”Gan viņu ķers tā Kunga roka, vai arī pats no sevis tam pienāks viņa laiks, un tas mirs, vai arī viņam būs jādodas kaujas laukā, un viņš ies bojā. Lai tas Kungs mani visnotaļ no tā pasargā, ka es savu roku paceltu pret tā Kunga svaidīto!” (1. Samuēla 24:4—16; 26:7—20.)

6. Kāpēc ir noderīgi pārdomāt stāstu par Dāvidu un Saulu?

⁶ No šī gadījuma mēs varam mācīties kaut ko svarīgu. Piemēram, vai mūs kādreiz nav satraukusi kāda situācija, kas ir izveidojusies draudzē? Varbūt kāds cilvēks nerīkojas īpaši pareizi, un, kaut arī viņa rīcība nav nopietns pārkāpums, tā mums dara raizes. Kā šādā situācijā būtu jārīkojas? Vēlēdamies apliecināt kristīgu mīlestību pret šo ticības biedru un uzticību Jehovam, mēs varam izlemt laipni aprunāties ar viņu un censties atrisināt problēmu. Bet ko darīt tad, ja tas nelīdz? Kad esam izdarījuši visu, kas saprāta robežās iespējams, mēs varam rīkoties tāpat kā Dāvids un atstāt šo lietu Jehovas rokās.

7. Kā mēs varam sekot Dāvida piemēram, kad sastopamies ar netaisnību vai aizspriedumiem?

⁷ Varbūt mēs sastopamies ar sociālo netaisnību vai reliģiskiem aizspriedumiem. Tā ir ļoti nepatīkama situācija, un, visticamāk, mēs neko daudz nevaram darīt, lai to mainītu, bet mēs varam kaut ko mācīties no tā, kā Dāvids pacieta netaisnību. Dāvida sacerētie psalmi liecina, ka viņš ne tikai karsti lūdza par to, lai Dievs viņu pasargā no Saula, bet arī saglabāja uzticību Dievam Jehovam un slavēja Dieva vārdu. (Psalms 18:2—7, 26—28, 31—33, 49—51; 57:2—12.) Kaut arī Sauls gadiem ilgi rīkojās netaisni, Dāvids palika uzticīgs Jehovam. Lai kādas netaisnības mēs pieredzētu un lai kā rīkotos citi, mums jāpaliek uzticīgiem Jehovam un viņa organizācijai. Mēs varam nešaubīties, ka Jehova labi zina mūsu situāciju. (Psalms 86:2.)

8. Ko darīja Jehovas liecinieki Mozambikā, kad tika pārbaudīta viņu uzticība Jehovam?

⁸ Viens no mūsdienu uzticības piemēriem ir Mozambikas kristieši. 1984. gadā ciematos, kuros viņi dzīvoja, sistemātiski iebruka kādas pretošanās kustības cīnītāji,  kas laupīja, dedzināja mājas un nogalināja. Patiesajiem kristiešiem nebija gandrīz nekādu iespēju sevi aizsargāt. Agresīvie kaujinieki vervēja jaunus cīnītājus un centās piespiest ciematu iedzīvotājus arī citos veidos atbalstīt viņu kustību. Jehovas liecinieki uzskatīja, ka tas nav savienojams ar viņu kristīgo neitralitāti. Viņu noraidošā nostāja saniknoja kaujiniekus. Šajā vētrainajā periodā vismaz 30 Jehovas liecinieki tika nogalināti, bet pat nāves draudi nesalauza Dieva kalpu uzticību. * Tāpat kā Dāvids, viņi pacieta netaisnību un galu galā kļuva par uzvarētājiem.

Nopietns atgādinājums un brīdinājums

9., 10. a) Ko mums atgādina daudzi Bībeles piemēri? b) Kāpēc var teikt, ka Ananija un Sapfira rīkojās nosodāmi?

⁹ Bībelē mēs varam lasīt par daudziem cilvēkiem, to vidū arī Dieva kalpiem, kas rīkojās nepareizi un pieredzēja sliktas sekas. Viņu brīdinošais piemērs atgādina, no kādas rīcības ir jāsargās. (1. Korintiešiem 10:11.) Viens no tādiem piemēriem ir gadījums ar Ananiju un Sapfiru, kuri piederēja pie pirmā gadsimta kristiešu draudzes Jeruzalemē.

¹⁰ Pēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem radās vajadzība materiāli atbalstīt cilvēkus, kas bija pievienojušies kristiešu draudzei un palikuši Jeruzalemē, lai ar apustuļu palīdzību nostiprinātos ticībā. Lai par viņiem parūpētos, daži draudzes locekļi pārdeva savus īpašumus. (Apustuļu darbi 2:41—45.) Ananija un Sapfira pārdeva tīrumu un atnesa apustuļiem daļu no saņemtās naudas, kaut gan apgalvoja, ka ziedo visu summu. Ananija ar Sapfiru varēja ziedot tik, cik paši vēlējās, bet, sliktu motīvu vadīti, viņi rīkojās negodīgi. Viņi vēlējās iespaidot citus un izlikties dāsnāki, nekā patiesībā bija. Svētā gara ietekmē apustulis Pēteris atmaskoja viņu negodīgumu un liekulību, un Jehova viņus sodīja ar nāvi. (Apustuļu darbi 5:1—10.)

11., 12. a) Kādi ir daži atgādinājumi par godīgumu? b) Ko mēs iegūstam, dzīvodami godīgi?

¹¹ Ja, gribot izlikties labākiem, nekā esam, mums kādreiz rodas kārdinājums sagrozīt patiesību, atcerēsimies gadījumu ar Ananiju un Sapfiru, kas ir nopietns atgādinājums un brīdinājums. Mēs  varam piemānīt cilvēkus, bet Jehovu pievilt nav iespējams. (Ebrejiem 4:13.) Bībelē mēs lasām daudzus atgādinājumus būt godīgiem citam pret citu, jo uz zemes, kas būs attīrīta no visas netaisnības, neatradīsies vieta meļiem. (Salamana Pamācības 14:2; Atklāsmes 21:8; 22:15.) Iemesls ir skaidrs — visu ”melu tēvs” ir neviens cits kā Sātans Velns. (Jāņa 8:44.)

¹² Dzīvodami godīgi, mēs daudz ko iegūstam. Mums ir tīra sirdsapziņa un gandarījums par to, ka citi mums uzticas. Turklāt daudzi kristieši ir atraduši darbu vai to paturējuši tāpēc, ka ir bijuši godīgi. Pats svarīgākais, būdami godīgi, mēs iemantojam Visvarenā Dieva draudzību. (Psalms 15:1, 2.)

Morālā tīrība

13. Kādā situācijā bija nokļuvis Jāzeps, un kā viņš rīkojās?

¹³ 17 gadu vecumā patriarha Jēkaba dēls Jāzeps tika pārdots verdzībā. Viņš nonāca ēģiptiešu galminieka Potifara namā, kur Jāzepu ievēroja viņa kunga sieva. Viņa vēlējās pārgulēt ar Jāzepu, kas bija izskatīgs jauneklis, un dienu no dienas, tam uzmākdamās, sacīja: ”Guli pie manis.” Jāzeps atradās tālu no ģimenes svešā zemē, kur neviens viņu nepazina. Viņš būtu varējis ielaisties sakaros ar šo sievieti, un neviens par to pat neuzzinātu. Tomēr, kad Potifara sieva viņu sagrāba aiz drēbēm, Jāzeps bēga. (1. Mozus 37:2, 18—28; 39:1—12.)

14., 15. a) Kāpēc stāsts par Jāzepu ir aktuāls mūsdienās? b) Kāpēc kāda kristiete ir pateicīga par Dieva atgādinājumiem?

¹⁴ Jāzeps bija uzaudzis dievbijīgā ģimenē un zināja, ka seksuālas attiecības starp neprecētiem cilvēkiem nav pieļaujamas. ”Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” viņš jautāja. Acīmredzot viņa secinājuma pamatā bija zināšanas par to, ko Dievs bija noteicis Ēdenes dārzā, proti, ka laulība ir viena vīrieša un vienas sievietes savienība. (1. Mozus 2:24.) Mūsdienu Dieva kalpiem ir noderīgi pārdomāt to, kā rīkojās Jāzeps. Dažviet morāles jautājumos valda tik vaļīgi uzskati, ka jauniešus un pusaudžus, kas atsakās iesaistīties netikumīgās attiecībās, vienaudži izsmej. Ārpuslaulības attiecības pieaugušo vidū arī nav nekas ārkārtējs. Tāpēc stāsts par Jāzepu mums ir aktuāls atgādinājums. Dieva normas nav mainījušās, netiklība un laulības pārkāpšana joprojām ir grēks.  (Ebrejiem 13:4.) Daudzi, kas ir pakļāvušies kārdinājumam rīkoties netikumīgi, atzīst, ka ir daudz nopietnu iemeslu izvairīties no šādas rīcības. Starp netikumības bēdīgajām sekām ir zaudēta pašcieņa, netīra sirdsapziņa, greizsirdība, nevēlama grūtniecība un seksuāli transmisīvas slimības. Kā Dieva Rakstos mums tiek atgādināts, cilvēks, kas dzīvo netikli, ”grēko pie savas paša miesas”. (1. Korintiešiem 5:9—12; 6:18; Salamana Pamācības 6:23—29, 32.)

¹⁵ Dženija * ir neprecējusies Jehovas lieciniece, un viņa ir ļoti pateicīga par atgādinājumiem, ko dod Dievs. Pirms kāda laika darba vietā viņai uzmanību pievērsa kāds izskatīgs kolēģis. Kad Dženija neatsaucās uz viņa piedāvājumiem, viņš vēl neatlaidīgāk apbēra Dženiju ar uzmanības apliecinājumiem. Dženija atzīstas: ”Man bija jāizcīna īsta cīņa, jo nevar noliegt, ka ir patīkami, ja kāds tev pievērš uzmanību.” Tomēr Dženija saprata, ka viņa vienkārši ir kārtējā sieviete, ko šis vīrietis cenšas pievienot savam sieviešu ”sarakstam”. Kad Dženija juta, ka viņas apņēmība atslābst, viņa vērsās karstās lūgšanās pie Jehovas un lūdza spēku palikt viņam uzticīgai. Padziļināti pētot Bībeli un kristīgās publikācijas, Dženija saņēma atgādinājumus, kas viņu stiprināja. Viens no šiem atgādinājumiem bija notikums ar Jāzepu un Potifara sievu. ”Kamēr vien es sev atgādinu, cik ļoti es mīlu Jehovu, man nav jābaidās, ka es varētu izdarīt tik lielu ļaunumu un grēkot pret viņu,” secina Dženija.

Ņemsim vērā Dieva atgādinājumus!

16. Ko mēs iegūstam, ja lasām par Bībelē minētajiem cilvēkiem un pārdomājam viņu dzīvi?

¹⁶ Mēs visi varam vairot savu pateicību par Jehovas principiem, ja pārdomājam, kāpēc Jehova ir licis saglabāt Bībelē lasāmos gadījumus. Ko no tiem var mācīties? Kādas īpašības mums būtu jāattīsta, un no kādām nosliecēm jāvairās? Bībeles lappusēs ir stāstīts par neskaitāmiem cilvēkiem. Visiem, kas mīl Dieva norādījumus, būtu jākāro iegūt gudrību, kas dod dzīvību. Pie tās pieder arī pamācības, ko smeļamies no piemēriem, kurus Jehova ir rūpīgi saglabājis Bībelē. Šajā žurnālā ir bijuši daudzi raksti par cilvēkiem, no kuru dzīves mēs varam kaut ko mācīties. Vai nebūtu vērts atvēlēt laiku, lai tos pārlasītu?

17. Ko jūs domājat par Jehovas atgādinājumiem, un kāpēc?

¹⁷ Mēs varam būt ļoti pateicīgi, ka Jehova ar tādu mīlestību rūpējas par tiem, kas pūlas pildīt viņa gribu. Mēs nekādā ziņā neesam pilnīgi, tieši tāpat kā Bībelē minētie vīrieši un sievietes. Tomēr rakstiskās liecības, kas ir saglabātas par viņu dzīvi, mums ir nenovērtējamas. Ņemdami vērā Jehovas atgādinājumus, mēs varam izvairīties no nopietnām kļūdām un līdzināties tiem, kas staigāja taisnības ceļus. Ja tā rīkojamies, mēs varam pievienoties psalma sacerētāja vārdiem: ”Svētīgi tie, kas sargā Viņa liecības [”atgādinājumus”, NW], kas Viņu meklē no visas sirds. Mana dvēsele turas pie Tavām liecībām, un tās man ir no sirds mīļas.” (Psalms 119:2, 167.)

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Ko mēs varam mācīties no Dāvida attieksmes pret Saulu?

• Ko mēs mācāmies no gadījuma ar Ananiju un Sapfiru?

• Kāpēc mūsdienās Jāzepa dzīvesstāsts ir īpaši aktuāls?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 26. lpp.]

Kāpēc Dāvids neatļāva nogalināt Saulu?

[Attēls 27. lpp.]

Ko mēs mācāmies no gadījuma ar Ananiju un Sapfiru?

[Attēls 28. lpp.]

Kāpēc Jāzeps noraidīja amorālos piedāvājumus?