”Uzlūko šo vīna koku”

DIVPADSMIT izlūki bija izstaigājuši Apsolīto zemi krustu šķērsu. Mozus viņiem bija licis izpētīt, kādi ļaudis tur dzīvo, un atnest paraugam dažus no zemes augļiem. Kāda lauksaimniecības kultūra sevišķi piesaistīja izlūku uzmanību? Netālu no Hebronas viņi ieraudzīja vīna dārzu, kur auga tik lielas vīnogas, ka viens pats ķekars bija jānes diviem vīriem. Vīnogas bija tik lieliskas, ka izlūki šo auglīgo apvidu nosauca par Eškolas jeb Vīnogu ķekara ieleju. (4. Mozus 13:21—24.)

19. gadsimtā kāds Palestīnas pētnieks rakstīja: ”Eškolu jeb Vīnogu ieleju.. joprojām klāj vīnogulāji, un turienes vīnogas ir labākās un lielākās visā Palestīnā.” Eškolas vīnogas tiešām bija izcilas, bet Bībeles laikos augstvērtīgas vīnogas tika audzētas arī lielākajā daļā pārējās Palestīnas teritorijas. Seno ēģiptiešu dokumentos atrodamas liecības, ka faraoni importēja vīnu no Kanaānas.

”Akmeņainās, saulainās nogāzes, kur augsne ir viegla un granšaina, vasaras karstums un ziemas lietus ūdeņu straujā notece — tas viss kopā padara [Palestīnu] par ideālu vīnkopības zemi,” sacīts grāmatā The Natural History of the Bible (Dabas fakti Bībelē). Spriežot pēc tā, kas teikts Jesajas grāmatā, dažos vīna dārzos varēja būt ap tūkstoš vīnkoku. (Jesajas 7:23.)

Vīna stādu zeme

Mozus teica izraēliešu tautai, ka viņi iemantos zemi, kur ir ”vīna stādi un vīģu koki un granātābolu koki”. (5. Mozus 8:8.) Kā teikts kādā enciklopēdijā, ”senajā Palestīnā vīnkoki bija tik izplatīti, ka praktiski visās arheoloģisko izrakumu vietās ir atrastas  vīnogu sēklas”. (Baker Encyclopedia of Bible Plants.) Apsolītās zemes vīnkoki bija tik ražīgi, ka pat 607. gadā p.m.ē., kad Jūdeju izpostīja Nebukadnecara karaspēks, zemē palikušie ļaudis ievāca ”bagātu vīna un dārza augļu ražu”. (Jeremijas 40:12; 52:16.)

Lai saražotu lielu daudzumu vīna, izraēliešu zemkopjiem bija cītīgi jākopj savi vīna dārzi. Jesajas grāmatā aprakstīti darbi, kas parasti bija jāveic izraēliešu vīnkopim: vispirms viņš uzraka zemi pakalna nogāzē, nolasīja prāvākos akmeņus un apstādīja iekopto gabalu ”ar labiem vīna koka stādiem”. Pēc tam viņš no nolasītajiem akmeņiem varbūt uzcēla ap dārzu mūri. Mūris neļāva dārzā iekļūt lopiem, kas varētu izmīdīt stādījumus, un zināmā mērā pasargāja to no lapsām, mežacūkām un zagļiem. Iespējams, vīnkopis uztaisīja arī vīna spiedi un uzbūvēja nelielu torni, kur ražas novākšanas laikā, kad vīna dārzu vajadzēja īpaši rūpīgi sargāt, varēja atrast vēsu patvērumu. Pēc visiem šiem priekšdarbiem vīnkopis varēja cerēt uz labu vīnogu ražu. (Jesajas 5:1, 2.) *

Lai raža būtu bagāta, vīnkopis regulāri apgrieza vīnkokus un irdināja augsni, apkarodams nezāles un ērkšķu krūmus. Ja pavasara lieti nebija devuši pietiekami daudz valgmes, viņš vasaras mēnešos arī laistīja savu vīna dārzu. (Jesajas 5:6; 18:5; 27:2—4.)

Vasaras beigās, kad izraēlieši novāca vīnogu ražu, parasti valdīja liels prieks un līksmība. (Jesajas 16:10.) Trīs psalmu virsrakstos parādās vārds ”gitits”. (Psalms 8:1; 81:1; 84:1, JDP.) Šī muzikālā termina nozīme ir neskaidra, bet Septuagintā tas ir tulkots ar vārdiem ”vīna spiedes”, un, iespējams, tas norāda, ka izraēlieši šos psalmus mēdza dziedāt vīnogu novākšanas laikā. Vīnogas galvenokārt izmantoja vīna darīšanai, tomēr izraēlieši ēda arī svaigas vīnogas un žāvēja tās, iegūstot rozīnes, kuras viņi dažkārt iecepa raušos. (2. Samuēla 6:19, LB-65r; 1. Laiku 16:3, LB-65r.)

Izraēliešu vīnkoks

Bībelē Dieva tauta vairākkārt ir pielīdzināta vīnkokam. Tā ir ļoti trāpīga metafora, ja ņem vērā, cik svarīga izraēliešiem bija šī lauksaimniecības kultūra. 80. psalmā Asafs salīdzināja izraēliešu tautu ar vīnkoku, ko Dievs Jehova ir iedēstījis Kanaānā. Dievs bija attīrījis zemi, lai izraēliešu vīnkoks varētu tur iesakņoties un nostiprināties. Bet  žogs, kas to sargāja, ar laiku sabruka. Tauta vairs nepaļāvās uz Jehovu, un viņš pārstāja tiem sniegt savu aizsardzību. Kā mežacūka izrakņā vīna dārzu, naidīgas tautas postīja izraēliešu labklājību. Asafs lūdza, lai Jehova palīdz tautai atgūt kādreizējo godību. ”Uzlūko šo vīna koku,” viņš lūdzās. (Psalms 80:9—16.)

Jesaja pielīdzināja ”Israēla namu” vīna dārzam, kas ar laiku sācis nest ”mazvērtīgas un skābas vīnogas” vai, kā teikts citā tulkojumā (NW), ”meža vīnogas”. (Jesajas 5:2, 7.) Meža vīnogas ir daudz sīkākas par kultivētajām, un sulīgais mīkstums tām ir niecīgs, jo gandrīz visu ogu aizpilda sēklas. Šīs vīnogas neder ne vīna darīšanai, ne ēšanai, tāpēc tās trāpīgi simbolizēja atkritušo tautu, kas taisnīguma vietā nesa netaisnības augļus. Šie sliktie augļi nebija vīnkoka Kopēja vaina. Jehova bija darījis visu, kas bija atkarīgs no viņa, lai tauta nestu labus augļus. ”Kas tad Man vēl bija ko darīt manā vīna dārzā, ko Es nebūtu darījis?” viņš jautāja. (Jesajas 5:4.)

Tā kā izraēliešu vīnkoks bija kļuvis neauglīgs, Jehova tos brīdināja, ka viņš noārdīs mūri, ko viņš bija uzcēlis, lai aizsargātu savu tautu. Viņš vairs neapgriezīs simbolisko vīnkoku un neirdinās augsni ap to. Pavasara lieti, no kuriem atkarīga raža, vairs nenolīs, un vīna dārzs aizaugs ar ērkšķiem un dadžiem. (Jesajas 5:5, 6.)

Mozus bija pravietojis, ka izraēliešu atkrišanas dēļ pat vārda tiešā nozīmē nokaltīs viņu vīnkoku stādījumi. ”Tu gan dēstīsi vīna dārzus un tos apstrādāsi, bet vīnu tu nedzersi nedz arī to noliksi priekšdienām, jo tārps to nograuzīs.” (5. Mozus 28:39.) Ja kaitēklis iegraužas galvenajā stumbrā un izēd serdi, vīnogulājs var novīst pāris dienās. (Jesajas 24:7.)

”Īstais vīna koks”

Tāpat kā Jehova bija salīdzinājis miesīgo Izraēlu ar vīnkoku, arī Jēzus lietoja līdzīgu metaforu. Savā pēdējā vakarā uz zemes, ieturēdams maltīti kopā ar mācekļiem, Jēzus tiem sacīja: ”Es esmu īstais vīna koks, un mans Tēvs ir dārza kopējs.” (Jāņa 15:1.) Jēzus salīdzināja savus mācekļus ar vīnkoka zariem. Šie zari saņem spēku no galvenā stumbra, un, kā zariem ir svarīgi palikt pie stumbra, tā Kristus mācekļiem ir svarīgi palikt vienotiem ar Kristu. ”Bez manis jūs nenieka nespējat darīt,” teica Jēzus. (Jāņa 15:5.) Zemkopji audzē vīnkokus, lai iegūtu to ogas, un Jehova no saviem kalpiem gaida, ka tie nesīs garīgus augļus. Tas iepriecina Jehovu, vīna dārza Kopēju, un sagādā viņam godu. (Jāņa 15:8.)

Vīnkoka ražība lielā mērā ir atkarīga no apgriešanas, un Jēzus pieminēja divus šī darba aspektus: zaru griešanu un iztīrīšanu. Lai iegūtu  maksimālu ražu, vīnkopis apgriež vīnkoku varbūt kādas divas reizes gadā. Ziemā viņš to apcērp ļoti pamatīgi, nogriezdams lielāko daļu iepriekšējā gada dzinumu. Viņš visdrīzāk atstāj pie stumbra trīs četrus galvenos zarus un katram no tiem — vienu divus sānu dzinumus. No šiem jaunajiem dzinumiem, ko vīnkopis atstāj atbilstoši iepriekšējā gada pieaugumam, attīstīsies nākamās vasaras ražojošie zari. Pabeidzis vīnkoka apcirpšanu, vīnkopis nogrieztos zarus sadedzina.

Atsaukdamies uz šo pamatīgo apgriešanu, Jēzus teica: ”Ja kas nepaliek manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.” (Jāņa 15:6.) Pēc šī darba posma izskatās, ka vīnkoks ir palicis gandrīz bez zariem, tomēr pavasarī vīnkopis to apgriež vēlreiz.

”Ikvienu zaru pie manis, kas nenes augļus, viņš noņem,” sacīja Jēzus. (Jāņa 15:2.) Iespējams, šie vārdi norādīja uz vēlāku apgriešanu, kas tiek veikta tad, kad jaunie dzinumi jau ir pietiekami paaugušies un skaidri var redzēt veidojamies jaunos ogu ķekarus. Vīnkopis rūpīgi pārbauda visus jaunos zarus, lai noteiktu, kuri no tiem dos ražu un kuri ir neauglīgi. Ja tukšos zarus atstātu, tie turpinātu ņemt no stumbra barības vielas un ūdeni, tāpēc viņš tos izgriež, lai visas barības vielas paliktu ražīgajiem zariem.

Visbeidzot Jēzus runāja arī par zaru iztīrīšanu. ”Ikvienu [zaru], kas nes augļus, [viņš] iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu,” viņš sacīja. (Jāņa 15:2.) Kad neauglīgie zari ir izgriezti, vīnkopis uzmanīgi izpēta visus augļzariņus. To pamatdaļā viņš noteikti atrod mazus jaunos dzinumus — pazarītes, kas arī ir jānokniebj. Ja pazarītes atstātu, tās izsūktu no vīnkoka valgmi, kas ir ļoti vajadzīga ogu attīstībai. Varbūt ir jānogriež arī daļa no lielajām lapām, lai briestošajām vīnogām tiktu vairāk saules. Veicot visus šos darbus, vīnkopis palīdz auglīgajiem zariem nest bagātīgu ražu.

Nesīsim daudz augļu

”Īstā vīna koka” zari simbolizē ar garu svaidītos kristiešus. Taču arī ”citām avīm” ar saviem augļiem jeb darbiem jāapliecina, ka viņi tiešām ir Kristus mācekļi. (Jāņa 10:16.) Arī viņi var ”nest daudz augļu” un sagādāt godu savam debesu Tēvam. (Jāņa 15:5, 8.) Jēzus līdzība par īsto vīna koku mums atgādina, ka, lai saņemtu glābšanu, mums jāpaliek vienotiem ar Kristu un jānes labi garīgi augļi. Jēzus norādīja: ”Ja jūs turēsit manus baušļus, jūs paliksit manā mīlestībā, itin kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā.” (Jāņa 15:10.)

Cakarijas laikā Dievs apsolīja izraēliešiem, kas palikuši uzticīgi, ka viņi atkal pieredzēs ”sēju miera laikā. Vīna koks dos savus augļus, un zeme izdos savu ražu.” (Cakarijas 8:12.) Vīnkoka tēls ir izmantots arī, lai raksturotu mieru, ko Dieva kalpi varēs baudīt Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā. Mihas pravietojumā teikts: ”Tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to tā ir noteikusi tā Kunga, mūsu Dieva Cebaota mute.” (Mihas 4:4.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 18. lpp.]

Nesen novītis vīnogulājs

[Attēls 18. lpp.]

Pēc ziemas apgriešanas

[Attēls 18. lpp.]

Nogrieztos zarus sadedzina