Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Jaunieši, izvēlieties kalpot Jehovam!

Jaunieši, izvēlieties kalpot Jehovam!

Jaunieši, izvēlieties kalpot Jehovam!

”Izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit.” (JOZUAS 24:15.)

1., 2. Kādi priekšstati par kristīšanu nav pareizi?

”LAI [bērni] kļūst par kristiešiem tad, kad viņi ir spējīgi iepazīt Kristu.” Romiešu teologs Tertulliāns rakstīja šos vārdus otrā gadsimta beigās. Viņš iebilda pret zīdaiņu kristīšanu — paražu, kas tajā laikā kopā ar citām nepareizām mācībām sāka ieviesties kristiešu draudzēs. Turpretī baznīcas tēvs Augustīns pretēji Tertulliāna un arī Bībeles viedoklim mācīja, ka kristīšana attīra no iedzimtā grēka un ka zīdaiņi, kas nomirst nekristīti, ir pakļauti lāstam. Šāds uzskats veicināja paradumu kristīt bērnus uzreiz pēc dzimšanas.

2 Daudzas baznīcas joprojām kristī jaundzimušos, un visā vēstures gaitā tā saucamo kristīgo zemju valdnieki un garīdznieki ir likuši ar varu kristīt ”pagānus” iekarotajās teritorijās. Taču zīdaiņu kristīšanai un pieaugušu cilvēku piespiedu kristīšanai nav nekāda pamatojuma Bībelē.

Vai tagad kāds kopš dzimšanas pieder Dievam?

3., 4. Kas Jehovas kalpu bērniem var palīdzēt pieņemt pareizu lēmumu par kalpošanu Jehovam?

3 Bībelē norādīts, ka Dievs uzskata mazus bērnus par svētiem, ja kaut viens no viņu vecākiem ir kristietis. (1. Korintiešiem 7:14.) Tas nenozīmē, ka šie bērni jau ir Jehovas kalpi, kas viņam pieder. Taču vecāki, kas kalpo Jehovam, cenšas audzināt savus bērnus tā, lai tie vēlāk paši pieņemtu lēmumu atdot sevi Jehovam. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Mans dēls, glabā sava tēva baušļus un centies arī ar visiem spēkiem nepiemirst tavas mātes tevī iedēstītos sadzīves likumus! [..] Lai tie pavada tevi, kad tu eji, lai pasarga tevi, kad tu liecies dusēt, — lai tie runā uz tevi, kad tu mosties. Jo bauslis ir gaismeklis, un likums ir gaisma, un pārmācības sods ir dzīvības ceļš.” (Salamana Pamācības 6:20—23.)

4 Pamācības, ko dod kristīgi vecāki, var aizsargāt bērnus, ja vien viņi ņem tās vērā. Salamans rakstīja arī šādus vārdus: ”Prātīgs dēls ir tēva prieks, bet negudrs dēls ir savas mātes sirdēsti.” ”Uzklausi, mans dēls, esi prātīgs un ievirzi savu sirdi pareizā ceļā!” (Salamana Pamācības 10:1; 23:19.) Labums no audzināšanas būs tikai tad, ja jūs, bērni, uzklausīsiet vecāku padomus un ieteikumus un pieņemsiet pārmācību. Gudrība nav iedzimta, bet jūs varat to iegūt un apzināti izvēlēties ”dzīvības ceļu”.

Ko nozīmē mācīt bērnus ”būt paklausīgiem tam Kungam”

5. Kādu padomu Pāvils deva bērniem un tēviem?

5 Apustulis Pāvils rakstīja: ”Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. ”Godā savu tēvu un māti” — tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: ”Lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem tam Kungam.” (Efeziešiem 6:1—4.)

6., 7. Ko nozīmē mācīt bērnus ”būt paklausīgiem tam Kungam”, un kāpēc nebūtu jāsecina, ka vecāki šādi uzspiež bērniem savus uzskatus?

6 Vai mums var pārmest, ka mēs mācām saviem bērniem to, ko uzskatām par pareizu un derīgu? Ateistus nemēdz kritizēt par to, kā viņi audzina savus bērnus, kaut gan viņi tiem māca, ka Dieva nav. Katoļi uzskata par savu pienākumu audzināt bērnus katoliskās tradīcijas garā, un citiem pret to parasti nav iebildumu. Arī Jehovas lieciniekus nav pamata apsūdzēt negodīgā bērnu prāta ietekmēšanā, kad viņi tiem māca patiesību par dažādiem jautājumiem un Jehovas morāles principus.

7 Kādā teoloģiskā vārdnīcā paskaidrots, ka Vēstulē efeziešiem, 6. nodaļas 4. pantā, oriģinālvalodā ir runāts par procesu, kurā ”tiek mainīta domāšana, laboti nepareizi priekšstati un padziļināts garīgums” (Theological Dictionary of the New Testament). Iespējams, pusaudži tam pretojas, jo viņus spēcīgi ietekmē citi jaunieši un viņi negrib no tiem atšķirties. Bet kurš viņiem patiesībā kaitē — vecāki vai tie vienaudži, kas viņus mudina lietot narkotikas, dzert un rīkoties netikumīgi? Vai ir pamats vainot vecākus, kas cenšas mainīt savu bērnu domāšanu un palīdz viņiem apzināties šādas rīcības bīstamību?

8. Kā māte un vecmāmiņa pārliecināja Timoteju?

8 Apustulis Pāvils rakstīja Timotejam, kas bija gados jauns: ”Paliec mācībās, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru, ka tu iegūsti pestīšanu ticībā, kas sakņojas Kristū Jēzū.” (2. Timotejam 3:14, 15.) Jau no agras bērnības Timoteja māte un vecmāmiņa ar Svēto Rakstu palīdzību bija veidojušas viņa ticību Dievam. (Apustuļu darbi 16:1; 2. Timotejam 1:5.) Vēlāk, kļuvušas par kristietēm, viņas nevis spieda Timoteju ticēt, bet pārliecināja viņu, minot argumentus un faktus no Rakstiem.

Jehova piedāvā izvēlēties

9. a) Ko Jehova ir dāvājis saprātīgajām būtnēm, un kāpēc viņš tā ir rīkojies? b) Kā Dieva vienpiedzimušais Dēls izmantoja savu gribas brīvību?

9 Jehova būtu varējis radīt būtnes, kas ir līdzīgas robotiem — kas ir ieprogrammētas pildīt viņa gribu un nav spējīgas rīkoties citādi. Taču viņš saprātīgajām būtnēm dāvāja gribas brīvību. Dievs vēlas, lai viņam pakļautos no laba prāta. Viņam ir prieks, ja cilvēki, gan jauni, gan veci, kalpo viņam aiz mīlestības. Visvairāk par to, kā mīlēt Dievu un pakļauties viņa gribai, var mācīties no Dieva vienpiedzimušā Dēla, par kuru Jehova teica: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.” (Mateja 3:17.) Par pirmdzimtā Dēla attieksmi pret Tēvu liecina pravietiskie vārdi: ”Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” (Psalms 40:9; Ebrejiem 10:9, 10.)

10. Uz ko balstās Jehovam pieņemama kalpošana?

10 Jehova vēlas, lai visi, kas viņam kalpo viņa Dēla vadībā, tikpat labprātīgi pildītu viņa gribu. Psalmu sacerētājs rakstīja pravietiskus vārdus: ”Tava tauta būs labprātīga tava kara gājiena dienā. Tavi jaunekļi nāks pie tevis svētā glītumā kā rasa no rīta blāzmas klēpja.” (Psalms 110:3.) Jehovas organizācija gan debesīs, gan uz zemes vienoti darbojas tāpēc, ka Jehovas kalpi pakļaujas viņa gribai, mīlestības vadīti.

11. Kāda izvēle jāizdara jauniešiem, kuru vecāki ir kristieši?

11 Jums, jaunieši, jāņem vērā, ka ne jūsu vecāki, ne draudzes vecākie nemēģinās pierunāt jūs kristīties. Vēlēšanās kalpot Jehovam jums jāattīsta pašiem. Senatnē Jozua aicināja izraēliešus: ”Kalpojiet [Jehovam] patiesībā un mīlestībā! [..] ..izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit.” (Jozuas 24:14—22.) Arī jums pašiem jāizlemj atdot sevi Jehovam un veltīt savu dzīvi viņa gribas pildīšanai.

Atbildība jāuzņemas pašiem

12. a) Ko vecāki nevar darīt bērnu vietā, kaut gan viņi tos audzina? b) Kad bērns kļūst atbildīgs Jehovas priekšā par saviem lēmumiem?

12 Pienāk brīdis, kad bērnus vairs nepasargā tas, ka viņu vecāki kalpo Dievam. (1. Korintiešiem 7:14.) Jēzus māceklis Jēkabs rakstīja: ”Kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4:17.) Vecāki nevar kalpot Dievam bērnu vietā, tāpat kā bērni nevar kalpot Dievam vecāku vietā. (Ecēhiēla 18:20.) Bērniem būtu jāpadomā: vai es esmu apguvis zināšanas par Jehovu un viņa nodomiem? Vai es jau esmu pietiekami paaudzies, lai saprastu, cik vērtīgas ir iegūtās zināšanas, un tuvotos Dievam? Vai tādā gadījumā nebūtu loģiski domāt, ka no Dieva viedokļa es esmu spējīgs pieņemt lēmumu viņam kalpot?

13. Kādi jautājumi būtu jāpārdomā nekristītiem jauniešiem?

13 Kristīgās ģimenēs augušie bērni, kas vēl nav kristīti, bet kas apmeklē draudzes sapulces un pat sludina labo vēsti par Valstību, varētu padomāt: kāpēc es to visu daru? Vai es eju uz sapulcēm un sludinu tikai tāpēc, ka to grib mani vecāki, vai tāpēc, kas es pats vēlos iepriecināt Jehovu? Vai es esmu pārbaudījis, ”kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs”? (Romiešiem 12:2.)

Kas jūs kavē kristīties?

14. Kādi piemēri no Bībeles liecina, ka nav pareizi bez vajadzības atlikt kristīšanos?

14 ”Kas mani kavē kristīties?” Etiopietis, kas uzdeva šo jautājumu sludinātājam Filipam, tikko bija uzzinājis, ka Jēzus ir Mesija. Bet etiopietis pietiekami labi pārzināja Rakstus, lai saprastu, ka viņam bez vilcināšanās jākristījas, apliecinot, ka turpmāk viņš kalpos Jehovam kopā ar kristiešu draudzi, un kristīšanās viņam sagādāja lielu prieku. (Apustuļu darbi 8:26—39.) Arī kāda dievbijīga sieviete, vārdā Lidija, kurai ”tas Kungs atvēra sirdi Pāvila vārdiem”, sapratusi patiesību, nekavējoties kristījās kopā ar savu saimi. (Apustuļu darbi 16:14, 15.) Tāpat cietuma sargs Filipos uzklausīja Pāvilu un Sīlu, kas viņam ”runāja Dieva vārdu”, un ”tūdaļ viņš tika kristīts, pats un visi viņa piederīgie”. (Apustuļu darbi 16:25—34.) Ja jums ir pamatzināšanas par Jehovu un viņa nodomiem, ja jūs no sirds vēlaties pildīt Jehovas gribu, ja jums ir laba reputācija draudzē un jūs regulāri apmeklējat sapulces un sludināt labo vēsti par Dieva Valstību, tad jums nav nekāda pamata atlikt kristīšanos. (Mateja 28:19, 20.)

15., 16. a) Kādi apsvērumi reizēm attur jauniešus no kristīšanās? b) Kā solījums kalpot Jehovam un kristīšanās var pasargāt jauniešus?

15 Varbūt jūs baidāties spert šo nopietno soli, jo bažījaties, ka būs jāatbild, ja izdarīsiet kaut ko nepareizu. Tādā gadījumā padomājiet: vai jūs atteiktos no iespējas iegūt autovadītāja apliecību tikai tāpēc, ka baidītos kādreiz iekļūt satiksmes negadījumā? Protams, tas nebūtu pamatots iemesls. Tāpat nav nekāda pamata atlikt kristīšanos, ja jūs atbilstat prasībām, kādas izvirzītas tiem, kas vēlas kristīties. Patiesībā, ja jūs būsiet apsolījuši Jehovam pildīt viņa gribu, jūsu vēlēšanās rīkoties pareizi kļūs vēl stiprāka. (Filipiešiem 4:13.) Ir maldīgi domāt, ka, atliekot kristīšanos, ir iespējams izvairīties no atbildības. Jebkurā gadījumā cilvēks, kas ir sasniedzis pietiekamu vecumu, ir atbildīgs Jehovam par savu rīcību, vai viņš ir kristīts vai ne. (Romiešiem 14:11, 12.)

16 Daudzi Jehovas liecinieki uzskata, ka lēmums kristīties jau agrā jaunībā viņiem ir ļoti palīdzējis. Piemēram, kāds 23 gadus vecs Jehovas liecinieks, kas dzīvo Rietumeiropā, atceras, ka viņš kristījās jau 13 gadu vecumā. Viņš uzskata, ka tas viņam palīdzēja vēlāk nepakļauties ”jaunekļa iekārībām”. (2. Timotejam 2:22.) Šī brāļa mērķis bija kalpot pilnu slodzi, un pašreiz viņš strādā kādā Jehovas liecinieku organizācijas filiālē. Visus jauniešus, kas izlemj kalpot Jehovam, gaida bagātīgas svētības.

17. Kādās jomās ir svarīgi censties saprast, kāds ir ”Kunga prāts”?

17 Kad cilvēks ir atdevis sevi Jehovam un kristījies, viņš turpmāk ņem vērā Jehovas gribu it visā, ko dara. Tas prasa gudri ”izmantot laiku”. Mēs nevis izniekojam laiku tukšās nodarbēs, bet nopietni iedziļināmies Bībelē, regulāri apmeklējam draudzes sapulces un pēc iespējas vairāk laika atvēlam ”valstības evanģelija” sludināšanai. (Efeziešiem 5:15, 16; Mateja 24:14.) Tā kā mēs esam solījuši kalpot Jehovam un no sirds vēlamies pildīt viņa gribu, mēs vienmēr ņemam vērā viņa principus, arī tos, kas attiecas uz atpūtu un izklaidi, ēšanu un dzeršanu, kā arī mūzikas izvēli. Būtu gudri izvēlēties tādu izklaidi, kas mums būtu piemērota mūžīgi. Jehovas kalpu vidū ir daudz jauniešu, kas ir pārliecinājušies, cik plašas ir iespējas izklaidēties, nepārkāpjot robežas, ko nosaka ”Kunga prāts”. (Efeziešiem 5:17—19.)

”Mēs iesim ar jums kopā”

18. Kāds jautājums jāpārdomā jauniešiem?

18 No 1513. gada p.m.ē. līdz mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem Jehovam uz zemes bija tauta, ko viņš bija izraudzījies, lai tā viņu pielūgtu un liecinātu par viņu. (Jesajas 43:12.) Izraēlieši jau kopš dzimšanas piederēja pie šīs tautas. Kopš 33. gada Jehovam uz zemes ir jauna ”tauta”, garīgais Izraēls, ”tauta [viņa] Vārdam”. (1. Pētera 2:9, 10; Apustuļu darbi 15:14, EAD; Galatiešiem 6:16.) Apustulis Pāvils norāda, ka Kristus ir šķīstījis sev ”savas saimes ļaudis, dedzīgus labos darbos”. (Titam 2:14.) Jūs, jaunieši, paši varat spriest, kas ir šī tauta. Kas mūsdienās ir ”taisna tauta, kas tur ticību”, dzīvo pēc Bībeles principiem, uzticīgi liecina par Jehovu un sludina viņa Valstību — vienīgo, uz ko cilvēce var cerēt? (Jesajas 26:2—4.) Salīdziniet to, ko dara kristīgo konfesiju un citu reliģiju pārstāvji, ar to, kas Bībelē prasīts no patiesajiem Dieva kalpiem, un izdariet secinājumus.

19. Par ko ir pārliecinājušies miljoniem cilvēku visā pasaulē?

19 Miljoniem cilvēku visā pasaulē, starp kuriem ir daudz gados jaunu, ir pārliecinājušies, ka ”taisno tautu” veido ar garu svaidītie Jehovas liecinieki, kas ir atlikuši uz zemes. Tā kā viņi to ir sapratuši, viņi saka šiem garīgajiem izraēliešiem: ”Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cakarijas 8:23.) Mēs no sirds ceram, ka jūs, jaunieši, pievienosieties Dieva tautai un ”izvēlēsieties dzīvību” — mūžīgu dzīvi jaunajā pasaulē, ko izveidos Jehova. (5. Mozus 30:15—20; 2. Pētera 3:11—13.)

Atkārtojums

• Ko nozīmē mācīt bērnus ”būt paklausīgiem tam Kungam”?

• Kāda kalpošana Jehovam ir pieņemama?

• Kāda izvēle jāizdara visiem jauniešiem, kuru vecāki kalpo Dievam?

• Kāpēc kristīšanu nevajadzētu nepamatoti atlikt?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 26. lpp.]

Kam jūs klausīsiet?

[Attēls 28. lpp.]

Kā solījums kalpot Dievam un kristīšanās jūs var aizsargāt?

[Attēls 29. lpp.]

Kas jūs kavē kristīties?