Meitene, kuras ticība dod spēku citiem

SILVIJA piedzima 1992. gada decembrī, un sākumā šķita, ka viņa ir pilnīgi vesels bērns. Bet divu gadu vecumā viņai diagnosticēja cistisko fibrozi — nedziedināmu slimību, kas pakāpeniski izraisa arvien smagākus elpošanas un gremošanas traucējumus. Silvijai ik dienu ir jāiedzer 36 tabletes zāļu, citi medikamenti ir jāinhalē un vēl jāsaņem fizikālā terapija. Tā kā viņas plaušu tilpums ir tikai 25 procenti no normas, viņai ir pastāvīgi jāsaņem no balona skābeklis, arī tad, ja viņa iziet ārpus mājas.

”Ir apbrīnojami, kā Silvija tiek galā,” meitu slavē viņas māte Terēza. Viņa paskaidro, kā Silvija to spēj: ”Viņa labi pārzina Bībeli, tāpēc viņai ir stipra ticība. Tieši ticība manai meitai palīdz izturēt un neļauties bēdām. Viņai vienmēr ir prātā Jehovas apsolītā jaunā pasaule, kur būs izdziedinātas visas slimības.” (Atklāsmes 21:4.) Reizumis, kad Silvijas ģimenes locekļi kļūst noskumuši, tieši viņas možais smaids liek pārējiem atplaukt. Silvija mēdz teikt vecākiem un brālim: ”Dzīve jaunajā pasaulē liks aizmirst visas tagadējās ciešanas.”

Kanāriju salās, kur Silvija dzīvo, viņa regulāri stāsta citiem Bībelē ietverto labo vēsti, un cilvēki vienmēr pamana, kāds prieks staro viņas sejā. Silvijas draudzes locekļiem lielu prieku sagādā viņas klātbūtne un aktīvā piedalīšanās draudzes sapulcēs. Meitenei patīk pēc sapulcēm uzkavēties zālē ilgāk, lai parunātos ar kristīgajiem brāļiem un māsām. Silvijas sirsnības un dzīvespriecīgā rakstura dēļ visi draudzes locekļi viņu ir dziļi iemīlējuši.

Meitenes tēvs Antonio atzīst: ”Mēs visi varam no Silvijas mācīties kaut ko ļoti būtisku: pat ja mums ir jāpiedzīvo grūtības, dzīvība ir un paliek vērtīga Dieva dāvana.” Gluži tāpat kā Silvija, visi Dieva kalpi — gan jauni, gan gados veci — gaida laiku, kad vairs ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.)

[Attēls 31. lpp.]

Silvija kādai sievietei lasa Bībeles pantu, kamēr viņas māte tur skābekļa balonu