Saruna, kas izmainīja skatījumu uz dzīvi

”ES GRIBĒJU pēc iespējas drīzāk pastāstīt saviem bērniem par diviem ”eņģeļiem”, ko pie manis atsūtīja Dievs.” Šos vārdus rakstīja kāds kungs, pie kura bija atnākušas divas gados jaunas Jehovas liecinieces. Neilgi pirms tam bija nomirusi viņa sieva, ar ko viņš bija nodzīvojis laulībā 45 gadus, un viņš jutās satriekts. Šī vīrieša pieaugušie bērni bija mierinājuši tēvu, taču viņi dzīvoja tālu, tāpēc nevarēja visu laiku būt blakus. Neviens no kaimiņiem un draugiem nebija ieradies viņu uzmundrināt.

”Mēs ar Dievu esam uz jūs,” vīrietis sacīja Jehovas lieciniecēm, kas viņu apmeklēja. Taču meitenes viņu iejūtīgi uzklausīja un iedeva uz Bībeli balstītu bukletu par to, kāda cerība ir mirušajiem. Tajā pašā vakarā vīrietis to izlasīja, un viņam kļuva nedaudz vieglāk.

Pēc kāda laika abas meitenes atnāca vēlreiz. Viņas teica, ka atceras, cik nomākts šis vīrietis ir bijis iepriekš, un ir nolēmušas viņu apraudzīt. Jehovas liecinieces parādīja no Bībeles pāris domas, kas dzīvokļa iemītniekam likās uzmundrinošas, un apsolīja atgriezties. Vīrietis bija ļoti iepriecināts un pat nolēma uzrakstīt vēstuli, ko nosūtīja uz tuvāko Jehovas liecinieku Valstības zāli. Vēstulē viņš rakstīja: ”Es esmu bezgala pārsteigts, ka divām pilnīgi nepazīstamām meitenēm nebija vienalga, kā man klājas un kā es jūtos.”

Vēlāk šis vīrietis mainīja dzīvesvietu un pārcēlās tuvāk savam dēlam, bet pirms tam viņš apmeklēja Jehovas liecinieku draudzes sapulci un pieņēma uzaicinājumu paviesoties vienas jaunās Jehovas liecinieces ģimenē. Viņš rakstīja: ”Es aizbraucu no šejienes, bet šīs meitenes un jūsu baznīca uz visiem laikiem paliks manā sirdī, un es jūs vienmēr pieminēšu savās lūgšanās. Jā, tagad es patiešām bieži lūdzu Dievu, un mans skatījums uz dzīvi ir pilnībā izmainījies. Tas ir abu meiteņu nopelns, un es viņām vienmēr būšu pateicīgs.”