”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem”

”Mūsu Dievs.. var mūs izglābt”

TAS bija ļoti iespaidīgs pasākums. Duras klajumā, kas, domājams, atradās netālu no Babilonas pilsētas, bija uzsliets milzīgs zelta tēls, un tā iesvētīšanai bija noorganizēta īpaša ceremonija, uz kuru bija sapulcējušies valsts augstākie ierēdņi. Babilonijas ķēniņš Nebukadnecars bija izdevis rīkojumu, ka, atskanot mūzikas instrumentu spēlei, visiem jānometas zemē tēla priekšā, bet tie, kas to nedarīs un nepielūgs tēlu, tiks iemesti nokaitētā ceplī. Kurš gan uzdrošinātos nepaklausīt ķēniņa pavēlei?

Klātesošajiem par lielu pārsteigumu, trīs dievbijīgi Jehovas kalpi — Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego — palika stāvam. Viņi saprata, ka, zemodamies tēla priekšā, viņi lauztu uzticību Dievam Jehovam. (5. Mozus 5:8—10.) Kad Nebukadnecars pieprasīja no viņiem paskaidrojumu, viņi bezbailīgi teica: ”Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa, un Viņš mūs izglābs no tavas rokas, ak ķēniņ. Bet ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji.” (Daniēla 3:17, 18.)

Trīs ebreji tika iemesti degošā ceplī, un viņu dzīvību varēja glābt vienīgi brīnums. Tā arī notika — Dievs sūtīja eņģeli, lai pasargātu savus uzticīgos kalpus. Kaut arī šie trīs ebreji tika izglābti, viņi bija apliecinājuši, ka ir gatavi mirt, lai tikai būtu paklausīgi Jehovam. * Vairāk nekā sešus gadsimtus vēlāk līdzīgu nostāju apliecināja Jēzus Kristus apustuļi, kas jūdu augstākās tiesas priekšā paziņoja: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29.)

Svarīgas atziņas

Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego apliecināja izcilu ticību, paklausību un uzticību. Trīs ebreji ticēja Jehovam, un viņu sirdsapziņa, kas bija mācīta pēc Dieva Rakstiem, neļāva viņiem darīt neko tādu, kas būtu saistīts ar viltus pielūgsmi un nacionālismu. Mūsdienās kristieši arī nesatricināmi paļaujas uz patieso Dievu. Viņi klausa savai pēc Bībeles mācītajai sirdsapziņai un nepiedalās viltus pielūgsmē un ceremonijās, kas ir pretrunā ar Dieva likumiem un principiem.

Trīs dievbijīgie ebreji paļāvās uz Jehovu, un paklausība Jehovam viņiem bija svarīgāka nekā atzinība, augsts stāvoklis un slava, ko piedāvāja Babilonijas lielvalsts. Šie jaunie vīrieši drīzāk bija gatavi ciest un mirt nekā sabojāt savas attiecības ar Dievu. Viņi līdzinājās Mozum, kas ”it kā neredzamo redzēdams, ..izturēja”. (Ebrejiem 11:27.) Neatkarīgi no tā, vai Jehova viņus glābtu vai ne, šie vīrieši bija apņēmības pilni palikt uzticīgi Jehovam un neatkāpties  no savas ticības, lai glābtu dzīvību. Acīmredzot Pāvils domāja par šiem trim ebrejiem, kad rakstīja, ka daži Dieva kalpi ir ”uguns spēku nodzēsuši”. (Ebrejiem 11:34.) Šāda ticība un paklausība ir vērojama arī mūsdienās, kad Jehovas kalpi iztur pārbaudījumus.

Notikums ar Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego mums māca arī to, ka Dievs atalgo savus kalpus par viņu uzticību. Psalmos teikts: ”Tas Kungs.. pasargā sev uzticīgos.” (Psalms 31:24.) Mums nebūtu jāgaida, ka Dievs mūs brīnumainā veidā izglābs no grūtībām, kā viņš izglāba trīs ebrejus. Tomēr mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu debesu Tēvs mūs atbalstīs, lai arī kādas grūtības mēs pieredzētu. Dievs var likvidēt problēmu, dot spēku to izturēt vai arī celt mūs augšā, ja savas uzticības dēļ mēs zaudētu dzīvību. (Psalms 37:10, 11, 29; Jāņa 5:28, 29.) Ticība, paklausība un uzticība triumfē ikreiz, kad pārbaudījumos mēs nolemjam paklausīt Dievam vairāk nekā cilvēkiem.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]

VAI JŪS ZINĀT?

• Trīs ebrejiem bija nepilni trīsdesmit gadi, kad viņu ticība tika pārbaudīta.

• Ceplis bija sakurināts tik karsts, cik vien tas bija iespējams. (Daniēla 3:19.)