Cilvēciskā cieņa. Tiesības, kas daudziem ir liegtas

”Viss, kas notika koncentrācijas nometnē, bija vērsts uz to, lai ieslodzītos ar katru dienu aizvien vairāk pazemotu un laupītu viņiem jebkādu cilvēcisko cieņu.” (MAGDALENA KUSEROVA REITERE, BIJUSĪ NACISTU KONCENTRĀCIJAS NOMETNES IESLODZĪTĀ.)

ZVĒRĪBAS, kas tika pastrādātas nacistu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā, nav bijušas ne pirmais, ne arī pēdējais mēģinājums laupīt cilvēkiem cieņu. Gadsimtiem ilgi cilvēku cieņa ir tikusi pakļauta neskaitāmiem pazemojumiem, un tā tas notiek joprojām.

Cilvēciskās cieņas pazemošana neaprobežojas tikai ar klaju vardarbību. Bieži tā izpaužas daudz slēptākā veidā. Vai tas nav uzbrukums cilvēciskajai cieņai, ja bērns tiek izzobots savas ārienes vai kāda fiziska trūkuma dēļ, ja imigrants tiek apsmiets par viņa ”dīvaino” kultūru vai kāds tiek diskriminēts savas ādas krāsas vai tautības dēļ? Dažkārt nievas un zobgalības ir domātas tikai kā joks, bet pazemotajiem par to smiekli nenāk. (Salamana Pamācības 26:18, 19.)

Kas ir cilvēciskā cieņa?

Cieņa ir attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas cilvēka spēju, nopelnu un vērtības atzīšana. Cieņas jēdziens sevī ietver ne tikai citu attieksmi pret mums, bet arī mūsu viedokli par sevi. Mūsu  pašcieņu var ietekmēt daudzi un dažādi faktori, bet viens no svarīgākajiem ir tas, kā pret mums izturas citi.

Ikvienā valstī daļa sabiedrības ir īpaši neaizsargāta, piemēram, trūcīgie iedzīvotāji. Taču tas vien, ka viņiem dzīvē neklājas viegli, vēl nenozīmē, ka viņiem nav cilvēciskās cieņas. Viņu pašcieņu var negatīvi ietekmēt citu attieksme. Diemžēl nereti šādu cilvēku tiesības uz cilvēcisko cieņu vai nu netiek sevišķi ņemtas vērā, vai arī tiek klaji pārkāptas. Cik gan bieži invalīdiem, kā arī veciem un trūcīgiem cilvēkiem tiek veltīti noniecinoši vārdi!

Kāpēc cilvēki pazemo cits citu? Vai pienāks laiks, kad visi izturēsies cits pret citu ar pienācīgu cieņu? Kā redzēsim tālāk, atbildes uz šiem jautājumiem var atrast Dieva Rakstos — Bībelē.