Esiet gudri — bīstieties Dievu

”Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 9:10, LB-65r.)

1. Kāpēc daudziem ir grūti saprast, kas ir bijība pret Dievu?

KĀDREIZ, ja cilvēku nosauca par dievbijīgu, tas tika uzskatīts par komplimentu. Taču tagad bijība pret Dievu daudziem šķiet novecojis un grūti izprotams jēdziens. ”Ja Dievs ir mīlestība, kāpēc tad no viņa jābīstas?” viņi jautā. Šo cilvēku uztverē bailes ir negatīvas emocijas, kas atņem rīcības spēju. Turpretī patiesa bijība pret Dievu ir daudz plašāks jēdziens, un, kā redzēsim, tā nav saistīta tikai ar emocijām.

2., 3. Ko sevī ietver bijība pret Dievu?

² No Bībeles izriet, ka bijība pret Dievu ir kaut kas labs. (Jesajas 11:3.) Tā ir patiesa godbijība un dziļa cieņa pret Dievu, stipra vēlēšanās nedarīt neko tādu, kas viņam nepatiktu. (Psalms 115:11.) Šāda bijība prasa atzīt Dieva morāles normas un dzīvot saskaņā ar to, ko Dievs uzskata par pareizu un nepareizu. Kādā Bībeles vārdnīcā norādīts, ka bijībā pret Dievu izpaužas ”fundamentāla nostāja attieksmē pret Dievu, kura liek rīkoties gudri un vairīties no jebkāda ļaunuma”. Dieva Rakstos ir teikts: ”Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana.” (Salamana Pamācības 9:10, LB-65r.)

³ Bijība pret Dievu skar visdažādākās cilvēku dzīves jomas. Tā ir minēta kopā ne tikai ar gudrību, bet arī ar mieru, pārticību, ilgu mūžu, cerību, paļāvību un pārliecību. (Salamana Pamācības 1:7, LB-65r; 10:27; 14:26; 22:4; 23:17, 18; Apustuļu darbi 9:31.) Bijība ir cieši saistīta ar ticību un mīlestību. Tā būtiski ietekmē mūsu attiecības ar Dievu un ar apkārtējiem cilvēkiem. (5. Mozus 10:12; Ebrejiem 11:7.) Bijība pret Dievu sevī ietver dziļu pārliecību, ka debesu Tēvs rūpējas par mums personīgi un labprāt piedod mūsu pārkāpumus. (Psalms 130:4.) Tikai bezdievjiem, kas nenožēlo savu nepareizo rīcību, ir pamats baidīties no Dieva. * (Ebrejiem 10:26—31.)

Jāmācās bīties Jehovu

4. Kā mēs ”mācāmies bīties” Jehovu?

⁴ Bijība pret Dievu ir nepieciešama, lai pieņemtu gudrus lēmumus un saņemtu Dieva svētības, tāpēc ir dabiski jautāt: kā lai ”mācās bīties to Kungu”? (5. Mozus 17:19.) Dieva Rakstos ir stāstīts par daudziem dievbijīgiem cilvēkiem, un notikumi no viņu dzīves ir aprakstīti ”mūsu pamācībai”. (Romiešiem 15:4.) Lai labāk saprastu, ko nozīmē bīties Dievu, padomāsim par notikumiem senās Izraēlas ķēniņa Dāvida dzīvē.

5. Kā tas, ka Dāvids bija gans, viņam palīdzēja izveidot bijību pret Jehovu?

⁵ Jehova atmeta Izraēlas pirmo ķēniņu Saulu, jo tas baidījās no cilvēkiem, bet nebijās Dievu. (1. Samuēla 15:24—26.) Turpretī Dāvida dzīve un viņa tuvās attiecības ar Jehovu liecina, ka viņš patiešām bija dievbijīgs. Jau kopš zēna gadiem Dāvids bieži ganīja tēva aitas. (1. Samuēla 16:11.) Ganu gaitās pavadītās naktis, kad Dāvids varēja raudzīties zvaigznēs, viņam noteikti palīdzēja saprast, kas ir bijība pret Jehovu. Lai gan Dāvida skatienam pavērās tikai niecīga daļiņa Visuma plašumu, viņš izdarīja pareizu secinājumu — Dievam pienākas cieņa un apbrīna. ”Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis:  kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?” Dāvids vēlāk rakstīja. (Psalms 8:4, 5.)

6. Kāda vēlēšanās Dāvidam radās, kad viņš domāja par Jehovas diženumu?

⁶ Kad Dāvids salīdzināja savu niecīgumu ar zvaigžņoto debesu neaptveramajiem plašumiem, tas bija ļoti iespaidīgi. Taču viņš nevis izbijās, bet cildināja Jehovu un atzina: ”Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.” (Psalms 19:2.) Godbijība, ko Dāvids izjuta, viņu tuvināja Jehovam un vairoja viņa vēlēšanos mācīties Jehovas nevainojamos ceļus un staigāt pa tiem. Mēs varam iztēloties, ar kādām izjūtām Dāvids dziedāja Jehovam: ”Tu esi liels un dari brīnumus, Tu vienīgais esi Dievs! Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā; noskaņo manu sirdi visnotaļ tā, lai es Tavu vārdu bītos!” (Psalms 86:10, 11.)

7. Kā bijība pret Dievu Dāvidam palīdzēja cīņā ar Goliātu?

⁷ Kad Izraēla zemē iebruka filistieši, viņu trīs metrus garais stiprinieks Goliāts izsmēja izraēliešus, sacīdams: ”Izraugiet sev vienu vīru, un tas lai nāk lejā pie manis! Ja tas mani spēs cīņā pieveikt.., tad mēs esam ar mieru būt jums par kalpiem!” (1. Samuēla 17:4—10.) Sauls un visi viņa karavīri bija pārbijušies, bet Dāvids ne. Dāvids zināja, ka ir jābīstas Jehova, nevis jābaidās no cilvēkiem, lai cik vareni tie būtu. ”Es eju tev pretī tā Kunga Cebaota vārdā,” Dāvids teica Goliātam. ”Un lai atzīst visa šī sapulcētā kara saime, ka tas Kungs neizglābj nedz ar zobenu, nedz ar šķēpu, jo karš pieder tam Kungam!” Ar lingu un vienu pašu akmeni Dāvids uzveica filistieti, jo viņam palīdzēja Jehova. (1. Samuēla 17:45—47.)

8. Ko var mācīties no Bībelē minētajiem cilvēkiem, kas bijās Dievu?

⁸ Arī mēs varam saskarties ar tikpat nopietnām grūtībām un tikpat stipriem pretiniekiem kā Dāvids. Tādās reizēs mums ir vajadzīgs tas pats, kas Dāvidam un citiem Dieva kalpiem senatnē, — bijība pret Dievu, kas ļauj pārvarēt bailes no cilvēkiem. Dieva uzticīgais kalps Nehemija aicināja izraēliešus, kuriem bija daudz nelabvēļu: ”Nebīstieties no viņiem! Atcerieties to Kungu, kas ir liels un bijājams!” (Nehemijas 4:14.) Ar Jehovas atbalstu Dāvids, Nehemija un citi Dieva kalpi spēja paveikt to, ko Dievs viņiem bija uzticējis. Arī mēs to spēsim, ja mums būs bijība pret Dievu.

Kā bijība pret Dievu palīdz grūtās situācijās

9. Kādos apstākļos izpaudās Dāvida bijība pret Dievu?

⁹ Pēc tam, kad Dāvids bija nonāvējis Goliātu, Jehova viņam piešķīra arī citas uzvaras. Taču Sauls, ko bija pārņēmusi skaudība, centās nogalināt Dāvidu. Vispirms viņš to darīja spējā dusmu uzplūdā, pēc tam mēģināja to panākt ar dažādām viltībām un visbeidzot iesaistīja savu plānu īstenošanā veselu karaspēku. Lai gan Jehova Dāvidam bija apsolījis, ka tas būs ķēniņš, gadiem ilgi Dāvidam bija jābēguļo, jācīnās un jāgaida, kamēr Jehova izpildīs savu solījumu. Dāvida rīcība visā šajā laikā liecināja, ka viņš bīstas patieso Dievu. (1. Samuēla 18:9, 11, 17; 24:3.)

10. Kā Dāvids briesmās apliecināja, ka bīstas Dievu?

¹⁰ Reiz Dāvids meklēja patvērumu pie Gātas ķēniņa Ahiša. Gāta bija filistiešu pilsēta, no kuras bija nācis Goliāts. (1. Samuēla 21:10—15.) Ahiša kalpi izteica apsūdzību, ka Dāvids esot viņu tautas ienaidnieks. Šajā draudīgajā situācijā Dāvids dedzīgā lūgšanā vērsās pie Jehovas. (Psalms 56:2—5, 12—14.) Lai glābtos, Dāvids izlikās, ka ir zaudējis prātu, bet viņš zināja, ka patiesībā izglābties viņam palīdzēja Jehova. Pilnībā paļaudamies uz Jehovu un būdams pārliecināts, ka Jehova noteikti palīdzēs, Dāvids apliecināja, ka viņš bīstas Dievu. (Psalms 34:5—7, 10—12.)

11. Kā mūsu bijība pret Dievu var izpausties grūtībās, tāpat kā tā izpaudās Dāvida rīcībā?

¹¹ Tāpat kā Dāvids, mēs varam apliecināt,  ka bīstamies Dievu, ja paļaujamies uz viņa solījumu palīdzēt mums grūtībās. ”Pavēli tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs,” rakstīja Dāvids. (Psalms 37:5.) Tas nenozīmē, ka mēs paši neko nedarām un gaidām, ka Jehova visu nokārtos. Dāvids, protams, lūdza Jehovam palīdzību, bet tas vēl nebija viss. Jehova cilvēkiem ir piešķīris fizisku spēku un prāta spējas, un Dāvids nekavējās tās izmantot. Taču viņš apzinājās, ka ar paša spēkiem vien ir par maz. Tādai pašai jābūt mūsu attieksmei. Kad esam izdarījuši visu, kas ir mūsu spēkos, pārējais ir jāatstāj Jehovas ziņā. Bieži vien vienīgais, ko mēs varam darīt, ir paļauties uz Jehovu, un šādās reizēs mums it īpaši ir vajadzīga bijība pret viņu. Mierinājumu mums var sniegt Dāvida sirsnīgie vārdi: ”Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas.” (Psalms 25:14.)

12. Kāpēc mums nopietni jāizturas pret lūgšanām, un kāda attieksme mums nedrīkst būt?

¹² Tātad pret lūgšanām un pret mūsu attiecībām ar Dievu ir jāizturas ļoti nopietni. Kad vēršamies pie Jehovas, ir nepieciešams ”ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. (Ebrejiem 11:6; Jēkaba 1:5—8.) Un, kad viņš mums palīdz, mums jābūt pateicīgiem, kā uz to mudināja apustulis Pāvils. (Kolosiešiem 3:15, 17.) Mums nedrīkst būt tāda attieksme, par kādu runāja kāds pieredzējis svaidītais kristietis: ”Dažreiz cilvēki iedomājas, ka Dievs ir tāds kā debesu viesmīlis. Viņi gribētu, lai tad, kad viņiem kaut ko vajag, pietiktu tikai pasist gaisā knipi un Dievs tūlīt būtu klāt, aši izpildītu viņu vēlēšanos un tūdaļ pazustu.” Šāda attieksme liecina, ka cilvēkam trūkst bijības pret Dievu.

Kad bijības pietrūkst

13. Kā Dāvids neņēma vērā Dieva bauslību?

¹³ Kad Dāvids saņēma Jehovas palīdzību nelaimē, viņa bijība pret Dievu padziļinājās un paļāvība nostiprinājās. (Psalms 31:23—25.) Taču bija trīs gadījumi, kad Dāvidam pietrūka bijības pret Dievu, un tam bija smagas sekas. Pirmā reize bija, kad Dāvids organizēja Jehovas derības šķirsta pārvešanu uz Jeruzalemi ratos. Tas bija pretrunā ar Dieva bauslību, pēc kuras šķirsts levītiem bija jānes uz pleciem. Kad Uza, kas vadīja ratus, satvēra šķirstu, lai to pieturētu, viņš tūlīt nomira  sava pārkāpuma dēļ. Uza nopietni sagrēkoja, tomēr visa šī notikuma pamatā bija tas, ka Dāvids nebija ievērojis Dieva bauslības prasības. Bīties Dievu nozīmē visu darīt tā, kā viņš ir noteicis. (2. Samuēla 6:2—9; 4. Mozus 4:15; 7:9.)

14. Kas notika, kad Dāvids lika saskaitīt izraēliešus?

¹⁴ Vēlāk Sātans pamudināja Dāvidu saskaitīt izraēliešu karavīrus. (1. Laiku 21:1.) Arī šajā reizē Dāvidam pietrūka bijības pret Dievu, un iznākumā gāja bojā 70 tūkstoši izraēliešu. Kaut gan Dāvids Jehovas priekšā nožēloja savu rīcību, viņam pašam un visai tautai bija smagi jācieš. (2. Samuēla 24:1—16.)

15. Kāpēc Dāvids krita netiklības grēkā?

¹⁵ Bija vēl viens gadījums, kad Dāvidam pietrūka bijības pret Dievu, un bijības trūkums viņu noveda pie netikumīgām attiecībām ar Ūrijas sievu Batsebu. Dāvids zināja, ka pārkāpt laulību un pat iekārot cita sievu ir nepareizi. (2. Mozus 20:14, 17.) Reiz Dāvids nevilšus ieraudzīja Batsebu mazgājamies. Bijībai pret Dievu būtu vajadzējis pamudināt Dāvidu tūlīt pat novērsties un domāt par kaut ko citu. Bet Dāvids acīmredzot turpināja skatīties uz sievieti, kamēr iekāre viņā ņēma virsroku pār bijību pret Dievu. (Mateja 5:28; 2. Samuēla 11:1—4.) Dāvids toreiz piemirsa, ka Jehova viņu vēro visās dzīves situācijās. (Psalms 139:1—7.)

16. Kādas bija Dāvida pārkāpuma sekas?

¹⁶ Batsebai vēlāk piedzima dēls. Neilgi pēc tam Jehova sūtīja savu pravieti Nātānu atmaskot Dāvida grēku. Dāvids atguva skaidru spriestspēju, viņam atkal radās bijība pret Dievu, un viņš nožēloja savu rīcību. Viņš lūdzās, lai Jehova viņu neraida projām un neatņem savu svēto garu. (Psalms 51:9, 13.) Jehova piedeva Dāvidam un mīkstināja sodu,  taču nepasargāja viņu no visām viņa rīcības sekām. Drīz nomira Dāvida dēls, un turpmāk viņa ģimenē bija daudz likstu un nelaimju. Tik dārga bija maksa par to, ka Dāvids uz laiku bija zaudējis bijību pret Dievu. (2. Samuēla 12:10—14; 13:10—14; 15:14.)

17. Kādas sekas var būt grēcīgai rīcībai?

¹⁷ Arī mūsdienās, ja kāds ļauj savai bijībai pret Dievu atslābt un rīkojas netikumīgi, sekas ir ļoti nopietnas un ilgstošas. Smagi pārdzīvojumi bija jāpieredz kādai gados jaunai kristietei, kuras vīrs bija aizbraucis strādāt uz ārzemēm un tur kļuvis viņai neuzticīgs. Mēs varam tikai iztēloties, cik viņai bija sāpīgi, kad viņa to uzzināja, cik satriekta un pazemota viņa jutās. Vai nebūs vajadzīgs ļoti ilgs laiks, līdz viņa atkal spēs uzticēties vīram? Patiesa bijība pret Dievu ļauj izvairīties no šādām bēdīgām sekām. (1. Korintiešiem 6:18.)

Bijība pasargā no grēka

18. Par ko Sātans ļoti priecātos, un ko viņš cenšas izmantot?

¹⁸ Sātans ir panācis, ka pasaulē notiek strauja morāles normu lejupslīde, un viņš tikai priecātos, ja arī kristieši atteiktos no augstām morāles normām. Sātans zina, ka mūsu sirdi un prātu vistiešākajā veidā ietekmē tas, ko mēs redzam un dzirdam, un nekavējas to izmantot. (Efeziešiem 4:17—19.) Kā jūs rīkosieties, ja negaidīti ieraudzīsiet vai izdzirdēsiet kaut ko nepiedienīgu vai nonāksiet saskarē ar netikumīgiem cilvēkiem?

19. Kā bijība pret Dievu kādam kristietim palīdzēja nepadoties kārdinājumam?

¹⁹ Lūk, kā rīkojās kāds kristiešu draudzes vecākais un ģimenes tēvs, vārdā Andrē *. Viņš strādāja par ārstu kādā Eiropas slimnīcā. Kad Andrē dežurēja naktsmaiņā, kolēģes vairākkārt piesprauda pie viņa spilvena zīmītes ar sirsniņām, likdamas saprast, ka neatteiktos no intīmām attiecībām ar viņu. Andrē nelokāmi noraidīja šos piedāvājumus. Vēlāk, lai nebūtu pastāvīgi jāatrodas šādos apstākļos, viņš atrada citu darbu. Tas, ka Andrē bijās Dievu, bija ļoti gudri un deva viņam labumu, un tagad viņš strādā pusslodzi savas valsts Jehovas liecinieku filiālē.

20., 21. a) Kā bijība pret Dievu palīdz izvairīties no grēka? b) Par ko stāstīts nākamajā rakstā?

²⁰ Kavēšanās pie nepareizām domām var izraisīt to, ka cilvēks ar vieglu roku ir gatavs atteikties no savām vērtīgajām attiecībām ar Jehovu apmaiņā pret kaut ko tādu, uz ko viņam nav nekādu tiesību. (Jēkaba 1:14, 15.) Ja mēs bīstamies Jehovu, tad turēsimies pa gabalu no visa, piemēram, no cilvēkiem, vietām un izklaides veidiem, kas var vājināt mūsu apņēmību palikt morāli nevainojamiem. (Salamana Pamācības 22:3.) Kaut arī tāpēc varbūt jānonāk neveiklā situācijā vai jācieš zaudējumi, daudz svarīgāk ir saglabāt Dieva labvēlību. (Mateja 5:29, 30.) Bīties Dievu katrā ziņā nozīmē apzināti nepakļaut sevi nekādai amorālai ietekmei, piemēram, neskatīties pornogrāfiju un ”nogriezt.. acis no nīcīgā”. Ja tā rīkosimies, Jehova mums ”piešķirs.. jaunus spēkus” un sagādās visu nepieciešamo. (Psalms 84:12; 119:37.)

²¹ Ļaut, lai mūsu rīcību nosaka bijība pret Dievu, vienmēr ir gudri. Turklāt bijība cilvēkam ļauj būt priecīgam un laimīgam. (Psalms 34:10.) Par to vairāk stāstīts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai varat paskaidrot?

• Ar kādām īpašībām ir saistīta bijība pret Dievu?

• Kā bijība pret Dievu palīdz pārvarēt bailes no cilvēkiem?

• Kas mums pašiem jādara, kad lūdzam palīdzību Jehovam?

• Kā bijība pret Dievu pasargā no grēkošanas?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Dāvids mācījās bīties Dievu, vērodams Dieva radīto

[Attēli 24. lpp.]

Kā jūs rīkosieties, ja negaidīti sastapsieties ar kārdinājumu?