Ījabs — izturības un uzticības paraugs

”Vai tu esi ievērojis manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš? Šis vīrs ir svētbijīgs, sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dievu un vairās no ļauna.” (ĪJABA 1:8.)

1., 2. a) Kādas nelaimes pēkšņi piemeklēja Ījabu? b) Kāda bija Ījaba dzīve līdz šiem traģiskajiem notikumiem?

LIKĀS, ka šim vīram ir viss, ko vien var vēlēties, — bagātība, cienījams stāvoklis, laba veselība un laimīga ģimene. Bet tad cita pēc citas viņu piemeklēja trīs smagas nelaimes. Vispirms viņš īsā laikā zaudēja savu bagātību, tad vētrā gāja bojā visi viņa bērni, un drīz pēc tam viņš saslima ar briesmīgu slimību, kuras dēļ viņa miesa viscaur pārklājās ar sāpīgiem augoņiem. Šis vīrs ir Ījabs, par kuru ir stāstīts Bībeles grāmatā, kas nosaukta viņa vārdā. (Ījaba 1. un 2. nodaļa.)

² ”Kaut būtu ar mani vēl tā kā agrākos mēnešos,” viņš izsaucās savās sāpēs. (Ījaba 3:3; 29:2.) Kad notikusi nelaime, ir dabiski ilgoties pēc labākiem laikiem, kas palikuši pagātnē. Ījabs bija dzīvojis krietni, un bija licies, ka viņš ir pasargāts no visām bēdām. Ietekmīgi ļaudis viņu bija cienījuši un griezušies pie viņa pēc padoma. (Ījaba 29:5—11.) Kaut arī Ījabs bija bijis turīgs, viņa attieksme pret naudu bija līdzsvarota. (Ījaba 31:24, 25, 28.) Ja Ījabs bija redzējis, ka atraitnēm un bāreņiem klājas grūti, viņš tiem bija sniedzis palīdzību. (Ījaba 29:12—16.) Turklāt Ījabs allaž bija bijis uzticīgs savai sievai. (Ījaba 31:1, 9, 11.)

3. Ko Jehova domāja par Ījabu?

³ Tik krietni Ījabs bija dzīvojis tāpēc, ka viņš pielūdza Dievu. ”Nav virs zemes neviena tāda kā viņš,” teica Dievs Jehova. ”Šis vīrs ir svētbijīgs, sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dievu un vairās no ļauna.” (Ījaba 1:1, 8.) Bet par spīti Ījaba krietnumam viņa mierīgo dzīvi izpostīja traģiski notikumi. Ījabs zaudēja visu, ko viņš dzīvē bija ieguvis, un viņam bija jāpārcieš izmisums un dziļas sāpes, kurās tika pārbaudīta viņa izturība un uzticība.

4. Kāpēc ir noderīgi pievērst uzmanību Ījaba pārbaudījumiem?

⁴ Protams, Ījabs nav vienīgais Dieva kalps, kas ir pieredzējis personisku traģēdiju. Mūsdienās daudzi kristieši viegli var iedomāties sevi Ījaba vietā, jo viņi ir pārcietuši līdzīgas sāpes. Tāpēc aplūkosim divus svarīgus jautājumus: kā pārdomas par Ījaba pārbaudījumiem mums var palīdzēt, ja mūs piemeklējusi nelaime? Un kā mēs no šiem notikumiem  varam mācīties būt iejūtīgāki pret tiem, kas cieš?

Uzticības pārbaude

5. Kādus motīvus Sātans piedēvēja Ījabam?

⁵ Ījaba gadījums bija īpašs, jo, Ījabam nezinot, Sātans bija apšaubījis, vai viņš kalpo Dievam, tīru motīvu vadīts. Kādā reizē, kad debesīs bija sapulcējušās garīgās būtnes, Jehova bija pievērsis Sātana uzmanību Ījaba labajām īpašībām, bet Sātans bija atbildējis: ”Vai Tu pats arī neesi ir ap viņu, ir ap viņa namu, ir ap visu, kas tam pieder, uzcēlis aizsargu žogu?” Tātad Sātans apgalvoja, ka Ījaba motīvi ir savtīgi, tā netieši norādīdams, ka arī visi pārējie, kas kalpo Dievam, to dara paši sava labuma dēļ. ”Izstiep savu roku un pieskaries ar ļaunumu visam tam, kas viņam pieder, tiešām, saderam, ka viņš atklāti no Tevis atsacīsies,” Sātans Jehovam teica. (Ījaba 1:8—11.)

6. Kādu svarīgu jautājumu izvirzīja Sātans?

⁶ Runa bija par ļoti svarīgu jautājumu. Sātans apstrīdēja to, kā Jehova īsteno savu augstāko varu. Vai Dievam tiešām ir iespējams valdīt pār Visumu ar mīlestību? Vai arī taisnība ir Sātanam, un galu galā virsroku vienmēr gūst savtīgums? Pārliecināts par sava kalpa krietnumu un uzticību, Jehova atļāva Sātanam pakļaut Ījabu pārbaudījumiem, lai tiktu dota atbilde uz šo jautājumu. Tad Sātans izraisīja visas tās nelaimes, kas Ījabam bija jāpārcieš. Kad pirmie Sātana uzbrukumi piedzīvoja neveiksmi, viņš lika Ījabam saslimt ar smagu slimību. ”Ādu pret ādu, jo visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību,” apgalvoja Sātans. (Ījaba 2:4.)

7. Ar kādām nelaimēm mūsdienās sastopas Dieva kalpi?

⁷ Kaut arī lielākajai daļai kristiešu nav jācieš tik smagi kā Ījabam, tomēr arī viņi sastopas ar dažādiem pārbaudījumiem. Daudziem ir jāiztur vajāšanas vai jācīnās ar problēmām ģimenē, savukārt citus nomāc materiālas grūtības vai slikta veselība. Daži kristieši pat ir miruši par savu ticību. Taču nav pamata uzskatīt, ka ikreiz, kad mūs piemeklē nelaime, to ir izraisījis pats Sātans. Dažreiz mēs paši sev sagādājam problēmas ar savu nepareizo rīcību, vai arī mums ir jācieš kādu iedzimtu fizisku nepilnību dēļ. (Galatiešiem 6:7.) Turklāt neviens nav pasargāts no tām grūtībām, ko rada vecums, kā arī no dabas katastrofu izraisītā posta. Bībelē skaidri ir norādīts, ka šobrīd Jehova saviem kalpiem nesniedz brīnumainu aizsardzību pret šādām nelaimēm. (Salamans Mācītājs 9:11.)

8. Kā Sātans var izmantot saviem mērķiem tās grūtības, kas mums jāpieredz?

⁸ Tomēr Sātans var izmantot grūtības, kas mums jāpieredz, lai vājinātu mūsu ticību. Apustulis Pāvils reiz pieminēja, ka viņu moka ”dzelonis miesā, sātana eņģelis”, kas viņu pastāvīgi ”sit”. (2. Korintiešiem 12:7.) Varbūt tā bija kāda fiziska kaite, piemēram, slikta redze, vai varbūt arī kaut kas cits, bet jebkurā gadījumā Pāvils saprata, ka Sātans var izmantot šo problēmu un tās izraisīto sarūgtinājumu, lai pamazām laupītu viņam prieku un salauztu viņa uzticību Dievam. (Salamana Pamācības 24:10, LB-26.) Mūsdienās Sātans var pamudināt tuviniekus, skolasbiedrus un pat autoritāras valdības kaut kādā veidā vajāt Dieva kalpus.

9. Kāpēc mums nav pamata būt pārsteigtiem par nelaimēm un vajāšanām?

⁹ Lai sekmīgi izturētu šīs grūtības, uzskatīsim tās par iespēju pierādīt, ka mūsu mīlestība pret Jehovu tiešām ir stipra un apņēmība pakļauties viņa varai ir nelokāma. (Jēkaba 1:2—4.) Lai kāds būtu mūsu problēmu cēlonis, apziņa, cik svarīgi ir palikt uzticīgiem Dievam, mums palīdzēs saglabāt garīgu stabilitāti. Apustulis Pēteris kristiešiem rakstīja: ”Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts.” (1. Pētera 4:12.) Savukārt Pāvils paskaidroja: ”Visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.”  (2. Timotejam 3:12.) Tāpat kā Ījaba laikā, arī mūsdienās Sātans apšauba Jehovas kalpu uzticību. No Bībeles var redzēt, ka šajās pēdējās dienās Sātana uzbrukumi Dieva kalpiem ir sevišķi neatlaidīgi. (Atklāsmes 12:9, 17.)

Situācijas neizpratne un aplama domu gaita

10. Kas Ījaba situāciju padarīja vēl grūtāku?

¹⁰ Ījaba situāciju vēl grūtāku padarīja tas, ka atšķirībā no mums viņš nezināja, kāpēc viņu ir piemeklējušas visas šīs nelaimes. Ījabs kļūdaini nosprieda, ka ”tas Kungs bija devis, tas Kungs ir ņēmis”. (Ījaba 1:21.) Varbūt Sātans pat tīšuprāt centās radīt Ījabam iespaidu, ka Dievs ir tas, kurš ir izraisījis viņa ciešanas.

11. Kāda bija Ījaba reakcija uz nelaimēm, ko viņš pieredzēja?

¹¹ Ījabu pārņēma dziļa nomāktība, lai gan viņš atteicās novērsties no Dieva, kā viņu mudināja darīt viņa sieva. (Ījaba 2:9, 10.) Ījabam likās, ka bezdievīgajiem klājas daudz labāk nekā viņam. (Ījaba 21:7—9.) Viņu noteikti mocīja jautājums: ”Kāpēc Dievs mani soda?” Dažbrīd Ījabs vēlējās, kaut viņš būtu miris. ”Kaut Tu mani mirušo valstī — Šeolā apslēptu turētu, līdz kamēr Tavas dusmu kvēles būtu atdzisušas!” viņš izsaucās. (Ījaba 14:13.)

12., 13. Kā Ījabu ietekmēja trīs ”mierinātāju” vārdi?

¹² Pie Ījaba ieradās trīs viņa draugi — it kā tādēļ, lai ”viņu pažēlotu un mierinātu”. (Ījaba 2:11.) Taču izrādījās, ka viņi ir ”ļauni un nožēlojami mierinātāji”. (Ījaba 16:2.) Tādi draugi, ar kuriem Ījabs būtu varējis dalīties savās bēdās, būtu atvieglojuši viņa ciešanas, turpretī šie trīs tikai vairoja Ījaba sāpes un padziļināja viņa izmisumu. (Ījaba 19:2; 26:2.)

¹³ Ījabam, gluži dabiski, varēja rasties jautājums: ”Kāpēc tieši es? Ar ko es esmu izpelnījies tādu nelaimi?” Viltus mierinātāji viņam piedāvāja pilnīgi aplamu izskaidrojumu. Viņi pieņēma, ka Ījabs ir izdarījis kādu smagu grēku un tā pats izraisījis savas ciešanas. ”Kas tad, nevainīgs būdams, ir aizgājis bojā?” vaicāja Ēlifass. ”Tik tālu, cik es redzu, tie, kas nelaimei vagu dzinuši un kas varas darbus sējuši, tie tos dabūjuši arī pļaut.” (Ījaba 4:7, 8.)

14. Kāpēc nedrīkst pārsteidzīgi nospriest, ka ciešanas noteikti ir izraisījusi nepareiza rīcība?

¹⁴ Tiesa, mēs varam pieredzēt nelaimi, ja sējam miesā, nevis garā. (Galatiešiem 6:7, 8.) Taču šajā sistēmā problēmas viegli var rasties arī neatkarīgi no mūsu rīcības. Turklāt nav nekāda pamata apgalvot, ka nevainīgi cilvēki ir pasargāti no visām nelaimēm. Pats Jēzus Kristus, kas bija ”neaptraipīts, atšķirts no grēciniekiem”, tika sodīts ar nāvi pie moku staba, un apustulis Jēkabs gāja bojā mocekļa nāvē. (Ebrejiem 7:26; Apustuļu darbi 12:1, 2.) Ēlifasa un abu viņa biedru nepareizie spriedumi pamudināja Ījabu dedzīgi aizstāvēt savu labo vārdu un uzstāt, ka viņš ir nevainīgs. Taču viņu stūrgalvīgie apgalvojumi, ka Ījaba ciešanas ir pelnītas, iespējams, ietekmēja Ījaba viedokli par Dieva taisnīgumu. (Ījaba 34:5; 35:2.)

Palīdzība grūtībās

15. Kādas domas mums var palīdzēt, kad mēs pieredzam ciešanas?

¹⁵ Ko mēs no tā visa varam mācīties? Ja mēs pieredzam traģiskus zaudējumus, slimības vai vajāšanas, tas bieži vien šķiet ļoti netaisnīgi. Varbūt liekas, ka citiem veicas labāk un viņiem nav jāpieredz daudzas no šīm nelaimēm. (Psalms 73:3—12.) Reizēm mums varbūt ir jāpajautā sev: ”Vai mīlestība pret Dievu mani mudina kalpot viņam, lai notiktu kas notikdams? Vai es no sirds vēlos dot Jehovam iespēju atbildēt tam, kurš viņu nievā?” (Salamana Pamācības 27:11; Mateja 22:37.) Nekad nepieļausim, ka citu cilvēku neapdomīgie vārdi mums liktu šaubīties par savu debesu Tēvu. Kāda uzticīga kristiete, kas ilgus gadus ir cietusi no hroniskas slimības, reiz sacīja: ”Es zinu, ka, lai ko Jehova pieļautu, galu galā viss būs labi. Es zinu, ka viņš man dos vajadzīgo spēku. Viņš vienmēr to ir darījis.”

16. Kādu palīdzību grūtībās var smelties no Dieva vārdiem?

 ¹⁶ Atšķirībā no Ījaba mēs zinām, kādus paņēmienus Sātans lieto, mēģinādams īstenot savus ļaunos nolūkus. ”Viņa nodomi mums labi zināmi,” teikts Bībelē. (2. Korintiešiem 2:11.) Turklāt mūsu rīcībā ir lielisks avots, no kura bagātīgi var smelties praktisku gudrību. Bībelē var lasīt par daudziem uzticīgiem Dieva kalpiem, kas ir izturējuši visdažādākās grūtības. Apustulis Pāvils, kurš bija pieredzējis daudz ciešanu, teica: ”Viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību.” (Romiešiem 15:4.) Otrā pasaules kara gados vienā no Eiropas valstīm kāds Jehovas liecinieks, kas savas ticības dēļ bija ieslodzīts cietumā, savu trīs dienu maizes devu iemainīja pret Bībeli. ”Šis darījums izrādījās ārkārtīgi vērtīgs,” viņš vēlāk stāstīja. ”Fiziski es gan biju izsalcis, toties es saņēmu garīgo uzturu, kas man un arī citiem deva spēku izturēt pārbaudījumus. Es glabāju šo Bībeli līdz pat šai dienai.”

17. Ko Dievs mums ir devis, lai palīdzētu izturēt?

¹⁷ Mēs varam gūt mierinājumu no Dieva Rakstiem, bet tas vēl nav viss — mums ir pieejami arī daudzi Bībeles studēšanas palīglīdzekļi, kuros var atrast vērtīgus padomus, kā risināt problēmas. Ja esam nonākuši smagā situācijā, ar Sargtorņa izdevumu tematiskā rādītāja * palīdzību mums, visticamāk, izdosies atrast materiālu, kurā stāstīts par kādu mūsu ticības biedru, kas ir pieredzējis līdzīgu  pārbaudījumu. (1. Pētera 5:9.) Ir noderīgi arī aprunāties ar iejūtīgiem draudzes vecākajiem vai citiem nobriedušiem kristiešiem. Galvenais, griezīsimies pie Jehovas lūgšanās, jo mēs varam nešaubīgi paļauties uz to, ka viņš sniegs mums palīdzību un dos savu svēto garu. Kā Pāvils pretojās Sātana ”sitieniem”? Viņš mācījās paļauties uz Dieva spēku. (2. Korintiešiem 12:9, 10.) ”Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru,” viņš rakstīja. (Filipiešiem 4:13.)

18. Kādu atbalstu var sniegt ticības biedri?

¹⁸ Tātad mums ir pieejama palīdzība, un ir svarīgi to izmantot. ”Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam,” teikts kādā Bībeles sakāmvārdā. (Salamana Pamācības 24:10, LB-26.) Kā rūsa var saēst metālu, līdz tas sairst, nomāktība ar laiku var iedragāt kristieša apņēmīgu saglabāt uzticību Dievam. Lai aizsargātu mūs no šīm briesmām, Jehova mums sniedz atbalstu ar ticības biedru starpniecību. Tajā naktī, kad Jēzus tika apcietināts, viņam parādījās eņģelis un viņu stiprināja. (Lūkas 22:43.) Kad romiešu karavīri veda Pāvilu uz Romu, pēc satikšanās ar brāļiem Apija forumā un Tritabernās viņš ”pateicās Dievam, un viņam radās drosme”. (Apustuļu darbi 28:15.) Kāda vācu Jehovas lieciniece joprojām atceras, kādu palīdzību viņa saņēma no ticības biedrenēm, kad viņa, toreiz vēl pusaudze, nonāca Rāvensbrikas koncentrācijas nometnē. ”Kāda kristīgā māsa tūlīt pat mani uzmeklēja un izturējās pret mani ar lielu sirsnību,” viņa stāsta. ”Cita uzticīga māsa ņēma mani savā aizbildnībā un kļuva man gluži kā māte.”

”Esi uzticīgs”

19. Kas Ījabam palīdzēja turēties pretī Sātana uzbrukumiem?

¹⁹ Jehova teica par Ījabu, ka viņš ”stipri turas pie savas dievbijības”. (Ījaba 2:3.) Lai gan Ījabs bija nomākts un viņš nesaprata savu ciešanu cēloni, svarīgajā jautājumā par uzticību Dievam viņš ne uz brīdi nesvārstījās. Ījabs atteicās noliegt to, kas bija visas viņa dzīves pamats. Viņš sacīja: ”Līdz savam pēdējam elpas vilcienam es nenoliegšu pats sev savu nevainību!” (Ījaba 27:5.)

20. Kāpēc ir vērts būt izturīgiem?

²⁰ Tāda pati apņēmība arī mums palīdzēs saglabāt uzticību jebkādos apstākļos — arī tad, ja mēs sastopamies ar kārdinājumiem, pretestību un nelaimēm. ”Nebīsties par to, ka tev būs jācieš!” Jēzus sacīja Smirnas draudzei. ”Redzi, velns metīs cietumā kādus no jums, lai jūs tiktu pārbaudīti. Jums būs bēdas desmit dienas. Esi uzticīgs līdz nāvei, tad es tev došu dzīvības vainagu.” (Atklāsmes 2:10.)

21., 22. Kāda apziņa mūs var mierināt bēdās?

²¹ Šajā Sātana pārvaldītajā pasaulē mūsu izturība un uzticība noteikti tiks pārbaudīta. Tomēr, kā sacīja Jēzus, mēs varam raudzīties nākotnē bez bailēm. Galvenais ir palikt uzticīgiem. ”Mūsu bēdas.. ir īsas,” rakstīja Pāvils, turpretī ”godība” jeb balva, ko mums ir apsolījis Jehova, ir ”neizsak[āmi] liela, mūžīga un pastāvīga”. (2. Korintiešiem 4:17, 18, LB-26.) Pat Ījaba ciešanas bija īslaicīgas salīdzinājumā ar tiem daudzajiem laimīgajiem gadiem, kurus viņš piedzīvoja pirms un pēc tām. (Ījaba 42:16.)

²² Tomēr mūsu dzīvē var gadīties brīži, kad pārbaudījumiem, šķiet, nav saredzams gals un ciešanas liekas neizturamas. Nākamajā rakstā būs aplūkots, kā vēl mēs varam mācīties izturību no tā, ko pieredzēja Ījabs, un kā mēs varam stiprināt tos, kas cieš.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kādu svarīgu jautājumu izvirzīja Sātans saistībā ar Ījaba uzticību Dievam?

• Kāpēc mums nav pamata būt pārsteigtiem, ka mūs piemeklē nelaimes?

• Kā Jehova mums palīdz izturēt?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 23. lpp.]

Iedziļinoties Bībelē un bībeliskās publikācijās, runājot ar nobriedušiem kristiešiem un no sirds lūdzot Dievu, mēs varam gūt spēku, lai izturētu grūtības