”Kā debesīs, tā arī virs zemes”

”Katoliskā ticība uzsver četras pēdējās lietas: nāvi, tiesu, elli, debesis.” (Catholicism Džordža Brantla redakcijā.)

PIEVĒRSIET uzmanību, ka šajā uzskaitījumā nav minēta zeme. Par to nebūtu jābrīnās, jo katoļu baznīca līdzīgi daudzām citām reliģijām turas pie uzskata, ka kādu dienu zeme tiks iznīcināta. Katoļu teoloģijas vārdnīcā Dictionnaire de Théologie Catholique, šķirklī ”Pasaules gals”, ir norādīts: ”Katoliskā baznīca tic un māca, ka tagadējā pasaule, kādu to ir radījis Dievs un kāda tā ir tagad, nepastāvēs mūžīgi.” Bet, ja jau mūsu planētai jāiet bojā, kā ir ar Bībeles solījumiem par paradīzi uz zemes?

Bībelē ir skaidri runāts par to, ka nākotnē uz zemes būs paradīze. Piemēram, pravietis Jesaja par zemi un tās iedzīvotājiem rakstīja šādus vārdus: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus.  Bet kā koku mūžs ir arī manas tautas mūžs, un mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas.” (Jesajas 65:21, 22.) Izraēlieši, kam Dievs deva šo solījumu, bija pārliecināti, ka viņu zeme — un arī visa planēta — kādu dienu kļūs par paradīzi, kas pastāvēs mūžīgi.

Šī doma izskan arī 37. psalmā, kurā ir teikts: ”Lēnprātīgie iemantos zemi.” (Psalms 37:11.) Šajā pantā nav runa tikai par ierobežotu laika periodu, kad izraēlieši no jauna varēja dzīvot Apsolītajā zemē. Tālāk psalmā ir precizēts: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.) * No šī psalma izriet, ka mūžīga dzīve uz zemes ir balva, ko saņems lēnprātīgi cilvēki. Kādā komentārā par šo pantu ir paskaidrots, ka vārdam ”lēnprātīgs” ir ”daudz plašāka nozīme, nekā atspoguļojas tulkojumos; šis vārds attiecas uz dzīves pabērniem, tiem, kas pieredz vajāšanas Jahves dēļ, pazemīgām, Dievam pakļāvīgām sirdīm”.

Debesīs vai virs zemes?

Savā Kalna mācībā Jēzus izteica solījumu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajiem: ”Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.” (Mateja 5:5.) Jēzus runā par zemi kā par balvu, ko iegūs Dievam uzticīgi cilvēki. Taču saviem apustuļiem Jēzus teica, ka viņš tiem sagatavos vietu viņa ”Tēva namā” un ka tie būs kopā ar viņu debesīs. (Jāņa 14:1, 2; Lūkas 12:32; 1. Pētera 1:3, 4.) Kā tādā gadījumā būtu jāsaprot solījumi par dzīvi uz zemes? Vai mūsdienās tie joprojām ir spēkā, un uz ko tie attiecas?

Daudzi Bībeles pētnieki apgalvo, ka Jēzus Kalna mācībā un pat 37. psalmā minētā zeme ir tikai simbols. F. Vigurū komentāros, kas pievienoti Bībeles izdevumam Bible de Glaire, ir redzams, ka viņš šajos pantos ir saskatījis ”debesu un baznīcas simbolu”. Pēc franču Bībeles pētnieka M. Lagranža domām, Jēzus izteiktā svētība ”nav solījums, ka tagadējās sistēmas vai kādas citas labākas iekārtas laikā lēnprātīgajiem piederēs zeme, uz kuras viņi dzīvo”. Viņaprāt, tas ir solījums, ka lēnprātīgie iemanto ”debesu valstību, lai kur tā atrastos”. Kāds cits Bībeles pētnieks uzskata, ka šajā gadījumā ir ”simboliski lietota zemes valoda, lai runātu par debesīm”. Pēc citu domām, ”apsolītā zeme Kanaāna ir uztverama garīgi un simbolizē debesu tēviju, Dieva valstību, kuras iemantošana ir garantēta visiem lēnprātīgajiem. Tāda ir šī tēla nozīme 37. psalmā un citur.” Bet vai būtu pārsteidzīgi jānospriež, ka Dieva solījumi neattiecas uz burtisko zemi?

Radīta ar mūžīgu nodomu

Sākotnēji zeme bija nesaraujami saistīta ar Dieva nodomu par cilvēkiem. ”Debesu debesis pieder tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem,” lasāms psalmā. (Psalms 115:16.) Tātad Dievs bija paredzējis, ka cilvēki dzīvos uz zemes, nevis debesīs. Saskaņā ar savu nodomu, Dievs Jehova uzdeva pirmajiem cilvēkiem paplašināt Ēdenes dārzu pa visu zemes virsu. (1. Mozus 1:28.) Dievs nebija iecerējis, ka zeme un dzīvība uz tās pastāvēs tikai kādu laiku. Savos Rakstos Jehova apstiprina, ka zeme ir radīta, lai pastāvētu mūžīgi:  ”Viens dzimums aiziet, un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv mūžīgi nesatricināta.” (Salamans Mācītājs 1:4; 1. Laiku 16:30; Jesajas 45:18.)

Dieva solījumi nekad nenogrimst aizmirstībā, jo Dievs ir Visuaugstais un viņš nodrošina to īstenošanos. Lai paskaidrotu, ka Dieva solījumi vienmēr piepildās, Bībelē ir izmantots salīdzinājums ar ūdens riņķojumu dabā. Ar pravieša starpniecību Dievs saka: ”Kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā.., tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” (Jesajas 55:10, 11.) Dievs dod cilvēkiem solījumus, un var paiet zināms laiks, pirms tie īstenojas, bet tie nekad neizgaist kā nebijuši. Kad viss ir izpildīts, solījumi ”atgriežas” pie Dieva.

Jehova ar prieku radīja zemi, lai uz tās dzīvotu cilvēki. Sestās radīšanas dienas beigās viņš paziņoja, ka viss ir ”ļoti labs”. (1. Mozus 1:31.) Zemes pārvēršana par paradīzi ir daļa no Dieva nodoma, kas vēl nav īstenojies. Bet Dieva solījumi ”neatgriežas pie [viņa] tukšā”. Visi solījumi par zemi, uz kuras pilnīgi cilvēki dzīvos mūžīgi mierā un drošībā, piepildīsies. (Psalms 135:6; Jesajas 46:10.)

Dieva nodoms īstenosies

Pirmo cilvēku, Ādama un Ievas, grēka dēļ Dieva sākotnējā nodoma īstenošanās uz laiku tika iztraucēta. Par savu nepaklausību Ādams un Ieva tika padzīti no Ēdenes dārza un zaudēja iespēju piedalīties Dieva nodoma īstenošanā un pieredzēt, kā pilnīgi cilvēki apdzīvo zemi, kas pārvērsta par paradīzi. Tomēr Dievs parūpējās par to, lai viņa iecere īstenotos. Kā viņš to izdarīja? (1. Mozus 3:17—19, 23.)

To, kas notika Ēdenē, var ilustrēt ar piemēru. Kāds cilvēks ir iecerējis uzcelt māju skaistā vietā. Bet, kad viņš ir ielicis ēkas pamatus, kāds ierodas un visu izposta. Tomēr šis cilvēks neatmet savu ieceri un dara visu, lai māja galu galā tiktu uzcelta. Kaut arī papildu darba dēļ palielinās izmaksas, viņš nešaubās, ka projektu ir vērts īstenot.

Arī Dievs ir darījis visu, lai viņa nodoms galu galā īstenotos. Drīz pēc pirmo cilvēku grēka Dievs paziņoja, ka viņu pēcnācējiem ir cerība — nāks ”dzimums”, kas likvidēs nodarīto postu. Šim pravietojumam piepildoties, izrādījās, ka ”dzimuma” galvenā daļa ir Dieva Dēls, Jēzus, kas ieradās uz zemes un upurēja savu dzīvību, lai atpirktu cilvēci. (Galatiešiem 3:16; Mateja 20:28.) Pēc augšāmcelšanas dzīvei debesīs Jēzum bija jākļūst par Valstības ķēniņu. Vārdi ”lēnprātīgie.. iemantos zemi” pirmām kārtām piepildās Jēzū, kurš iemanto zemi kopā ar izraudzītiem, Dievam uzticīgiem cilvēkiem, kas tiek celti augšā dzīvei debesīs, lai kopā ar Jēzu valdītu Valstībā. (Psalms 2:6—9.) Noteiktā laikā Valstība pārņems varu pār visu zemi, lai īstenotu Dieva sākotnējo nodomu un pārvērstu zemi par paradīzi. Miljoniem lēnprātīgu cilvēku ”iemantos zemi” tajā nozīmē, ka varēs dzīvot Valstības pakļautībā. (1. Mozus 3:15; Daniēla 2:44; Apustuļu darbi 2:32, 33; Atklāsmes 20:5, 6.)

”Kā debesīs, tā arī virs zemes”

Gan dzīve debesīs, gan dzīve uz zemes ir minētas parādībā, ko redzēja apustulis Jānis. Šajā parādībā debesu troņos  sēdēja ķēniņi, kas bija izraudzīti no Kristus uzticīgo mācekļu vidus, un par viņiem ir teikts, ka tie ”valdīs pār visu zemi”. (Atklāsmes 5:9, 10.) Ievērojiet Dieva nodoma īstenošanas divas puses — zeme ir atjaunota un pār to valda debesu Valstība, ko veido Jēzus Kristus un viņa līdzmantinieki. Šāds Dieva iekārtojums padara iespējamu pilnīgu paradīzes atjaunošanu uz zemes saskaņā ar Dieva sākotnējo nodomu.

Parauglūgšanā Jēzus aicināja savus mācekļus lūgt par to, lai Dieva griba notiek ”kā debesīs, tā arī virs zemes”. (Mateja 6:9, 10.) Vai šim lūgumam būtu kāda nozīme, ja zeme būtu lemta iznīcībai vai ja tā būtu tikai debesu simbols? Vai šim lūgumam būtu jēga, ja visi taisnīgie cilvēki dotos uz debesīm? Sākot no radīšanas apraksta un beidzot ar redzējumiem, par kuriem var lasīt Atklāsmes grāmatā, Bībelē ir skaidri atklāta Dieva griba attiecībā uz zemi. Zemei jākļūst par paradīzi, kā to ir iecerējis Dievs. Tā ir Dieva griba, kuru viņš apsola izpildīt un par kuras īstenošanos lūdz dievbijīgie cilvēki.

Mūžīga dzīve uz zemes ir tas, ko Radītājs — Dievs, kurš nemainās, — bija iecerējis pašā sākumā. (Maleahija 3:6; Jāņa 17:3; Jēkaba 1:17.) Kā jau vairāk nekā gadsimtu ir bijis skaidrots žurnālā Sargtornis, Dieva nodoma īstenošanās ir saistīta gan ar debesīm, gan zemi. To zinot, mēs varam saprast Bībelē dotos solījumus par zemes atjaunošanu. Mēs aicinām izpētīt dziļāk šo jautājumu, apspriežot to ar Jehovas lieciniekiem vai lūdzot papildu informāciju šī žurnāla izdevējiem.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 4. lpp.]

Bībelē ir skaidri runāts par to, ka nākotnē uz zemes tiks izveidota paradīze

[Attēls 7. lpp.]

Vai Jēzus parauglūgšanai būtu kāda nozīme, ja zeme būtu lemta iznīcībai?