Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Vai cilvēkiem būs iespējams sagrēkot un nomirt pēc Kristus tūkstoš gadu valdīšanas, kad viņi būs izturējuši pēdējo pārbaudījumu?

Šo jautājumu mums palīdz noskaidrot divi panti no Atklāsmes grāmatas. Atklāsmes 20:14 ir rakstīts: ”Nāvi un nāves valstību [haidēs] iemeta uguns jūrā. Šī ir otra nāve — uguns jūra.” Atklāsmes 21:4 var lasīt: ”Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.”

Par kādu laiku ir runāts šajos pantos? ”Nāve un nāves valstība” tiks iemesta ”uguns jūrā” pēc tam, kad Armagedonā izdzīvojušie cilvēki, augšāmceltie cilvēki un tie, kas ir dzimuši pēc Armagedona, būs tiesāti ”pēc tā, kas rakstīts grāmatās”, proti, saskaņā ar prasībām, ko tūkstošgades laikā Jehova būs izvirzījis cilvēkiem. (Atklāsmes 20:12, 13.) Apustulis Jānis apraksta vēl vienu parādību, par ko var lasīt Atklāsmes grāmatas 21. nodaļā un kas piepildīsies Jēzus Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā. Taču pilnībā šī parādība īstenosies tūkstoš gadu ilgās tiesas dienas beigās. Tad Jēzus nodos Valstību savam Tēvam, un Jehova ”mājos” pie cilvēkiem tiešā veidā, bez starpniekiem. Viņš uz visiem laikiem garīgā ziņā būs kopā ar ”viņa ļaudīm”. Solījums ”nāves vairs nebūs” līdz galam būs īstenojies tad, kad cilvēki būs guvuši pilnu labumu no Kristus izpirkuma upura un sasnieguši pilnību. (Atklāsmes 21:3, 4.)

Tātad iepriekš citētajos pantos runa ir par Ādama grēka izraisīto nāvi, ko izdzēsīs Kristus izpirkums. (Romiešiem 5:12—21.) Kad nāves, ko esam mantojuši no pirmā cilvēka, vairs nebūs, cilvēki būs tādā pašā stāvoklī, kādā bija Ādams, kad tika radīts. Ādams bija pilnīgs, bet tas nenozīmēja, ka viņam nebija iespējams nomirt. Jehova aizliedza Ādamam ēst no ”laba un ļauna atzīšanas koka” un teica: ”Tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:17.) Runa bija par tīša grēka izraisītu nāvi. Cilvēki, kas pēc Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigām būs izturējuši pēdējo pārbaudījumu, joprojām būs apveltīti ar gribas brīvību. (Atklāsmes 20:7—10.) Viņi varēs paši izlemt: kalpot Jehovam vai ne. Tāpēc nevar droši apgalvot, ka nekad neviens cilvēks nenovērsīsies no Dieva, kā to izdarīja Ādams.

Kas notiktu ar cilvēku, kas pēc pēdējā pārbaudījuma, kad vairs nebūs ”nāves un nāves valstības”, nolemtu sacelties pret Dievu? Tajā laikā vairs neeksistēs Ādama grēka izraisītā nāve. Vairs nebūs arī ”nāves valstības” — simboliskas vietas, kur pārnestā nozīmē atrodas mirušie, kam ir cerība uz augšāmcelšanu. Tomēr jebkuru dumpinieku Jehova varēs iznīcināt ”uguns jūrā”, liedzot tam jebkādu cerību uz augšāmcelšanu. Šāda dumpinieka nāve līdzinātos Ādama un Ievas nāvei, nevis nāvei, ko cilvēki ir mantojuši Ādama grēka dēļ.

Taču mums nav pamata uzskatīt, ka kādreiz izveidosies šāda situācija. Cilvēki, kas izturēs pēdējo pārbaudījumu, vienā ziņā būtiski atšķirsies no Ādama — viņi būs pārbaudīti līdz galam. Tā kā Jehova prot izdibināt, kas ir cilvēkā, mēs varam nešaubīties, ka pēdējais pārbaudījums sasniegs savu mērķi un pēc tā vairs nepaliks neviens, kas gribētu nepareizā veidā izmantot savu gribas brīvību. Kaut arī tiem, kas būs izturējuši pēdējo pārbaudījumu, būs iespēja sacelties pret Dievu un tāpēc tikt iznīcinātiem, maz ticams, ka kādreiz kaut kas tāds notiks.

[Attēls 31. lpp.]

Kādā ziņā cilvēki, kas būs izturējuši pēdējo pārbaudījumu, līdzināsies Ādamam?