”Par Ījaba izturību jūs esat dzirdējuši”
”Par Ījaba izturību jūs esat dzirdējuši”
”Par Ījaba izturību jūs esat dzirdējuši un jūs zināt, kādu iznākumu Kungs tam nosprieda, jo Kungs ir žēlsirdīgs apžēlošanā.” (JĒKABA 5:11, JDV.)
1., 2. Kādus pārbaudījumus pieredzēja kāds laulāts pāris?
HARALDS ABTS bija kļuvis par Jehovas liecinieku tikai pirms nepilna gada, kad Hitlera armija pārņēma savā kontrolē Dancigas pilsētu (tagadējo Gdaņsku Ziemeļpolijā), kur viņš dzīvoja. Patiesajiem kristiešiem sākās ļoti grūts un bīstams laiks. Gestapo pūlējās piespiest Haraldu parakstīt dokumentu, kurā viņš atteiktos no savas ticības, bet Haralds kategoriski atteicās to darīt. Dažas nedēļas viņš pavadīja cietumā, un pēc tam Haraldu nosūtīja uz Zaksenhauzenes koncentrācijas nometni, kur viņam atkal un atkal bija jāklausās draudi un jāpacieš sitieni. Kāds virsnieks, rādīdams uz krematorijas skursteni, Haraldam teica: ”Ja tu turēsies pie savas ticības, pēc 14 dienām tu tur izkūpēsi gaisā pie sava Jehovas.”
2 Kad Haraldu apcietināja, viņa sieva Elza palika ar desmit mēnešus vecu zīdaini uz rokām. Bet gestapo arī Elzu neatstāja mierā, un pēc neilga laika bērnu viņai atņēma un pati Elza tika nosūtīta uz Aušvicas nāves nometni. Tomēr viņa izturēja gadiem ilgu ieslodzījumu un palika dzīva, tāpat kā Haralds. Par šo laulāto pāri un par viņu izturību sīkāk ir stāstīts Sargtorņa 1980. gada 15. aprīļa numurā (angļu val.). Vēlāk Haralds rakstīja: ”Pavisam 14 savas dzīves gadus es ticības dēļ esmu pavadījis koncentrācijas nometnēs un cietumos. Reizēm man ir jautājuši: ”Vai sieva tev palīdzēja to visu izturēt?” Uz to es varu atbildēt — jā, noteikti! Es jau no paša sākuma zināju, ka viņa nekādā gadījumā neatkāpsies no ticības, un šī apziņa mani stiprināja. Es zināju, ka viņai būtu vieglāk redzēt mani mirušu nekā zināt, ka esmu ticis brīvībā, jo esmu atteicies no ticības. [..] Visos tajos gados, ko Elza pavadīja vācu koncentrācijas nometnēs, viņa izturēja neizsakāmas grūtības.”
3., 4. a) Kāds paraugs var stiprināt kristiešus, mudinot viņus būt izturīgiem? b) Kāpēc Bībelē mēs tiekam mudināti iedziļināties tajā, ko pieredzēja Ījabs?
3 Panest ļaunumu nav viegli, kā daudzi Jehovas liecinieki var apliecināt no savas pieredzes. Tāpēc Bībelē visiem kristiešiem dots padoms: ”Par paraugu ļaunuma panešanai un pacietībai ņemiet, brāļi, praviešus, kas ir runājuši tā Kunga vārdā.” (Jēkaba 5:10.) Gadsimtu gaitā daudzi Dieva kalpi bez iemesla ir vajāti. Paraugs, ko rādījis šis lielais ”pulks liecinieku”, var mūs stiprināt, lai mēs ar pacietību turpinātu savu kristīgo skrējienu. (Ebrejiem 11:32—38; 12:1.)
4 Ījabs ir viens no izcilākajiem izturības paraugiem, kas minēti Bībelē. ”Mēs uzskatām par svētlaimīgiem tos, kas ir izturējuši,” rakstīja Jēkabs. ”Par Ījaba izturību jūs esat dzirdējuši un jūs zināt, kādu iznākumu Kungs tam nosprieda, jo Kungs ir žēlsirdīgs apžēlošanā.” (Jēkaba 5:11, JDV.) Ījaba pieredzētais ļauj iegūt zināmu priekšstatu par balvu, kas gaida uzticīgos cilvēkus, ko Jehova svētī. Turklāt, kas vēl svarīgāk, tas palīdz saprast vairākas būtiskas patiesības, kuras ir labi paturēt prātā grūtos dzīves posmos. Ījaba grāmata palīdz atrast atbildi uz jautājumiem: kāpēc mums pārbaudījumos jācenšas atcerēties būtiskie jautājumi, kas saistīti ar Dieva augstāko varu un mūsu uzticību Dievam? Kādas īpašības un prāta nostāja palīdz izturēt? Kā mēs varam atbalstīt ticības biedrus, ko piemeklējušas ciešanas?
Jācenšas saskatīt kopainu
5. Kas ir jāpatur prātā, ja mēs pieredzam pārbaudījumus vai kārdinājumus?
5 Lai grūtībās saglabātu garīgu stabilitāti, ir svarīgi saskatīt kopējo ainu, pretējā gadījumā personīgas problēmas var aizmiglot mūsu garīgo redzi. Mums jāpatur prātā, ka galvenais ir palikt uzticīgiem Dievam. Mūsu debesu Tēvs ir izteicis aicinājumu, kuru mēs varam uzskatīt par vēršanos pie katra no mums personīgi: ”Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.” (Salamana Pamācības 27:11.) Tas ir ārkārtīgi liels gods — lai arī mēs esam vāji un nepilnīgi, mēs varam iepriecināt savu Radītāju. Jehova priecājas par mums, ja mēs aiz mīlestības pret viņu izturam pārbaudījumus un nepadodamies kārdinājumiem. Patiesa kristīga mīlestība panes visu un nekad nebeidzas. (1. Korintiešiem 13:7, 8.)
6. Kā Sātans nievā Jehovu, un cik plaši viņš to dara?
6 Ījaba grāmatā skaidri ir norādīts, ka Sātans ir tas, kurš nievā Jehovu. Tajā ir arī atmaskots šī neredzamā ienaidnieka ļaunums un viņa vēlēšanās izjaukt mūsu attiecības ar Dievu. No tā, kas notika ar Ījabu, var redzēt, ka būtībā Sātans apsūdz visus Jehovas kalpus, piedēvēdams tiem savtīgus motīvus, un cenšas pierādīt, ka viņu mīlestība pret Dievu var izgaist. Tā viņš nievā Dievu jau tūkstošiem gadu. Kad Sātans tika padzīts no debesīm, tur atskanēja stipra balss, kas viņu nosauca par ”mūsu brāļu apsūdzētāju” un sacīja, ka viņš tos ir apsūdzējis ”mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm”. (Atklāsmes 12:10.) Ar savu uzticību un izturību mēs varam pierādīt, ka šīs apsūdzības ir nepamatotas.
7. Kā vislabāk var stāties pretī fiziskam vājumam?
7 Mums ir jāņem vērā, ka Sātans centīsies izmantot visas mūsu grūtības, lai mēģinātu mūs attālināt no Jehovas. Kad viņš kārdināja Jēzu? Tad, kad Jēzus pēc ilgstoša gavēņa bija izsalcis. (Lūkas 4:1—3.) Taču garīgi Jēzus bija stiprs, tāpēc viņš spēja nelokāmi pretoties Sātana kārdinājumiem. Ir ļoti būtiski ar garīgu spēku stāties pretī fiziskam vājumam, ko varbūt izraisījusi slimība, vecums vai kādi citi iemesli. ”Lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst”, mēs nepadodamies, jo ”mūsu iekšķīgais [cilvēks] dien’ no dienas atjaunojas”. (2. Korintiešiem 4:16.)
8. a) Kā mūs var ietekmēt negatīvas emocijas? b) Kāda bija Jēzus prāta nostāja?
8 Arī negatīvas emocijas var vājināt mūsu garīgumu. Ja ar mums noticis kas slikts, var rasties jautājums: ”Kāpēc Jehova to pieļauj?” Ja draudzē kāds pret mums ir izturējies nelaipni, varbūt mēs netiekam vaļā no domas: ”Kā gan brālis varēja tā rīkoties?” Šādu izjūtu dēļ mēs varam aizmirst būtiskos jautājumus un sākt domāt vairs tikai par savām personīgajām problēmām. Sarūgtinājums par viltus mierinātāju nepamatotajām apsūdzībām, šķiet, emocionāli grāva Ījabu tikpat lielā mērā, cik slimība viņu vārdzināja fiziski. (Ījaba 16:20; 19:2.) Savukārt apustulis Pāvils norādīja, ka ilgstošas dusmas var dot ”vietu” jeb izdevību Sātanam. (Efeziešiem 4:26, 27.) Centīsimies neizgāzt savas dusmas un rūgtumu uz citiem un pārlieku nekoncentrēsimies uz situācijas netaisnību, bet labāk sekosim Jēzus paraugam un ”atstāsim visu tam, kas spriež taisnu tiesu,” — Dievam Jehovam. (1. Pētera 2:21—23.) Ja mums būs ”tas pats prāts”, kas Jēzum, tā būs spēcīga aizsardzība pret Sātana uzbrukumiem. (1. Pētera 4:1.)
9. Ko Dievs mums ir apsolījis par mūsu nastām un pārbaudījumiem?
9 Nekad neuzskatīsim savas problēmas par Dieva nelabvēlības pierādījumu. Šāds nepareizs priekšstats ārkārtīgi sāpināja Ījabu, kad šķietamie mierinātāji viņam uzbruka ar asiem vārdiem. (Ījaba 19:21, 22.) Bībelē ir apliecināts: ”Ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.” (Jēkaba 1:13.) Gluži otrādi, Jehova ir apsolījis, ka viņš mums palīdzēs nest mūsu nastas un izturēt pārbaudījumus. (Psalms 55:23; 1. Korintiešiem 10:13.) Ja grūtos brīžos tuvosimies Dievam, mēs spēsim saglabāt pareizu priekšstatu par situāciju un sekmīgi stāties pretī Sātanam. (Jēkaba 4:7, 8.)
Kas vairo mūsu izturību
10., 11. a) Kas Ījabam palīdzēja izturēt? b) Ko Ījabam deva tīra sirdsapziņa?
10 Lai gan Ījabs smagi cieta, turklāt viņam bija jāklausās viltus mierinātāju pārmetumi un viņš nesaprata savu nelaimju īsto cēloni, viņš tik un tā neatkāpās no Dieva. Ko mēs varam mācīties no viņa izturības? Nav šaubu, ka galvenais iemesls, kāpēc viņš spēja izturēt tik smagus pārbaudījumus, bija viņa pilnīgā uzticība Jehovam. ”Viņš bijās Dievu un vairījās no ļauna.” (Ījaba 1:1.) Tas bija Ījaba dzīvesveids. Viņš atteicās novērsties no Jehovas pat tad, kad viņš nespēja saprast, kāpēc pēkšņi viņu ir piemeklējušas tādas bēdas. Ījabs bija pārliecināts, ka Dievam ir jākalpo kā labos, tā sliktos laikos. (Ījaba 1:21; 2:10.)
11 Ījabs guva mierinājumu arī no tā, ka viņam bija tīra sirdsapziņa. Brīdī, kad likās, ka viņam drīz būs jāmirst, Ījabs varēja justies gandarīts, apzinādamies, ka viņš no sirds ir centies palīdzēt citiem, vienmēr ir turējies pie Jehovas taisnīgajām normām un ir vairījies no jebkādas viltus pielūgsmes. (Ījaba 31:4—11, 26—28.)
12. Kā Ījabs atsaucās uz palīdzību, ko viņam sniedza Ēlihus?
12 Protams, Ījabam tik un tā bija vajadzīga palīdzība, lai labotu savus uzskatus, kas dažos jautājumos bija nepareizi. Viņš ar pazemību pieņēma šo palīdzību, un tas bija vēl viens iemesls, kāpēc viņš spēja sekmīgi izturēt pārbaudījumus. Ījabs ar cieņu uzklausīja Ēlihus gudros padomus un labprāt ņēma vērā Jehovas aizrādījumus. ”Es esmu runājis, bet man nebija pareizas izpratnes par lietām,” viņš atzina. ”Atzīstu sevi par vainīgu un nožēloju savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos.” (Ījaba 42:3, 6.) Lai gan viņu joprojām mocīja slimība, Ījabs bija priecīgs, ka, labodams savu nepareizo domāšanu, viņš bija varējis vēl vairāk tuvoties Dievam. ”Es zinu, ka Tu visu spēj,” Ījabs viņam teica. (Ījaba 42:2.) Kad Jehova viņam bija aprakstījis savu diženumu, Ījabs daudz skaidrāk saprata savu stāvokli Radītāja priekšā.
13. Kā Ījabam nāca par labu tas, ka viņš bija žēlsirdīgs?
13 Ījabs ir ne tikai izturības, bet arī žēlsirdības paraugs. Neveiksmīgie mierinātāji viņu bija dziļi sāpinājuši, tomēr, kad Jehova teica, lai Ījabs lūdz par viņiem, viņš tā arī darīja. Pēc tam Jehova atdeva Ījabam veselību. (Ījaba 42:8, 10.) Rūgtums nekādā gadījumā mums nepalīdzēs pārciest grūtības, turpretī mīlestība un žēlsirdība gan vairos mūsu izturību. Atbrīvodamies no aizvainojuma jūtām, mēs gūstam garīgu atspirdzinājumu, un Jehova svētī tos, kas tā rīkojas. (Marka 11:25.)
Gudri padomdevēji palīdz izturēt
14., 15. a) Kādas īpašības ir svarīgas labam padomdevējam? b) Kāpēc Ēlihus varēja sniegt Ījabam vērtīgu palīdzību?
14 No tā, kas notika ar Ījabu, var redzēt, cik vērtīgu atbalstu var sniegt labi padomdevēji. Tādus draugus mēs ”likstas gadījumā.. izjūtam kā brāļus”. (Salamana Pamācības 17:17.) Tomēr Ījaba pieredzētais arī liecina, ka reizēm vārdi, kas domāti kā padoms, var vairāk sāpināt nekā dziedēt. Labam padomdevējam jāseko Ēlihus paraugam un jārunā iejūtīgi, laipni un ar cieņu. Reizēm var gadīties, ka draudzes vecākajiem vai citiem nobriedušiem kristiešiem ir jāpalīdz kādam brālim vai māsai, ko nomākušas problēmas, labot savu domāšanu, un tādā situācijā viņi daudz ko var mācīties no Ījaba grāmatas. (Galatiešiem 6:1; Ebrejiem 12:12, 13.)
15 Pievērsīsim uzmanību paraugam, ko rādīja Ēlihus. Vispirms viņš ilgi klausījās, ko teica citi, un tikai tad atbildēja uz trīs Ījaba draugu aplamajiem apgalvojumiem. (Ījaba 32:11; Salamana Pamācības 18:13.) Ēlihus uzrunāja Ījabu vārdā un vērsās pie viņa kā pie drauga. (Ījaba 33:1.) Pretēji trīs viltus mierinātājiem Ēlihus neuzskatīja, ka viņš ir pārāks par Ījabu. ”Arī es esmu ņemts no zemes,” viņš teica. Viņš negribēja ar neapdomīgiem vārdiem vēl padziļināt Ījaba ciešanas. (Ījaba 33:6, 7; Salamana Pamācības 12:18.) Ēlihus nevis kritizēja Ījaba agrāko rīcību, bet uzslavēja viņu, teikdams: ”Man ir bijis prieks par tavu taisnīgumu.” (Ījaba 33:32, NW.) Galvenais, Ēlihus raudzījās uz situāciju no Dieva viedokļa un pievērsa Ījaba uzmanību faktam, ka Jehova nekad nerīkojas netaisni. (Ījaba 34:10—12.) Viņš mudināja Ījabu gaidīt uz Jehovu, nevis mēģināt pierādīt savu taisnību. (Ījaba 35:2; 37:14, 23.) Gan kristiešu vecākie, gan citi noteikti var mācīties no šī labā parauga.
16. Kā Ījaba viltus mierinātāji kļuva par ieroci Sātana rokās?
16 Ēlihus gudrie vārdi krasi atšķiras no Ēlifasa, Bildada un Cofara asajiem izteikumiem. ”Jūs neesat par Mani runājuši pienācīgā kārtā,” Jehova viņiem teica. (Ījaba 42:7.) Kaut arī viņi paši apgalvoja, ka viņiem ir vislabākie nodomi, īstenībā viņi bija kļuvuši par ieroci Sātana rokās un nepavisam nerīkojās kā uzticami draugi. Viņi visi trīs jau no paša sākuma nosprieda, ka Ījabs pats ir vainojams savās nelaimēs. (Ījaba 4:7, 8; 8:6; 20:22, 29.) Ēlifass izteicās, ka Dievs neuzticas saviem kalpiem un viņam ir vienalga, vai mēs esam taisnīgi vai ne. (Ījaba 15:15; 22:2, 3.) Ēlifass pat apsūdzēja Ījabu pārkāpumos, ko tas nemaz nebija izdarījis. (Ījaba 22:5, 9.) Turpretī Ēlihus sniedza Ījabam garīgu palīdzību, un tieši pēc tāda mērķa vienmēr tiecas padomdevējs, ko vada mīlestība.
17. Ko ir svarīgi atcerēties, kad pieredzam pārbaudījumus?
17 Jautājumā par izturību no Ījaba grāmatas var mācīties vēl kādu būtisku patiesību. Mūsu mīlošais Dievs redz mūsu apstākļus un gan grib, gan arī var mums palīdzēt. Raksta sākumā bija stāstīts par Elzu Abtu, kas pārcieta daudz grūtību. Pievērsiet uzmanību, pie kāda secinājuma viņa nonāca. Elza stāstīja: ”Pirms mani arestēja, es biju lasījusi kādas māsas vēstuli, kurā viņa rakstīja, ka smagos pārbaudījumos Jehovas gars dod iekšēju mieru, bet man likās, ka droši vien viņa nedaudz pārspīlē. Taču tad, kad mani pašu piemeklēja pārbaudījumi, es sapratu, ka tā ir taisnība. Tieši tā tas arī notiek. To ir grūti iztēloties, ja pats neesi to piedzīvojis. Bet es par to pārliecinājos pati no savas pieredzes. Jehova tik tiešām palīdz.” Elza nerunāja par kaut ko tādu, ko Jehova būtu varējis darīt vai ir darījis pirms vairākiem gadu tūkstošiem, kad dzīvoja Ījabs. Viņa to teica par mūsu dienām: ”Jehova tik tiešām palīdz.”
Laimīgs tas, kas iztur
18. Kā Ījabam nāca par labu viņa izturība?
18 Lielākajai daļai no mums droši vien nenāksies pieredzēt tik smagus pārbaudījumus kā Ījabam. Bet, lai kādas nelaimes mūs piemeklētu šajā sistēmā, ir būtiski palikt uzticīgiem Dievam, tāpat kā to darīja Ījabs. Izturība galu galā bagātināja Ījaba dzīvi. Tā viņu pilnveidoja, palīdzot viņam atbrīvoties no trūkumiem. (Jēkaba 1:2—4.) Tā arī stiprināja viņa attiecības ar Dievu. ”Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi,” Ījabs atzina. (Ījaba 42:5.) Tika pierādīts, ka Sātans ir melis, jo viņam neizdevās salauzt Ījaba uzticību. Simtiem gadu vēlāk Jehova joprojām minēja Ījabu kā taisnīguma paraugu. (Ecēhiēla 14:14.) Dieva kalpi līdz pat šai dienai smeļas drosmi no stāsta par viņa uzticību un izturību.
19. Kāpēc ir vērts būt izturīgiem?
19 Kad Jēkabs pirmā gadsimta kristiešiem rakstīja par izturību, viņš pieminēja to gandarījumu, ko izturība dod. Jēkabs atsaucās uz Ījaba piemēru, lai atgādinātu, ka Jehova bagātīgi atalgo savus uzticīgos kalpus. (Jēkaba 5:11, JDV.) Ījaba grāmatas 42. nodaļas 12. pantā ir sacīts: ”Tas Kungs svētīja Ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu.” Dievs divkārtīgi atdeva Ījabam zaudēto, un Ījabs nodzīvoja garu, laimīgu mūžu. (Ījaba 42:16, 17.) Tāpat arī visas tās sāpes, ciešanas un bēdas, kas mums varbūt jāpieredz šīs sistēmas beigu laikā, Dieva jaunajā pasaulē tiks pilnīgi novērstas un nekad vairs nenāks prātā. (Jesajas 65:17; Atklāsmes 21:4.) Mēs esam dzirdējuši par Ījaba izturību un esam cieši apņēmušies ar Jehovas palīdzību sekot Ījaba paraugam. Bībelē ir apsolīts: ”Svētīgs tas vīrs, kas panes pārbaudījumus, jo pārbaudīts tas saņems dzīvības kroni, ko Dievs apsolīja tiem, kas Viņu mīl.” (Jēkaba 1:12, JD.)
Kā jūs atbildētu?
• Kā mēs varam iepriecināt Jehovas sirdi?
• Kāpēc mums nav jāuzskata savas problēmas par Dieva nelabvēlības pierādījumu?
• Kas Ījabam palīdzēja izturēt?
• Kā mēs varam sekot Ēlihus paraugam, kad cenšamies stiprināt ticības biedrus?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 28. lpp.]
Labs padomdevējs izturas iejūtīgi, laipni un ar cieņu
[Attēli 29. lpp.]
Elza un Haralds Abti