Vai jūs atceraties?

Ceram, ka jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus. Ja vēlaties atsaukt atmiņā, kas tajos rakstīts, pamēģiniet atbildēt uz šiem jautājumiem.

• Kā, saskaņā ar 72. psalma 12. pantu, Jēzus ”glābs nabagu”?

Kad valdīs Kristus, viņš nodrošinās taisnīgumu visiem un nebūs vairs korupcijas. Karu dēļ daudzi cilvēki nonāk trūkumā, bet Kristus nodibinās uz zemes pastāvīgu mieru. Viņš jūt līdzi cilvēkiem, un viņa valdīšanas laikā visi cilvēki būs vienoti un viņiem būs papilnam pārtikas. (Psalms 72:4—16.) (1. maijs, 7. lappuse.)

• Kā mēs, būdami kristieši, varam runāt ”ar drosmi” un bez bailēm? (2. Korintiešiem 3:12; 1. Timotejam 3:13; Filemonam 8, 9; Ebrejiem 4:16.)

Mēs varam to darīt, kad dedzīgi un bezbailīgi sludinām, kad mācām citus un bez liekas vilcināšanās prasmīgi dodam padomus un kad griežamies pie Dieva lūgšanās, droši atklājot visu, kas mums ir uz sirds, un ne mirkli nešauboties, ka viņš dzird mūsu lūgšanas un atbildēs uz tām. (15. maijs, 14.—16. lappuse.)

• Kāpēc Mozus bauslībā bija teikts, ka vairākas dabiskas norises, kas saistītas ar reproduktīvo funkciju, padara cilvēku ”nešķīstu”?

Likumi, kuros bija noteikts, ka sēklas noplūde, menstruācijas un dzemdības cilvēku padara nešķīstu, aizsargāja izraēliešu veselību un nodrošināja dzimumdzīves higiēnu, kā arī palīdzēja viņiem apzināties, ka asinis ir svētas un ka ir vajadzīga grēku izlīdzināšana. (1. jūnijs, 31. lappuse.)

• Kāpēc cilvēkam, kas vēlas būt laimīgs, ir noderīgi pārdomāt to, kas rakstīts Psalmu grāmatā?

Psalmu sarakstītāji bija pārliecināti, ka laime ir atkarīga no ciešām attiecībām ar Dievu. (Psalms 112:1.) Viņi uzsvēra, ka ne citi cilvēki, ne materiālas vērtības, ne personiskie sasniegumi nespēj sniegt laimi, kādu izjūt tie, kas pieder pie ”tautas, kam tas Kungs ir par Dievu”. (Psalms 144:15.) (15. jūnijs, 12. lappuse.)

• Kādas īpašas attiecības senajiem izraēliešiem izveidojās ar Jehovu?

1513. gadā p.m.ē. Dievs Jehova ar izraēliešiem noslēdza derību, kas kļuva par pamatu pilnīgi jaunām attiecībām viņu starpā. (2. Mozus 19:5, 6; 24:7.) Turpmāk izraēlieši jau kopš dzimšanas piederēja pie tautas, kas bija Dieva īpašums. Tomēr katram no viņiem pašam bija jāizlemj kalpot Dievam. (1. jūlijs, 21., 22. lappuse.)

• Kāpēc mums viss jādara ”bez kurnēšanas”? (Filipiešiem 2:14.)

Daudzi Bībelē atrodami piemēri liecina, ka kurnēšana nodarīja lielu ļaunumu Dieva tautai. Tāpēc ir labi atcerēties, ka arī mūsdienās kurnēšana var izraisīt lielu postu. Nepilnīgiem cilvēkiem piemīt tieksme sūdzēties, un mums jābūt uzmanīgiem, lai pamanītu, kad šī tieksme sāk izpausties, un to apvaldītu. (15. jūlijs, 16., 17. lappuse.)

• Kas liecina, ka vārdi, kas Salamana Pamācībās 8:22—31 rakstīti par gudrību, nav attiecināmi uz gudrību vispārinātā nozīmē?

Minētajos pantos aprakstīto gudrību Jehova ir radījis, ”sākdams Savas gaitas” (VDP). Dievs Jehova ir pastāvējis vienmēr, un gudrība viņam ir piemitusi vienmēr — viņa gudrība nav radīta. Gudrība, par ko runāts Salamana Pamācībās 8:22—31, ir bijusi Dievam ”līdzās kā darbiniece” (VDP), un to noteikti var teikt par Jēzu, kad viņš bija garīga būtne debesīs un palīdzēja Dievam radīšanas darbos. (Kolosiešiem 1:17; Atklāsmes 3:14.) (1. augusts, 31. lappuse.)