”Jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā”
”Jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā”
”Jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” (FILIPIEŠIEM 4:6.)
1. Kāda iespēja mums ir dota, un kāpēc šo iespēju var saukt par unikālu?
JA JŪS lūgtu audienci pie savas valsts vadītāja, vai pastāv liela iespēja, ka jūs tiktu pieņemts? Varbūt jūs saņemtu pieklājīgu atbildi no prezidenta kancelejas, bet ir maz ticams, ka jums ļautu runāt ar valsts galvu personīgi. Taču ar Dievu Jehovu, kas ir augstākais Valdnieks Visumā, situācija ir citāda. Mēs varam ar viņu runāt, lai kad tas būtu un lai kur mēs atrastos. Ja mūsu lūgšanas būs viņam patīkamas, tās viņu vienmēr sasniegs. (Salamana Pamācības 15:29.) Vai pateicība par šādu unikālu iespēju mūs nemudina regulāri griezties pie Dieva, kas ”uzklausa lūgšanas”? (Psalms 65:3.)
2. Kas ir nepieciešams, lai Dievs mūsu lūgšanas uzklausītu?
2 Taču var rasties jautājums: kas ir nepieciešams, lai Dievs mūsu lūgšanas uzklausītu? Paskaidrojot, kāds ir viens no priekšnoteikumiem, Bībelē ir teikts: ”Bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.) Kā jau bija minēts iepriekšējā rakstā, lai tuvotos Dievam, ir nepieciešama ticība. Dievs labprāt uzklausa mūsu lūgšanas, taču tikai tad, ja mēs savu ticību apliecinām ar labiem darbiem un griežamies pie viņa no tīras sirds un ar pareizu attieksmi.
3. a) Ar kādām lūgšanām pie Dieva ir vērsušies viņa kalpi senatnē? b) Ar kāda veida lūgšanām var vērsties pie Dieva?
3 Apustulis Pāvils savus ticības biedrus mudināja: ”Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” (Filipiešiem 4:6, 7.) Bībelē ir stāstīts par daudziem cilvēkiem, kas ar saviem priekiem un bēdām griezās pie Dieva. Šo cilvēku vidū bija, piemēram, Anna, Elija, Hiskija un Daniēls, un mēs varam daudz ko mācīties no viņiem. (1. Samuēla 2:1—10; 1. Ķēniņu 18:36, 37; 2. Ķēniņu 19:15—19; Daniēla 9:3—21.) No Pāvila vārdiem izriet, ka lūgšanām var būt dažādi veidi. Dievam var veltīt pateicības un slavinājuma lūgšanas par visu, ko viņš mūsu labā ir darījis. Mēs varam arī teikt tādas lūgšanas, kurās mēs pazemīgi un atklāti stāstām Dievam par savām raizēm un lūdzamies viņa palīdzību. Reizēm pie Dieva var vērsties ar ļoti konkrētiem lūgumiem. (Lūkas 11:2, 3.) Jehovam ir prieks uzklausīt šādas lūgšanas.
4. Kāpēc mēs lūdzam Jehovam par mūsu vajadzībām un raizēm, kaut arī viņš par tām zina?
4 Vai mudinājums atklāt Jehovam savas vajadzības un raizes nozīmē, ka viņam tās nav zināmas? Nē, tā nav. (Mateja 6:8, 32.) Kāpēc tad viņš vēlas, lai mēs par tām lūdzam? Padomāsim par šādu piemēru. Kāds veikala saimnieks grib pircējiem kaut ko uzdāvināt. Taču, lai šo dāvanu saņemtu, pircējiem vispirms jāatnāk uz veikalu. Ja viņi negrib papūlēties, lai mērotu ceļu līdz veikalam, viņi parāda, ka patiesībā nemaz nevēlas saņemt dāvanu. Līdzīgi ir ar lūgšanām. Ja mēs nelūgtu par savām raizēm un vajadzībām, tas liecinātu, ka nenovērtējam to, ko Jehova mums dod. Jēzus sacīja: ”Lūdziet, tad jūs dabūsit.” (Jāņa 16:24.) Kad lūdzam Dievu, kļūst redzams, ka mēs paļaujamies uz viņu.
Kā lūgt Dievu?
5. Kāpēc mums jālūdz Jēzus vārdā?
5 Jehova nav devis sarakstu ar stingriem likumiem par to, kā viņu lūgt. Tomēr no Bībeles var redzēt, ka Dievam nav vienalga, kā mēs viņam tuvojamies. Piemēram, Jēzus saviem sekotājiem mācīja: ”Ja jūs Tēvam ko lūgsit, viņš jums to dos manā vārdā.” (Jāņa 16:23.) Tātad mums jāgriežas pie Dieva Jēzus vārdā, atzīstot, ka tikai ar viņa starpniecību cilvēce var saņemt svētības no Dieva.
6. Vai, vēršoties pie Dieva lūgšanā, ir jāatrodas kādā noteiktā stāvoklī?
6 Vai Bībelē ir prasīts, lai, lūdzot Dievu, cilvēks stāvētu kājās, sēdētu vai būtu nometies ceļos? Nē, piemēri no Bībeles liecina, ka cilvēkam nav jāatrodas kādā noteiktā stāvoklī, lai viņa lūgšanas tiktu uzklausītas. (1. Ķēniņu 8:22; Nehemijas 8:6; Marka 11:25; Lūkas 22:41.) Svarīgākais ir nevis mūsu poza, bet tas, lai mēs lūgtu no sirds un ar pareizu attieksmi. (Joēla 2:12, 13.)
7. a) Ko nozīmē vārds ”āmen”? b) Kāpēc ir pareizi lūgšanas pabeigt ar vārdu ”āmen”?
7 Vai lūgšanas nobeigumā ir jāsaka ”āmen”? No Bībeles var redzēt, ka lūgšanas ir pareizi pabeigt ar vārdu ”āmen”, īpaši, ja tās ir publiskas lūgšanas. (Psalms 72:19; 89:53.) Ebreju vārds āmēn nozīmē ”noteikti” vai ”lai notiek tā”. Maklintoka un Stronga enciklopēdijā ir paskaidrots, ka lūgšanas tiek pabeigtas ar vārdu ”āmen”, lai ”apstiprinātu iepriekš teiktos vārdus un lūgtu pēc to īstenošanās”. Tātad, sacīdami ”āmen” personiskas lūgšanas beigās, mēs apstiprinām, ka tā ir teikta no sirds. Savukārt, vai nu balsī, vai pie sevis atkārtodami ”āmen”, ko publiskas lūgšanas beigās ir teicis kāds cits, mēs norādām, ka piekrītam lūgšanā ietvertajām domām. (1. Korintiešiem 14:16.)
8. Ko var mācīties no Jēkaba un Ābrahāma, un par ko liecinās mūsu lūgšanas, ja mēs ņemsim vērā viņu paraugu?
8 Dažkārt Dievs ļauj, lai par kādu jautājumu mēs lūgtu daudz reižu un tādā veidā parādītu, ka šis jautājums mums tiešām ir svarīgs. Mums ir jābūt tikpat neatlaidīgiem kā patriarham Jēkabam, kas visu nakti cīnījās ar eņģeli, lai saņemtu svētību. (1. Mozus 32:25—27.) Var rasties situācijas, kad ir nepieciešams rīkoties kā Ābrahāmam, kurš vairākkārt lūdza par Latu un izteica bažas, kaut neietu bojā citi taisnīgi cilvēki, kas varētu dzīvot Sodomā. (1. Mozus 18:22—33.) Arī mēs varam lūgt Jehovu par to, kas mums ir svarīgs, pieminot viņa taisnīgumu un žēlastību.
Par ko var lūgt?
9. Kam lūgšanās jāpievērš galvenā uzmanība?
9 Mēs varam lūgt praktiski par jebko. Bībeles 1926. gada izdevumā Filipiešiem 4:6 ir teikts: ”Jūsu lūgšanas visās lietās lai pie Dieva top zināmas.” Tomēr galvenā uzmanība lūgšanās jāpievērš tam, kas saistīts ar Dievu Jehovu. Labu priekšzīmi šajā ziņā rādīja Daniēls. Kad izraēlieši bija saņēmuši sodu par saviem grēkiem, Daniēls, lūgdams pēc Jehovas žēlastības, teica: ”Ak Kungs, ņem vērā, dari to un nekavējies sevis paša dēļ, mans Dievs! Jo tava pilsēta un tava tauta — abas, ir nosauktas pēc tava vārda.” (Daniēla 9:15—19.) Vai arī mūsu lūgšanas liecina, ka svarīgākais mums ir Jehovas vārda svētīšana un viņa nodoma īstenošanās?
10. Kas liecina par to, ka ir pareizi lūgt par personiskiem jautājumiem?
10 Ir pareizi lūgt arī par personiskiem jautājumiem. Piemēram, līdzīgi psalmu sacerētājam mēs varam lūgt, lai Jehova padziļinātu mūsu sapratni par Svētajiem Rakstiem. ”Skaidro man, un es sargāšu Tavu mācību, turēšu to no visas sirds!” viņš lūgšanā Dievam teica. (Psalms 119:33, 34, VDP; Kolosiešiem 1:9, 10.) Jēzus ”ir raidījis daudz karstu lūgšanu pie tā, kas viņu varēja izglābt no nāves”. (Ebrejiem 5:7.) Tas liecina, ka, nonākot briesmās vai sastopoties ar pārbaudījumiem, ir pareizi lūgt Jehovam spēku. Personiskas dabas jautājumi bija iekļauti arī Jēzus parauglūgšanā, piemēram, viņš aicināja savus mācekļus lūgt, lai Dievs piedotu viņu grēkus un palīdzētu sagādāt dienišķo maizi.
11. Kā lūgšanas var palīdzēt nepadoties kārdinājumiem?
11 Parauglūgšanā Jēzus iekļāva arī lūgumu: ”Neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.” (Mateja 6:9—13.) Vēlāk viņš deva padomu: ”Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.” (Mateja 26:41.) Tātad īpaši svarīgi ir lūgt Dievu, kad saskaramies ar kārdinājumiem. Varbūt darbavietā vai skolā mums jāpretojas kārdinājumiem rīkoties pretēji Bībeles principiem. Iespējams, mēs tiekam aicināti piedalīties apšaubāmos pasākumos vai kā citādi pārkāpt Dieva noteiktās morāles normas. Sekosim Jēzus padomam un lūgsim Dievu, lai viņš mums palīdz sagatavoties šādām situācijām, un, nonākot tajās, lūgsim spēku nepadoties.
12. Kas mums var sagādāt rūpes un raizes, un kādu attieksmi mēs varam gaidīt no Jehovas, ja stāstām viņam par tām?
12 Dieva kalpi nav pasargāti no dažādām rūpēm un raizēm. Problēmas var sagādāt slikta veselība, daudzi cieš no stresa, arī noziedzība padara dzīvi nemierīgu. Ekonomiskās situācijas dēļ bieži vien ir grūti sagādāt iztiku. Cik mierinoši ir apzināties, ka Jehova uzklausa savus kalpus, kad tie stāsta viņam par savām raizēm un grūtībām! 102. psalma 18. pantā par Jehovu ir teikts: ”Viņš piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu.”
13. a) Par kādiem personiskas dabas jautājumiem var runāt lūgšanās? b) Miniet piemēru, kas parāda, kā Jehova atbild uz šādām lūgšanām!
13 Mēs varam lūgt par jebkuru jautājumu, kas ietekmē mūsu kalpošanu un attiecības ar Jehovu. (1. Jāņa 5:14.) Ja mums ir jāpieņem lēmums, kas saistīts ar apprecēšanos, darba izvēli vai vēlēšanos kalpot Dievam lielākā mērā, mēs droši varam lūgt Dievam palīdzību. Tā rīkojās kāda jauna sieviete Filipīnās. Viņa vēlējās kalpot Dievam pilnu slodzi, bet viņai bija vajadzīgs darbs, lai varētu sevi uzturēt. Viņa stāsta: ”Kādu sestdienu es lūgšanā pastāstīju Jehovam, ka vēlos kļūt par pionieri. Vēlāk tajā pašā dienā es sludināšanā satiku kādu pusaudzi un piedāvāju viņai grāmatu. Sarunas gaitā meitene ieminējās, ka man vajadzētu pirmdien no paša rīta atnākt uz viņas skolu. Kad es nesapratu, kāpēc, viņa paskaidroja, ka skolā esot parādījusies brīva darbavieta un steidzīgi tiek meklēts atbilstošs darbinieks. Es paklausīju meitenes ieteikumam, un mani nekavējoties pieņēma darbā. Es biju pārsteigta, cik ātri viss notika.” Kaut ko līdzīgu ir pieredzējuši daudzi Jehovas liecinieki visā pasaulē, tāpēc nevilcināsimies atklāti runāt ar Jehovu par to, kas mums ir svarīgs.
Ja ir izdarīts pārkāpums
14., 15. a) Kāpēc ir svarīgi nepārstāt lūgt Dievu, pat ja ir izdarīts pārkāpums? b) Kas vēl bez personiskām lūgšanām kristietim, kas ir sagrēkojis, palīdz garīgi atlabt?
14 Kā lūgšanas var palīdzēt situācijā, kad ir izdarīts pārkāpums? Reizēm kristietis, kas ir sagrēkojis, izjūt kaunu un tāpēc izvairās lūgt Dievu. Taču šādi rīkoties nav gudri. To var paskaidrot ar piemēru. Piloti zina, ka gadījumā, ja viņi nomaldās no kursa, viņi var sazināties ar gaisa dispečeriem un lūgt palīdzību. Bet kas notiktu, ja pilots, kaunēdamies par savu kļūdu, vilcinātos griezties pie dispečeriem? Tas varētu beigties ar katastrofu. Kaut ko līdzīgu var teikt par kristieti, kas ir sagrēkojis. Pieļaujot, ka neērtības sajūta attur viņu vērsties pie Dieva lūgšanā, viņš stāvokli padara tikai vēl ļaunāku. Dievs pats aicina šādus cilvēkus viņu lūgt. Pravietis Jesaja mudināja savus laikabiedrus, kas bija grēkojuši, piesaukt Jehovu, jo ”Viņš ir bagāts žēlastībā”. (Jesajas 55:6, 7.) Protams, cilvēkam šādā situācijā ir nepieciešams ”pūlēties, lai [Dievs] atmaigst,” un jācenšas ar viņu ”izlīdzināties” — jāmaina sava nepareizā nostāja, jāatmet grēcīgā rīcība un no sirds tā jānožēlo. (Psalms 119:58, VDP; Daniēla 9:13.)
15 Vai personiskas lūgšanas ir vienīgais, kas cilvēkam, kurš ir sagrēkojis, var palīdzēt? Par draudzes locekli, kam nepieciešama garīga palīdzība, māceklis Jēkabs rakstīja: ”Lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu.. ..un tas Kungs viņu uzcels.” (Jēkaba 5:14, 15.) Tiesa, kristietim pašam jāvēršas pie Jehovas ar atzīšanos savā nodarījumā, taču viņš var arī aicināt draudzes vecākos, lai tie lūdz par viņu. Tas veicinās kristieša garīgo atlabšanu.
Kā Dievs atbild uz lūgšanām
16., 17. a) Kā Jehova atbild uz lūgšanām? b) Kā sludinātāju pieredze liecina, ka Dievs atbild uz lūgšanām?
16 Kā Jehova atbild uz lūgšanām? Dažkārt tas notiek ļoti ātri un nepārprotami. (2. Ķēniņu 20:1—6.) Citreiz ir jāgaida ilgāk un atbilde nav acīm redzama. Kā var mācīties no Jēzus līdzības par atraitni, kas vairākkārt nāca pie tiesneša, līdz tas izlēma viņas lietu, dažkārt par kādu jautājumu ir jālūdz ilgāku laiku. (Lūkas 18:1—8.) Taču mēs varam būt pārliecināti, ka tad, ja mūsu lūgšanas ir saskaņā ar Jehovas gribu, Jehova nekad mums neteiks: ”Neapgrūtini mani.” (Lūkas 11:5—9.)
17 Jehovas kalpi neskaitāmas reizes ir pārliecinājušies, ka Jehova atbild uz lūgšanām. Bieži tas ir vērojams sludināšanā. Piemēram, Filipīnās divas kristietes izplatīja Bībeli skaidrojošu literatūru. Satikušas kādu sievieti, kristietes piedāvāja viņai bukletu. Pēkšņi sievietes acīs sariesās asaras, un viņa sacīja: ”Vakar vakarā es lūdzu Dievu, lai viņš pie manis atsūtītu kādu, kas man paskaidrotu Bībeli, un, manuprāt, šī ir atbilde uz manu lūgšanu.” Jau pēc neilga laika šī sieviete sāka apmeklēt sapulces Valstības zālē. Citā Dienvidaustrumāzijas valstī kāds Jehovas liecinieks raizējās, kā viņam sekmēsies sludināšana lepnā daudzdzīvokļu namu rajonā. Taču viņš vērsās pie Jehovas lūgšanā, saņēmās un devās uz turieni sludināt. Viņš piezvanīja pie kāda dzīvokļa durvīm, un durvis atvēra jauna sieviete. Kad sludinātājs bija paskaidrojis sava apmeklējuma iemeslu, sieviete sāka raudāt un pastāstīja, ka viņa esot meklējusi Jehovas lieciniekus un lūgusi, lai Dievs viņai palīdz tos atrast. Sludinātājs ar prieku palīdzēja sievietei sazināties ar tuvāko Jehovas liecinieku draudzi.
18. a) Ko mums nevajadzētu aizmirst, kad saņemam atbildi uz savām lūgšanām? b) Par ko mēs varam būt pārliecināti, ja izmantojam katru iespēju runāt ar Dievu lūgšanā?
18 Iespēja lūgt Dievu ir nenovērtējama dāvana. Viņš labprāt uzklausa savu kalpu lūgšanas un atbild uz tām. (Jesajas 30:18, 19.) Taču mums jābūt vērīgiem, lai šīs atbildes pamanītu. Jehova ne vienmēr atbild uz mūsu lūgšanām tā, kā mēs to gaidām, bet ir ļoti svarīgi, lai tad, kad mēs saskatām Jehovas vadību jautājumā, par kuru esam lūguši, mēs neaizmirstu viņam pateikties un viņu slavēt. (1. Tesaloniķiešiem 5:18.) Vienmēr paturēsim prātā apustuļa Pāvila mudinājumu: ”Jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” Izmantosim katru iespēju runāt ar Dievu. Tad arī turpmāk mūsu dzīvē piepildīsies vārdi, ko Pāvils rakstīja par cilvēkiem, kuru lūgšanas Dievs uzklausa: ”Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas.” (Filipiešiem 4:6, 7.)
Kā jūs atbildētu?
• Ar kāda veida lūgšanām var vērsties pie Dieva?
• Kā mums būtu jālūdz Dievs?
• Par ko mēs varam lūgt?
• Kā lūgšanas var palīdzēt situācijā, kad ir izdarīts pārkāpums?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 29. lpp.]
Sirsnīgas lūgšanas palīdz nepadoties kārdinājumiem
[Attēli 31. lpp.]
Lūgšanā mēs varam Dievam pateikties, uzticēt viņam savus priekus un bēdas, kā arī izteikt lūgumus