Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kā tuvoties Dievam, kas uzklausa lūgšanas

Kā tuvoties Dievam, kas uzklausa lūgšanas

Kā tuvoties Dievam, kas uzklausa lūgšanas

”Tu uzklausi lūgšanas! Tādēļ pie Tevis nāk visi mirstīgie.” (PSALMS 65:3.)

1. Kādā ziņā cilvēki atšķiras no pārējām būtnēm uz zemes, un kāda iespēja viņiem tāpēc rodas?

NO VISĀM dzīvajām būtnēm uz zemes vienīgi cilvēki spēj pielūgt savu Radītāju. Cilvēki apzinās, ka viņiem ir garīgas vajadzības, un jūt vēlēšanos tās apmierināt. Tas viņiem paver brīnišķīgu iespēju izveidot ar savu debesu Tēvu personiskas attiecības.

2. Kā cilvēku attiecības ar Dievu ietekmēja grēks?

2 Dievs, radot cilvēkus, bija paredzējis, ka tie varēs viņam tuvoties un viņu uzrunāt. Pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, bija bez grēka un varēja vērsties pie Dieva tik brīvi kā bērni pie tēva. Taču grēks, ko viņi izdarīja, nepaklausot Dievam, laupīja viņiem šo unikālo iespēju. (1. Mozus 3:8—13, 17—24.) Vai tas nozīmē, ka cilvēkiem turpmāk bija liegts vērsties pie Dieva un viņu uzrunāt? Nē, Jehova ļāva nepilnīgajiem Ādama pēcnācējiem tuvoties viņam, taču ar dažiem nosacījumiem.

Kādām prasībām jāatbilst

3. Kas ir vajadzīgs, lai grēcīgi cilvēki varētu tuvoties Dievam, un kāds piemērs to parāda?

3 No Bībeles vēstījuma par Ādama dēliem Kainu un Ābelu var redzēt, ko Dievs prasa no nepilnīgiem cilvēkiem, kas vēlas viņam tuvoties. Abi brāļi centās iegūt Dieva labvēlību, pienesot viņam upurus. Ābela upuri Dievs pieņēma, bet Kaina upuri ne. (1. Mozus 4:3—5.) Kāpēc Dievam bija atšķirīga attieksme pret abu brāļu upuriem? Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļas 4. pantā, ir paskaidrots: ”Ticības spēkā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ par viņu ir liecināts, ka viņš ir taisns.” Tātad, lai tuvotos Dievam viņam pieņemamā veidā, ir vajadzīga ticība. Par to, kas vēl ir nepieciešams, liecina vārdi, ko Jehova teica Kainam: ”Ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt.” Ja Kains būtu darījis labu, Dievs būtu bijis pret viņu labvēlīgs, taču Kains neņēma vērā Dieva padomu, nogalināja Ābelu un tāpēc kļuva par izraidīto. (1. Mozus 4:7—12.) Tātad jau tolaik, lai tuvotos Dievam, bija svarīga ticība un labi darbi.

4. Kas mums jāapzinās, ja vēlamies tuvoties Dievam?

4 Ja vēlamies tuvoties Dievam, mums ir jāapzinās savs grēcīgais stāvoklis. Visi cilvēki ir grēcīgi, un grēks ir šķērslis mūsu attiecībās ar Dievu. Par situāciju, kādā bija nonākuši izraēlieši, pravietis Jeremija rakstīja: ”Mēs esam grēkojuši.. Tu biji aizsedzies ar padebesi tā, ka mūsu lūgšanas nevarēja izspiesties tam cauri un Tevi sasniegt.” (Raudu Dziesmas 3:42, 44.) Tomēr visā cilvēces vēstures gaitā Dievs ir apliecinājis, ka vēlas uzklausīt cilvēkus ar pareizi noskaņotu sirdi, kuri vēršas pie viņa ticībā un pilda viņa likumus. (Psalms 119:145.) Kas bija daži no šiem cilvēkiem, un ko var mācīties no viņu lūgšanām?

5., 6. Ko var mācīties no tā, kā Ābrahāms vērsās pie Dieva?

5 Viens no šādiem cilvēkiem bija Ābrahāms. Viņam bija tuvas attiecības ar Dievu, kā liecina tas, ka viņš ir nosaukts par ”Dieva draugu”. (Jēkaba 2:23.) Ābrahāms runāja ar Jehovu par dažādiem jautājumiem. No viņa lūgšanām bija redzams, ka viņu uztrauca jautājums par mantinieku. Ābrahāms Dievam vaicāja: ”Ko Tu man gribi dot? Redzi, es staigāju apkārt bez bērniem.” (1. Mozus 15:2, 3; 17:18.) Tāpat viņš atklāti pauda savas bažas par to, vai neies bojā kāds taisnais, kad Dievs sodīs ļaunos Sodomas un Gomoras iedzīvotājus. (1. Mozus 18:23—33.) Ābrahāms arī aizlūdza par citiem cilvēkiem. (1. Mozus 20:7, 17.) Un reizēm viņš, līdzīgi Ābelam, tuvojās Dievam Jehovam, nesot viņam upurus. (1. Mozus 22:9—14.)

6 Ko var mācīties no tā, kā Ābrahāms vērsās pie Jehovas? Ābrahāms runāja ļoti brīvi un atklāti, taču arī skaidri apzinājās savu necilo stāvokli Dieva priekšā, kā to var redzēt no viņa cieņas pilnajiem vārdiem, kas lasāmi 1. Mozus grāmatā, 18. nodaļas 27. pantā: ”Es esmu uzdrošinājies runāt ar savu Kungu, lai gan es esmu putekļi un pīšļi.” Šāda attieksme liecina par patiesu pazemību.

7. Par ko Dievu lūdza patriarhi?

7 Lūgšanas, ar kādām pie Jehovas vērsās patriarhi, bija dažādas, taču Jehova viņus uzklausīja. Piemēram, Jēkabs lūgšanā izteica kādu solījumu. Vispirms viņš lūdza Dievam atbalstu un pēc tam svinīgi apsolīja: ”No visa, ko Dievs man dos, es desmito tiesu došu Viņam.” (1. Mozus 28:20—22.) Kad Jēkabam bija jātiekas ar savu brāli, viņš lūdza Jehovas aizsardzību: ”Izglāb mani no mana brāļa rokas, no Ēzava rokas, jo es bīstos viņu.” (1. Mozus 32:10—13.) Savukārt Ījabs tuvojās Jehovam ar upuriem savu ģimenes locekļu labā. Viņš arī aizlūdza par saviem trim draugiem, kas, aplam runādami, bija grēkojuši pret Dievu, un ”tas Kungs uzlūkoja Ījabu un ievēroja viņa par saviem draugiem teiktos aizlūgumus”. (Ījaba 1:5; 42:7—9.) Šie piemēri palīdz saprast, par kādiem jautājumiem var runāt ar Jehovu, un sniedz pārliecību, ka Jehova labprāt uzklausa cilvēkus, kas viņam tuvojas pienācīgā veidā.

Iespējas tuvoties Jehovam, kādas deva bauslība

8. Kādas iespējas tuvoties Jehovam pastāvēja, kad bija spēkā Mozus bauslība?

8 Atbrīvojis izraēliešus no Ēģiptes, Jehova ar viņiem noslēdza bauslības derību. Bauslībā bija noteikta kārtība, kā pielūgt Dievu ar priesteru starpniecību. Daļai Levija cilts tika uzticēts pildīt priesteru pienākumus tautas labā. Ja radās jautājums, kas skāra visu tautu, kāds tautas vārdā runāja par to ar Dievu, parasti tas bija ķēniņš vai pravietis. (1. Samuēla 8:21, 22; 14:36—41; Jeremijas 42:1—3.) Kad tempļa atklāšanas dienā ķēniņš Salamans vērsās pie Jehovas izjustā lūgšanā, Jehova parādīja, ka ir uzklausījis viņa lūgšanu, piepildīdams templi ar savu godību un vēlāk apliecinādams: ”Manām ausīm labpatiks dzirdēt šinī vietā izteiktās lūgšanas.” (2. Laiku 6:12—7:3, 15.)

9. Kāda prasība izraēliešiem bija jāpilda, lai Jehovam viņu pielūgsme svētnīcā būtu pieņemama?

9 Bauslībā bija iekļauta kāda īpaša prasība, kas izraēliešiem bija jāpilda, lai Jehovam viņu pielūgsme svētnīcā būtu pieņemama. Augstajam priesterim bija ne tikai jāupurē dzīvnieku upuri, bet arī katru rītu un vakaru jādedzina smaržīgas kvēpināmās zāles Jehovas priekšā. Vēlāk to ik dienas, izņemot Salīdzināšanas dienu, darīja arī pārējie priesteri. No tā, vai priesteri ar cieņu pildīja šo prasību, bija atkarīgs, vai Jehovam viņu kalpošana būs pieņemama. (2. Mozus 30:7, 8; 2. Laiku 13:11.)

10., 11. Kas liecina, ka Jehova uzklausa arī atsevišķu cilvēku lūgšanas?

10 Vai tas nozīmē, ka izraēlieši varēja tuvoties Dievam tikai ar īpaši izraudzītu pārstāvju starpniecību? Nē, no Bībeles var redzēt, ka Jehova labprāt uzklausīja arī atsevišķu cilvēku lūgšanas. Tempļa svinīgās atklāšanas ceremonijā Salamans vērsās pie Jehovas ar sirsnīgu lūgumu: ”Kas tad lūgs, kas no visas sirds piesauks, vai nu tas notiktu no viena vienīga cilvēka, vai no visas tavas tautas, Israēla, puses.. un izstieps savas rokas šinī namā, tad uzklausi viņus no debesīm.” (2. Laiku 6:29, 30.) Lūkas evaņģēlijā ir minēts gadījums, kad Caharija, Jāņa Kristītāja tēvs, nesa svētnīcā kvēpināmo upuri, un liels pulks cilvēku, kas nebija priesteri, tikmēr ”ārā lūdza Dievu”. Acīmredzot izraēliešiem bija paradums sapulcēties pie svētnīcas un lūgt Dievu, kamēr uz zelta altāra tika dedzinātas kvēpināmās zāles. (Lūkas 1:8—10.)

11 Tātad Jehova uzklausīja gan tās lūgšanas, ko visas tautas vārdā teica īpaši izraudzīti pārstāvji, gan tās, ar kurām pie viņa vērsās atsevišķi cilvēki, ja vien tas tika darīts viņam pieņemamā veidā. Mūsdienās mēs neesam pakļauti bauslības derībai, tomēr mēs varam daudz ko mācīties no tā, kā senie izraēlieši vērsās pie Dieva, cenzdamies viņam tuvoties.

Kā Jehovam tuvojas kristieši

12. Kas kristiešiem dod iespēju pielūgt Jehovu?

12 Tagad Mozus bauslība vairs nav spēkā, un nav arī tempļa, kurā priesteri varētu kalpot tautas labā. Tomēr Jehova joprojām ir paredzējis noteiktu kārtību, kas ļauj viņam tuvoties. Mūsu ēras 29. gadā, kad Jēzus Kristus tika svaidīts ar svēto garu un kļuva par Augsto priesteri, sāka darboties garīgs templis. * Šis garīgais templis cilvēkiem dod iespēju pielūgt Jehovu uz Jēzus Kristus izpirkuma upura pamata. (Ebrejiem 9:11, 12.)

13. Kāda ir viena no paralēlēm, kas pastāv starp Jeruzalemes templi un garīgo templi?

13 Daudz kam no tā, kas notika Jeruzalemes templī, ir savas paralēles garīgajā templī. (Ebrejiem 9:1—10.) Piemēram, ko simbolizēja kvēpināmais upuris, kas ik rītu un vakaru tika nests uz kvēpināmo upuru altāra tempļa svētajā nodalījumā? Atklāsmes grāmatā ir teikts, ka ”kvēpināmās zāles.. ir svēto lūgšanas”. (Atklāsmes 5:8; 8:3, 4.) Dāvids, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris!” (Psalms 141:2.) Tātad smaržīgais kvēpināmais upuris bija piemērots simbols kristiešu lūgšanām, ar kurām viņi slavē Jehovu. (1. Tesaloniķiešiem 3:10.)

14., 15. a) Kur garīgajā templī Jehovu pielūdz svaidītie kristieši? b) Kur Jehovu pielūdz ”citas avis”?

14 Kas var pielūgt Dievu viņa garīgajā templī? Jeruzalemes tempļa iekšējā pagalmā drīkstēja atrasties gan priesteri, gan levīti, bet svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri. Svaidītajiem kristiešiem, kuriem ir cerība dzīvot debesīs, ir iespēja lūgt un slavēt Dievu, atrodoties īpašā garīgā stāvoklī Dieva priekšā, un uz to pravietiski bija norādīts ar tempļa iekšējo pagalmu un svēto vietu.

15 Ko var teikt par ”citām avīm” — cilvēkiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes? (Jāņa 10:16.) Pravietis Jesaja minēja, ka ”laiku beigu posmā” Jehovu pielūgs cilvēki no daudzām tautām. (Jesajas 2:2, 3.) Viņš arī rakstīja par ”svešiniekiem”, kas pievienosies Jehovas pielūgsmei. Par Jehovas attieksmi pret šiem cilvēkiem liecina viņa vārdi: ”Tos Es.. iepriecināšu savā lūgšanas namā.” (Jesajas 56:6, 7.) Kā paskaidrots Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas 9. līdz 15. pantā, ”lielais pulks”, kas ir nācis no visām tautām, kalpo Dievam un vēršas pie viņa lūgšanās ”dienām un naktīm”, atrazdamies garīgā tempļa ārējā pagalmā. Visi Dieva kalpi var lūgt Dievu ar pārliecību, ka Dievs viņu lūgšanas dzird.

Dievam pieņemamas lūgšanas

16. Ko var mācīties no agrīno kristiešu lūgšanām?

16 Agrīnie kristieši uzskatīja, ka lūgt Dievu ir ļoti svarīgi. Par ko viņi lūdza? Kristiešu draudzes vecākie lūdza Dievam vadību, izraugoties cilvēkus, kam uzticēt dažādus pienākumus. (Apustuļu darbi 1:24, 25; 6:5, 6.) Epafra lūdza par saviem ticības biedriem. (Kolosiešiem 4:12.) Jeruzalemes draudzes kristieši lūdza par Pēteri, kas atradās ieslodzījumā. (Apustuļu darbi 12:5.) Sastapušies ar pretestību, kristieši lūdza, lai Dievs viņiem piešķir drosmi: ”Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod saviem kalpiem drosmi runāt tavu vārdu.” (Apustuļu darbi 4:23—30.) Māceklis Jēkabs mudināja kristiešus, lai pārbaudījumos viņi lūdz pēc gudrības. (Jēkaba 1:5.) Arī mēs varam griezties pie Jehovas ar līdzīgiem lūgumiem.

17. Kas ir nepieciešams, lai Jehovam mūsu lūgšanas būtu pieņemamas?

17 Tomēr būtu maldīgi domāt, ka Dievs uzklausa visas lūgšanas. Kas mums jāņem vērā, lai Dievam mūsu lūgšanas būtu pieņemamas? Senatnē Dievs uzklausīja savus uzticīgos kalpus, kas vērsās pie viņa no tīras sirds un ar pareizu attieksmi. Šie cilvēki apliecināja savu ticību ar labiem darbiem. Nav šaubu, ka mūsdienās Jehova uzklausa cilvēkus, kas rīkojas līdzīgi.

18. Kāda prasība kristiešiem jāievēro, lai Dievs uzklausītu viņu lūgšanas?

18 Vēl viena prasība, kas jāievēro, lai Dievam mūsu lūgšanas būtu pieņemamas, izriet no apustuļa Pāvila vārdiem: ”Caur viņu.. ir dota pieeja pie Tēva vienā garā.” Tas, par ko Pāvils šajā pantā runā, ir Jēzus Kristus. (Efeziešiem 2:13, 18.) Tātad mums ir brīva pieeja pie Tēva vienīgi ar Jēzus starpniecību. (Jāņa 14:6; 15:16; 16:23, 24.)

19. a) Kāpēc izraēliešu kvēpināmie upuri reizēm izraisīja Jehovas nepatiku? b) Kā mums jārīkojas, lai mūsu lūgšanas Jehovam būtu kā kvēpināmā upura saldā smarža?

19 Kā jau bija minēts, kvēpināmajam upurim, ko uz altāra nesa izraēliešu priesteri, mūsdienās atbilst Dieva kalpu lūgšanas. Tomēr dažkārt izraēliešu kvēpināmie upuri izraisīja Jehovas nepatiku. Tā notika tad, kad izraēlieši dedzināja templī kvēpināmās zāles, bet tajā pašā laikā pielūdza elkus. (Ecēhiēla 8:10, 11.) Līdzīgi arī mūsdienās to cilvēku lūgšanas, kas Jehovam kalpo tikai vārdos, bet patiesībā rīkojas pretēji viņa likumiem, Jehovam ir kā nepatīkama smaka. (Salamana Pamācības 15:8.) Mūsu dzīvei ir jābūt tīrai, tad mūsu lūgšanas Dievam būs kā kvēpināmā upura saldā smarža. Jehovam patīk tādu cilvēku lūgšanas, kas dara viņa prātu. (Jāņa 9:31.) Bet kā mums jālūdz, un par ko mēs varam lūgt? Kā Dievs atbild uz mūsu lūgšanām? Tie ir daži no jautājumiem, kas būs aplūkoti nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Vai varat paskaidrot?

• Kas ir vajadzīgs, lai nepilnīgi cilvēki varētu tuvoties Dievam?

• Kāpēc ir noderīgi pārdomāt patriarhu lūgšanas?

• Ko var mācīties no agrīno kristiešu lūgšanām?

• Kā mums jārīkojas, lai mūsu lūgšanas Dievam būtu kā smaržīgs kvēpināmais upuris?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Kāpēc Ābela upuri Dievs pieņēma, bet Kaina upuri ne?

[Attēls 24. lpp.]

”Es esmu putekļi un pīšļi”

[Attēls 25. lpp.]

”No visa, ko Dievs man dos, es desmito tiesu došu Viņam”

[Attēls 26. lpp.]

Vai jūsu lūgšanas Jehovam ir kā smaržīgs kvēpināmais upuris?