Ko reliģija dod cilvēkiem?

”CILVĒKS var būt labs arī tad, ja viņš nav ticīgs.” Šāds viedoklis ir plaši izplatīts. Daudzus godīgus, iejūtīgus un uzticamus cilvēkus reliģija nepavisam nesaista. Piemēram, Rietumeiropā baznīcu apmeklētāju skaits nav liels, kaut arī lielākā daļa cilvēku nenoliedz Dieva esamību. * Pat Latīņamerikā tikai 15—20 procenti katoļu regulāri iet baznīcā.

Arī jums, tāpat kā daudziem citiem, varbūt šķiet, ka reliģija nepalīdz būt labākam cilvēkam. Bet droši vien jūs zināt arī to, ka nedaudz vairāk kā pirms pusgadsimta vairākums cilvēku bija daudz dievbijīgāki nekā mūsdienās. Kāpēc reliģija ir zaudējusi savu popularitāti? Vai cilvēks var būt labs, nebūdams reliģiozs? Vai ir kāda reliģija, kas padara cilvēkus labākus?

Kāpēc daudzi ir novērsušies no reliģijas

Gadsimtiem ilgi lielākā daļa cilvēku, kas gāja baznīcā, uzskatīja, ka Dievs pieprasa paklausību. Viņi cerēja iegūt Dieva labvēlību, piedalīdamies rituālos, ko vadīja priesteris, vai klausīdamies mācītāja sprediķus. Protams, daudziem nebija nekāds noslēpums reliģiju liekulība. Labi zināma bija reliģiju līdzdalība karos, kā arī daudzu garīdznieku netikumīgā rīcība. Tomēr vairākums cilvēku uzskatīja, ka reliģija pati par sevi ir vērtējama pozitīvi. Citus piesaistīja svētsvinīgā atmosfēra, kas valdīja dievnamos, kā arī baznīcas tradīcijas un mūzika, vai arī viņi gāja baznīcā tāpēc, ka baidījās no mūžīgām mocībām ellē, kaut arī šāda mācība nav atrodama Bībelē. Bet ar laiku cilvēku viedoklis par reliģiju mainījās.

Popularitāti ieguva evolūcijas teorija, un sabiedrībā izplatījās pārliecība, ka dzīvība ir radusies nejauši, bez Dieva līdzdalības. Lielākā daļa reliģiju nesniedza pārliecinošus pierādījumus, ka Dievs ir dzīvības avots. (Psalms 36:10.) Turklāt, attīstoties zinātnei un tehnikai, ievērojamie sasniegumi medicīnas, transporta un komunikāciju jomā radīja iespaidu, ka zinātne var atrisināt visas problēmas. Daudziem šķita, ka sociālo zinātņu pārstāvji un psihologi piedāvā labāku vadību nekā baznīcas. Savukārt baznīcu nostāja skaidri neliecināja par to, ka paklausība Dieva likumiem ir labākais dzīves ceļš. (Jēkaba 1:25.)

Reaģējot uz sabiedrībā valdošo noskaņojumu, daudzas reliģijas mainīja savas mācības. Mācītāji pārstāja uzsvērt domu, ka Dievs prasa paklausību, un sāka paust viedokli, ka cilvēkiem pašiem jālemj, kas ir labs un kas ir ļauns. Lai izpatiktu klausītājiem, daļa reliģisko vadītāju pasludināja, ka Dievs pieņem visus cilvēkus, neatkarīgi no viņu  dzīvesveida. Šādas mācības liek atcerēties, ka Bībelē bija paredzēts: ”Nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez.” (2. Timotejam 4:3.)

Taču šādas mācības nevis piesaistīja cilvēkus reliģijai, bet gan atgrūda viņus no tās. Daudzi, gluži dabiski, vaicāja: ja jau baznīcas apšauba to, vai Dievs visu ir radījis un vai viņš ir spējīgs izdot gudrus likumus, kāds tad vispār ir labums no reliģijas? Viņi sprieda, ka audzināt bērnus reliģiskā garā nav nekādas jēgas. Cilvēkiem, kas vienkārši centās dzīvot godīgi, vajadzība pēc baznīcas atkrita pati no sevis. Viņi pārstāja apmeklēt baznīcu, un reliģijai vairs nebija svarīgas vietas viņu dzīvē. Kāpēc reliģija, kurai vajadzēja būt pozitīvam spēkam sabiedrības dzīvē, vairs nespēja pildīt savu uzdevumu? Bībelē var atrast atbildi uz šo jautājumu.

Reliģija tiek izmantota nekrietniem mērķiem

Apustulis Pāvils agrīnos kristiešus brīdināja, ka daži izmantos kristietību nekrietniem mērķiem. Viņš rakstīja: ”Pie jums iebruks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmo pulku. No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdz.” (Apustuļu darbi 20:29, 30.) Viens no tiem, kas runāja ”ačgārnības”, bija katoļu teologs Augustīns. Jēzus bija mācījis savus sekotājus pārliecināt citus uz Rakstu pamata. Taču Augustīns sagrozīja Lūkas evaņģēlija 14. nodaļas 23. pantā lasāmo Jēzus vārdu jēgu. Pēc Augustīna domām, ”spiest visus nākt iekšā” nozīmē, ka ir pieļaujams pievērst cilvēkus ticībai ar varu. (Mateja 28:19, 20; Apustuļu darbi 28:23, 24.) Tā reliģija kļuva par līdzekli citu ietekmēšanai.

Tas, kurš sāka izmantot reliģiju nekrietniem mērķiem, ir Sātans — eņģelis, kas sacēlās pret Dievu. Viņa iespaidā pirmajā gadsimtā kristiešu draudzēs parādījās cilvēki, par kuriem Bībelē ir teikts: ”Tie ir melu apustuļi un viltīgi strādnieki, izlikdamies par Kristus apustuļiem. Nav arī brīnums; jo pats sātāns izliekas par gaismas eņģeli. Tad arī nav nekas sevišķs, ka viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem.” (2. Korintiešiem 11:13—15.)

Reliģija, kas vārdos aizstāv kristīgo morāli un pretendē uz tiesībām mācīt cilvēkus, joprojām ir ierocis Sātana rokās, kura mērķis ir panākt, lai cilvēki dzīvotu tā, kā viņam patīk, un atteiktos no Dieva principiem. (Lūkas 4:5—7.) Droši vien jūs zināt, ka daudzi garīdznieki ir piešķīruši sev skanīgus titulus un labprāt saņem naudu no savu draudžu locekļiem. Arī valstu valdībām reliģija ir ērts instruments, kas noder, lai pārliecinātu cilvēkus būt gataviem ziedot savu dzīvību valsts labā.

Sātana ietekme uz reliģiju ir lielāka, nekā daudziem šķiet. Kāds varbūt domā, ka Sātana interesēs darbojas tikai saujiņa reliģisko ekstrēmistu, taču Bībelē norādīts, ka tas, kuru ”sauc par velnu un sātānu, ..pieviļ visu pasauli”. Bībelē arī rakstīts,  ka ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā”. (Atklāsmes 12:9; 1. Jāņa 5:19.) Ko Dievs domā par reliģiju, ko ietekmīgi cilvēki izmanto savtīgu mērķu sasniegšanai?

Dieva attieksme

Ja jums liekas nepieņemama dažu baznīcu rīcība, jūs varat nešaubīties, ka Visvarenais Dievs ar tām ir ārkārtīgi neapmierināts. Baznīca ir pārliecināta, ka Dievs to atbalsta, tāpat kā par to bija pārliecināti senie izraēlieši. Bet vai tā ir? Dievs Jehova neuzticīgajiem izraēliešiem izteica bargu nosodījumu, kas tikpat lielā mērā attiecas arī uz kristīgās pasaules reliģijām. Jehova teica: ”Tie neklausījās uz maniem vārdiem, un tie ir atmetuši manus baušļus. Kam Man tās dārgās kvēpināmās vielas..? Jūsu dedzināmie upuri Man neiet pie sirds!” (Jeremijas 6:19, 20.) Dievam nebija pieņemams, ka viņam tuvojas liekuļi, un šādu cilvēku rituāli un lūgšanas viņu atstāja vienaldzīgu. Lūk, ko Dievs paziņoja izraēliešiem: ”Es ienīstu.. jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami! Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju savas acis no jums, un lai cik liels būtu arī jūsu skaitāmo lūgsnu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu.” (Jesajas 1:14, 15.)

Vai Dievam var patikt svētki, kurus baznīcas dēvē par kristīgiem, bet kuros kādreiz ir godātas viltus dievības? Vai Dievs uzklausa to garīdznieku lūgšanas, kuri sagroza un paši neievēro Kristus mācības? Vai viņam ir pieņemama tāda reliģija, kas nepilda viņa likumus? Nav šaubu, ka viņa attieksme pret baznīcu rituāliem ir tieši tāda pati kā pret seno izraēliešu upuriem, par kuriem viņš teica: ”Kam Man tas?”

Taču Dievam Jehovam ir patiess prieks par cilvēkiem, kas cenšas viņam kalpot no sirds. Dievam ir patīkami, ja cilvēki ir pateicīgi par visu, ko tie no viņa saņem. (Maleahija 3:16, 17.) Kā jums šķiet — vai cilvēks var būt labs, ja viņš nepielūdz Dievu? Ja kāds negrib neko darīt savu vecāku labā, viņu diezin vai varētu uzskatīt par labu. Bet vai var būt labs cilvēks, kurš nav gatavs neko darīt Dieva labā? Ir saprātīgi domāt, ka mums jāpievērš uzmanība Dievam, mūsu dzīvības devējam. Nākamajā rakstā pastāstīts, kāpēc patiesā pielūgsme ne tikai sagādā godu Dievam, bet arī nāk par labu cilvēkiem.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 4. lpp.]

Vai baznīcas piedāvā pierādījumus, ka Dievs ir visa Radītājs?

[Attēls 4., 5. lpp.]

Vai tā būtu jārīkojas Dieva pārstāvim?

[Attēls 5. lpp.]

Ko Dievs domā par šādiem svētkiem?

[Norāde par autortiesībām]

AP Photo/Georgy Abdaladze