Psalmi (piektā grāmata)
Jehovas vārdi ir dzīvi
Psalmi (piektā grāmata)
DAUDZI cilvēki domā, ka laimi nes manta. Taču viens no psalmu sarakstītājiem uzskatīja, ka laimi sagādā kaut kas pilnīgi cits, un tāpēc rakstīja: ”Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu!” (Psalms 144:15.) Citādi nemaz nevar būt, jo Jehova ir ”svētlaimīgs Dievs”, un tāpēc tie, kas viņu pielūdz, ir patiesi laimīgi. (1. Timotejam 1:11, JDV.) Šī doma ir skaidri izpausta Dieva iedvesmoto dziesmu beidzamajā daļā, kurā ietilpst 107. līdz 150. psalms.
Psalmu piektajā grāmatā ir uzsvērtas Jehovas lieliskās īpašības, to vidū viņa žēlastība, uzticība un labestība. Jo vairāk mēs iepazīstam Dieva personību, jo dziļāku mīlestību un bijību pret viņu izjūtam, un tas savukārt mums ļauj justies laimīgiem. Psalmu piektajā grāmatā var atrast daudz ko vērtīgu. (Ebrejiem 4:12.)
JEHOVAS ŽĒLASTĪBA MŪS DARA LAIMĪGUS
”Viņi lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū,” dziedāja ebreji, kas atgriezās tēvzemē no Babilonas trimdas. (Psalms 107:8, 15, 21, 31.) Dāvids slavēja Dievu: ”Līdz padebešiem [ir] Tava uzticība.” (Psalms 108:5.) Nākamajā psalmā var lasīt, ka viņš lūdza: ”Palīdzi man, ak Kungs mans Dievs, izglāb mani pēc savas žēlastības!” (Psalms 109:18, 19, 26.) 110. psalmā ir lasāmi pravietojumi par Mesijas valdīšanu, bet 111. psalma 10. pantā ir teikts: ”Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums.” Savukārt nākamajā psalmā ir atzīts: ”Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas to Kungu!” (Psalms 112:1.)
113. līdz 118. psalmā, ko mēdz saukt par Hallel psalmiem, vairākas reizes ir lietots vārds ”Alelujā!”, kas nozīmē ”Slavējiet Jah!”. Kā rakstīts Mišnā, trešajā gadsimtā sarakstītā ebreju mutvārdu tradīciju apkopojumā, šīs dziesmas dziedāja Pasā svētkos un vēl trijos ebreju ikgadējos svētkos. 119. psalmā, kas ir visgarākais no visiem psalmiem (arī neviena nodaļa citās Bībeles grāmatās nav garāka), ir cildināti Jehovas vārdi.
Bībeles pantu skaidrojums.
109:23. Ko nozīmē Dāvida vārdi ”Es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas stiepjas garumā”? Ar šo tēlaino salīdzinājumu Dāvids gribēja teikt, ka, viņaprāt, viņam pavisam drīz būs jāmirst. (Psalms 102:12.)
110:1, 2. Ko ”[Dāvida] kungs”, Jēzus Kristus, darīja, kad bija nosēdies pie Dieva labās rokas? Pēc augšāmcelšanās nonācis debesīs, Jēzus pie Dieva labās rokas gaidīja līdz 1914. gadam, kad viņš sāka valdīt Valstībā. Visu šo laiku Jēzus valdīja pār saviem ar garu svaidītajiem sekotājiem, vadīja viņu sludināšanu un mācīja viņus, lai arī viņi varētu valdīt Valstībā kopā ar Jēzu. (Mateja 24:14; 28:18—20; Lūkas 22:28—30.)
110:4. Ko Jehova ar zvērestu ir apsolījis un ”to nenožēlos”? Ar šo zvērestu Jehova apstiprināja, ka Jēzus Kristus būs Ķēniņš un Augstais priesteris. (Lūkas 22:29.)
113:3. Kādā ziņā Jehovas vārds tiek slavēts ”no saules lēkta līdz tās rietam”? Šie vārdi nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai to, ka grupa cilvēku ik dienu pielūdz Dievu. Saule uzlec austrumos, noriet rietumos, un tās stari apspīd visu zemeslodi. Tieši tāpat pa visu zemi ir jātiek slavētam Jehovas vārdam. To nav iespējams paveikt bez organizatoriska atbalsta. Jehovas lieciniekiem ir liels gods slavēt Dievu un dedzīgi sludināt viņa Valstību.
116:15. Ko nozīmē vārdi ”svēto nāve ir dārga tā Kunga acīs”? Jehovas uzticamie kalpi viņam ir tik dārgi, ka viņš nekad neļaus aiziet bojā pilnīgi visiem saviem kalpiem. Ja viņš to pieļautu, izskatītos, ka viņa ienaidnieki ir spēcīgāki par viņu. Turklāt tādā gadījumā uz zemes vairs nepaliktu neviena, kas varētu veidot jaunās pasaules pamatu.
119:71. Kā ciešanas var būt cilvēkam ”par labu”? Grūtībās mēs varam iemācīties vēl vairāk paļauties uz Jehovu, mūsu lūgšanas var kļūt sirsnīgākas, mēs varam cītīgāk iedziļināties Bībelē un sekot tajā dotajiem padomiem. Grūtībās var atklāties, vai mums nepiemīt trūkumi, no kuriem jāatbrīvojas. Mūs nepārņems rūgtums, ja mēs ļausim ciešanām un grūtībām uzlabot mūsu personību.
119:96. Ko nozīmē vārdi ”visām pilnīgām lietām ir gals”? Psalma sarakstītājs runāja par ”pilnīgām lietām” no cilvēciskā viedokļa. Acīmredzot viņš domāja, ka cilvēka priekšstats par pilnību ir ierobežots. Taču Dieva baušļi nav ierobežoti — tajos atrodamā vadība ir derīga visās dzīves jomās.
119:164. Kāpēc psalma sarakstītājs teica, ka viņš slavē Dievu ”septiņreiz dienā”? Ar skaitli septiņi bieži ir domāta pilnība. Tātad psalma sarakstītājs uzskatīja, ka Jehova ir cienīgs saņemt visu slavu.
Ko mēs varam mācīties.
107:27—31. Kad sāksies Armagedons, pasaules gudrība būs ”galā” — tā nevienu nespēs glābt no iznīcības. (Atklāsmes 16:14, 16.) Tikai tie, kas paļaujas uz Jehovu, dzīvos un pateiksies Jehovam par ”Viņa žēlastību”.
109:30, 31; 110:5. Tā kā karavīrs vairogu turēja kreisajā rokā, labā roka, ar kuru viņš bija satvēris zobenu, parasti nebija aizsargāta. Jehova pārnestā nozīmē ir pie savu kalpu ”labās rokas”, gatavs cīnīties par tiem. Jehova sargā savus kalpus un palīdz tiem, un tas ir brīnišķīgs iemesls viņam ”skaļi pateikties”.
113:4—9. Jehovam ir tik augsts stāvoklis, ka viņš ”noskatās no augšas” pat ”uz debesīm”. Tomēr viņš jūt līdzi nabaga nelaimīgajam un bezbērnu sievai. Augstais valdnieks Jehova ir pazemīgs, un viņš vēlas, lai tādi būtu arī viņa kalpi. (Jēkaba 4:6.)
114:3—7. Mums dziļi jāpārdomā, ko brīnumainu Jehova darīja izraēliešu labā, kad tie bija pie Sarkanās jūras, Jordānas un pie Sinaja kalna. ”Zemei”, tas ir, visiem cilvēkiem, ”jādreb” Dieva priekšā, proti, jāizjūt pret viņu bijība.
119:97—101. Ja mēs iegūsim gudrību no Dieva vārdiem, mēs būsim pasargāti no garīga posta.
119:105. Dieva vārdi ir mūsu ”kāju spīdeklis” tādā ziņā, ka tie palīdz tikt galā ar pašreizējām problēmām. Tie pārnestā nozīmē ir arī ”gaišums uz [mūsu] ceļiem”, jo no tiem var uzzināt par Dieva nākotnes nodomiem.
KĀ BŪT LAIMĪGIEM ARĪ GRŪTĪBĀS
Kas mums var palīdzēt, ja mums ir grūti apstākļi vai pat notiek liela nelaime? Atbildi uz šo jautājumu var rast 120. līdz 134. psalmā. Mēs varam izturēt grūtības un saglabāt prieku, cerēdami uz Jehovas palīdzību. Šos psalmus, kas ir saukti par ”svētceļnieku dziesmām”, izraēlieši droši vien dziedāja, kad devās uz Jeruzalemi svinēt ikgadējos svētkus.
135. un 136. psalmā Jehova ir attēlots kā Dievs, kas var paveikt visu, ko vēlas, krasā pretstatā nedzīvajiem elkiem. 136. psalms ir veidots dziedāšanai divās grupās: viena grupa dzied panta pirmo daļu, bet otra — panta beidzamo daļu. 137. psalmā atspoguļots, kā jutās uz Babilonu izsūtītie ebreji, kas vēlējās pielūgt Jehovu Ciānā. 138. līdz 145. psalmu ir sacerējis Dāvids. Viņš gribēja no visas sirds slavēt Jehovu, jo atzina: ”Es esmu tik brīnišķi radīts.” (Psalms 138:1; 139:14.) 140. līdz 144. psalmā var lasīt, ka Dāvids lūdza, lai Dievs viņu pasargātu no ļauniem cilvēkiem, lai taisnie viņu pārmācītu, lai Dievs viņu izglābtu no vajātājiem un mācītu rīkoties pareizi. Dāvids arī uzsvēra, ka Jehovas tauta ir laimīga. (Psalms 144:15.) Pieminējis, cik Dievs ir varens un labs, Dāvids rakstīja: ”Mana mute paudīs tā Kunga slavu, un visa miesa lai teic Viņa svēto vārdu mūžīgi mūžam! Mēs slavējam to Kungu tagad un mūžīgi.” (Psalms 145:21.)
Bībeles pantu skaidrojums.
122:3. Kādā ziņā Jeruzaleme bija ”sevī cieši noslēgta”? Jeruzalemē, tāpat kā citās pilsētās senatnē, mājas mēdza celt cieši citu pie citas, un šādu blīvi apbūvētu pilsētu bija viegli aizsargāt. Turklāt kaimiņu tuvums pilsētas iedzīvotājiem deva pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā varēs paļauties uz to palīdzību un aizsardzību. Šis pants liek domāt arī par Izraēla 12 cilšu garīgo vienotību, kad izraēlieši sapulcējās, lai pielūgtu Jehovu.
123:2. Kā jāsaprot šī ilustrācija? Kalpi un kalpones raugās uz sava kunga rokām divu iemeslu dēļ: viņi vēlas zināt kunga gribu un cer no kunga saņemt aizsardzību, kā arī dzīvei nepieciešamo. Tāpat arī mēs vēlamies vienmēr noskaidrot Jehovas gribu un iegūt viņa labvēlību.
131:1—3. Kādā ziņā Dāvids ”savu dvēseli apmierināja un klusināja kā no mātes krūts atšķirtu bērnu”? Bērns, kas ir atšķirts no mātes krūts, rod mierinājumu mātes rokās, un arī Dāvids mierināja un klusināja savu dvēseli. Kā viņš to darīja? Viņš nebija sirdī lepns un augstprātīgs un netīkoja pēc tā, kas viņam bija par augstu. Dāvids netiecās pēc slavas un ievērības — parasti viņš apzinājās savu spēju robežas un bija pazemīgs. Tādiem pašiem ir jābūt arī kristiešiem, īpaši tad, ja viņi vēlas, lai viņiem uzticētu priekšrocības draudzē.
Ko mēs varam mācīties.
120:1, 2, 6, 7. Apmelojumi un sarkastiskas piezīmes ļoti sāpina. Bet, ja cilvēks rūpīgi apdomā savus vārdus, viņš ”tur mieru”.
120:3, 4. Izdevumā Vecās Derības poēzijas grāmatas šie panti skan: ”Ko Viņš dos tev, un ko Viņš tev vēl pieliks, tu melu mēle?! Uzasinātas kara bultas un kvēlošas irbuleņu ogles!” Ja mēs sastopamies ar cilvēku, kam ir ”melu mēle”, mums var sniegt mierinājumu apziņa, ka Jehova savā laikā visu izlabos. Pret apmelotājiem tiks vērstas ”uzasinātas kara bultas”, un kā uguns viņiem būs Jehovas tiesas spriedums, ko simbolizē ”kvēlošas irbuleņu ogles”.
127:1, 2. Lai ko mēs darītu, mums jāmeklē Jehovas vadība.
133:1—3. Šajā psalmā minētajai eļļai bija nomierinoša, dziedējoša un atspirdzinoša iedarbība, un to pašu var teikt par Jehovas tautas vienotību. Ja mēs kritizētu citus, izraisītu strīdus un kurnētu, mēs šo vienotību grautu, bet to darīt mēs nedrīkstam.
137:1, 5, 6. Trimdā izsūtītajiem Jehovas kalpiem bija dārga Ciāna, kas simbolizēja Dieva organizāciju. Vai arī mēs esam uzticīgi Jehovas organizācijai?
138:2. Jehova ir ”pāri par savu vārdu paaugstinājis savus apsolījumus” tādā nozīmē, ka tad, kad piepildīsies viss, ko viņš ir apsolījis savā vārdā, tas tālu pārsniegs visas mūsu gaidas. Mūsu priekšā patiešām ir brīnišķīga nākotne.
139:1—6, 15, 16. Jehovam ir zināmi visi mūsu darbi un domas, un viņš zina pat vārdus, ko mēs vēl neesam pateikuši. Viņš pazīst cilvēku jau no tā brīža, kad tas vēl ir tikai ”iedīglis” mātes klēpī. Dieva zināšanas par katru no mums ir ”pārāk brīnišķas”, lai mēs tās aptvertu. Ir ļoti mierinoši zināt, ka Jehova ne vien redz mūsu grūtības, bet arī saprot, kā mēs jūtamies.
139:7—12. Nav tādas vietas, kur mēs būtu tik tālu no Dieva, ka viņš nespētu mūs stiprināt.
139:17, 18. Vai mēs labprāt apgūstam zināšanas par Jehovu? (Salamana Pamācības 2:10.) Šīs zināšanas mums vienmēr būs neizsīkstoša prieka avots. Jehovas domu ir ”vairāk nekā smilšu”, un mēs mūžīgi varēsim padziļināt savas zināšanas par viņu.
139:23, 24. Mums jālūdz, lai Jehova pārbaudītu mūsu iekšējo būtību un izdibinātu, vai mēs neesam ”uz ļauna ceļa” — vai mūsos nav parādījušās sliktas domas, vēlmes un tieksmes —, un lai viņš palīdzētu no tām atbrīvoties.
143:4—7. Kā izturēt lielas grūtības? Kā redzams no psalmu dziesminieka vārdiem, ir jāpārdomā viss, ko ir darījis Jehova, un jālūdz viņam palīdzība.
Slavējiet Jah!
Pirmās četras psalmu grāmatas beidzas ar slavas vārdiem Jehovam. (Psalms 41:14; 72:19, 20; 89:53; 106:48.) Beidzamā, piektā grāmata nav izņēmums — 150. psalma 6. pantā lasāms aicinājums: ”Visi, kam dvaša, lai slavē to Kungu! Alelujā!” Dieva izveidotajā jaunajā pasaulē tā patiešām notiks.
Mēs to ļoti gaidām, un mums ir pamatots iemesls cildināt patieso Dievu un slavēt viņa vārdu. Kad mēs pārdomājam, kādu prieku mums sagādā tas, ka mēs pazīstam Jehovu un ka mums ir labas attiecības ar viņu, mēs no visas sirds vēlamies viņam pateikties un viņu godāt mūžīgi.
[Attēls 15. lpp.]
Jehovas brīnišķie darbi mums iedveš bijību
[Attēls 16. lpp.]
Jehovas domu ir ”vairāk nekā smilšu”