Cerēsim uz Jehovu un būsim drosmīgi

”Ceri uz Kungu un stiprinies, un drošini savu sirdi! Un ceri uz Kungu!” (PSALMS 27:14, VDP.)

1. Cik svarīga ir cerība, un kā šis vārds ir lietots Bībelē?

PATIESA cerība ir kā spoža gaisma. Tā palīdz saskatīt kaut ko vairāk par pašreizējām grūtībām un raudzīties nākotnē ar drosmi un prieku. Drošu cerību var dot tikai Jehova, un to viņš dara savos iedvesmotajos Rakstos. (2. Timotejam 3:16.) Vārdi ”cerība” un ”cerēt” dažādās formās Bībelē parādās vairāk nekā 200 reižu, un tie attiecas gan uz dedzīgām un paļāvības pilnām gaidām, ka notiks kaut kas labs, gan arī uz to, kas tiek gaidīts. * Šāda cerība ir pārāka par parastu vēlmi, uz kuras piepildīšanos varbūt nav nekāda pamata cerēt.

2. Kāda nozīme cerībai bija Jēzus dzīvē?

² Kad Jēzum bija grūtības un pārbaudījumi, viņš raudzījās tiem pāri un cerēja uz Jehovu. Jēzus ”viņam sagatavotā prieka dēļ, par kaunu nebēdādams, ir pacietis krustu un nosēdies Dieva tronim pa labai rokai”. (Ebrejiem 12:2, JDV.) Tā kā Jēzus pirmām kārtām domāja par Jehovas augstākās varas tiesiskuma apstiprināšanu un viņa vārda svētīšanu, viņš vienmēr palika paklausīgs Dievam, lai ko tas viņam maksāja.

3. Kāda nozīme cerībai ir Dieva kalpu dzīvē?

³ Ķēniņš Dāvids norādīja, ka cerība ir saistīta ar drosmi, rakstīdams: ”Ceri uz Kungu un stiprinies, un drošini savu sirdi! Un ceri uz Kungu!” (Psalms 27:14, VDP.) Ja vēlamies, lai mūsu sirds būtu droša, mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu cerība kļūtu neskaidra, — mums tā vienmēr skaidri jāpatur prātā un sirdī. Tad mēs spēsim līdzināties Jēzum un ar drosmi un dedzību piedalīties darbā, ko viņš ir uzdevis saviem mācekļiem. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Cerība  ir minēta kopā ar ticību un mīlestību, jo Dieva kalpu dzīvē tai ir būtiska un paliekoša nozīme. (1. Korintiešiem 13:13.)

”Bagāti cerībā”

4. Ko ļoti gaida svaidītie kristieši un ”citas avis”?

⁴ Dieva tautu gaida brīnišķīga nākotne. Svaidītie kristieši ļoti gaida iespēju kalpot kopā ar Kristu debesīs, savukārt ”citas avis” cer ”tikt atsvabinātas no iznīcības verdzības un iegūt Dieva bērnu apskaidrību un svabadību” uz zemes. (Jāņa 10:16; Romiešiem 8:19—21; Filipiešiem 3:20.) Šī ”apskaidrība un svabadība” sevī ietver arī atbrīvošanu no grēka un tā briesmīgajām sekām. Jehova, no kura nāk ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”, dos to visu saviem uzticīgajiem kalpiem. (Jēkaba 1:17; Jesajas 25:8.)

5. Kas ir vajadzīgs, lai mēs būtu ”bagāti cerībā”?

⁵ Cik svarīgai mūsu dzīvē būtu jābūt kristīgajai cerībai? Vēstulē romiešiem, 15. nodaļas 13. pantā, ir teikts: ”Cerības devējs Dievs lai piepilda jūs jūsu ticībā ar visu prieku un mieru, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.” Cerību var salīdzināt nevis ar sveci tumsā, bet ar spožajiem rīta saules stariem — tā piepilda dzīvi ar mieru, laimi un jēgu un piešķir drosmi. ”Bagāti cerībā” mēs varam būt tad, ja ticam Dieva rakstītajiem vārdiem un saņemam viņa svēto garu. ”Viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību.” (Romiešiem 15:4.) Mums būtu jāpadomā: vai es uzturu savu cerību dzīvu, iedziļinoties Bībelē un lasot to katru dienu? Vai es bieži lūdzu Dievam viņa garu? (Lūkas 11:13.)

6. No kā mums jāsargās, lai saglabātu dzīvu savu cerību?

⁶ Jēzus smēlās spēkus Dieva Rakstos. Ja ņemsim vērā viņa piemēru, mēs ”nepiekusīsim, savās dvēselēs pagurdami”. (Ebrejiem 12:3.) Bet, ja cerība, ko mums ir devis Dievs, mūsu prātā un sirdī sāktu bālēt vai ja galveno vietu mūsu prātā sāktu ieņemt kaut kas cits, piemēram, dzīves materiālā puse vai mērķi, kas nav saistīti ar kalpošanu Dievam, tad ātri vien mūs varētu pārņemt garīgs nogurums un mēs varētu zaudēt drosmi un apņēmību dzīvot pēc augstiem morāles principiem. Tādā gadījumā varētu notikt pat tā, ka mūsu ”ticības laiva [tiek] sadragāta”. (1. Timotejam 1:19.) Turpretī patiesa cerība nostiprina ticību.

Cerība — būtisks ticības priekšnoteikums

7. Kāpēc cerība ir būtisks ticības priekšnoteikums?

⁷ ”Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām,” teikts Bībelē. (Ebrejiem 11:1.) Tātad cerība nav kaut kas mazsvarīgs — tā ir būtiska ticības sastāvdaļa. Par to var pārliecināties, domājot par Ābrahāma dzīvi. Kad Jehova Ābrahāmam un viņa sievai Sārai apsolīja mantinieku, raugoties no cilvēku viedokļa, viņiem vecuma dēļ vairs nevarēja būt bērnu. (1. Mozus 17:15—17.) Kā Ābrahāms uztvēra Jehovas solījumu? ”Viņš ticēja cerībai, kad cerības nebija, ka viņš varētu kļūt par tēvu” daudzām tautām. (Romiešiem 4:18, JDV.) Cerība, ko bija devis Dievs, bija stingrs pamats Ābrahāma ticībai, ka viņam būs pēcnācējs. Savukārt ticība darīja viņa cerību reālāku un to stiprināja. Ābrahāmam un Sārai pat pietika drosmes atstāt savu dzīvesvietu un radiniekus un pavadīt atlikušo dzīvi teltīs svešā zemē.

8. Kā uzticība un izturība stiprina cerību?

⁸ Ābrahāms saglabāja savu cerību stipru, bez ierunām paklausīdams Jehovam, pat ja tā rīkoties bija grūti. (1. Mozus 22:2, 12.) Arī mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mūs atalgos, ja būsim paklausīgi un nepārstāsim viņam kalpot. Kā rakstīja Pāvils, izturība  rada pastāvību, ”pastāvība — cerību, bet cerība nepamet kaunā”. (Romiešiem 5:4, 5.) Tāpēc Pāvils rakstīja arī šādus vārdus: ”Mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam.” (Ebrejiem 6:11.) Šāda pozitīva prāta nostāja, kuras pamatā ir ciešas attiecības ar Jehovu, ļauj jebkādās grūtībās saglabāt drosmi un pat prieku.

”Priecīgi cerībā”

9. Kas mums regulāri jādara, lai mēs būtu ”priecīgi cerībā”?

⁹ Cerība, ko mums ir devis Dievs, ir nesalīdzināmi pārāka par visu, ko piedāvā pasaule. 37. psalma 3. un 4. pantā ir teikts: ”Cerē uz to Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!” Mums tiešām ir pilnīgs pamats būt ”priecīgiem cerībā”. (Romiešiem 12:12.) Bet, lai tas būtu iespējams, cerībai mūsu prātā vienmēr jābūt ļoti skaidrai. Vai mēs regulāri domājam par to, kādu cerību Dievs mums ir dāvājis? Vai varam sevi iztēloties paradīzē, kur mums ir lieliska veselība, nav nekādu raižu, visapkārt ir cilvēki, ko mēs mīlam, un mums ir darbs, kas sagādā patiesu gandarījumu? Vai mēs pārdomājam paradīzes ainas, kas ir attēlotas mūsu literatūrā? Regulāras pārdomas par šiem jautājumiem var salīdzināt ar putekļu notīrīšanu no loga, pa kuru paveras skaists skats. Ja loga rūti netīrītu, drīz netīrumu un kvēpu dēļ skaistais skats vairs nebūtu tik skaidrs un jauks un mūsu uzmanība varētu pievērsties kaut kam citam. Nekad nepieļausim, ka tā notiktu ar mums!

10. Kāpēc pārdomas par to, kā Jehova mūs atalgos, liecina, ka mums ar viņu ir labas attiecības?

¹⁰ Protams, galvenais iemesls, kāpēc mēs kalpojam Jehovam, ir mīlestība pret viņu. (Marka 12:30.) Taču mums jādomā arī par to, kā Jehova mūs atalgos, jo viņš mūs mudina to darīt. Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļas 6. pantā, ir sacīts: ”Bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” Kāpēc Jehova vēlas, lai mēs domātu par to, ko viņš mums grasās dot? Šādi rīkojoties, mēs apliecinām, ka labi pazīstam savu debesu Tēvu, kurš ir ļoti devīgs un mūs mīl. Ja mēs nebūtu pārliecināti, ka viņš mums ”beigās dos to, ko [mēs] ceram”, mēs nebūtu laimīgi un viegli kļūtu nomākti. (Jeremijas 29:11.)

11. Kā cerība, ko bija devis Dievs, Mozum palīdzēja pieņemt gudrus lēmumus?

¹¹ Viens no cilvēkiem, kas ne uz brīdi nenovērsās no cerības, kuru viņam bija devis  Dievs, bija Mozus. Mozus, kas tika audzināts kā ”faraona meitas dēls”, Ēģiptē varēja iegūt lielu varu, prestižu un bagātību. Tomēr viņš drosmīgi izvēlējās nevis tiekties pēc tā visa, bet kalpot Jehovam, jo ”viņš raudzījās uz atmaksu”. (Ebrejiem 11:24—26.) Ir pilnīgi skaidrs, ka cerība, ko bija devis Jehova, Mozum nebija vienaldzīga.

12. Kāpēc kristiešu cerību var salīdzināt ar bruņu cepuri?

¹² Apustulis Pāvils salīdzināja cerību ar bruņu cepuri. Simboliskā bruņu cepure sargā mūsu prātu, palīdz pieņemt gudrus lēmumus, noteikt pareizās prioritātes un saglabāt uzticību Dievam. (1. Tesaloniķiešiem 5:8.) Vai mums vienmēr ir uzvilkta simboliskā bruņu cepure? Ja tā ir, tad mēs, tāpat kā Mozus un Pāvils, liksim cerību nevis ”uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt”. Tiesa, ir vajadzīga drosme, lai nerīkotos tā, kā sabiedrībā ir pieņemts, un netiektos pēc savtīgiem mērķiem, bet tas ir pūļu vērts. Tikai tā ir iespējams iegūt ”īsto dzīvību”, ko saņems visi tie, kuri cer uz Jehovu un viņu mīl. (1. Timotejam 6:17, 19.)

”Es tevi neatstāšu”

13. Ko Jehova ir apsolījis saviem uzticīgajiem kalpiem?

¹³ Cilvēkiem, kas paļaujas uz pašreizējo pasaules iekārtu, būtu jādomā par nākotni ar nopietnām bažām, jo ”bēdas” pasaulē kļūst arvien lielākas. (Mateja 24:8.) Turpretī tiem, kas cer uz Jehovu, šādas bailes ir svešas. Viņi ”paliks droši un neapdraudēti.., un viņi nebīsies nekādas nelaimes”. (Salamana Pamācības 1:33.) Tā kā šie cilvēki neliek savu cerību uz tagadējo sistēmu, viņi ar prieku paklausa Pāvila padomam: ”Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo viņš pats ir sacījis: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.”” (Ebrejiem 13:5.)

14. Kāpēc kristiešiem nav pārmērīgi jāraizējas par savām materiālajām vajadzībām?

¹⁴ Šis solījums neatstāj šaubas, ka Dievs par mums gādās. Arī Jēzus apliecināja, ka Dievs ar mīlestību par mums rūpējas, sacīdams: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās [dzīvei nepieciešamās] lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākošā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies.” (Mateja 6:33, 34.) Jehova zina, ka nav viegli dedzīgi darboties Valstības labā un rūpēties arī par savām materiālajām vajadzībām. Tāpēc mums pilnībā jāpaļaujas, ka viņš spēj parūpēties par mums un vēlas to darīt. (Mateja 6:25—32; 11:28—30.)

15. Kā kristieši var paturēt ”skaidru” aci?

¹⁵ Paļāvību uz Jehovu var apliecināt, paturot ”skaidru” aci. (Mateja 6:22, 23.) Skaidra acs ir tādam cilvēkam, kurš ir patiess, kura rīcības motīvi ir tīri un kuru nevada alkatība, savtīgums un godkāre. Lai acs būtu skaidra, nav jādzīvo galējā nabadzībā un nav jāatstāj novārtā pienākums rūpēties par ģimeni. Taču tas nozīmē likt lietā ”saprātu”, lai kalpošana Jehovam vienmēr būtu galvenais dzīvē. (2. Timotejam 1:7, JDV.)

16. Kāpēc, lai paturētu skaidru aci, ir vajadzīga ticība un drosme?

¹⁶ Lai paturētu skaidru aci, ir vajadzīga ticība un drosme. Piemēram, vai mēs garīgos pasākumus joprojām uzskatīsim par galvenajiem, ja darba devējs pieprasīs, lai mēs regulāri strādājam laikā, kad notiek kristiešu sapulces? Ja cilvēks šaubās, vai Jehova pildīs solījumu gādāt par saviem kalpiem, tad Sātanam atliek tikai nedaudz pacensties, un šis cilvēks varbūt vispār pārstās apmeklēt sapulces. Ja mums pietrūktu ticības, tad to, ko mēs uzskatām par svarīgāko, sāktu noteikt Sātans, nevis Jehova, un tas būtu ārkārtīgi skumji. (2. Korintiešiem 13:5.)

 Cerēt uz Jehovu

17. Ko jau tagad iegūst tie, kas paļaujas uz Jehovu?

¹⁷ Bībelē ne reizi vien paskaidrots, ka tiem, kas cer uz Jehovu un paļaujas uz viņu, nenāksies vilties. (Salamana Pamācības 3:5, 6; Jeremijas 17:7.) Tiesa, dažreiz viņiem jāsamierinās ar pieticīgiem dzīves apstākļiem, taču viņi to uzskata par nelielu upuri salīdzinājumā ar svētībām, kādas viņus gaida. Tā šie cilvēki apliecina savu cerību uz Jehovu un pārliecību, ka Jehova nākotnē noteikti piešķirs saviem uzticīgajiem kalpiem visu, pēc kā ilgojas viņu sirds. (Psalms 37:3, 4.) Tāpēc viņi jau tagad ir laimīgi. ”Taisnīgo gaidas izvērtīsies viņiem par prieku, bet bezdievīgo cerība iznīks.” (Salamana Pamācības 10:28.)

18., 19. a) Ko Jehova mums ar mīlestību apliecina? b) Kā mēs varam paturēt Jehovu sev ”pa labo roku”?

¹⁸ Zēns, kas iet pie rokas savam tēvam, jūtas drošs un neapdraudēts, un to pašu var teikt par mums, ja staigājam ar savu debesu Tēvu. ”Nebīsties, jo Es esmu ar tevi!” Jehova teica izraēliešiem. ”Es tev arī palīdzu..! Jo Es tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru [”satveru”, LB-26] tavu labo roku, Es, kas tev saku: ”Nebīsties, Es tev palīdzu!”” (Jesajas 41:10, 13.)

¹⁹ Tā tiešām ir aizkustinoša aina — Jehova ir satvēris mūsu roku. ”Es to Kungu vienmēr turēšu acu priekšā; ja Viņš man ir pa labo roku, es nešaubīšos,” rakstīja Dāvids. (Psalms 16:8.) Kā mēs varam paturēt Jehovu sev ”pa labo roku”? Pirmkārt, mums jāļauj, lai viņa Raksti mūs vada visās dzīves jomās; otrkārt, mums jāraugās uz lielisko balvu, ko Jehova mums ir apsolījis. Psalmu sacerētājs Asafs dziedāja: ”Pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas, Tu mani vadi pēc sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā.” (Psalms 73:23, 24.) Ņemot vērā šajos pantos teikto, mēs varam raudzīties nākotnē ar paļāvību.

”Jūsu pestīšana tuvojas”

20., 21. Kas nākotnē gaida tos, kas cer uz Jehovu?

²⁰ Ar katru dienu paturēt Jehovu sev pa labo roku kļūst arvien svarīgāk. Drīz pār Sātana pasauli nāks vēl nepieredzētas bēdas, kas sāksies ar viltus reliģijas iznīcināšanu. (Mateja 24:21.) Neticīgos cilvēkus tad pārņems izbailes, turpretī Jehovas drosmīgie kalpi tajā laikā priecāsies par savu cerību. ”Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas,” teica Jēzus. (Lūkas 21:28.)

²¹ Tāpēc priecāsimies par cerību, ko mums ir piešķīris Dievs, un neļausim Sātana māņiem mūs pievilt vai iekārdināt. No visas sirds centīsimies attīstīt ticību, mīlestību un bijību pret Dievu. Tad mums būs drosme jebkādos apstākļos paklausīt Jehovam un stāties pretī Velnam. (Jēkaba 4:7, 8.) ”Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis, jūs visi, kas cerat uz to Kungu!” (Psalms 31:25.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai varat atbildēt?

• Kā cerība, kas bija Jēzum, vairoja viņa drosmi?

• Kā cerība ir saistīta ar ticību?

• Kā cerība un ticība kristiešiem palīdz drosmīgi noteikt pareizās prioritātes dzīvē?

• Kāpēc tie, kas cer uz Jehovu, var raudzīties nākotnē ar paļāvību?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 28. lpp.]

Vai jūs spējat saskatīt sevi paradīzē?