Lasītāju jautājumi

Kāpēc Jaunās pasaules tulkojumā 5. Mozus 31:2 ir teikts, ka Mozum ”vairs nebija atļauts ne iziet, ne ienākt” — proti, pildīt Izraēla vadoņa pienākumus —, bet citos tulkojumos ir teikts, ka viņš vairs nespēja to darīt?

Senebreju vārdu, kas lietots šajā pantā, var tulkot divējādi, un vairāki Bībeles tulkojumi rada iespaidu, ka Mozus mūža nogalē bija kļuvis nespēcīgs un tāpēc fiziski vairs nevarēja veikt Izraēla vadoņa pienākumus. Piemēram, latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumā Mozus vārdi ir tulkoti šādi: ”Šodien es esmu simts divdesmit gadus vecs; es vairs nespēju nedz iziet, nedz ienākt.”

Taču no 5. Mozus 34:7 var redzēt, ka Mozus, lai gan bija sasniedzis ievērojamu vecumu, nebija kļuvis nespēcīgs. Šajā pantā ir teikts: ”Mozus bija simts divdesmit gadus vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis.” Viņš vēl bija pietiekami spēcīgs, lai arī turpmāk vadītu tautu, bet tāda nebija Jehovas griba. To apliecina Mozus vārdi, kas pierakstīti 5. Mozus 31:2: ”Tas Kungs ir man sacījis: ”Tev nebūs celties pāri šai Jardānai!”” Acīmredzot Jehova šajā reizē atkārtoja to, ko viņš bija teicis pie Meribas ūdeņiem. (4. Mozus 20:9—12.)

Mozus bija nodzīvojis garu un bagātu mūžu, un viņa dzīvi var sadalīt trīs posmos. 40 gadus viņš dzīvoja Ēģiptē, kur Mozu ”mācīja visās ēģiptiešu gudrībās” un viņš bija ”varens vārdos un darbos”. (Apustuļu darbi 7:20—22.) Nākamos 40 gadus viņš dzīvoja Midianā, kur viņš attīstīja īpašības, kas bija vajadzīgas, lai vēlāk vadītu Jehovas tautu, un sava mūža beidzamos 40 gadus Mozus bija izraēliešu tautas vadonis. Tomēr Jehova bija izlēmis, ka Jozua, nevis Mozus būs tas, kurš pārvedīs izraēliešus pāri Jordānas upei un ievedīs tos Apsolītajā zemē. (5. Mozus 31:3.)

Tātad, ņemot vērā to, kas ir teikts citos pantos, mēs varam pareizi saprast domu, kas ir izteikta 5. Mozus 31:2. Mozus turpmāk nevarēja vadīt Izraēlu nevis fiziska nespēka dēļ, bet tāpēc, ka Jehova viņam neļāva to darīt.