Vai Bībeles likumi ir pārāk stingri?

”MANI bērnībā nemācīja dzīvot pēc Bībeles, un Dievs mūsu mājās pat netika pieminēts,” tā par savu audzināšanu stāstīja kāds jauns soms, un šādu cilvēku nav mazums. Daudzi cilvēki, īpaši jaunieši, uzskata, ka Bībeles normas ir novecojušas un ka tās neatbilst mūsdienu dzīves prasībām, bet tie, kas cenšas dzīvot pēc Bībeles, ir nabaga nelaimīgie, kas spiesti ievērot neskaitāmus aizliegumus un stingrus likumus. Viņuprāt, Bībeli ir labāk atstāt grāmatplauktā un principus, pēc kuriem vadīties dzīvē, meklēt kaut kur citur.

Šādu attieksmi lielā mērā ir veicinājis tas, ka daudzus gadsimtus baznīcas ir uzkundzējušās cilvēkiem. Piemēram, viduslaikos katoļu baznīcai bija vara gandrīz ikvienā cilvēku dzīves sfērā, un, ja kāds uzdrošinājās nepiekrist baznīcas viedoklim, viņu gaidīja spīdzināšana vai pat nāvessods. Protestantu baznīcas, kas izveidojās vēlāk, arī ierobežoja indivīda brīvību — vārdi ”kalvinists” un ”puritānis” mūsdienu cilvēka apziņā saistās ne vien ar konkrētu kustību, bet arī ar bargu disciplīnu, kādai bija pakļauti tās sekotāji. Tā kā baznīcas ir uzspiedušas tik daudzus ierobežojumus, ir radušies maldīgi secinājumi, ka Bībeles mācības ir pārāk stingras.

Pēdējo pāris simtu gadu laikā daudzās valstīs baznīcas ir zaudējušas savu lielo ietekmi un tradicionālos reliģiskos uzskatus ir nomainījis viedoklis, ka ikvienam cilvēkam pašam ir tiesības lemt, kas viņam nāk par labu un kas ne. Kādas ir tā sekas? Kriminoloģijas un tiesību socioloģijas profesors Ahti Laitinens rakstīja: ”Ir mazinājusies cieņa pret varu, un priekšstati par to, kas ir pieņemams un kas ne, kļūst aizvien neskaidrāki.” Paradoksāli ir tas, ka šādi ir sākuši domāt pat daži augstu stāvoši garīdznieki — piemēram, kāds ievērojams luterāņu bīskaps atzina: ”Es sliecos noraidīt uzskatu, ka jautājumos par morāli stingri jāturas pie Bībeles vai kādas citas reliģiskas autoritātes.”

Vai neierobežota brīvība ir vēlama?

Ideja par neierobežotu brīvību var likties pievilcīga, un sevišķi to var teikt par jauniešiem. Protams, nevienam nepatīk, ja viņu visu laiku pamāca un viņam aizrāda, un nevienam nepatīk arī dzīvot pēc gara noteikumu saraksta. Bet vai būtu labi, ja ikviens varētu darīt, ko viņš vēlas? Kāds piemērs palīdz atbildēt uz šo jautājumu. Iztēlosimies pilsētu, kur nepastāv nekādi satiksmes noteikumi, kur ne no viena netiek prasīts, lai viņam būtu autovadītāja tiesības, kur nevienam nav jākārto braukšanas eksāmeni, kur ikviens šoferis drīkst braukt jebkādā  virzienā un drīkst pat piedzēries sēsties pie stūres, kur nav jāievēro nekādi ātruma ierobežojumi, kur nav jāuztraucas par zīmēm, kas liek apstāties, luksofora signāliem, vienvirziena ielām un gājēju pārejām. Vai būtu labi, ja kādā pilsētā būtu šāda ”brīvība”? Noteikti nē. Pilsētā valdītu pilnīgs haoss un ik uz soļa notiktu avārijas. Satiksmes noteikumi cilvēku brīvību ierobežo, bet tie ir domāti autovadītāju un gājēju drošībai.

Tāpat arī likumi, ko ir devis Dievs Jehova, mums nāk tikai par labu. Bez šādas vadības mums būtu jāiegūst pieredze, mācoties no savām kļūdām, un mēs nodarītu pāri gan sev, gan citiem. Anarhija morāles jomā ir tikpat nevēlama un bīstama kā braukšana pa pilsētu, kurā nepastāv satiksmes noteikumi. Tātad kaut kādiem likumiem un noteikumiem ir jābūt — tas ir fakts, ko atzīst lielākā daļa cilvēku.

”Mana nasta viegla”

Ceļu satiksmes noteikumos ietilpst ļoti daudz sīku norādījumu, piemēram, dažās valstīs noteikumi par automašīnas stāvēšanu vien sasniedz iespaidīgu skaitu. Bībelē, pilnīgi pretēji, mēs neatradīsim garu noteikumu sarakstu, tajā ir izklāstīti pamatprincipi, ko ievērot nav pārlieku grūti. Jēzus Kristus savus klausītājus aicināja: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” (Mateja 11:28, 30.) Apustulis Pāvils vēstulē Korintas kristiešu draudzei rakstīja: ”Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība.” (2. Korintiešiem 3:17.)

Taču šī brīvība nav absolūta. Kā skaidri redzams no Jēzus vārdiem, Dieva prasībās ietilpst daži vienkārši likumi — piemēram, Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis.” (Jāņa 15:12.) Nav grūti iztēloties, kāda būtu dzīve, ja visi ievērotu šo likumu. Tātad kristiešu brīvībai ir savas robežas. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Kā svabadi, bet ne kā tādi, kam svabadība būtu kā ļaunuma apsegs, bet kā Dieva kalpi.” (1. Pētera 2:16.)

Lai gan kristiešiem nav doti neskaitāmi sīki likumi, kas obligāti jāievēro, tomēr kristieši neuzskata, ka var dzīvot tā, kā pašiem ienāk prātā. Cilvēkiem ir vajadzīga vadība, ko var sniegt vienīgi Dievs, un Bībelē ir skaidri teikts: ”Savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” (Jeremijas 10:23.) Ja mēs pieņemam Dieva vadību, mēs esam tikai ieguvēji. (Psalms 19:12.)

Pieņemot Dieva vadību, cilvēks var kļūt laimīgs. Raksta sākumā minētais jaunais vīrietis bija zadzis, melojis un dzīvojis izlaidīgi, taču, kad viņš uzzināja par Bībeles augstajiem principiem, viņš mainījās un saskaņoja savu dzīvi ar Bībeles morāli. Viņš stāstīja: ”Lai gan man neizdevās uzreiz sākt  ievērot visus Bībeles principus, es apzinājos, cik tie ir vērtīgi. Iepriekš es nebiju patiesi laimīgs, bet tagad es tāds jūtos, un es patiešām varu teikt, ka Bībeles principu ievērošana atvieglo dzīvi. Mana dzīve ir ieguvusi jēgu, un es skaidri zinu, kas ir labs un kas ir ļauns.”

Ļoti daudz cilvēku var teikt to pašu. Bībelē atrodamie norādījumi viņiem ir palīdzējuši uzlabot attiecības ar citiem, iegūt pareizu viedokli par darbu, atturēties no kaitīgiem ieradumiem un būt laimīgiem. Markuss *, jauns cilvēks, kas agrāk ir dzīvojis pretēji Bībeles principiem, ir secinājis: ”Kopš es dzīvoju saskaņā ar Bībeli, man ir augusi pašcieņa.” *

Ko mēs izvēlēsimies?

Ko var secināt? Vai Bībeles likumi mūs ierobežo? Jā, ierobežo, taču tas mums nāk tikai par labu. Bet vai Bībeles likumi ir pārāk stingri? Nē, nav — neierobežota brīvība rada tikai problēmas. Bībelē ietvertās morāles normas ir saprātīgas, un tās uzlabo cilvēku dzīvi. Markuss atzina: ”Laika gaitā ir pierādījies, cik gudri ir dzīvot pēc Bībeles. Lai gan daudzējādā ziņā mana dzīve atšķiras no tā, kā dzīvo cilvēki kopumā, man ne brīdi nešķiet, ka es palaižu garām kaut ko vērtīgu.”

Kad cilvēks izjūt, ko dod dzīve saskaņā ar Bībeles likumiem, viņš sāk vērtēt Bībeli daudz augstāk nekā agrāk, un tas viņam palīdz iemīlēt Bībeles autoru — Dievu Jehovu. ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.)

Jehova ir gan mūsu Radītājs, gan debesu Tēvs, un viņš zina, kādas ir mūsu vajadzības. Viņš mūs nevis stingri ierobežo, bet gan aiz mīlestības norāda, kas mums pašiem nāks par labu. Izmantodams tēlainu salīdzinājumu, Jehova aicina: ”Kaut jel tu ievērotu manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūras viļņi!” (Jesajas 48:18.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 9. lpp.]

Jēzus teica, ka Dieva prasības atvieglo cilvēku dzīvi

[Attēls 10. lpp.]

Ja mēs ņemam vērā Dieva norādījumus, mēs esam laimīgi un aug mūsu pašcieņa