Lai jūsu kāzu dienā valda prieks un cieņa

”KĀZU DIENA bija viena no pašām nozīmīgākajām un priecīgākajām dienām manā mūžā,” teica kāds vīrietis, vārdā Gordons, kas ir nodzīvojis laulībā jau gandrīz sešus gadu desmitus. Patiesajiem kristiešiem kāzu diena ir ārkārtīgi svarīga, jo tā ir diena, kad viņi dod svinīgu solījumu tiem, kurus viņi mīl, — savam izraudzītajam dzīvesbiedram un Dievam Jehovam. (Mateja 22:37; Efeziešiem 5:22—29.) Pāri, kas gatavojas precēties, noteikti vēlas, lai viņu kāzās valdītu prieks, taču viņi vēlas arī godāt laulības iedibinātāju. (1. Mozus 2:18—24; Mateja 19:5, 6.)

Ko līgavainis var darīt, lai šajā līksmajā notikumā valdītu cieņas pilna gaisotne? Kā līgava var parādīt godu savam topošajam vīram un Jehovam? Kā viesi var vairot kāzu dienas prieku? Aplūkosim dažus Bībeles principus, kas palīdz atbildēt uz šiem jautājumiem. Ievērojot šos principus, ir iespējams izvairīties no dažādām problēmām, kas varētu aptumšot šo svinīgo pasākumu.

Kurš ir atbildīgs?

Daudzās valstīs Jehovas liecinieku pārstāvji ir tiesīgi veikt laulāšanu, un arī tajās zemēs, kur saskaņā ar likuma prasībām laulība ir jānoslēdz valsts iestādē, līgava un līgavainis, ļoti iespējams, vēlas, lai pēc civilās laulību ceremonijas tiktu teikta arī uz Bībeli balstīta kāzu runa. Šajā runā līgavainis parasti tiek mudināts pārdomāt savu Dieva uzticēto pienākumu būt par ģimenes galvu. (1. Korintiešiem 11:3.) Tā kā viņam ir šāds pienākums, līgavainim ir jāuzņemas galvenā atbildība par to, kas notiek viņa kāzās. Gatavošanās laulībām un kāzu svinībām, ja tādas ir paredzētas, parasti sākas jau labu laiku iepriekš. Kāpēc šajā posmā var rasties sarežģījumi?

Viens no iemesliem ir tāds, ka reizēm vienas vai otras puses piederīgie grib būt galvenie noteicēji kāzu plānošanā. Piemēram, Rodolfo, kas ir laulājis daudzus pārus, saka: ”Dažkārt radinieki ļoti uzstājīgi cenšas ietekmēt līgavaini, īpaši, ja viņi palīdz apmaksāt kāzu izdevumus. Viņiem mēdz būt ārkārtīgi nelokāmi uzskati attiecībā uz to, kā jānotiek laulību ceremonijai un kā jārīko kāzu svinības. Tas var traucēt līgavainim pildīt savu Bībelē noteikto pienākumu — uzņemties atbildību par šo pasākumu.”

Savukārt Makss, kas ir vadījis laulību ceremonijas vairāk nekā 35 gadus, atzīmē: ”Esmu novērojis tādu tendenci, ka jautājumos, kas saistīti ar laulību un kāzu norisi, galvenās lēmējas mēdz būt līgavas, bet līgavaiņi mazāk tiek pie vārda.” Deivids, kuram arī ir liela pieredze laulību ceremoniju vadīšanā, piebilst: ”Līgavaiņi varbūt nav pieraduši uzņemties vadību, un bieži vien viņi nav pietiekami lielā mērā iesaistīti kāzu plānošanā.” Bet kā līgavainis var sekmīgi tikt galā ar saviem pienākumiem?

Laba domu apmaiņa vairo prieku

Lai labi pildītu savu pienākumu uzņemties atbildību par kāzu norisi, līgavainim ir svarīgi apspriesties ar citiem par jautājumiem, kas saistīti ar šo pasākumu. Bībelē trāpīgi sacīts: ”Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā.” (Salamana Pamācības 15:22.) Kāzu plāni izdosies daudz labāk, ja līgavainis  jau laikus visu būs kārtīgi pārrunājis ar līgavu, radiniekiem un citiem, kas var dot vērtīgus, uz Bībeli balstītus padomus.

Ir ļoti būtiski, lai pāris, kas vēlas precēties, savā starpā pārrunātu savus plānus un iespējas. Kāpēc tam ir tik liela nozīme? To palīdz saprast vārdi, ko teica Ivans, kas daudz gadu ir nodzīvojis laimīgā laulībā ar savu sievu Delvinu. Viņi nāk no dažādām kultūrām, un, atcerēdamies laiku, kad viņi gatavojās kāzām, Ivans stāsta: ”Es diezgan skaidri zināju, kādas kāzas es vēlos: es gribēju mielastu, uz kuru būtu saaicināti visi mani draugi, kāzu torti un baltu kleitu savai līgavai. Bet Delvina gribēja tikai mazu, vienkāršu laulību ceremoniju — un nekādas tortes. Viņa pat domāja, ka varētu iztikt bez līgavas kleitas.”

Kā šim pārim izdevās vienoties par kopīgiem plāniem? Viņi laipni un atklāti runāja viens ar otru. (Salamana Pamācības 12:18.) Ivans saka: ”Mēs studējām uz Bībeli balstītus rakstus par kāzām, piemēram, to, kas bija publicēts 1984. gada 15. aprīļa Sargtornī. * Šī informācija mums palīdzēja raudzīties uz gaidāmo pasākumu no garīga viedokļa. Tā kā mums ir dažāda izcelsme, mums bija jānonāk pie kompromisa, personiskās izvēles jautājumos piekāpjoties vienam otra priekšā. Tā mums izdevās atrast vidusceļu.”

Līdzīgi rīkojās arī cits pāris, Arets un Penija. Arets par savām kāzām saka: ”Mēs ar Peniju bijām pārrunājuši, ko katrs no mums vēlas mūsu kāzu dienā, un mums izdevās saskaņot savas vēlmes. Mēs lūdzām, lai Jehova svētī šo dienu. Es griezos pēc padoma arī pie mūsu vecākiem un vairākiem citiem garīgi nobriedušiem laulātiem pāriem draudzē, un viņu ieteikumi bija ļoti noderīgi. Galu galā mūsu kāzas bija brīnišķīgas.”

Paudīsim cieņu ar savu apģērbu un ārējo izskatu

Ir gluži dabiski, ka gan līgava, gan līgavainis savās kāzās grib būt labi ģērbti. (Psalms 45:9—16.) Iespējams, viņi iegulda laiku, pūles un naudu, lai sagādātu šim īpašajam pasākumam piemērotu tērpu. Kādi Bībeles principi palīdz izvēlēties tādu apģērbu, kas ne tikai būtu skaists, bet arī paustu cieņas pilnu attieksmi?

Nedaudz padomāsim par līgavas tērpu. Protams, gaumes ir dažādas, tāpat kā tradicionālie ģērbšanās stili dažādās zemēs, tomēr Bībeles padomi ir spēkā it visur. Bībelē sievietes tiek mudinātas, lai viņas būtu ”piedienīgi tērptas” un lai viņas ”rotājas ar biklumu un pieticību”. Kristietēm šie vārdi jāņem vērā vienmēr, arī kāzu dienā. Lai kāzas būtu priecīgas un līksmas, ”dārgas drānas” nepavisam nav obligātas.  (1. Timotejam 2:9, JDV; 1. Pētera 3:3, 4.) Ir ļoti patīkami, ja kristiete rīkojas saskaņā ar šiem padomiem.

Iepriekš pieminētais Deivids atzīst: ”Lielākā daļa pāru cenšas rūpīgi ievērot Bībeles principus, un viņi tiešām ir pelnījuši uzslavu. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad līgavas un līgavas māsu kleitas nav izskatījušās pieklājīgi, jo tās ir bijušas pārāk dziļi dekoltētas vai caurspīdīgas.” Kādu laiku pirms kāzu dienas tiekoties ar līgavu un līgavaini, kāds nobriedis kristiešu draudzes vecākais viņiem palīdz saglabāt garīgu skatījumu, uzdodams viņiem jautājumu, vai apģērbs, ko viņi gatavojas vilkt, ir pietiekami pieklājīgs, lai ar to varētu nākt uz kristiešu sapulci. Tiesa, kāzu uzvalks un kleita, visticamāk, atšķirsies no drēbēm, ko kristieši ikdienā velk mugurā, kad dodas uz sapulci, bet tiem ir jāatbilst tām pašām augstajām, kristīgajām pieklājības normām. Pat ja pasaulē kāds uzskata, ka Bībeles morāles normas ir pārlieku stingras, patiesie kristieši no sirds vēlas pretoties pasaules centieniem iespiest viņus savos rāmjos. (Romiešiem 12:2; 1. Pētera 4:4.)

”Mēs ar Aretu par galveno uzskatījām nevis drēbes vai kāzu saviesīgo daļu, bet gan pašu ceremoniju — pasākuma garīgo pusi,” stāsta Penija. ”Tas bija svarīgākais brīdis šajā dienā. Īpašās atmiņas, kas man palikušas no kāzu dienas, saistās nevis ar kleitu, kas man bija mugurā, vai gardumiem, ko es apēdu, bet gan ar cilvēkiem, kas todien bija ar mums kopā, un ar to, cik laimīga es jutos, apprecēdamās ar vīrieti, kuru mīlu.” Tās ir domas, ko būtu labi paturēt prātā kristiešiem, kas plāno precēties.

Valstības zāle — vieta, kur jāizturas ar cieņu

Zemēs, kur Jehovas lieciniekiem ir tiesības laulāt, daudzi kristieši vēlas, lai viņu laulību ceremonija, ja vien iespējams, notiktu Valstības zālē. Kāpēc viņi dod priekšroku tieši šai vietai? Kāds pāris paskaidroja: ”Mēs zinājām, ka laulība ir svēts Jehovas iekārtojums. Tas, ka mēs salaulājāmies Valstības zālē, mūsu pielūgsmes vietā, mums palīdzēja jau no paša sākuma skaidri apzināties, cik svarīgas mūsu laulībai ir attiecības ar Jehovu. No laulāšanās šajā, nevis kādā citā vietā bija vēl kāds labums — mūsu neticīgie radinieki, kas bija atnākuši uz kāzām, redzēja, cik svarīga mums ir kalpošana Jehovam.”

Ja draudzes vecākie, kas ir atbildīgi par Valstības zāles izmantošanu, atļauj zālē rīkot laulības vai arī teikt kāzu runu pēc laulībām, pārim laikus viņi jāinformē, kā šis pasākums tiek plānots. Līgava un līgavainis var parādīt cieņu saviem viesiem, ierodoties uz ceremoniju tieši paredzētajā laikā. Viņiem jārūpējas par to, lai cieņa izpaustos visā, kas notiek. * (1. Korintiešiem 14:40.) Tāpēc viņi vairīsies no nepiedienīgas rīcības un izaicinošām ārišķībām, ko bieži var novērot pasaulīgās kāzās. (1. Jāņa 2:15, 16.)

Arī viesi var apliecināt, ka viņiem ir tāds pats viedoklis par laulību kā Jehovam. Piemēram, viņi negaidīs, ka kāzas pārspēs citas kristiešu kāzas, kas rīkotas agrāk, — it kā risinātos kaut kādas sacensības par to, kuras kāzas izrādīsies visgreznākās. Nobrieduši kristieši arī saprot, ka ierasties uz kāzu runu Valstības zālē ir svarīgāk nekā piedalīties saviesīgajā pasākumā, kas varbūt notiek pēc tam. Ja kaut kādu apstākļu dēļ kristietis var ierasties tikai uz vienu no šīm abām kāzu daļām, priekšroka noteikti dodama ceremonijai Valstības zālē. Kāds draudzes vecākais, vārdā Viljams, saka: ”Ja viesi nenāk uz runu Valstības zālē, kaut arī viņiem nav nopietna iemesla to kavēt, bet vēlāk viesībās gan ir klāt, tas parāda, ka viņi neprot pienācīgi novērtēt šī pasākuma svētumu. Pat ja mēs neesam aicināti  uz kāzu mielastu, ar savu klātbūtni Valstības zālē mēs varam apliecināt savu atbalstu jaunajam pārim un dot labu liecību viņu neticīgajiem radiniekiem, kas atnākuši uz kāzām.”

Prieks, kas nebeidzas līdz ar kāzu dienu

Pasaules komerciālā sistēma ir pārvērtusi kāzu rīkošanu par lielu biznesu. Kā nesen bija minēts kādā preses izdevumā, Amerikas Savienotajās Valstīs kāzas caurmērā izmaksā 22 tūkstošus dolāru jeb pusi no amerikāņu mājsaimniecības vidējiem gada ienākumiem. Komercsistēmas propagandas ietekmē daudzi jaunie pāri vai arī viņu piederīgie šīs vienas dienas dēļ uzkrauj sev smagu parādu nastu, no kuras pēc tam nevar atbrīvoties gadiem ilgi. Vai ir prātīgi šādi uzsākt savu laulības dzīvi? Tie, kas nezina vai neciena Bībeles principus, bieži vien izvēlas šādu ceļu, taču patiesie kristieši dara citādi.

Daudziem kristiešu pāriem, kas ir rīkojuši tikai tik lielas kāzas, cik ir saprātīgi un cik viņi var atļauties, un kas galveno uzmanību ir pievērsuši šī pasākuma garīgajai pusei, šāda rīcība ir palīdzējusi izmantot savu laiku un līdzekļus saskaņā ar solījumu veltīt savu dzīvi Dievam. (Mateja 6:33.) Piemēram, var minēt Loidu un Aleksandru, kas pēc apprecēšanās jau 17 gadus ir turpinājuši pilnas slodzes kalpošanu. Loids stāsta: ”Dažiem varbūt likās, ka mūsu kāzas ir pārāk vienkāršas, bet mēs ar Aleksandru bijām ļoti apmierināti. Mēs uzskatījām, ka mūsu kāzu dienai nav jākļūst par finansiālu nastu — tām jābūt svinībām par godu Jehovas iekārtojumam, kas padara laimīgus divus cilvēkus.”

Aleksandra piebilst: ”Pirms mēs apprecējāmies, es kalpoju par pionieri, un man negribējās atteikties no šīs priekšrocības tikai tādēļ, lai sarīkotu lepnas kāzas. Protams, mūsu kāzu diena bija īpašs notikums, tomēr tā bija tikai pirmā diena mūsu jaunajā dzīvē, kas turpmāk ritēs kopā. Mēs ņēmām vērā padomu neveltīt pārmērīgi daudz uzmanības tam, kā apprecēties, bet meklēt Jehovas vadību tajā, kā dzīvot laulībā. Tas neapšaubāmi ir nesis mums Jehovas svētības.” *

Kāzu diena tiešām ir nozīmīgs notikums, un nostāja un rīcība, ko var vērot šai dienā, var kļūt par paraugu jaunā pāra turpmākajā dzīvē. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai viņi paļautos uz Jehovas vadību. (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Kristiešiem, kas stājas laulībā, pirmām kārtām jādomā par kāzu dienas garīgo aspektu. Viņiem jācenšas vienam otru atbalstīt to pienākumu pildīšanā, kurus katram no viņiem ir uzticējis Dievs. Tā viņi var likt stingru pamatu savai laulībai un ar Jehovas palīdzību pieredzēt prieku, kas nebeidzas līdz ar kāzu dienu. (Salamana Pamācības 18:22.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 29. lpp.]

Gatavojoties kāzām, pārim atklāti un ar cieņu jāpārrunā savā starpā visi ar tām saistītie jautājumi

[Attēls 31. lpp.]

Pirmām kārtām ir jādomā par kāzu dienas garīgo aspektu