Pierādīsim savu ticību ar darbiem

”Ticība, ja tai nav darbu, tā ir pati par sevi nedzīva.” (JĒKABA 2:17.)

1. Kāpēc agrīnajiem kristiešiem bija svarīga gan ticība, gan darbi?

AGRĪNIE kristieši pierādīja savu ticību ar to, kā viņi dzīvoja. Māceklis Jēkabs mudināja visus kristiešus: ”Esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji.” Viņš paskaidroja: ”Līdzīgi, kā miesa bez gara ir nedzīva tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem.” (Jēkaba 1:22; 2:26.) Apmēram 35 gadus vēlāk daudzi kristieši joprojām apliecināja savu ticību ar atbilstošiem darbiem. Diemžēl to nevarēja teikt par visiem. Jēzus uzslavēja Smirnas draudzi, bet daudziem Sardu draudzes locekļiem viņš teica: ”Es zinu tavus darbus, tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris.” (Atklāsmes 2:8—11; 3:1.)

2. Kas kristiešiem ir jāpārdomā saistībā ar savu ticību?

² Jēzus mudināja Sardu kristiešus un arī visus tos, kas vēlāk lasīs viņa vārdus, apliecināt darbos savu pirmo mīlestību pret patiesību un būt garīgā nomodā. (Atklāsmes 3:2, 3.) Katrs no mums var sev pajautāt: ”Ko var teikt par maniem darbiem? Vai mana rīcība skaidri liecina, ka es daru visu, lai pierādītu savu ticību darbos? Vai es apliecinu savu ticību arī tādās jomās, kas nav tieši saistītas ar sludināšanu un draudzes sapulcēm?” (Lūkas 16:10.) Kaut gan mūsu uzmanību pelna daudzas dzīves jomas, šajā rakstā mēs aplūkosim tikai vienu: saviesīgus pasākumus, to vidū arī kāzu svinības.

Nelieli saviesīgi pasākumi

3. Kāds ir Bībeles viedoklis par piedalīšanos saviesīgos pasākumos?

³ Lielākā daļa no mums priecājas par ielūgumu uz saviesīgu pasākumu, kur kopā sanāks kristieši. Jehova ir ”laimīgs Dievs”, kas vēlas, lai arī viņa kalpi būtu laimīgi. (1. Timotejam 1:11, NW.) Dievs Jehova ir licis Salamanam pierakstīt Bībelē  šādu atzinumu: ”Es slavēju prieku, jo cilvēkam nav nekā labāka zem saules, kā vien ēst un dzert un priecāties, un šādā noskaņā lai aizrit visas viņa nemitīgo pūļu pilnās dzīves dienas.” (Salamans Mācītājs 3:1, 4, 13; 8:15.) Šādu prieku var gūt gan ieturot maltīti kopā ar tuviniekiem, gan sanākot kopā ar nedaudziem ticības biedriem. (Ījaba 1:4, 5, 18; Lūkas 10:38—42; 14:12—14.)

4. Par ko jāgādā cilvēkam, kas organizē kādu saviesīgu pasākumu?

⁴ Kad mēs organizējam saviesīgu pasākumu un esam par to atbildīgi, mums rūpīgi jāpārdomā savi plāni. Tas jādara arī tad, ja esam uzaicinājuši uz maltīti tikai dažus kristiešus. (Romiešiem 12:13.) Mums jāgādā par to, lai viss ”notiktu pieklājīgi un kārtīgi”, saskaņā ar ”gudrību, kas nāk no augšienes”. (1. Korintiešiem 14:40; Jēkaba 3:17.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Vai ēdat, vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu. Esiet nevainojami.” (1. Korintiešiem 10:31, 32.) Tālāk būs apskatīti jautājumi, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Ja mēs tos laikus pārdomāsim, tas palīdzēs nodrošināt, lai mūsu pašu un arī mūsu viesu rīcībā izpaustos ticība. (Romiešiem 12:2.)

Kā pasākums noritēs?

5. Kāpēc saviesīgā pasākuma rīkotājam rūpīgi jāpārdomā jautājums par alkoholiskajiem dzērieniem un mūziku?

⁵ Gatavojoties uzņemt viesus, pasākuma rīkotājam ir jāizlemj, vai tiks pasniegti alkoholiski dzērieni. Lai pasākums būtu uzmundrinošs, alkoholiskie dzērieni nav obligāti. Atcerēsimies, ka Jēzus brīnumainā veidā sagādāja maizi un zivis, lai paēdinātu lielu ļaužu pulku. Bet evaņģēlija aprakstā nav teikts, ka viņš tajā reizē būtu brīnumainā veidā sagādājis arī vīnu, kaut gan, kā mēs zinām, viņš to varēja izdarīt. (Mateja 14:14—21.) Ja izlemjam pasniegt alkoholiskos dzērienus, mums tie jāpiedāvā mērenā daudzumā un jāparūpējas, lai viesiem, kas nevēlas tos dzert, tiktu pasniegti arī bezalkoholiski dzērieni. (1. Timotejam 3:2, 3, 8; 5:23; 1. Pētera 4:3.) Nekad nepieļausim tādu situāciju, ka citi justos spiesti lietot alkoholu, kas var ”kost kā čūska”. (Salamana Pamācības 23:29—32.) Bet ko var teikt par mūziku un dziedāšanu? Ja mēs gatavojamies atskaņot mūziku, mums rūpīgi jāizvēlas dziesmas, pievēršot uzmanību gan to ritmam, gan tekstam. (Kolosiešiem 3:8; Jēkaba 1:21.) Daudzi kristieši ir pārliecinājušies, ka jauku gaisotni saviesīgos pasākumos rada Valstības dziesmu atskaņošana un dziedāšana. (Efeziešiem 5:19, 20.) Protams, pastāvīgi ir jāseko līdzi mūzikas skaļumam, lai tā netraucētu  sarunas un arī kaimiņu mieru. (Mateja 7:12.)

6. Kā pasākuma organizators var apliecināt, ka viņa ticība ir dzīva, ja runa ir par tādu pasākuma daļu kā sarunām?

⁶ Saviesīgos pasākumos kristieši var apspriest dažādas tēmas, lasīt kaut ko priekšā vai arī stāstīt kādus interesantus gadījumus. Ja sarunas ievirzās nevēlamā gultnē, pasākuma organizatoram taktiski jāpavērš tās citā virzienā. Nebūtu labi, ja visu laiku runātu tikai viens cilvēks. Ja pasākuma rīkotājs ievēro šādu tendenci, viņš var taktiski iesaistīt sarunā citus, piemēram, uzdot jautājumus jauniešiem vai ierosināt tēmu, par kuru daudziem būs, ko teikt. Tas sagādās prieku gan jauniem, gan veciem. Ja, uzņemot viesus, mēs rīkosimies gudri un taktiski, viņiem kļūs redzams mūsu saprātīgums. (Filipiešiem 4:5, NW.) Viņi redzēs, ka mūsu ticība ir dzīva, ka tā ietekmē visas mūsu dzīves jomas.

Kāzu svinības

7. Kāpēc kāzu plānošana prasa īpašu apdomu?

⁷ Kristiešu kāzas ir īpaši priecīgs notikums. Senatnē Dieva kalpi, arī Jēzus un viņa mācekļi, ar prieku piedalījās kāzu svinībās. (1. Mozus 29:21, 22; Jāņa 2:1, 2.) Taču, kā liecina pieredze, lai visās kāzu norisēs atspoguļotos spriestspēja un kristīga līdzsvarotība, mūsu laikos kāzu plānošana prasa īpašu apdomu un pūles. Tomēr šādi pasākumi ir normāla dzīves sastāvdaļa, un tie kristietim dod iespēju apliecināt savu ticību.

8., 9. Kā daudzas kāzas apstiprina to, kas lasāms 1. Jāņa 2:16, 17?

⁸ Daudzi cilvēki, kas nezina Dieva noteiktos principus un kam tie nerūp, uzskata kāzas par notikumu, kad var atļauties dažādas pārmērības. Kādā žurnālā, kas tiek izdots kādā Eiropas valstī, nesen precējusies sieviete stāstīja par savām ”karaliskajām” kāzām: ”Mēs braucām parādes karietē, ko vilka četri zirgi, aiz mums sekoja 12 ekipāžas un kariete ar muzikantiem. [..] Mums bija izmeklēta ēdienkarte un brīnišķīga mūzika. Viss bija vienkārši burvīgi — tieši tā, kā es vēlējos! Tajā dienā es biju karaliene.”

⁹ Kaut arī paradumi dažādās zemēs ir atšķirīgi, šīs sievietes teiktajā ir saskatāms apstiprinājums apustuļa Jāņa vārdu patiesumam: ”Viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.” Vai varat iedomāties, ka garīgi nobriedušu kristiešu pāris vēlētos ”karaliskas” kāzas ar ekstravagantām svinībām? Tieši pretēji, kristiešu rīcība liecina par to, ka viņi tic vārdiem: ”Kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:16, 17.)

10. a) Kāpēc ir nepieciešama plānošana, lai kāzu norisē izpaustos saprātīgums? b) Kas jāņem vērā, izlemjot, ko lūgt uz kāzu svinībām?

¹⁰ Kristieši vēlas būt reālistiski un saprātīgi, un Bībele viņiem var tajā palīdzēt. Kaut arī kāzu diena ir ļoti nozīmīga, kristieši apzinās, ka tas ir tikai laulības dzīves sākums diviem kristiešiem, kam priekšā ir mūžīga dzīve. Viņiem nav obligāti jārīko lielas kāzu svinības. Ja viņi nolemj rīkot saviesīgu pasākumu, viņi aprēķinās tā izdevumus un pārdomās, kā tas noritēs. (Lūkas 14:28.) Saskaņā ar Bībeli, viņu kopīgajā dzīvē vīrs būs ģimenes galva. (1. Korintiešiem 11:3; Efeziešiem 5:22, 23.) Tātad par kāzu svinībām pirmām kārtām atbildīgs ir līgavainis. Protams, viņš apspriedīs ar savu nākamo sievu tādus jautājumus kā, piemēram, cik cilvēku viņi var uzņemt savās kāzu svinībās un kurus viņi aicinās. Varbūt nebūs iespējams uzaicināt visus draugus un radiniekus, tāpēc, pieņemot lēmumus, ir nepieciešama pieticība. Savukārt citiem kristiešiem jābūt saprotošiem un nav jāapvainojas, ja viņi  netiek ielūgti uz kāzu svinībām. (Salamans Mācītājs 7:9.)

”Galda uzraugs”

11. Ko kāzās var darīt ”galda uzraugs”?

¹¹ Ja pāris nolemj rīkot saviesīgu pasākumu, lai nosvinētu savas kāzas, kā viņi var panākt, lai viss noritētu kārtīgi? Jau pirms daudziem gadiem Jehovas liecinieki ir sapratuši, cik gudri ir kādā noteiktā aspektā sekot to kāzu paraugam, kuras Jēzus apmeklēja Kānā. Šajā pasākumā bija ”galda uzraugs”, kas noteikti bija ar atbildības sajūtu apveltīts ticības biedrs. (Jāņa 2:9, 10.) Līgavainim būtu jāuztic šāds atbildīgs pienākums nobriedušam kristietim. Noskaidrojis līgavaiņa vēlmes, ”galda uzraugs” seko līdzi, lai pirms pasākuma, kā arī tā laikā viss noritētu, kā ieplānots.

12. Kas jāņem vērā līgavainim attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem?

¹² Vadoties pēc principiem, kas ir apskatīti 5. rindkopā, daži pāri ir nolēmuši kāzās iztikt bez alkoholiskajiem dzērieniem, lai to pārmērīga lietošana neaptumšotu šo priecīgo notikumu. (Romiešiem 13:13; 1. Korintiešiem 5:11.) Ja kristieši nolemj pasniegt alkoholiskos dzērienus, līgavainim jāparūpējas, lai tie būtu pieejami mērenā daudzumā. Kāzās, kuras Kānā apmeklēja Jēzus, bija vīns, un Jēzus sagādāja labas kvalitātes vīnu. Interesanti, ka šī pasākuma ”galda uzraugs” teica līgavainim: ”Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim.” (Jāņa 2:10.) Protams, Jēzus neveicināja piedzeršanos — viņš to uzskatīja par nosodāmu. (Lūkas 12:45, 46.) Taču no vārdiem, ko ”galda uzraugs” teica, pauzdams savu pārsteigumu par labo vīnu, var redzēt, ka viņam bija zināmi gadījumi, kad daži kāzu viesi bija piedzērušies. (Apustuļu darbi 2:15; 1. Tesaloniķiešiem 5:7.) Tāpēc pašam līgavainim un tam kristietim, ko viņš ir izvēlējies par svinību pārraugu, jāseko, lai visi viesi ievērotu skaidro norādījumu: ”Neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve.” (Efeziešiem 5:18; Salamana Pamācības 20:1; Hozejas 4:11.)

13. Par ko pārim jāpadomā, ja viņi kāzās vēlas mūziku, un kāpēc?

¹³ Tāpat kā citos saviesīgos pasākumos, arī kāzās, ja tajās skan mūzika, ir jāraugās, lai tā nebūtu tik skaļa, ka traucētu brīvi sarunāties. Kāds draudzes vecākais ir ievērojis: ”Vakara gaitā sarunām kļūstot dzīvākām un sākoties dejām, dažreiz pieaug arī mūzikas skaļums. Pakāpeniski mūzika, kas sākumā klusām skanēja fonā, kļūst aizvien skaļāka un traucē sarunāties. Kāzas ir lieliska iespēja baudīt patīkamu sabiedrību un sirsnīgas sarunas. Cik žēl, ja skaļa mūzika to sabojā!” Arī šajā jomā līgavainim un svinību pārraugam jāuzņemas atbildība, viņi nedrīkst atstāt mūzikas izvēli un tās skaļumu muzikantu ziņā, vienalga, vai tie ir nolīgti profesionāli muzikanti vai ne. Pāvils rakstīja: ”Visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus vārdā.” (Kolosiešiem 3:17.) Vai viesi, kad viņi atgriezīsies mājās pēc svinībām, varēs teikt, ka mūzika bija tāda, kas liecināja, ka jaunlaulātie visu dara Jēzus vārdā?

14. Kam būtu jāpaliek atmiņā pēc kristiešu kāzām?

¹⁴ Ja kāzas ir labi organizētas, par tām saglabājas patīkamas atmiņas. Ādams un Edita, kas ir precējušies 30 gadus, atceras kādas kāzas: ”Tajās tiešām valdīja kristīga gaisotne. Kāzās tika dziedātas dziesmas, kas slavēja Jehovu, un bija arī daudz kas cits jauks.  Dejošana un mūzika nebija pats galvenais. Kāzas bija patīkamas un uzmundrinošas, jo viss notika saskaņā ar Bībeles principiem.” Līgavai un līgavainim ir plašas iespējas apliecināt ticību darbos.

Kāzu dāvanas

15. Kādu Bībeles padomu var attiecināt uz kāzu dāvanām?

¹⁵ Daudzās zemēs ir parasts, ka draugi un radinieki pasniedz jaunlaulātajiem dāvanas. Kas mums būtu jāpatur prātā šādā gadījumā? Atcerēsimies apustuļa Jāņa vārdus par ”dzīves lepnību”. Viņš saistīja šādu ārišķību nevis ar kristiešiem, kas darbos apliecina savu ticību, bet ar pasauli, kas iznīkst. (1. Jāņa 2:16, 17.) Ko šie Dieva iedvesmotie vārdi liek secināt par to, vai jaunlaulātajiem visu viesu priekšā būtu jānolasa dāvinātāju vārdi? Kristieši, kas dzīvoja Maķedonijā un Ahajā, ziedoja līdzekļus Jeruzalemes brāļu labā, bet Bībelē nav nekādu norāžu, ka publiski būtu paziņoti ziedotāju vārdi. (Romiešiem 15:26.) Liela daļa kristiešu, kas dāvina kāzu dāvanas, labprātāk paliktu anonīmi, lai viņiem netiktu pievērsta lieka uzmanība. Šajā sakarā ir labi pārdomāt padomu, ko Jēzus ir devis Mateja 6:1—4.

16. Kā jaunlaulātie var izvairīties no citu jūtu aizskaršanas, ja runa ir par dāvanām?

¹⁶ Ja visu priekšā tiek nolasīti dāvinātāju vārdi, varētu notikt tā, ka viņi it kā sāk ”cits citu izaicināt”, sacenzdamies par to, kurš ir uzdāvinājis vislabāko vai visdārgāko dāvanu. Šāda rīcība varētu arī likt justies neērti tiem, kas nav varējuši atļauties nekādu dāvanu. Tāpēc jaunlaulāti kristieši rīkojas gudri, ja publiski nelasa dāvinātāju vārdus. (Galatiešiem 5:26; 6:10.) Protams, nav nekas nepareizs, ja jaunlaulātie zina, kas ir dāvinātāji. Viņiem to varētu pavēstīt kartīte, kas pievienota dāvanai, bet to nevajadzētu nolasīt, visiem dzirdot. Pērkot kāzu dāvanas, tās dāvinot un saņemot, mums ir iespēja pierādīt, ka pat tik personīgā jautājumā ticība iespaido mūsu rīcību. *

17. Kādam jābūt kristiešu mērķim saistībā ar ticību un darbiem?

¹⁷ Par mūsu ticību ir jāliecina ne tikai tam, ka mēs dzīvojam morāli tīri, apmeklējam kristiešu sapulces un sludinām, — mums ir vajadzīga dzīva ticība, kas ietekmē visu, ko darām. Mēs varam apliecināt savu ticību ar darbiem, kas ir ”pilnīgi ..Dieva priekšā”, visās dzīves jomās, arī tajā, kas apspriesta šajā rakstā. (Atklāsmes 3:2.)

18. Kā vārdi no Jāņa 13:17 var īstenoties kristiešu kāzās un citos saviesīgos pasākumos?

¹⁸ Kad Jēzus bija parādījis labu priekšzīmi saviem uzticīgajiem apustuļiem, pazemīgi nomazgādams viņu kājas, viņš teica: ”Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!” (Jāņa 13:4—17.) Varbūt mūsu dzīvesvietā nav parasts mazgāt viesiem kājas, bet, kā mēs esam apskatījuši šajā rakstā, ir daudz citu iespēju apliecināt ticību ar iejūtīgu un mīlestības pilnu rīcību, piemēram, tādās reizēs kā saviesīgi pasākumi un kristiešu kāzas. To var darīt gan līgava un līgavainis, gan viesi, kas uzaicināti uz kāzām, kur sapulcējušies kristieši, kas vēlas pierādīt savu ticību ar darbiem.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

Kā mēs varam apliecināt savu ticību šādos gadījumos:

• kad organizējam saviesīgus pasākumus?

• kad rīkojam kāzas?

• kad dāvinām vai saņemam kāzu dāvanas?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 24. lpp.]

Pat ja aicinām ciemos tikai dažus cilvēkus, mums jāvadās pēc ”gudrības, kas nāk no augšienes”