Cienīsim mūsu svētās sapulces
Cienīsim mūsu svētās sapulces
”Tos Es vadīšu savā svētajā kalnā un iepriecināšu savā lūgšanas namā.” (JESAJAS 56:7.)
1. Kā no Bībeles izriet, ka pret sapulcēm jāizturas ar cieņu?
JEHOVA ir sapulcējis savu tautu, svaidītos kristiešus un viņu līdzgaitniekus, lai tie viņu pielūgtu ”svētajā kalnā”. Viņš dara tos līksmus savā ”lūgšanas namā”, savā garīgajā templī, kas ir ”lūgšanas nams visām tautām”. (Jesajas 56:7; Marka 11:17.) Tas viss liecina, ka Jehovas pielūgsme ir svēta, tīra un cildena. Ar pienācīgu cieņu izturoties pret sapulcēm, kurās mēs mācāmies Bībeli un pielūdzam Jehovu, mēs apliecinām, ka mums ir tāds pats viedoklis par svētumu kā Jehovam.
2. Kas liecina, ka Jehovas acīs vieta, ko viņš bija izraudzījies pielūgsmes vajadzībām, bija svēta, un kā Jēzus apliecināja, ka viņam ir tāda pati attieksme?
2 Senajā Izraēlā vieta, ko Jehova bija izraudzījies pielūgsmes vajadzībām, tika uzskatīta par svētu. Saiešanas telts un visi tās piederumi bija jāiesvaida un jāsvētī, ”lai tie būtu visnotaļ svēti”. (2. Mozus 30:26—29.) Svētnīcas divas telpas tika sauktas par ”svēto vietu” un ”vissvētāko”. (Ebrejiem 9:2, 3.) Vēlāk saiešanas telti nomainīja Jeruzalemē uzceltais templis. Jeruzaleme, kas bija Jehovas pielūgsmes centrs, tika saukta par ”svēto pilsētu”. (Nehemijas 11:1; Mateja 27:53.) Kad Jēzus kalpoja uz zemes, viņš izturējās pret templi ar pienācīgu cieņu. Jēzus iedegās dusmās, redzēdams, ka cilvēki izmanto templi necienīgi — tirgojas tajā un nes tam cauri dažādas lietas. (Marka 11:15, 16.)
3. Kāpēc izraēliešu sapulces tika sauktas par svētām?
3 Izraēlieši regulāri pulcējās, lai pielūgtu Jehovu un klausītos, kā tiek lasīta viņa bauslība. Sapulces, kas tika sasauktas noteiktās viņu svētku dienās, tika sauktas par svētām sapulcēm. (3. Mozus 23:2, 3, 36, 37.) Kādā tautas sapulcē, kas notika Ezras un Nehemijas laikā, levīti ”paskaidroja tautai bauslību”. Tā kā ”visa tauta raudāja, kad viņi dzirdēja bauslības vārdus”, levīti ”nomierināja visu tautu, sacīdami: ”Esiet klusi, jo šī diena ir svēta!”” Tad izraēlieši septiņas dienas svinēja Lieveņu svētkus, un ”prieks bija visai liels”. ”Katru dienu, no pirmās līdz pēdējai dienai, Ezra lasīja ļaudīm priekšā no Dieva bauslības grāmatas. Un viņi svinēja svētkus septiņas dienas, un astotajā dienā pēc priekšraksta bija svētku sapulce.” (Nehemijas 8:7—11, 17, 18.) Šādas sapulces patiešām bija svētas, un visiem klātesošajiem tajās bija uzmanīgi jāklausās.
Mūsu sapulces ir svētas
4., 5. Kas liecina, ka mūsu sapulces ir svētas?
4 Protams, mūsdienās Jehovam uz zemes nav svētas pilsētas, kurā būtu viņa pielūgsmei paredzēts templis. Taču mums jāatceras, ka sapulces, kas tiek organizētas Jehovas pielūgsmei, ir svētas. Trīs reizes nedēļā mēs pulcējamies, lai lasītu un pētītu Rakstus. Tāpat kā Nehemijas laikā, Jehovas vārdi tiek lasīti ”skaidrā valodā” un par tiem tiek ”doti paskaidrojumi”. (Nehemijas 8:8.) Visas sapulces sākas un beidzas ar lūgšanu, un lielākajā daļā sapulču tiek dziedātas slavas dziesmas Jehovam. (Psalms 26:12.) Draudzes sapulces pieder pie Dieva pielūgsmes, tāpēc mūsu prāta nostājai tajās jābūt cieņas pilnai un mums uzmanīgi jāklausās.
5 Jehova svētī savus kalpus, kas sanāk kopā, lai viņu pielūgtu, iedziļinātos viņa Rakstos un atrastos patīkamajā citu kristiešu sabiedrībā. Kad apmeklējam sapulces, mēs varam būt pārliecināti, ka ”tur tas Kungs ir apsolījis svētību”. (Psalms 133:1, 3.) Šo svētību var saņemt, ja esam klāt sapulcēs un uzmanīgi sekojam visam, kas tajās tiek apspriests. Jēzus teica: ”Kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.” Kā liecina konteksts, viņa vārdi ir attiecināmi uz situācijām, kad kristiešu draudzes vecākie tiekas, lai risinātu nopietnas problēmas, kas radušās ticības biedru starpā, bet minētais princips ir spēkā arī draudzes sapulcēs. (Mateja 18:20.) Ja jau Kristus ar svētā gara starpniecību ir klāt, kad kristieši ir sapulcējušies viņa vārdā, tad sapulces katrā ziņā jāuzskata par svētām.
6. Kā būtu jāraugās uz mūsu sapulču vietām, gan lielām, gan mazām?
6 Jehova, bez šaubām, nedzīvo cilvēku celtos tempļos, taču Valstības zāles ir patiesās pielūgsmes vietas. (Apustuļu darbi 7:48; 17:24.) Mēs tajās pulcējamies, lai iedziļinātos Jehovas Rakstos, lūgtu viņu un dziedātu viņam slavas dziesmas. Tieši to pašu var teikt par mūsu kongresu namiem. Lielākas telpas un celtnes, kas tiek īrētas kongresu vajadzībām, piemēram, konferenču zāles, izstāžu zāles un stadioni, uz laiku, kamēr tajās notiek mūsu svētās sapulces, arī kļūst par pielūgsmes vietām. Pret šādām sapulcēm, vai tās būtu lielas vai mazas, jāizturas ar cieņu, un tam jāatspoguļojas mūsu attieksmē un uzvedībā.
Kā izpaužas cieņa pret sapulcēm
7. Kā mēs varam apliecināt cieņu pret sapulcēm?
7 Ir daudz kas tāds, ko mēs varam darīt, lai apliecinātu cieņu pret sapulcēm. Piemēram, mums jābūt klāt, kad tiek dziedātas slavas dziesmas Dievam. Daudzu dziesmu vārdi ir rakstīti lūgšanas formā, un tās jādzied ar dziļu cieņu. Apustulis Pāvils citēja 22. psalmu un attiecināja to uz Jēzu: ”Es sludināšu tavu vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū tev dziedāšu slavas dziesmas.” (Ebrejiem 2:12.) Tātad, kad programmas vadītājs piesaka dziesmu, mums jau jābūt savās vietās, un dziedot ir jākoncentrējas uz dziesmas vārdu jēgu. Dziedāsim tā, lai mūsu izjūtas būtu tādas pašas kā psalmu sacerētājam, kurš rakstīja: ”Es pateicos tam Kungam un daudzinu Viņu no visas sirds dievbijīgo vidū un draudzē.” (Psalms 111:1.) Iespēja dziedāt slavu Jehovam ir būtisks iemesls laikus ierasties uz sapulcēm un palikt līdz pat beigām.
8. Kāds piemērs no Bībeles parāda, ka pret lūgšanām, kas tiek teiktas sapulcēs, jāizturas ar dziļu cieņu?
8 Garīgo gaisotni, kāda valda visās mūsu sapulcēs, bagātina lūgšanas, kas tiek teiktas visu klātesošo vārdā. Reiz pirmajā gadsimtā kristieši bija sapulcējušies Jeruzalemē un ”vienprātīgi lūdza Dievu”. Pēc šīs dedzīgās lūgšanas viņi turpināja ”drošu sirdi runāt Dieva vārdus”, kaut arī tika vajāti. (Apustuļu darbi 4:24—31.) Vai varam iedomāties, ka toreiz kāds no klātesošajiem lūgšanas laikā domās būtu kavējies pie kaut kā cita? Nē, viņi lūdza ”vienprātīgi”. Lūgšanās, kas tiek teiktas sapulcēs, atspoguļojas visu klātesošo jūtas, un pret tām jāizturas ar dziļu cieņu.
9. Kā mēs varam apliecināt cieņu pret sapulcēm ar savu apģērbu un uzvedību?
9 To, cik liela ir mūsu cieņa pret sapulču svētumu, var redzēt arī no tā, kā mēs ģērbjamies. Ar savu ārējo izskatu — gan ar apģērbu, gan ar matu sakārtojumu — mēs varam veicināt cieņas pilnu gaisotni sapulcēs. Apustulis Pāvils deva padomu: ”Es gribu, lai vīri lūdz Dievu katrā vietā, paceldami svētas rokas bez dusmām un šaubām. Tāpat arī sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuras grib parādīt dievbijību.” (1. Timotejam 2:8—10.) Kad apmeklējam lielus kongresus, kas notiek atklātos stadionos, mēs varam ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, taču apģērbam jābūt pieklājīgam. Aiz cieņas pret šiem pasākumiem programmas laikā mums jāatturas no ēšanas un košļājamās gumijas košļāšanas. Ar pienācīgu apģērbu un uzvedību sapulcēs mēs godājam Dievu Jehovu, viņa pielūgsmi un savus ticības biedrus.
Kā pienākas uzvesties Dieva saimē
10. Ko apustulis Pāvils rakstīja par to, kā jāuzvedas kristiešu sapulcēs?
10 Pirmajā vēstulē korintiešiem, 14. nodaļā, ir lasāmi noderīgi apustuļa Pāvila padomi, kā būtu jānotiek kristiešu sapulcēm. Nobeigumā viņš rakstīja: ”Viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi.” (1. Korintiešiem 14:40.) Sapulcēm ir svarīga vieta kristiešu draudzes darbībā, un visu klātesošo uzvedībai jābūt tādai, kas ir pieņemama Jehovas saimē.
11., 12. a) Kas jāmāca bērniem, kuri apmeklē mūsu sapulces? b) Kā bērni sapulcēs var apliecināt savu ticību?
11 Bērniem ir jāmāca, kā būtu jāuzvedas sapulcēs. Kristiešiem jāpaskaidro saviem bērniem, ka Valstības zāle un vieta, kur notiek draudzes grāmatstudija, nav paredzētas, lai spēlētos. Šajās vietās ir jāpielūdz Jehova un jāiedziļinās viņa Rakstos. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Uzmani savu kāju, kad tu eji Dieva namā.” Tā ir vieta, kur ”nākt un klausīties”. (Salamans Mācītājs 4:17.) Mozus mācīja, ka visiem izraēliešiem jāpulcējas kopā, pieaugušajiem un ”mazajiem bērniem”. Viņš teica: ”Sapulcini, sasaucot tautu.., lai viņi dzird, un lai viņi mācās, un lai viņi bīstas to Kungu, jūsu Dievu, un lai viņi saglabā atmiņā un pilda visus šīs bauslības vārdus. Un lai arī viņu bērni, kas vēl to nezinātu, dzird un mācās bīties to Kungu.” (5. Mozus 31:12, 13.)
12 Mūsdienās ir tāpat: bērni kopā ar saviem vecākiem apmeklē sapulces galvenokārt tāpēc, lai dzirdētu un mācītos. Kad bērni ir pietiekami veci, lai sekotu līdzi sapulces programmai un saprastu vienkāršākās Bībeles mācības, viņi var dot arī ”mutes liecību” par savu ticību, piedalīdamies sapulcē ar īsām atbildēm. (Romiešiem 10:10.) Mazs bērns vispirms var dažos vārdos atbildēt uz kādu jautājumu, kas viņam ir saprotams. Sākumā viņš varbūt tikai nolasīs atbildi, bet ar laiku viņam būtu jācenšas atbildēt saviem vārdiem. To darīt ir ļoti noderīgi, un prieks būs gan viņam pašam, gan zālē esošajiem pieaugušajiem, kas dzirdēs dabisko bērna ticības apliecinājumu. Protams, vecākiem jārāda priekšzīme un pašiem jāiesaistās sapulcēs. Ja iespējams, bērniem būtu jāiedod pašiem sava Bībele, dziesmu grāmata un publikācija, kas sapulcē tiek apskatīta. Viņiem jāmācās ar cieņu izturēties pret šīm grāmatām un žurnāliem. Viss minētais palīdzēs bērniem saprast, ka mūsu sapulces ir svētas.
13. Kā būtu jājūtas cilvēkam, kas pirmoreiz ir atnācis uz kādu no mūsu sapulcēm?
13 Protams, mūsu sapulcēm nebūtu jālīdzinās baznīcu dievkalpojumiem, kas mēdz būt vai nu monotoni un svētsvinīgi, vai arī trokšņaini kā rokkoncerti. Sapulcēs, kas notiek Valstības zālē, jāvalda sirsnīgai un patīkamai gaisotnei, tomēr tai nav jābūt tik brīvai kā saviesīgā pasākumā. Mēs pulcējamies, lai pielūgtu Jehovu, tāpēc sapulcēs vienmēr saglabājam cieņu. Būtu lieliski, ja klātesošajiem, kas ir atnākuši uz sapulci pirmoreiz, patiktu programma, kā arī pieaugušo un bērnu uzvedība un viņi pēc tam teiktu: ”Tiešām Dievs ir jūsu vidū.” (1. Korintiešiem 14:25.)
Cilvēki, kas pielūdz Jehovu, vienmēr pulcēsies kopā
14., 15. a) Kā mēs varam nepieļaut, ka ”mūsu Dieva namam kā trūktu”? b) Kā jau tagad piepildās Jesajas grāmatas 66. nodaļas 23. pants?
14 Kā jau bija minēts, Jehova pulcē savu tautu un iepriecina to savā ”lūgšanas namā” — savā garīgajā templī. (Jesajas 56:7.) Dievbijīgais Nehemija atgādināja saviem tautiešiem ebrejiem, ka viņiem ar cieņu jāizturas pret Jehovas templi, kas tolaik pastāvēja, un jāgādā, lai tajā būtu viss nepieciešamais. Viņš teica: ”Mēs negribam, lai mūsu Dieva namam kā trūktu.” (Nehemijas 10:40.) Tāpat mēs nedrīkstam nevērīgi izturēties pret Jehovas uzaicinājumu viņu pielūgt viņa ”lūgšanas namā”.
15 Norādīdams, cik svarīgi ir regulāri pulcēties kopā un pielūgt Dievu, Jesaja pravietoja: ””Tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā mana vaiga priekšā Dievu pielūgt”, — saka tas Kungs.” (Jesajas 66:23.) Mūsdienās šie vārdi īstenojas. Regulāri, katru mēnesi un katru nedēļu, kristieši sanāk pielūgt Jehovu. Pie Jehovas pielūgsmes pieder, piemēram, kristiešu sapulču apmeklēšana un sludināšana. Vai arī jūs esat starp tiem, kas regulāri nāk Jehovas ”vaiga priekšā” un viņu pielūdz?
16. Kāpēc regulārai sapulču apmeklēšanai būtu jābūt neatņemamai mūsu dzīves daļai?
16 Jesajas grāmatas 66. nodaļas 23. pants pilnā mērā attieksies uz dzīvi Jehovas apsolītajā jaunajā pasaulē. Tajā laikā ”visi ļaudis” vārda pilnā nozīmē ik mēnesi un ik nedēļu nāks Jehovas ”vaiga priekšā” un pielūgs viņu mūžīgi. Tātad Jehovas kalpi vienmēr pulcēsies kopā, lai viņu pielūgtu. Ņemot to vērā, regulārai mūsu svēto sapulču apmeklēšanai jau tagad būtu jābūt neatņemamai mūsu dzīves daļai.
17. Kāpēc sapulces mums ir vajadzīgas ”jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu”?
17 Galam tuvojoties, mūsu apņēmībai apmeklēt kristiešu sapulces, kurās tiek pielūgts Jehova, jābūt stiprākai nekā jebkad. Tā kā mēs cienām sapulču svētumu, mēs nepieļaujam, ka darba, skolā uzdoto mājasdarbu vai kādu vakara kursu dēļ mēs pārstātu regulāri pulcēties kopā ar ticības biedriem. Mums ir vajadzīgs spēks, ko var gūt viņu sabiedrībā. Draudzes sapulcēs mums paveras iespēja labāk iepazīt citam citu, uzmundrināt citus un paskubināt viņus uz ”mīlestību un labiem darbiem”. Tas jādara ”jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu”. (Ebrejiem 10:24, 25.) Tāpēc centīsimies vienmēr ar pienācīgu cieņu izturēties pret mūsu svētajām sapulcēm — apmeklēsim tās regulāri, ģērbsimies pieklājīgi un uzvedīsimies kārtīgi. Tā mēs varam apliecināt, ka mūsu viedoklis par svētumu ir tāds pats kā Jehovam.
Atkārtojums
• Kāpēc Jehovas tautas sapulces jāuzskata par svētām?
• Kas liecina, ka mūsu sapulces ir svētas?
• Kā bērni var parādīt, ka viņi ciena sapulču svētumu?
• Kāpēc regulārai sapulču apmeklēšanai būtu jābūt neatņemamai mūsu dzīves daļai?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 28. lpp.]
Sapulces, kurās tiek pielūgts Jehova, ir svētas, lai kur tās notiktu
[Attēls 31. lpp.]
Bērni apmeklē sapulces, lai dzirdētu un mācītos