Neatsverama palīdzība bērnu audzināšanā

”TOLAIK man bija 19 gadu. Mēs ar vīru dzīvojām tālu no mūsu vecākiem un citiem radiniekiem, un es nemaz nejutos gatava mātes pienākumiem,” tā par laiku, kad viņa gaidīja savu pirmo bērnu, stāsta kāda sieviete, vārdā Ruta. Tā kā Ruta pati bija vienīgais bērns ģimenē, viņa nebija daudz domājusi par to, ko nozīmē audzināt bērnus.

Turpretī Džens, kura trīs bērni jau ir pieauguši, atceras: ”Sākumā es jutos par sevi ļoti pārliecināts, bet jau pavisam drīz sapratu, ka man trūkst zināšanu un pieredzes.” Kur vecāki var meklēt palīdzību, ja viņi nezina, pēc kādiem principiem audzināt savus bērnus, vai arī redz, ka viņu izraudzītās audzināšanas metodes nav iedarbīgas?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku padomus meklē internetā, tomēr ir pamats būt piesardzīgiem. Cik uzticama ir tur atrodamā informācija? Vai ir droši zināms, kas tie ir par cilvēkiem, kuru padomus mēs lasām, un ar kādām sekmēm viņi audzina paši savus bērnus? Nav šaubu, ka jautājumos, kas skar mūsu ģimeni, mums būtu jābūt piesardzīgiem. Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, dažkārt pat speciālistu padomi var sagādāt vilšanos. Bet kas spēj dot padomus, par kuru vērtību un noderību var nešaubīties?

Vislabākos padomus vecākiem var dot Dievs Jehova, kas ir ģimenes veidotājs. (1. Mozus 1:27, 28.) Jautājumos, kas saistīti ar bērnu audzināšanu, neviens nav zinošāks par viņu. Bībelē Dievs sniedz praktiskus padomus, kas vecākiem var kļūt par neatsveramu palīdzību, ja vien viņi tos liek lietā. (Psalms 32:8; Jesajas 48:17, 18.)

Dažiem vecākiem tika vaicāts, kas viņiem ir palīdzējis izaudzināt savus bērnus par līdzsvarotiem, dievbijīgiem cilvēkiem, un viņi savas sekmes galvenokārt saistīja tieši ar Bībeles principu izmantošanu. Viņi uzsvēra, ka Bībeles padomi mūsdienās ir tikpat noderīgi kā tad, kad tie tika uzrakstīti.

Pavadiet ar bērniem kopā laiku

Atbildot uz jautājumu, kādu padomu viņa uzskata par visnoderīgāko, Keterina, kurai ir divi bērni, nekavējoties minēja 5. Mozus grāmatas 6. nodaļas 7. pantu, kurā ir teikts: ”Tie [t.i., Dieva vārdi] tev jāpiekodina taviem bērniem un par tiem tev jārunā tavās mājās un tavos namos arī tad, kad tu esi apsēdies, vai kad tu eji pa ceļu, tev guļoties un tev ceļoties.” Keterina bija sapratusi: lai iemācītu saviem bērniem Bībeles principus, viņai ir jāpavada kopā ar bērniem daudz laika.

Daudzi droši vien piekritīs, ka tas būtu vēlams, bet kā lai atrod vairāk laika bērniem, ja abiem vecākiem ir jāstrādā? Torlifs, kura dēlam tagad jau ir sava ģimene, no savas pieredzes stāsta, ka šo problēmu var atrisināt, rīkojoties tā, kā minētajā Bībeles pantā ir teikts, proti, ņemot bērnus visur līdzi, jo tad iespējas sarunāties radīsies pašas no sevis. ”Mēs ar dēlu kopā veicām dažādus saimniecības darbus,” atceras Torlifs. ”Mūsu ģimene kopā devās ceļojumos un kopā ieturēja maltītes.” Tāpēc viņu dēlam bija viegli ar vecākiem risināt atklātas sarunas.

Bet ja nu vecāki jūt, ka sarunas ar bērniem nevedas? Kad bērni kļūst vecāki, tā mēdz gadīties. Taču arī šādās situācijās labākais padoms ir pavadīt kopā ar bērniem vairāk laika. Keterinas vīrs Kens atceras, kā, sasniegusi pusaudzes vecumu, viņa meita žēlojās, ka viņš neklausoties. Šādu pārmetumu no pusaudžiem var dzirdēt visai bieži. Kā Kens rīkojās? ”Es nolēmu pavadīt ar meitu vairāk laika divatā un iedziļināties tajā, ko viņa domā, kā jūtas un par ko raizējas.  Tas tiešām palīdzēja.” (Salamana Pamācības 20:5.) Pēc Kena domām, sekmes diez vai būtu bijušas tik labas, ja jau iepriekš viņu ģimenē nebūtu valdījusi brīva domu apmaiņa. ”Mums ar meitu vienmēr ir bijušas labas attiecības, tāpēc viņa juta, ka var ar mani runāt atklāti.”

Interesanti, ka, spriežot pēc kāda nesen veikta pētījuma rezultātiem, pusaudži trīsreiz biežāk nekā viņu vecāki uzskata, ka ģimene nepavada kopā pietiekami daudz laika. Tāpēc sekojiet Bībeles padomam un veltījiet bērniem pēc iespējas vairāk laika. Esiet kopā gan atpūšoties, gan strādājot, gan atrodoties mājās, gan ceļojot. Veltījiet viņiem laiku no rīta pēc pamošanās un vakarā pirms gulētiešanas. Ja iespējams, ņemiet viņus līdzi visur, kur dodaties paši. Kā izriet no 5. Mozus grāmatas 6. nodaļas 7. panta, laiks, ko jūs pavadāt kopā ar bērniem, ir neatsverams.

Palīdziet viņiem iegūt pareizu viedokli par labu un ļaunu

Mario, divu bērnu tēvs, iesaka: ”Dāsni aplieciniet bērniem mīlestību un lasiet viņiem priekšā.” Lasīt bērniem priekšā ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka tas attīsta bērnu prātu, bet arī tāpēc, ka tādā veidā bērnos var izveidot priekšstatu par labu un ļaunu. Mario piebilst: ”Māciet viņiem Bībeli.”

Dieva Rakstos tēvi tiek mudināti: ”Nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem tam Kungam.” (Efeziešiem 6:4.) Mūsdienās daudzi vecāki necenšas savos bērnos veidot izpratni par morāles vērtībām, jo uzskata, ka paies laiks un bērni paši izlems, pēc kādām normām dzīvot. Bet vai šāda rīcība ir saprātīga? Tāpat kā bērna organismam ir vajadzīgs pareizs uzturs, lai bērns augtu vesels un stiprs, viņa prātam un sirdij ir vajadzīga apmācība. Ja bērniem morāles normas nemācīs vecāki, viņi tās pārņems no skolasbiedriem, skolotājiem vai plašsaziņas līdzekļiem.

Lai iemācītu bērniem izšķirt labu un ļaunu, vecāki var izmantot palīdzību, ko piedāvā Bībele. (2. Timotejam 3:16, 17.) Šādi rīkojās Džefs — ilggadējs kristiešu draudzes vecākais, kas ir uzaudzinājis divus bērnus. Viņš stāsta: ”Parādot bērniem, kas par vienu vai otru jautājumu ir teikts Bībelē, jūs palīdzat viņiem saprast, ka tas ir nevis mammas un tēta viedoklis, bet Dieva. Mēs ar sievu pārliecinājāmies, cik dziļi Bībele spēj ietekmēt bērnu prātu un sirdi. Ja bērnu nostājā vai rīcībā kaut kas bija jālabo, mēs veltījām laiku, lai atrastu piemērotu Rakstu vietu, un tad personiskā sarunā lūdzām viņiem to nolasīt. Nereti pēc Bībeles panta izlasīšanas pār bērnu vaigiem sāka ritēt asaras. Mēs bijām pārsteigti, redzēdami, ka Bībele viņus spēj ietekmēt daudz spēcīgāk nekā jebkas, ko būtu varējuši pateikt vai izdarīt mēs.”

Vēstulē ebrejiem, 4. nodaļas 12. pantā, ir teikts: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs.. un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” Tātad Bībelē nav iekļauti to cilvēku personiskie uzskati un pieredze, kurus Dievs ir izmantojis Bībeles uzrakstīšanai, — tā atspoguļo paša Dieva viedokli morāles jautājumos. Tāpēc Bībeles padomi ir pārāki par jebkuriem citiem. Ja jūs mācīsiet savus bērnus, izmantojot Bībeli, jūs palīdzēsiet viņiem saskaņot savas domas ar Dieva domām, jūsu vārdiem būs lielāks svars un tie droši vien atradīs ceļu uz jūsu bērnu sirdi.

Iepriekš pieminētā Keterina, kas ir Jehovas lieciniece, no savas pieredzes ir pārliecinājusies, cik noderīgi ir šādi rīkoties. ”Jo grūtāka bija situācija, jo rūpīgāk mēs meklējām, kādu padomu attiecīgajā jautājumā dod Bībele. Kad mēs sekojām Bībeles padomiem, iznākums vienmēr bija labs,” viņa atzīst. Tāpēc nevilcinieties izmantot Bībeli vēl lielākā mērā, mācot saviem bērniem, kas ir labs un kas — slikts.

Esiet saprātīgi

Apustulis Pāvils minēja vēl vienu principu, kas ir noderīgs bērnu audzināšanā. Viņš saviem ticības biedriem rakstīja: ”Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem.” (Filipiešiem 4:5.) Vārdu, kas šajā pantā tulkots ”lēnība”, var tulkot arī kā ”saprātīgums”. Vai jūsu bērni redz jūsos šo īpašību? Ir svarīgi atcerēties, ka tā ir īpašība, kas raksturīga ”gudrībai.. no augšienes”. (Jēkaba 3:17.)

 Ko nozīmē būt saprātīgiem, audzinot bērnus? Vecāki rīkojas saprātīgi, ja no visas sirds atbalsta savus bērnus, taču necenšas kontrolēt katru viņu soli. Piemēram, Mario, kas ir Jehovas liecinieks, atceras: ”Mēs ar sievu vienmēr mudinājām bērnus domāt par kristīšanos, pilnas slodzes kalpošanu un citiem garīgiem mērķiem, taču arī skaidri likām viņiem saprast, ka izvēle, kad un kā rīkoties, ir jāizdara viņiem pašiem.” Tagad abi viņa bērni ir pilnas slodzes sludinātāji.

Vēstulē kolosiešiem, 3. nodaļas 21. pantā, tēviem ir dots padoms: ”Nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.” Pēc Keterinas domām, šis padoms ir ļoti vērtīgs, jo, kad vecākiem sāk zust pacietība, viņi var ātri iekaist dusmās un kļūt pārlieku prasīgi. ”Neprasiet no saviem bērniem tikpat daudz, cik no sevis,” iesaka Keterina. ”Centieties, lai kalpošana Jehovam bērniem sagādātu prieku!”

Džefs, kura vārdi bija citēti iepriekš, stāsta, ko viņam reiz teica draugs, kam pašam ģimenē auga bērni: ”Kādā sarunā viņš ieminējās, ka nesen esot sapratis, cik bieži situācijās, kad viņa bērni kaut ko lūdz, viņam nākas sacīt nē. Viņš bija novērojis, ka tas bērnus sarūgtina un rada viņos sajūtu, ka viņus pārāk ierobežo. Tāpēc viņš mums ieteica meklēt iespējas atsaukties uz bērnu lūgumiem.”

”Tas nudien bija vērtīgs padoms,” Džefs turpina. ”Kopš tā laika mēs īpaši centāmies, lai mūsu bērniem būtu daudz iespēju darīt kopā ar draugiem kaut ko tādu, pret ko mums nekas nav iebilstams. Mēs mēdzām viņiem vaicāt: ”Vai tu zini, ka tas un tas mēdz darīt to un to? Vai tu negribētu viņam pievienoties?” Ja bērni lūdza, lai mēs viņus kaut kur aizvedam, mēs to darījām, pat ja bijām noguruši. Mums vienkārši negribējās kārtējo reizi teikt nē.” Kā redzams, būt saprātīgiem nozīmē izturēties taisnīgi, būt apdomīgiem un gataviem piekāpties, neignorējot Bībeles principus.

Uzticami padomi rokas stiepiena attālumā

Lielākā daļa no šiem cilvēkiem, kas dalījās savā pieredzē, tagad ir jau vecvecāki. Viņi ar prieku vēro, ka tie paši Bībeles principi, kas savulaik palīdzēja viņiem, tagad palīdz viņu bērniem sekmīgi audzināt savus bērnus.

Kad sākumā minētā Ruta un viņas vīrs kļuva par vecākiem, viņus reizēm pārņēma bezpalīdzības sajūta. Taču palīdzība nebija tālu jāmeklē — viņu rīcībā bija Dieva Rakstu padomi, par kuriem nav citu labāku. Jehovas liecinieki ir izdevuši daudz brīnišķīgu, uz Bībeli balstītu publikāciju, kuras vecāki var izmantot, lai mācītu savus bērnus. To vidū ir grāmatas Mācieties no Izcilā Skolotāja, Mana Bībeles stāstu grāmata, Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes un Izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis. Rutas vīrs Torlifs ar pārliecību saka: ”Iegūt padomus, kas nāk no Bībeles, nav grūti, — tie atrodas rokas stiepiena attālumā. Ja vien vecāki tos izmantos, tie viņiem palīdzēs visdažādākajās situācijās, ar kādām viņi var saskarties bērnu audzināšanā.”

 [Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

SPECIĀLISTU viedoklis un BĪBELES viedoklis

Vai bērniem ir vajadzīgi mīlestības apliecinājumi?

1928. gadā psihologs Džons Brodess Votsons savā grāmatā, kas veltīta bērnu psiholoģijai, vecākiem deva padomu bērnus ”nekad neapskaut un neskūpstīt” un ”nekad neņemt viņus klēpī”. (The Psychological Care of Infant and Child.) Savukārt žurnāla Our Children 1999. gada marta numurā psiholoģes Vera Leina un Dorotija Molino rakstīja: ”Pētījumi liecina, ka bērni, kas nesaņem glāstus un citus mīlestības apliecinājumus, bieži nejūtas laimīgi.”

Kāds ir Bībeles viedoklis šajā jautājumā? Interesanti, ka Jesajas grāmatas 66. nodaļas 12. pantā par Dievu ir sacīts, ka viņš parāda mīlestību savai tautai kā tēvs bērnam. Arī Jēzus nebaidījās apliecināt citiem mīlestību un pieķeršanos. Kad cilvēki veda pie Jēzus savus bērnus un viņa mācekļi gribēja tos raidīt prom, Jēzus mācekļiem aizrādīja: ”Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem.” Pēc tam ”viņš tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja”. (Marka 10:14, 16.)

Vai bērniem jāmāca pareizi principi?

1969. gadā žurnālā New York Times Magazine psiholoģijas profesors Bruno Betelheims uzsvēra, ka bērnam ir ”tiesības pašam uz saviem uzskatiem, kas ir veidojušies nevis [vecāku] autoritatīvo [pamācību] ietekmē, bet tikai un vienīgi viņa paša dzīves pieredzes rezultātā”. Tomēr nepilnus 30 gadus vēlāk psihiatrs Roberts Koulss izteica diametrāli pretēju viedokli, proti, ka ”bērniem ļoti ir vajadzīga mērķtiecīga vadība un skaidra vērtību sistēma”, ko uzskata par pareizu viņu vecāki un citi pieaugušie. (The Moral Intelligence of Children, 1997.)

Salamana Pamācību grāmatas 22. nodaļas 6. pantā vecākiem tiek dots padoms: ”Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.” Senebreju valodas vārds, kas šajā pantā tulkots ”mācīt”, var nozīmēt arī ”ievadīt”, un šajā gadījumā tas norāda uz to, ka bērns tiek pirmo reizi mācīts. Tātad vecāki tiek mudināti mācīt saviem bērniem pareizus principus jau no mazotnes. (2. Timotejam 3:14, 15.) Tas, ko bērni būs apguvuši laikā, kad veidojas viņu raksturs, visticamāk, noteiks viņu rīcību arī turpmākajos gados.

Vai ir pareizi bērnus sodīt?

1978. gadā psihologs Džeimss Dobsons grāmatā par grūti audzināmiem bērniem rakstīja: ”Ar miesas soda palīdzību mīloši vecāki var panākt, ka bērns maina savu slikto uzvedību.” (The Strong-Willed Child.) Savukārt pediatrs Bendžamins Spoks rakstā, kas bija ņemts no viņa populārās grāmatas Bērns un tā kopšana septītā izdevuma (1998), apgalvoja: ”Pēriens bērnam iemāca, ka tas, kurš ir lielāks un stiprāks, var darīt pēc sava prāta, vienalga, vai viņam ir taisnība vai nav.”

Bībelē ir teikts: ”Rīkste un pārmācība piešķir dziļu gudrību.” (Salamana Pamācības 29:15.) Taču ne visiem bērniem ir vajadzīgs miesas sods, lai mainītu viņu nepareizo rīcību. Kā ir rakstīts Salamana Pamācību grāmatā, 17. nodaļas 10. pantā, ”sapratīgu cilvēku norāšana skar vairāk nekā simts nūju sitienu vientiesīgu neprašu”.

[Attēls]

Māciet bērnus, izmantojot Bībeli

[Attēls 7. lpp.]

Vecāki rīkojas gudri, rūpēdamies par labu atpūtu saviem bērniem