Salamana Mācītāja grāmata
Jehovas vārdi ir dzīvi
Salamana Mācītāja grāmata
”CILVĒKS, no sievas dzimis, dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera,” atzina patriarhs Ījabs. (Ījaba 14:1.) Tā kā dzīve ir tik īsa, ir ļoti svarīgi to neizniekot tukšās un nevērtīgās nodarbēs. Bet kam ir vērts veltīt savu laiku, spēkus un līdzekļus? Kādas nodarbes ir veltīgas? Gudrajos vārdos, kas lasāmi Bībelē, Salamana Mācītāja grāmatā, mēs varam rast atbildi uz šiem jautājumiem. Tie mums palīdz izvērtēt mūsu ”domas un sirds prātu” un dzīvot tā, lai mūsu dzīvei būtu patiesa jēga. (Ebrejiem 4:12.)
Grāmatā, ko sarakstījis ar savu gudrību izslavētais senās Izraēlas ķēniņš Salamans, ir ietverti praktiski padomi, un tajā var uzzināt, kas dzīvē ir patiesi vērtīgs un kas ne. Tā kā Salamans piemin, ka ir cēlis namus, grāmatu viņš acīmredzot ir uzrakstījis pēc šo darbu pabeigšanas, bet pirms tam, kad viņš novērsās no patiesās pielūgsmes. (Nehemijas 13:26.) Tātad Salamana Mācītāja grāmata ir sarakstīta pirms 1000. gada p.m.ē., Salamana četrdesmit gadu ilgās valdīšanas beigu posmā.
KAS NAV NIECĪBA?
”Viss ir niecība!” izsaucās Salamans. ”Kāds labums atlec cilvēkam no viņa pūlēm, kam viņš nododas zem saules?” (Salamans Mācītājs 1:2, 3.) Vārdi ”niecība” un ”zem saules” Salamana Mācītāja grāmatā atkārtojas vairākkārt. Ar vārdu ”niecība” tulkotā senebreju vārda tiešā nozīme ir ”dvaša, tvaiks”, un tas norāda uz satura, pastāvīguma un paliekošas vērtības trūkumu. Vārdi ”zem saules” nozīmē ”šeit uz zemes”, ”pasaulē”. Tātad niecība ir viss, ko cilvēki dara, ignorējot Dieva gribu.
”Uzmani savu kāju, kad tu eji Dieva namā, jo nākt un klausīties ir patiešām kaut kas labāks,” atzina Salamans. (Salamans Mācītājs 4:17.) Dieva Jehovas patiesā pielūgsme nav niecība, un, ja mēs veidosim ar viņu ciešas attiecības, mūsu dzīvei būs patiesa jēga.
Bībeles pantu skaidrojums.
1:4—10. Kāpēc, runājot par norisēm dabā, Salamans atzina, ka ar tām ir saistīts ”tik daudz grūtumu”? Salamans pieminēja tikai trīs faktorus, kas ir svarīgi dzīvības pastāvēšanai uz zemes, — sauli, vēju un ūdens riņķošanu. Patiesībā dabā notiek ļoti daudz sarežģītu procesu, kuru pētīšanā cilvēks var pavadīt visu mūžu, bet kurus izprast līdz galam viņš vienalga nespēs. Tas patiešām var sagādāt ”tik daudz grūtumu”. Vēl cilvēks var justies apbēdināts, ja salīdzina savu īso mūžu ar nebeidzamajiem procesiem, kas notiek dabā. ”Daudz grūtumu” var sagādāt arī pūliņi izdarīt jaunus atklājumus. Turklāt izgudrojumi balstās tikai un vienīgi uz tiem pašiem principiem, kurus patiesais Dievs ir iedibinājis un licis lietā, radot Visumu un visu tajā pastāvošo.
2:1, 2. Kāpēc smiešanās ir saukta par ”neprātīgu”? Smiekli un līksmība var palīdzēt uz īsu brīdi aizmirst raizes, tā ka problēmas un grūtības mums vairs nešķiet tik lielas. Taču tas nenozīmē, ka grūtības ir izzudušas. Tāpēc domāt, ka var atrast laimi, nododoties līksmībai, ir ”neprātīgi”.
3:11. Ko Dievs ”ir savā laikā jauki iekārtojis”? Pie tā, ko Dievs Jehova ir savā laikā jauki izveidojis un iekārtojis, pieder Ādama un Ievas radīšana, varavīksnes derība, derība ar Ābrahāmu, derība ar Dāvidu, Mesijas parādīšanās un Jēzus Kristus kāpšana Dieva Valstības ķēniņa tronī. Tomēr ir vēl kaut kas, ko Jehova ”jauki iekārtos” tuvākajā nākotnē — ”savā laikā” par īstenību kļūs viņa apsolītā taisnīgā jaunā pasaule. (2. Pētera 3:13.)
5:8. ”Tās zemes labums ir priekš visiem, ir pašam ķēniņam, tas tīrums jāapkopj.” (LB-1825.) Ko nozīmē, ka ”zemes labums ir priekš visiem”? Visiem zemes iedzīvotājiem iztikai ir vajadzīgs ”zemes labums” jeb raža, ko tā dod. Tā ir vajadzīga arī ķēniņam, tāpēc viņa kalpiem jāapkopj lauki, lai tie nestu ražu.
Ko mēs varam mācīties.
1:15. Ir veltīgi ziedot daudz laika un spēka, cenšoties iznīdēt visur sastopamo cilvēku apspiešanu un netaisnību. Pilnīgi visu ļaunumu izskaudīs tikai un vienīgi Dieva Valstība. (Daniēla 2:44.)
2:4—11. Nodarbošanās ar arhitektūru un mūziku, dārzu ierīkošana un tiekšanās pēc greznības ir nosaukta par ”vēja ķeršanu”, jo šīs nodarbes nespēj cilvēkam sniegt tādu gandarījumu un piepildījuma sajūtu, kas nekad nezustu.
2:12—16. Gudrība ir labāka nekā neprātība, jo gudrība palīdz atrisināt daudzas problēmas. Taču cilvēku gudrība nevar pārspēt nāvi. Pat ja cilvēks ir kļuvis slavens ar savu gudrību, viņu vienalga pēc kāda laika aizmirst.
2:24; 3:12, 13, 22. Priecāties par sava darba augļiem nav nepareizi.
2:26. Dieva gudrība, kas sagādā prieku, tiek dota cilvēkam, ”uz ko [Dievam] ir labs prāts”. Šo gudrību nav iespējams iegūt, ja cilvēkam nav labu attiecību ar Dievu.
3:16, 17. Nav reāli visos gadījumos gaidīt, ka uzvarēs taisnība. Mums jāgaida, kad Jehova visu izlabos, nevis pārmērīgi jāuztraucas par visu, kas notiek pasaulē.
4:4. Ja cilvēks kādā darbā ir ieguldījis daudz pūļu un to ir labi paveicis, viņš jūt gandarījumu. Taču, ja kāds cītīgi pūlas tikai tāpēc, lai pārspētu citus, izraisās skaudība un nenovīdība. Mūsu pūliņiem kristīgajā kalpošanā jāizriet no pareiziem motīviem.
4:7—12. Attiecības ar citiem cilvēkiem ir daudz svarīgākas par mantu, un tās nedrīkst ziedot par labu bagātībai.
4:13. Augsts amats un liels vecums vien vēl nenodrošina ļaužu cieņu. Tiem, kam uzticēti svarīgi pienākumi, ir jārīkojas gudri.
4:15, 16. ”Nepārredzams.. ļaužu pulks” sākumā atbalsta ”jaunekli, to otru”, tas ir, ķēniņa pēcteci, bet pēc tam par viņu vairs neviens nepriecājas. Popularitātei parasti ir īss mūžs.
5:1. Mūsu lūgšanām jābūt pārdomātām un godbijīgām, tajās nav jāpļāpā.
5:2—6. Pārmērīga nodarbinātība ar dzīves materiālo pusi var veicināt sapņošanu par savtīgiem mērķiem un pat naktī laupīt mieru un neļaut iemigt. Cilvēks, kas daudz runā, citu acīs var izskatīties muļķīgs, un viņš var izteikt pārsteidzīgu solījumu Dievam. Bet, ja cilvēks ”bīstas vairāk Dievu”, tad viņš tā nerīkojas.
6:1—9. Kāds labums no bagātības, slavas, ilga mūža un pat no lielas ģimenes, ja apstākļi neļauj par to priecāties? ”Labāki ir ko ar acīm uzskatīt”, tas ir, reāli raudzīties uz faktiem, ”nekā iekārē apkārt maldīties”, proti, tiekties apmierināt vēlmes, kuru piepildīšana nav iespējama. Tātad vislabākais ir būt apmierinātiem, ja mums ir ”barība un apģērbs”, un priecāties par labajām lietām dzīvē, saglabājot ciešas attiecības ar Jehovu. (1. Timotejam 6:8.)
PADOMI GUDRĪBAS IEMANTOŠANAI
Kā saglabāt labu slavu jeb reputāciju? Kādai jābūt mūsu attieksmei pret valdniekiem un pret netaisnībām, ko redzam? Kā mums jādzīvo, ņemot vērā to, ka mirušie vairs nekā nezina? Kā jauniešiem būtu jāizmanto savs laiks un spēks? Salamana gudrie padomi šajos un citos jautājumos ir lasāmi Salamana Mācītāja grāmatas 7. līdz 12. nodaļā.
Bībeles pantu skaidrojums.
7:19. Kādā ziņā gudrībai piemīt lielāks spēks nekā ”desmit varenajiem”? Skaitlim ”desmit” Bībelē piemīt arī simboliska nozīme — tas simbolizē pilnību un pabeigtību. Tātad gudrība cilvēku var pasargāt vairāk, nekā pilsētu spēj aizstāvēt pilnīgi visi tās varenie cīnītāji.
10:2. ”Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.” (LB-26.) Ko nozīmē šie vārdi? Tā kā vārdi ”labā roka” bieži norāda uz labvēlību, vārdi ”gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku” nozīmē, ka sirds viņu pamudina darīt labu. Taču, ja tā cilvēku mudina rīkoties nepareizi, var teikt, ka viņa sirds ir pa viņa kreiso roku.
10:15. Kāpēc ”pūles, ko nepraša veltī savam darbam, viņu pārmērīgi nogurdina”? Ja cilvēkam trūkst spriestspējas, tad, lai kā viņš pūlētos, viņam nekas prātīgs nesanāk un tāpēc viņš nerod savā darbā gandarījumu. Šādas nemitīgas pūles viņu tikai nogurdina.
11:7, 8. Ko Salamans gribēja atgādināt ar vārdiem ”Salda ir acij gaisma, un brīnumjauki ir sauli redzēt”? Gaisma un saule dzīvajiem sagādā prieku. Salamans gribēja teikt, ka ir labi būt dzīvam un ka cilvēkiem jāpriecājas, pirms nebaltās dienas jeb vecums atņem spēkus.
Ko mēs varam mācīties.
7:6. Smiekli nepiemērotā brīdī ir tikpat kaitinoši un tukši kā degošu ērkšķu sprakšķi zem katla. Mums jāuzmanās, lai mēs tā nedarītu.
7:21, 22. Nav pārāk jāuztraucas par to, ko saka citi.
8:2, 3; 10:4. Ja priekšnieks mūs kritizē vai kaut ko mums aizrāda, ir jāsaglabā miers. Tas ir labāk nekā ”steigties aiziet projām no viņa acīm”, proti, steigšus izlemt no šī darba aiziet.
8:8; 9:5—10, 12. Mūsu dzīve var aprauties tikpat pēkšņi, cik pēkšņi tīklā ieskrien zivs vai cilpā ieķeras putns. Turklāt neviena cilvēka spēkos nav apturēt dzīvības spēku, kas tiek zaudēts nāves brīdī, nedz arī kāds ir atlaižams no kara, ko nāve karo ar cilvēci. Šī iemesla dēļ mēs nedrīkstam velti šķiest laiku. Jehova vēlas, lai mēs augstu vērtētu dzīvi un izmantotu to lietderīgi, tātad par svarīgāko dzīvē mums jāuzskata kalpošana viņam.
8:16, 17. Pat ja mēs laupītu acīm miegu, cenzdamies izprast visu, ko Dievs ir darījis un kam viņš ir ļāvis notikt, mēs nespētu to līdz galam izprast. Ja mēs smagi pārdzīvotu par visām netaisnībām, kas ir notikušas vēstures gaitā, mēs zaudētu jebkādu prieku par dzīvi.
9:16—18. Gudrība mums jāuzskata par ļoti vērtīgu arī tad, ja citi to nevērtē diez cik augstu. Gudra cilvēka mierīgi izteikti vārdi ir vērtīgāki par nelgas kliegšanu.
10:1. Allaž ir jārunā un jārīkojas apdomīgi. Viens vienīgs neapdomīgs solis, piemēram, dusmu izvirdums, piedzeršanās vai netikumīga rīcība, var pilnībā sabojāt cienījama cilvēka labo slavu.
10:5—11. Nav vērts apskaust cilvēku, kas ieņem augstu amatu, bet nav lietpratīgs. Zināšanu un prasmes trūkums pat vienkāršā darbā var izraisīt bēdīgas sekas. Tāpēc ir jātiecas pēc gudrības, jo tā ir ”darba veiksmes priekšnoteikums”. Ir ļoti svarīgi apgūt zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas, lai sekmīgi sludinātu Dieva Valstību un gatavotu mācekļus.
11:1, 2. Mums ir jābūt dāsniem no visas sirds. Devība veicina devību. (Lūkas 6:38.)
11:3—6. Kaut arī dzīvē gadās dažādas nejaušības, mēs nedrīkstam kļūt neizlēmīgi.
11:9; 12:1—7. Arī jauniešiem jāapzinās sava atbildība Dieva Jehovas priekšā, tāpēc viņiem jāizmanto laiks un spēks kalpošanā Dievam, kamēr nav pienācis vecums, kad enerģijas vairs nav tik daudz kā agrāk.
”GUDRO IZTEICIENI” MŪS VADA
Kādai jābūt mūsu attieksmei pret ”piemērotajiem vārdiem”, ko pūlējās atrast Salamana Mācītāja grāmatas sarakstītājs? Pretstatā daudzajām grāmatām, kurās atspoguļota cilvēku gudrība, ”Gudro izteicieni ir kā vēršu dzenamie, un kā iedzītas naglas kopā stāv viņu izteicieni, kas ir viena vienīga gana veidoti”. (Salamans Mācītājs 12:10—12.) Gudrie vārdi, kas nāk no ”viena vienīga gana” — Dieva Jehovas —, piešķir mūsu dzīvei garīgu stabilitāti.
Likdami lietā gudros padomus, kas rodami Salamana Mācītāja grāmatā, mēs varam izjust dzīvē prieku un gandarījumu, turklāt mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka ”dievbijīgiem klāsies labi”. Tāpēc vienmēr būsim apņēmības pilni ”bīties Dievu un turēt Viņa baušļus”! (Salamans Mācītājs 8:12; 12:13.)
[Attēls 15. lpp.]
Dieva noteiktā laikā īstenosies viena no pašām jaukākajām viņa iecerēm
[Attēls 16. lpp.]
Tā ir Dieva dāvana, ka cilvēks ēd, dzer un priecājas par sava sūrā darba augļiem