Kristofs Plantēns — izcils tipogrāfs un Bībeles iespiedējs

JOHANS GŪTENBERGS (ap 1397—1468) ir slavens ar to, ka ir izgatavojis pirmo Bībeli, kas iespiesta ar atsevišķiem salikuma burtiem. Turpretī nav daudz cilvēku, kas ir dzirdējuši par Kristofu Plantēnu — izcilu tipogrāfu, kas 16. gadsimtā deva svarīgu ieguldījumu, lai daudzās pasaules malās cilvēkiem būtu pieejama Bībele un citas grāmatas.

Kristofs Plantēns ir dzimis ap 1520. gadu Francijas pilsētiņā Sentavertēnā. Vēl nesasniedzis 30 gadu vecumu, Plantēns pārcēlās uz Antverpeni Nīderlandē *, jo vēlējās dzīvot vietā, kur valdīja lielāka reliģiskā iecietība un pavērās plašākas ekonomiskās iespējas nekā Francijā.

Iesākumā Plantēns nodarbojās ar grāmatu iesiešanu un dažādu ādas izstrādājumu izgatavošanu. Viņa smalkie ādas darinājumi bija lielā cieņā bagātnieku vidū. Tomēr kāds negadījums, kas notika 1555. gadā, piespieda Plantēnu mainīt nodarbošanos. Kādu dienu, kad Plantēns bija ceļā, lai nogādātu klientam ādas lādīti, kas bija pasūtīta Nīderlandes valdniekam Spānijas karalim Filipam II, uz kādas Antverpenes ielas viņam uzbruka iedzēruši vīrieši un ar zobenu viņu smagi ievainoja plecā. Kaut arī Plantēns atveseļojās, viņš vairs nevarēja strādāt fizisku darbu un tāpēc bija spiests mainīt amatu. Ar Hendrika Niklāsa, kādas anabaptistu grupas vadītāja, finansiālu atbalstu Plantēns atvēra spiestuvi.

”Darbs un neatlaidība”

Plantēna izdevniecība saucās ”De Gulden Passer” (”Zelta cirkulis”), un par savas firmas zīmi viņš izraudzījās zelta cirkuli ar uzrakstu ”Labore et Constantia”, kas nozīmē ”darbs un neatlaidība”. Firmas zīme precīzi atbilda šī vīrieša uzcītīgajai dabai.

Dzīvodams laikā, kad Eiropā valdīja nestabila reliģiskā un politiskā situācija, Plantēns centās izvairīties no nepatikšanām. Galvenā nozīme viņa dzīvē bija tipogrāfijai. Kaut arī viņam simpatizēja reformācijas kustība, viņš ”neieņēma stingru nostāju jautājumā par reliģiju”, savā grāmatā rakstīja Maurics Sabe. Tāpēc par Plantēnu klīda baumas, ka viņš iespiež ķecerīgas grāmatas, un 1562. gadā viņš pat dabūja bēgt uz Parīzi, kur pavadīja vairāk nekā gadu.

1563. gadā, kad Plantēns atgriezās Antverpenē, viņš nodibināja sadarbību ar vairākiem bagātiem tirgoņiem, no kuriem daži bija pazīstami ar saviem kalvinistiskajiem uzskatiem. Piecu gadu ilgās sadarbības laikā Plantēns izgatavoja 260 iespieddarbus. To vidū bija Bībeles izdevumi ebreju, grieķu un latīņu valodā, kā arī grezni katoļu Lēvenas Bībeles izdevumi holandiešu valodā.

Ievērojams sasniegums tipogrāfijas mākslā

1567. gadā, kad Nīderlandē vērsās plašumā pretestība Spānijas kundzībai, Spānijas karalis Filips II iecēla par Nīderlandes vietvaldi hercogu Albu. Saņēmis no karaļa  neierobežotas pilnvaras, hercogs centās apspiest protestantu nemierus. Šī iemesla dēļ Plantēns uzsāka monumentālu darbu, kurš, kā viņš cerēja, izgaisinās jebkuras aizdomas par viņa vainu ķecerībā. Viņš nolēma iespiest zinātnisku Bībeles izdevumu, kurā būtu iekļauti Bībeles teksti oriģinālvalodās. Lai būtu iespējams realizēt šo ieceri, Plantēns vērsās pēc atbalsta pie karaļa Filipa II. Karalis apsolīja finansiālu palīdzību un uzdeva ievērojamajam humānistam Ariasam Montano pārraudzīt izdevuma sastādīšanu.

Montano, kas bija apdāvināts valodnieks, strādāja 11 stundas dienā. Turklāt viņam palīdzēja spāņu, beļģu un franču valodnieki. Viņu mērķis bija sagatavot jaunu Komplutas poliglotas * izdevumu. Bez latīņu Vulgātas, grieķu Septuagintas un senebreju oriģinālteksta jaunajā daudzvalodu Bībelē tika iekļauts arī aramiešu targums un sīriešu Pešita, kā arī to burtisks tulkojums latīņu valodā.

Iespiešana tiem laikiem noritēja ļoti ātri — tā iesākās 1568. gadā un jau 1572. gadā grandiozais darbs bija paveikts. Montano rakstīja Filipam II: ”Šeit mēneša laikā tiek izdarīts vairāk nekā Romā gada laikā.” Jaunā daudzvalodu Bībele, ko veidoja astoņi lieli sējumi, tika iespiesta 1213 eksemplāros. Titullapu rotāja uz Jesajas grāmatas 65. nodaļas 25. panta balstīta ilustrācija, kurā bija attēlots lauva, vērsis, vilks un jērs, kas miermīlīgi ēd no vienas siles. Neiesietas Bībeles cena bija 70 guldeņi. Tā bija ievērojama summa, jo tolaik vidusmēra ģimenes ienākumi bija aptuveni 50 guldeņi gadā. Šis Bībeles izdevums  kļuva pazīstams kā Antverpenes poliglota. To mēdza dēvēt arī par Biblia Regia (karalisko Bībeli), jo tā bija izdota ar karaļa Filipa II atbalstu.

Kaut arī pāvests Gregors XIII oficiāli atzina šo Bībeli, Ariass Montano saņēma bargu kritiku par savu darbu. Viens no iemesliem, kāpēc Montano izpelnījās kritiku, bija tas, ka viņš senebreju oriģināltekstu vērtēja augstāk nekā latīņu Vulgātu. Viņa galvenais pretinieks bija spāņu teologs Leons de Kastro, kas uzskatīja latīņu Vulgātu par augstāko autoritāti. De Kastro apsūdzēja Montano, ka viņš ir ieviesis tekstā antitrinitārisma idejas. Piemēram, de Kastro norādīja, ka sīriešu Pešitā 1. Jāņa vēstules 5. nodaļas 7. pantā ir izlaists fragments ”debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens”, kaut patiesībā tas ir viltots iestarpinājums. Tomēr spāņu inkvizīcija attaisnoja Montano. Mūsdienās Antverpenes poliglota tiek uzskatīta par ”ievērojamāko darbu, ko ir paveicis kāds 16. gadsimta tipogrāfs”.

Vērtīgs ieguldījums

Vairākumam tā laika izdevēju piederēja tikai divas vai trīs iespiedmašīnas. Plantēna darbības ziedu laikos viņa uzņēmumā bija ne mazāk kā 22 tipogrāfiskās spiedes un 160 darbinieku. Spāniski runājošajās zemēs viņš tika uzskatīts par vienu no vadošajiem tipogrāfiem.

Tikmēr Nīderlandē auga augumā pretestība Spānijas kundzībai, un arī Antverpene tika ierauta konfliktā. 1576. gadā spāņu algotņi, kas nebija saņēmuši algu, sacēlās un izlaupīja pilsētu. Vairāk nekā 600 māju tika nodedzinātas, un tūkstošiem Antverpenes iedzīvotāju zaudēja dzīvību. Nemieru dēļ tirgoņi pameta pilsētu. Šajā laikā, kad Plantēns cieta lielus zaudējumus, dumpinieki no viņa vēl pieprasīja nesamērīgi lielas nodevas.

1583. gadā Plantēns pārcēlās uz Leideni, kas atrodas kādus 100 kilometrus no Antverpenes. Tur viņš atvēra spiestuvi un kļuva par Leidenes universitātes tipogrāfu. Tā kā šo universitāti bija dibinājuši kalvinisti, pret viņu no jauna tika vērstas apsūdzības par neuzticību katoļu baznīcai. Tāpēc 1585. gada beigās, drīz pēc tam, kad Antverpenē bija atjaunota Spānijas vara, Plantēns atgriezās šajā pilsētā. Tolaik viņam jau ritēja mūža septītais gadu desmits, un viņa uzņēmums ”De Gulden Passer” bija sarucis līdz vienai iespiedmašīnai, ko apkalpoja 4 strādnieki. Plantēns ķērās pie tipogrāfijas atjaunošanas, tomēr tā nekad neatguva savus agrākos darbības apmērus. 1589. gada 1. jūlijā Plantēns nomira.

34 gadu laikā Kristofs Plantēns iespieda 1863 grāmatas, vidēji ap 55 izdevumiem gadā. Pat mūsdienās tas būtu ievērojams sasniegums vienam neatkarīgam izdevējam. Kaut arī Plantēns pats vairījās ieņemt stingru nostāju reliģiskos jautājumos, viņa darbs sekmēja ne tikai tipogrāfijas mākslas attīstību, bet arī Dieva iedvesmoto Rakstu pētīšanu. (2. Timotejam 3:16.) Plantēns un viņa laikabiedri tipogrāfi deva lielu ieguldījumu tajā, lai Bībele kļūtu pieejama vienkāršajai tautai.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēls 15. lpp.]

PLANTĒNA—MORETA MUZEJS

1877. gadā Antverpenes ēkā, kur bija dzīvojis un strādājis Plantēns un viņa pēcteči, tika atvērts muzejs. Šī ir vienīgā tipogrāfija, kas ir saglabājusies neskarta no tiem laikiem. Muzejā apskatāmas piecas iespiedmašīnas, kas tiek datētas ar 17. un 18. gadsimtu. Divas citas spiedes, kas, cik zināms, pasaulē ir pašas vecākās, ir saglabājušās apmēram no Plantēna laikiem. Muzeja fondos glabājas 15 tūkstoši matriču, kas tika izmantotas burtu atliešanai, 15 tūkstoši kokgriezuma klišeju un 3 tūkstoši vara grebuma plākšņu. Muzeja bibliotēkā atrodas 638 manuskripti, kas tapuši laikā no 9. līdz 16. gadsimtam, kā arī 154 grāmatas, kas iespiestas līdz 1501. gadam. To vidū ir Gūtenberga Bībeles oriģināls, kas datēts ar 1461. gadu, kā arī viens Plantēna slavenās Antverpenes poliglotas eksemplārs.

[Attēls 15. lpp.]

Ariass Montano

[Attēls 16. lpp.]

Antverpenes poliglotā ietilpst senebreju teksts, latīņu Vulgāta, grieķu Septuaginta, kā arī sīriešu Pešita un aramiešu targums ar to tulkojumu latīņu valodā

[Norāde par autortiesībām]

By courtesy of Museum Plantin-Moretus/Stedelijk Prentenkabinet Antwerpen

[Norāde par attēlu autortiesībām 15. lpp.]

Abi attēli: By courtesy of Museum Plantin-Moretus/Stedelijk Prentenkabinet Antwerpen