Jesajas grāmata (pirmā daļa)
Jehovas vārdi ir dzīvi
Jesajas grāmata (pirmā daļa)
”KO ES lai sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?” Uz šo jautājuma formā izteikto Dieva Jehovas aicinājumu Jesaja, Amoca dēls, atsaucās, sakot: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jesajas 1:1; 6:8.) Pēc tam Jesaja tika iecelts par pravieti. Jesajas pravietojumi ir rakstīti Bībeles grāmatā, kas nosaukta viņa vārdā.
Šo grāmatu ir uzrakstījis pats pravietis Jesaja, un tajā ir aplūkots 46 gadus ilgs posms: apmēram no 778. gada p.m.ē. līdz kādam laikam pēc 732. gada p.m.ē. Lai gan grāmatā ir lasāmi nosodoši vārdi, kas vērsti pret Jūdeju, Izraēlu un to kaimiņvalstīm, grāmatas galvenā tēma nav vis gaidāmais sods, bet gan glābšana, ko īstenos Dievs Jehova. (Jesajas 25:9.) Pat pravieša vārds Jesaja nozīmē ”Jehovas [dotā] glābšana”. Šajā rakstā ir aplūkotas Jesajas grāmatas pirmās trīsdesmit piecas nodaļas.
”ATLIKUŠIE ATGRIEZĪSIES, KAUT ARĪ TIKAI NEDAUDZI”
Bībelē nav teikts, vai pravietiskos vārdus, kas rakstīti Jesajas grāmatas pirmajās piecās nodaļās, Jesaja pavēstīja pirms tam, kad viņu iecēla par pravieti, vai arī pēc tam. (Jesajas 6:6—9.) Bet no viņa vārdiem pilnīgi skaidri izriet, ka tajā laikā Jūdeja un Jeruzaleme garīgā ziņā bija slimas ”no kāju pēdām līdz pakausim”. (Jesajas 1:6.) Plaši zēla elkdievība, tautas vadītāju vidū bija izplatīta korupcija, izraēlietes bija kļuvušas augstprātīgas, un tauta kopumā vairs nekalpoja patiesajam Dievam tā, kā viņš to prasīja. Jesajam tika uzdots daudz reižu vērsties pie cilvēkiem, kas nesaprot un neapjēdz tiem sludināto vēsti.
Kā var lasīt šajās nodaļās, Jūdejai draud izraēliešu un sīriešu apvienoto spēku iebrukums. Jehova apliecina Jūdejas iedzīvotājiem, ka Sīrijas un Izraēlas savienība negūs uzvaru, un dod Jesaju un viņa bērnus ”par zīmi un brīnumu”. (Jesajas 8:18.) Bet mūžīgs miers iestāsies tikai tad, kad valdīs ”Miera lielskungs”, pravieto Jesaja. (Jesajas 9:5, 6.) Vēl tiek pavēstīts, ka Jehova sodīs arī Asīriju — valsti, kurai viņš ir licis būt par savu ”bardzības rīksti” —, bet Jūdejas iedzīvotāji pēc kāda laika nonāks trimdā, no kuras ”atlikušie atgriezīsies, kaut arī tikai nedaudzi”. (Jesajas 10:5, 21, 22.) Jesaja dara zināmu, ka patiess taisnīgums pilnībā iestāsies tad, kad valdīs simboliskais ”zars.. no Isaja celma”. (Jesajas 11:1.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:8, 9. Kādā nozīmē ”Ciānas meita” būs ”kā būdiņa vīna dārzā, kā sarga mājiņa sakņu dārzā”? Šie vārdi nozīmē, ka asīriešu uzbrukuma laikā Jeruzaleme izskatīsies gaužām trausla — kā būdiņa vīna dārzā vai viegli sagraujama sarga mājiņa sakņu dārzā. Bet Jehova nāks tai palīgā un neļaus tai kļūt ”kā Sodomai, ..līdzināties Gomorai”.
1:18. Kas ir domāts ar vārdiem ”Nāciet, turēsim tiesu”? Tas nav aicinājums visu izrunāt un vienoties abpusējas piekāpšanās ceļā. Šajā pantā ir runāts par to, ka tiks nodrošināta taisnīguma principu ievērošana — taisnīgais tiesnesis Jehova piedāvā izraēliešiem iespēju mainīties un šķīstīties.
6:8. Kāpēc pirmajā jautājumā lietots vārds ”es”, bet otrajā — ”mūsu”? Vietniekvārds ”es” attiecas uz Dievu Jehovu. Tā kā nākamajā jautājumā teikts ”mūsu”, tātad kopā ar Jehovu ir vēl kāda persona. Tas, bez šaubām, ir viņa ”vienpiedzimušais Dēls”. (Jāņa 1:14; 3:16.)
6:11. Ko Jesaja vēlējās uzzināt, vaicājot: ”Cik ilgi, Kungs?” Jesaja nejautāja, cik ilgi viņam būs jāsludina Jehovas vēsts tautai, kas nevēlas klausīties. Viņš gribēja zināt, cik ilgi tautas garīgais stāvoklis būs tik ļoti slikts, jo šāda situācija sagādāja negodu Dieva vārdam.
7:3, 4. Kāpēc Jehova izglāba ļauno ķēniņu Ahasu? Sīrijas un Izraēlas valdnieki plānoja gāzt Jūdejas ķēniņu Ahasu un iecelt viņa vietā valdnieku, ar ko varētu viegli manipulēt, — Tabeēla dēlu, kas nebija Dāvida pēctecis. Ja īstenotos šis sātaniskais plāns, tad būtu apdraudēta derība par Valstību, ko Jehova bija noslēdzis ar Dāvidu. Jehova glāba Ahasu tādēļ, lai saglabātos dzimta, kurā bija jāpiedzimst apsolītajam ”Miera lielskungam”. (Jesajas 9:5.)
7:8. Kā Ēfraimu ”satrieca” sešdesmit piecu gadu laikā? ”Israēla ķēniņa Pekaha valdīšanas laikā”, drīz pēc tam, kad Jesaja bija izteicis minēto pravietojumu, sākās desmit cilšu valsts iedzīvotāju izsūtīšana no dzimtās zemes un citu tautu iedzīvotāju pārcelšana uz šo zemi. (2. Ķēniņu 15:29.) Tā turpinājās vēl Asīrijas ķēniņa Esarhadona valdīšanas laikā (Esarhadons bija Sanheriba dēls, kas mantoja troni). (2. Ķēniņu 17:6; Ezras 4:1, 2; Jesajas 37:37, 38.) Kā var redzēt, asīriešu īstenotā iedzīvotāju izsūtīšana no Samarijas un citu cilvēku pārcelšana uz turieni norisinājās ilgā laika posmā, kas varēja atbilst Jesajas minētajiem sešdesmit pieciem gadiem.
11:1, 10. Kā Jēzus Kristus var būt gan ”zars.. no Isaja celma”, gan Isaja ”sakne” (LB-26)? Jēzus bija ”zars.. no Isaja celma” tādā ziņā, ka viņš bija Isaja dēla Dāvida pēcnācējs. (Mateja 1:1—6; Lūkas 3:23—32.) Taču ķēniņa varas saņemšana iespaido Jēzus attiecības ar viņa priekštečiem — tā kā Jēzum ir piešķirta vara dāvāt dievbijīgiem cilvēkiem mūžīgu dzīvi uz zemes, Jēzus kļūst par viņu ”Mūžīgo tēvu”. (Jesajas 9:5.) Tāpēc viņš ir arī savu senču, to vidū Isaja, ”sakne”.
Ko mēs varam mācīties.
1:3. Ja mēs nedzīvojam tā, kā prasa mūsu Radītājs, var teikt, ka mēs nezinām vairāk par vērsi vai ēzeli. Bet, ja mēs būsim pateicīgi Jehovam par visu, ko viņš ir darījis mūsu labā, mēs nerīkosimies tā, kā rīkojas cilvēki bez izpratnes, un nepametīsim Jehovu.
1:11—13. Liekulīgas reliģiskas ceremonijas un formālas lūgšanas Jehovam nav patīkamas. Mūsu rīcības motīviem jābūt pareiziem, un lūgšanām ir jānāk no sirds.
1:25—27; 2:2; 4:2, 3. Jehovas kalpu paverdzināšanai un Jūdejas pamestībai bija jābeidzas, ebrejiem, kas nožēloja savus grēkus, atgriežoties Jeruzalemē un atjaunojot pareizo pielūgsmi. Jehova izturas žēlsirdīgi pret tiem, kas nožēlo savu grēcīgo rīcību.
2:2—4. Tā kā mēs dedzīgi sludinām Dieva Valstību un gatavojam Jēzus mācekļus, daudzu tautu pārstāvji iemācās staigāt miera ceļus un dzīvot cits ar citu mierā.
4:4. Jehova iznīdēs jeb nomazgās cilvēku morālo netīrību un vainu asinsizliešanā.
5:11—13. Ja cilvēks izklaidējoties neievēro mērenību, viņam trūkst saprātīguma. (Romiešiem 13:13.)
5:21—23. Kristiešu draudzes vecākie nedrīkst būt tādi, kas ”tikai pašu acīs ir gudri”. Viņiem arī jābūt mēreniem ”vīna dzeršanā”, un viņu attieksmi pret cilvēkiem nedrīkst ietekmēt to stāvoklis.
11:3. Jēzus ar savu dzīvi un mācībām pierādīja, ka bijība pret Jehovu sagādā prieku.
”TAS KUNGS APŽĒLOSIES PAR JĒKABU”
13. līdz 23. nodaļā ir ietverti pret dažādām tautām un valstīm vērsti Jehovas paziņojumi. Taču, kā var lasīt, ”tas Kungs apžēlosies par Jēkabu” un ļaus visām izraēliešu ciltīm atgriezties dzimtenē. (Jesajas 14:1.) 24. līdz 27. nodaļā ir lasāma vēsts par Jūdejas izpostīšanu, kā arī solījums, ka izpostītā zeme tiks atjaunota. Jehova pauž savas dusmas pret ”Ēfraima [Izraēlas] dzērājiem”, kas ir izveidojuši savienību ar Sīriju, un pret Jūdejas ”priesteriem un praviešiem”, kas grib noslēgt vienošanos ar Asīriju. (Jesajas 28:1, 7.) Vēl Jehova paziņo: ”Lāsts tev, Ariēla [Jeruzaleme],” — jo tās iedzīvotāji pēc palīdzības ”taisās doties uz Ēģipti”. (Jesajas 29:1; 30:1, 2.) Tomēr izskan pravietojums, ka cilvēki, kas tic Jehovam, izglābsies.
Kā ”jauns lauva rūc pār savu laupījumu”, tā Jehova sargās ”Ciānas kalnu”. (Jesajas 31:4.) Izskan arī šāds solījums: ”Tad ķēniņš valdīs pēc taisnības.” (Jesajas 32:1.) Lai gan Jūdejai draudošā asīriešu iebrukuma dēļ pat ”miera sūtņi gauži raud”, Jehova apsola, ka viņa tauta tiks dziedināta, proti, tās ”grēki piedoti”. (Jesajas 33:7, 22—24.) ”Tam Kungam ir dusmas pret visām tautām un naids pret visu viņu pulku.” (Jesajas 34:2.) Vēl Jehova dara zināmu, ka Jūdeja nepaliks tukša un izpostīta: ”Priecāsies tuksnesis un izkaltušā nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks!” (Jesajas 35:1.)
Bībeles pantu skaidrojums.
13:17. Kāpēc mēdieši ”nedzenas pēc sudraba un nekāro pēc zelta”? Mēdieši un persieši iekarojumu sagādāto godu vērtēja augstāk par kara laupījumu. To pierāda arī gadījums ar Kīru, kas izraēliešiem, kuri devās atpakaļ uz tēvzemi, atdeva zelta un sudraba traukus, ko Nebukadnecars bija nolaupījis Jehovas templī.
14:1, 2. Kā piepildījās vārdi, ka Jehovas kalpi ”turēs apcietinājumā tos, kas viņus bija apcietinājuši, un valdīs pār saviem bijušiem kakla kungiem”? Šie vārdi piepildījās atsevišķu izraēliešu dzīvē: Daniēls Babilonā atradās augstā amatā mēdiešu un persiešu valdīšanas laikā, Estere kļuva par Persijas ķēniņieni, un Mordohajs tika iecelts par Persijas galveno pārvaldnieku.
21:1. Kāpēc Babilona ir saukta par ”Jūras tuksnesi”? Lai gan Babilona atradās diezgan tālu no jūras, pirms kanālu izveides ik gadus Eifratas un Tigras ūdeņi applūdināja šo apgabalu, veidojot lielu, purvainu ”jūru”.
24:13—16. Kā piepildījās vārdi, ka ebreju situācija ”tautu starpā” būs ”kā kad nokrata eļļas koku, kā kad pēc vīnogu ražas lasa atliekas”? Tāpat kā kokos un vīnogulājos pēc ražas novākšanas paliek pa kādam auglim un ogai, daļa cilvēku palika dzīvi, kad tika izpostīta Jeruzaleme un Jūdeja. Lai uz kurieni šie cilvēki tika aizsūtīti — vai uz ”austrumu zemēm [Babilonu]”, vai uz ”jūras [Vidusjūras] krastiem un salām” —, viņi visur godāja Jehovu.
24:21. Kas ir ”augstības karaspēks”, kas tiek ”piemeklēts” līdz ar ”zemes ķēniņiem”? Ar ”augstības karaspēku”, iespējams, ir domāti ļaunie gari. Viņiem ir liela vara pār ”zemes ķēniņiem” — cilvēku valdniekiem. (Jāņa 14:30.)
25:7. Kas ir tas ”plīvurs, kurā tērptas visas tautas, un tā sega, kas pārklāta pār visām tautām”? Ar šādu ”plīvuru” un ”segu” ir salīdzināti divi vareni cilvēces ienaidnieki: grēks un nāve.
Ko mēs varam mācīties.
13:20—22; 14:22, 23; 21:1—9. Jehovas pravietiskie vārdi vienmēr īstenojas, kā tas bija arī gadījumā ar Babilonu.
17:7, 8. Lai gan Izraēlā lielākā daļa cilvēku neuzklausīja viņiem sludināto vēsti, daži tomēr ”raudzījās” uz Jehovu. Tāpat ir arī mūsdienās — kristīgās pasaules zemēs ir cilvēki, kas atsaucas uz vēsti par Dieva Valstību.
28:1—6. Asīrija iekaros Izraēlu, bet Dievs parūpēsies, lai dievbijīgie izraēlieši paliktu dzīvi. Lai gan Jehova ir piespriedis sodu, taisnajiem viņš dod cerību uz glābšanu.
28:23—29. Jehova palīdz godprātīgiem cilvēkiem laboties, un tas notiek atbilstoši konkrētiem cilvēkiem un apstākļiem.
30:15. Lai Jehova mūs glābtu, mums jāparāda ticība, ”paliekot mierā”, tas ir, nemeklējot glābšanu ar cilvēku izdomātu plānu starpniecību. Mums arī jādzīvo ”mierā”, tas ir, nav jāpadodas bailēm, un ir jāpaļaujas uz to, ka Jehova spēj mūs pasargāt.
30:20, 21. Vārdi ”tavi skolotāji” ir tiešs tulkojums no senebreju valodas, taču šeit daudzskaitlis ir lietots izcilības nozīmē, tā norādot uz Diženo Skolotāju Jehovu, nevis uz daudziem skolotājiem. Iespēja ”redzēt” Jehovu un ”dzirdēt” viņa balsi, kas vēstī par glābšanu, mums paveras ar Bībeles un ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību. (Mateja 24:45.)
Jesajas pravietojumi stiprina mūsu ticību Dieva vārdiem
Mēs esam no sirds pateicīgi Dievam par visu, ko viņš ir darījis zināmu Jesajas grāmatā. Daudzo pravietojumu piepildīšanās nostiprina mūsu ticību tam, ka vārdi, kas iziet no Jehovas mutes, noteikti īstenojas. (Jesajas 55:11.)
Arī pravietojumi par Mesiju, piemēram, tie, kas lasāmi 9. nodaļas 6. pantā un 11. nodaļas 1. līdz 5. pantā, kā arī 10. pantā, stiprina mūsu ticību visam, ko Jehova ir sagādājis mūsu glābšanas labad. Jesajas grāmatā ir ietverti arī tādi pravietojumi, kas piepildās mūsu laikos un piepildīsies nākotnē. (Jesajas 2:2—4; 11:6—9; 25:6—8; 32:1, 2.) Šī grāmata patiešām ir vēl viens lielisks pierādījums tam, ka ”Dieva vārds ir dzīvs”. (Ebrejiem 4:12.)
[Attēls 8. lpp.]
Jesaja un viņa bērni bija ”par zīmi un brīnumu Israēlā”
[Attēls 8., 9. lpp.]
Jeruzalemei bija jākļūst ”kā būdiņai vīna dārzā”
[Attēls 10. lpp.]
Kādu palīdzību saņem dažādu tautu pārstāvji, lai ”pārkaltu savus zobenus par lemešiem”?