Ko nozīmē mīlēt savu tuvāko
Ko nozīmē mīlēt savu tuvāko
”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (MATEJA 22:39.)
1. Kā jāizpaužas mūsu mīlestībai pret Dievu?
KO JEHOVA prasa no cilvēkiem, kas viņu pielūdz? Jēzus atbildēja uz šo jautājumu nedaudzos vienkāršos un dziļos vārdos. Augstākais bauslis, viņš teica, ir mīlēt Jehovu no visas savas sirds, dvēseles, prāta un spēka. (Mateja 22:37; Marka 12:30.) Kā redzējām iepriekšējā rakstā, mīlēt Dievu nozīmē viņam paklausīt un pildīt viņa baušļus, atbildot uz mīlestību, kādu viņš mums ir parādījis. Cilvēkiem, kas mīl Dievu, viņa gribas pildīšana sagādā nevis apgrūtinājumu, bet prieku. (Psalms 40:9; 1. Jāņa 5:2, 3.)
2., 3. Kāpēc būtu jāpievērš uzmanība bauslim, kas liek mīlēt savu tuvāko, un kādi jautājumi rodas?
2 Otrs augstākais bauslis, kā norādīja Jēzus, ir līdzīgs pirmajam: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:39.) Tieši šim bauslim tagad pievērsīsim lielāku uzmanību. Par to ir būtiski domāt, jo mūsdienās par mīlestību daudzi uzskata savtīgas un izkropļotas tās izpausmes. Kad apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, rakstīja par pēdējām dienām, viņš minēja, ka cilvēki mīlēs nevis cits citu, bet paši sevi, mantu un baudas. Daudzi būs ”nemīļi” pat pret saviem ģimenes locekļiem. (2. Timotejam 3:1—4.) Jēzus Kristus paredzēja: ”Daudzi.. viens otru nodos, un viens otru nīdīs. Un.. mīlestība daudzos izdzisīs.” (Mateja 24:10, 12.)
3 Kā var pamanīt, Jēzus neteica, ka mīlestība izdzisīs visos. Vienmēr ir bijuši un būs cilvēki, kuri mīlēs Jehovu un kuru attieksme pret apkārtējiem būs tāda pati kā Jehovam. Bet kas ir tuvākie, kuri mums jāmīl? Kā šai mīlestībai jāizpaužas? Atbildes uz šiem svarīgajiem jautājumiem var atrast Bībelē.
Kas ir tuvākais?
4. Pret ko ebrejiem bija jāizturas ar mīlestību, kā var lasīt 3. Mozus grāmatas 19. nodaļā?
4 Kad Jēzus farizejam paskaidroja, ka otrs augstākais bauslis ir mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, viņš atsaucās uz konkrētu likumu, kas izraēliešiem bija jāievēro. Šo likumu var lasīt 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas 18. pantā. Tajā pašā nodaļā ebrejiem bija dots norādījums uzskatīt par saviem tuvākajiem ne tikai izraēliešus, bet arī citus cilvēkus. 34. pantā sacīts: ”Lai jums būtu svešinieks, kas jūsu vidū piemīt, kā viens no jums pašiem iedzimtajiem; tev viņu būs mīlēt kā sevi pašu, jo jūs esat bijuši svešinieki Ēģiptes zemē.” Tātad ar mīlestību bija jāizturas arī pret neizraēliešiem, it īpaši pret prozelītiem.
5. Kādi bija ebreju priekšstati par to, ko nozīmē mīlēt tuvāko?
5 Taču ebreju reliģiskie vadītāji, kas dzīvoja Jēzus laikā, bija citās domās. Daļa no viņiem mācīja, ka vārdi ”draugs” un ”tuvākais” attiecas tikai uz ebrejiem, bet neebreji ir jānīst. Šie reliģiskie vadītāji uzskatīja, ka dievbijīgajiem cilvēkiem ar nicinājumu jāizturas pret bezdievīgajiem. ”Šādā gaisotnē naids varēja tikai vērsties plašumā, jo tam bija radīta vislabvēlīgākā augsne,” atzīmēts kādā Bībeles komentārā.
6. Kādas divas domas Jēzus uzsvēra, runādams par mīlestību pret tuvāko?
6 Jēzus runāja par šo jautājumu savā Kalna runā un paskaidroja, pret ko mums jāizturas ar mīlestību. Viņš teica: ”Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet es jums saku: Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni, jo viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mateja 5:43—45.) Ar šiem vārdiem Jēzus uzsvēra divas domas: pirmkārt, Jehova ir devīgs un laipns gan pret labajiem, gan pret ļaunajiem; otrkārt, mums jāseko viņa priekšzīmei.
7. Ko var mācīties no līdzības par žēlsirdīgo samarieti?
7 Citā reizē kāds ebrejs, rakstu mācītājs, Jēzum jautāja: ”Kurš tad ir mans tuvākais?” Jēzus viņam izstāstīja līdzību par samarieti, kas ieraudzīja uz ceļa guļam kādu ebreju, kuram bija uzbrukuši laupītāji un atņēmuši visas mantas. Lai gan ebreji nicināja samariešus, Jēzus līdzībā samarietis apkopa ievainotā cilvēka brūces un aizveda to uz kādu mājvietu, kur tas varētu atlabt. No šīs līdzības var mācīties, ka mīlēt tuvāko nozīmē mīlēt arī citas rases un tautības cilvēkus, kā arī tos, kam ir cita reliģija. (Lūkas 10:25, 29, 30, 33—37.)
Ko nozīmē mīlēt savu tuvāko
8. Ko no 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas var uzzināt par to, kā bija jāizpaužas mīlestībai?
8 Mīlestība pret tuvāko, tāpat kā mīlestība pret Dievu, izpaužas konkrētā rīcībā. Ir noderīgi sīkāk papētīt 3. Mozus grāmatas 19. nodaļu, kurā Dieva tautai dots norādījums mīlēt tuvāko kā sevi pašu. Tur teikts, ka izraēliešiem bija jāļauj trūcīgajiem cilvēkiem un svešiniekiem savākt ražas pārpalikumus. Izraēlieši nedrīkstēja zagt, melot un krāpt citus, un viņiem bija aizliegts pieļaut netaisnību tiesā. Lai gan vajadzības gadījumā pārkāpēji bija jāpamāca, izraēliešiem bija skaidri pateikts: ”Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī.” Šo un daudzu citu norādījumu būtību izteica vārdi: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (3. Mozus 19:9—11, 15, 17, 18.)
9. Kāpēc Jehova izraēliešiem aizliedza veidot tuvas attiecības ar citām tautām?
9 Kaut arī izraēliešiem bija jāmīl citi cilvēki, viņi nedrīkstēja veidot tuvas attiecības ar tiem, kas pielūdza viltus dievus. Jehova brīdināja, cik bīstama var būt slikta sabiedrība un cik bēdīgas sekas var izraisīt atrašanās tajā. Piemēram, par tautām, kas izraēliešiem bija jāizdzen, Jehova pavēlēja: ”Tev arī nebūs ar tām saradoties; savas meitas tev nebūs dot viņu dēliem, un tev nebūs viņu meitas ņemt saviem dēliem, jo tās novērsīs tavus dēlus no Manis, ka tie kalpos svešiem dieviem, un tā Kunga bardzība varētu pret jums iedegties.” (5. Mozus 7:3, 4.)
10. No kā mums jāsargās?
10 Arī kristiešiem jāsargās veidot tuvas attiecības ar cilvēkiem, kas varētu vājināt viņu ticību. (1. Korintiešiem 15:33.) Bībelē var lasīt: ”Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem,” — tas ir, ar tiem, kas nepieder pie kristiešu draudzes. (2. Korintiešiem 6:14.) Turklāt kristiešiem ir dots padoms precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.) Tomēr mēs nedrīkstam izturēties nicīgi pret cilvēkiem, kas atšķirībā no mums netic Jehovam. Kristus ir miris par grēciniekiem, un daudzi no tiem, kas kādreiz ir rīkojušies slikti, vēlāk ir mainījušies un ieguvuši Dieva labvēlību. (Romiešiem 5:8; 1. Korintiešiem 6:9—11.)
11. Kā vislabāk var apliecināt mīlestību cilvēkiem, kas nekalpo Jehovam, un kāpēc tā ir?
11 Kā mēs varam apliecināt savu mīlestību cilvēkiem, kas nekalpo Dievam? Labākais, ko mēs varam darīt, ir censties līdzināties pašam Jehovam. Lai gan Jehovam nav pieņemams ļaunums, viņš parāda žēlastību visiem cilvēkiem, dodams tiem iespēju novērsties no ļaunajiem ceļiem un iegūt mūžīgu dzīvi. (Ecēhiēla 18:23.) Jehova vēlas, lai ”visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pētera 3:9.) Viņš ”grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:4.) Tāpēc Jēzus uzdeva saviem sekotājiem sludināt, mācīt cilvēkus un ”darīt par mācekļiem visas tautas”. (Mateja 28:19, 20.) Piedalīdamies šajā darbā, mēs apliecinām mīlestību gan pret Dievu, gan pret tuvākajiem — pat pret saviem ienaidniekiem.
Mīlestība pret citiem kristiešiem
12. Ko apustulis Jānis rakstīja par mīlestību pret brāļiem?
12 Apustulis Pāvils rakstīja: ”Darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Kristiešu pienākums ir mīlēt savus ticības biedrus — garīgos brāļus un māsas. Cik svarīga ir šī mīlestība? Apustulis Jānis to paskaidroja ar spilgtu salīdzinājumu: ”Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava.. Ja kāds saka: ”Es mīlu Dievu”, un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.” (1. Jāņa 3:15; 4:20.) Tie ir spēcīgi vārdi. Jēzus Kristus par ”slepkavu” un ”meli” nosauca Sātanu Velnu. (Jāņa 8:44.) Mēs, protams, negribam, lai šie vārdi tiktu attiecināti uz mums.
13. Kā jāizpaužas mūsu mīlestībai pret ticības biedriem?
13 Patiesos kristiešus ”Dievs.. mācījis turēt savā starpā mīlestību”. (1. Tesaloniķiešiem 4:9.) Mums nav jāmīl ar ”vārdiem nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību”. (1. Jāņa 3:18.) Turklāt mūsu mīlestībai jābūt neliekuļotai. (Romiešiem 12:9.) Mīlestība mums liek būt laipniem un žēlsirdīgiem, piedot citiem, būt lēnprātīgiem, neskaust, nelielīties, nebūt augstprātīgiem un savtīgiem. (1. Korintiešiem 13:4, 5; Efeziešiem 4:32.) Tās mudināti, mēs ”kalpojam cits citam”. (Galatiešiem 5:13.) Jēzus saviem mācekļiem teica, lai viņi cits citu mīlētu tāpat, kā viņš tos ir mīlējis. (Jāņa 13:34.) Ja nepieciešams, kristietim jābūt gatavam pat atdot savu dzīvību ticības biedru labā.
14. Kā mīlestība var izpausties ģimenē?
14 Mīlestībai jābūt redzamai arī kristiešu ģimenē, it īpaši vīra un sievas starpā. Laulības saites ir tik ciešas, ka Pāvils rakstīja: ”Vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu.” (Efeziešiem 5:28.) Šo padomu Pāvils atkārtoja arī 33. pantā. Vīrs, kas mīl savu sievu, nekad nerīkosies kā izraēlieši, kas atstūma un ienīda savas sievas, kā par to rakstīja Maleahijs. (Maleahija 2:14.) Mīloša vīra acīs sieva ir ļoti dārga, viņš to mīl tāpat, kā Kristus mīlēja draudzi. Savukārt sievu mīlestība mudina cienīt vīru. (Efeziešiem 5:25, 29—33.)
15. Kā brālīgās mīlestības izpausmes ir ietekmējušas cilvēkus, kas to redz?
15 Šāda mīlestība ļauj pazīt patiesos kristiešus. Jēzus teica: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Tas, ka mēs mīlam cits citu, piesaista cilvēkus Dievam, ko mēs mīlam un pārstāvam. Kāda Jehovas liecinieku ģimene, kas dzīvo Mozambikā, stāsta: ”Neko tādu mēs vēl nebijām pieredzējuši. Pēcpusdienā sacēlās stiprs vējš, pēc tam sākās spēcīga lietusgāze un krusa. Vēja brāzmas izpostīja mūsu niedru māju un noplēsa cinka jumta seguma plāksnes. Taču drīz brāļi no apkārtējām draudzēm palīdzēja mums atjaunot māju, un pārsteigtie kaimiņi sacīja: ”Jūsu reliģija tiešām ir ļoti laba. Mūsu baznīca mums nekad tā nav palīdzējusi.” Mēs atšķīrām Bībeli un parādījām viņiem Jāņa evaņģēlija 13. nodaļas 34. un 35. pantu. Tagad ar daudziem no mūsu kaimiņiem ir uzsāktas Bībeles nodarbības.”
Mīlestība pret konkrētiem cilvēkiem
16. Kāda atšķirība ir starp mīlestību pret cilvēkiem kopumā un mīlestību pret konkrētiem cilvēkiem?
16 Nav pārāk grūti mīlēt savus tuvākos vispār, kā grupu, bet daudz grūtāk reizēm ir mīlēt konkrētus cilvēkus. Piemēram, dažu cilvēku mīlestība pret tuvāko aprobežojas ar ziedojumiem kādai labdarības organizācijai. Protams, daudz vieglāk ir tikai teikt, ka mēs mīlam savu tuvāko, nekā patiešām mīlēt kolēģi, kura acīs mēs šķietami esam tukša vieta, kaimiņu, kas ir mūžam neapmierināts, vai draugu, kas mums ir licis vilties.
17., 18. Kā izpaudās Jēzus mīlestība pret konkrētiem cilvēkiem, un kāpēc viņš tiem palīdzēja?
17 Ja runa ir par mīlestību pret atsevišķiem cilvēkiem, mēs varam mācīties no Jēzus, kas nevainojami atspoguļoja Dieva īpašības. Kaut gan Jēzus nāca uz zemi, lai aiznestu projām pasaules grēku, viņa rīcībā izpaudās mīlestība pret konkrētiem cilvēkiem — pret slimu sievieti, pret spitālīgo, pret bērnu. (Mateja 9:20—22; Marka 1:40, 41; 7:26, 29, 30; Jāņa 1:29.) Arī mūsu mīlestībai pret tuvāko jābūt redzamai tajā, kā mēs izturamies pret cilvēkiem, ar kuriem saskaramies ikdienā.
18 Tomēr mums vienmēr jāpatur prātā, ka mīlestība pret tuvāko ir saistīta ar mīlestību pret Dievu. Kad Jēzus palīdzēja trūcīgajiem, dziedināja slimos, paēdināja izsalkušos un mācīja cilvēku pūļus, viņš to darīja, lai cilvēkiem dotu iespēju tikt ”samierinātiem ar [Dievu]”. (2. Korintiešiem 5:19, JDV.) Jēzus visu darīja Dievam par godu, nekad neaizmirsdams, ka viņš ir Dieva pārstāvis un ka pēc viņa rīcības citi spriedīs par Dievu, ko viņš mīlēja. (1. Korintiešiem 10:31.) Ja sekojam Jēzus priekšzīmei, arī mēs varam no sirds mīlēt savus tuvākos, bet vienlaikus nepiederēt pie pasaules — bezdievīgās cilvēku sabiedrības.
Ko nozīmē mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu?
19., 20. Ko nozīmē mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu?
19 Jēzus teica: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” Ir dabiski, ka cilvēks rūpējas par sevi un ka viņam ir pašcieņa; pretējā gadījumā šim bauslim nebūtu jēgas. Taču šādu normālu mīlestību pret sevi nedrīkst jaukt ar savtīgumu un patmīlību, par ko apustulis Pāvils rakstīja 2. vēstulē Timotejam, 3. nodaļas 2. pantā. Runa ir par saprātīgu pašnovērtējumu. Kāds Bībeles pētnieks to nosauca par ”līdzsvarotu mīlestību pret sevi, kas nav nedz narcistiska sevis iztēlošanās par Visuma centru, nedz arī mazohistiska sevis iemīdīšana dubļos”.
20 Mīlēt citus kā sevi pašu nozīmē raudzīties uz citiem tā, kā mēs vēlamies, lai citi raugās uz mums, un izturēties pret citiem tā, kā mēs vēlamies, lai citi izturas pret mums. Jēzus aicināja: ”Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mateja 7:12.) Viņš neteica, ka mums prātā jāpārcilā, ko citi mums kādreiz ir nodarījuši, un tad jāmēģina atmaksāt. Mums jādomā par to, kādu attieksmi mēs gribētu sagaidīt no citiem, un pašiem jācenšas tā izturēties pret apkārtējiem. Jēzus vārdi neattiecas tikai uz mūsu draugiem un ticības biedriem. Viņš lietoja vārdu ”cilvēki” — varbūt tāpēc, lai paskaidrotu, ka tā jāizturas pret visiem cilvēkiem, tātad pret ikvienu, ko satiekam.
21. Ko mēs parādām, mīlot citus cilvēkus?
21 Ja mīlēsim savus tuvākos, mēs izvairīsimies no tā, kas ir ļauns. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot, un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļauna nedara.” (Romiešiem 13:9, 10.) Mīlestība mūs pamudinās meklēt iespējas darīt labu citiem. Mīlot citus cilvēkus, mēs parādām, ka mīlam arī to, kurš ir radījis cilvēkus pēc savas līdzības, — Dievu Jehovu. (1. Mozus 1:26.)
Kā jūs atbildētu?
• Pret ko mums jāizturas ar mīlestību, un kāpēc?
• Kā jāizpaužas mūsu mīlestībai pret cilvēkiem, kas nekalpo Jehovam?
• Kā Bībelē aprakstīta mīlestība, kāda mums jāveido pret ticības biedriem?
• Ko nozīmē mīlēt tuvāko kā sevi pašu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 26. lpp.]
”Kurš tad ir mans tuvākais?”
[Attēls 29. lpp.]
Jēzus mīlestība izpaudās viņa attieksmē pret konkrētiem cilvēkiem