Lasītāju jautājumi

Vai Jēzus kāzu svinībās Kānā runāja ar savu māti nelaipni un bez cieņas? (Jāņa 2:4.)

Neilgi pēc kristīšanās mūsu ēras 29. gadā Jēzus kopā ar saviem mācekļiem tika ielūgts uz kāzām Kānā. Šajās svinībās piedalījās arī Jēzus māte Marija. Kad kāzu viesiem sāka pietrūkt vīna, Marija Jēzum teica: ”Viņiem nav vīna.” Bet Jēzus viņai atbildēja: ”Kas man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi.” (Jāņa 2:1—4.)

Raugoties no mūsdienu viedokļa, uzrunāt māti ar vārdu ”sieva” un pavaicāt viņai: ”Kas man ar tevi?” — varētu šķist necienīgi vai pat aizskaroši. Taču, lai saprastu, vai Jēzum var piedēvēt šādu rīcību, attiecīgais Bībeles fragments ir jāaplūko tālaika ebreju valodas un kultūras kontekstā. Kā šie izteicieni tika lietoti Bībeles laikos?

Vaina Vecās un Jaunās Derības vārdu skaidrojošajā vārdnīcā par uzrunu ”sieva” vai ”sieviete” ir teikts: ”Šāda uzruna sevī ietver nevis nopēlumu vai bardzību, bet maigumu un cieņu.” (Vine’s Expository Dictionary of Old and New Testament Words.) Citos avotos ir pausta līdzīga doma. Piemēram, Bībeles izdevumā The Anchor Bible var lasīt: ”Šāda uzruna nav nepieklājīga un neliecina par nosodījumu vai mīlestības trūkumu.. Tas bija parastais veids, kādā Jēzus vērsās pie sievietēm, viņas pieklājīgi uzrunājot.” Jaunās Derības teoloģijas jaunajā starptautiskajā vārdnīcā ir paskaidrots, ka vārds ”sieviete”, lietots uzrunā, ”neslēpj sevī nekādu negatīvu attieksmi” (The New International Dictionary of New Testament Theology). Arī Jaunās Derības teoloģiskajā vārdnīcā Gērharda Kitela redakcijā ir teikts, ka šāda uzruna ”nekādā ziņā nav nepieklājīga vai noniecinoša” (Theological Dictionary of the New Testament). Tātad mums nebūtu jāsecina, ka Jēzus bija nepieklājīgs vai nelaipns, uzrunājot savu māti ar vārdu ”sieva”. (Mateja 15:28; Lūkas 13:12; Jāņa 4:21; 19:26; 20:13, 15.)

Bet ko var teikt par izteicienu ”Kas man ar tevi”? Pēc visa spriežot, tā bija plaši izplatīta ebreju valodas idioma, kas Bībelē parādās vairākas reizes. Piemēram, 2. Samuēla grāmatas 16. nodaļas 10. pantā ir minēts, ka Dāvids atturēja Abišaju no Šimeja nogalināšanas ar vārdiem: ”Kāda daļa man ar jums, jūs Cerujas dēli? Ļaujiet taču viņam lādēties! Laikam jau gan viņš lād tādēļ, ka tas Kungs būs viņam sacījis: Lādi Dāvidu!” Savukārt 1. Ķēniņu grāmatas 17. nodaļas 18. pantā var lasīt, ka atraitne Sareptā, sapratusi, ka viņas dēls ir miris, Elijam vaicāja: ”Kas man ar tevi kopējs? Tu, Dieva vīrs, vai tu esi nācis pie manis, lai man atgādinātu manus pārkāpumus un lai nonāvētu manu dēlu?”

Kā liecina šie Bībeles piemēri, idiomu ”Kas man ar tevi?” bieži lietoja, nevis lai paustu nicinājumu vai demonstrētu savu pārākumu pār sarunas biedru, bet lai izteiktu iebildumu pret kādu ieteikumu vai paustu viedokli, kas atšķiras no sarunas biedra viedokļa. Bet ko šis izteiciens nozīmēja Jēzus sarunā ar Mariju?

Kad Marija Jēzum teica: ”Viņiem nav vīna,” — viņa acīmredzot nevis vienkārši informēja Jēzu par šo faktu, bet netieši ierosināja kaut ko darīt lietas labā. Atbildē izmantodams iepriekšminēto idiomu, Jēzus iebilda pret viņas ieteikumu, un viņa turpmākie vārdi palīdz saprast, kāpēc viņš tā rīkojās. ”Mana stunda vēl nav nākusi,” viņš norādīja.

No brīža, kad Jēzus kristījās un tika svaidīts ar svēto garu, viņš skaidri apzinājās, ka saskaņā ar Jehovas gribu viņam, apsolītajam Mesijam, ir uzticīgi jāveic sava kalpošana, pat upurējot savu dzīvību, un pēc tam jātiek uzmodinātam no nāves un celtam debesu godībā. ”Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas  maksu par daudziem,” viņš minēja. (Mateja 20:28.) Tuvojoties laikam, kad Jēzum bija jāmirst, viņš paskaidroja: ”Ir pienākusi stunda.” (Jāņa 12:1, 23; 13:1.) Naktī pirms savas nāves Jēzus lūgšanā Dievam teica: ”Tēvs, mana stunda ir nākusi: Apskaidro savu Dēlu, lai Dēls apskaidro tevi.” (Jāņa 17:1.) Kad pūlis ieradās Ģetzemanē viņu apcietināt, Jēzus uzmodināja savus apustuļus un sacīja: ”Tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.” (Marka 14:41.)

Taču tad, kad Jēzus atradās kāzās Kānā, viņa kalpošana bija tikko sākusies un viņa ”stunda” vēl nebija nākusi. Viņš vēlējās pildīt Jehovas gribu pareizā veidā un Jehovas noteiktajā laikā un negribēja pieļaut, ka viņu jebkas traucētu to darīt. Tāpēc Jēzus atbilde uz mātes ierosinājumu bija stingra, bet nekādā gadījumā ne asa vai aizskaroša, un Marija nejutās par to aizvainota vai apkaunota. Sapratusi Jēzus teiktā jēgu, Marija apkalpotājiem sacīja: ”Ko viņš jums teiks, to darait!” Apliecinādams, ka viņš gan pilda debesu Tēva gribu, gan ņem vērā mātes jūtas, Jēzus Kristus paveica savu pirmo brīnumu — pārvērta ūdeni labā vīnā. (Jāņa 2:5—11.)

[Attēls 31. lpp.]

Jēzus atbilde uz mātes ierosinājumu bija stingra, bet cieņas pilna