Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Mīlēsim Dievu, kas mūs mīl

Mīlēsim Dievu, kas mūs mīl

Mīlēsim Dievu, kas mūs mīl

”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.” (MATEJA 22:37.)

1., 2. Kāpēc, iespējams, tika uzdots jautājums par augstāko bausli?

BIJA kāds jautājums, par ko Jēzus laikā farizeju starpā, šķiet, notika karsti strīdi. Kurš no vairāk nekā 600 Mozus bauslības likumiem ir vissvarīgākais? Vai tas ir kāds likums par upurēšanu? Upuri deva iespēju saņemt grēku piedošanu un paust pateicību Dievam. Bet varbūt visaugstākais ir likums par apgraizīšanu? Arī tas bija ļoti svarīgs, jo apgraizīšana bija starp Jehovu un Ābrahāmu slēgtās derības zīme. (1. Mozus 17:9—13.)

2 Konservatīvie farizeji acīmredzot sprieda, ka izcils ir ikviens Dieva likums — kaut gan daži varēja likties mazāk svarīgi — un ka nebūtu pareizi kādu atsevišķu bausli pacelt pāri citiem. Farizeji nolēma uzdot šo sarežģīto jautājumu Jēzum — kas zina, varbūt viņš pateiks kaut ko tādu, kas iedragās viņa reputāciju. Viens no farizejiem vērsās pie Jēzus ar vārdiem: ”Kurš ir augstākais bauslis bauslībā?” (Mateja 22:34—36.)

3. Kurš, pēc Jēzus teiktā, ir augstākais bauslis?

3 Jēzus atbildei ir ārkārtīgi liela nozīme mūsu dzīvē. Viņš īsumā formulēja to, kas vienmēr ir bijusi un būs patiesās pielūgsmes būtība. Citējot 5. Mozus grāmatas 6. nodaļas 5. pantu, Jēzus teica: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis.” Lai gan farizejs bija lūdzis nosaukt tikai vienu bausli, Jēzus minēja arī otru. Viņš citēja 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas 18. pantu: ”Otrs tam līdzīgs ir: Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” Pēc tam Jēzus paskaidroja, ka abi šie likumi izsaka tīrās pielūgsmes būtību. Lai neviens viņam neprasītu sarindot pēc svarīguma arī pārējos likumus, viņš pabeidza savu domu: ”Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.” (Mateja 22:37—40.) Šajā rakstā būs runa par augstāko no abiem šiem baušļiem. Kāpēc ir jāmīl Dievs? Kā šai mīlestībai jāizpaužas? Un kā to var attīstīt? Ir svarīgi zināt atbildes uz šiem jautājumiem, jo Jehovas labvēlību mēs varam iegūt tikai tad, ja mīlam viņu no visas savas sirds, dvēseles un prāta.

Cik svarīga ir mīlestība

4., 5. a) Kāpēc farizejs nebija pārsteigts par Jēzus atbildi? b) Kas Dieva acīs ir vērtīgāks par upuriem?

4 Farizejs, kas bija uzdevis jautājumu Jēzum, šķiet, nebija pārsteigts par saņemto atbildi un negrasījās iebilst. Viņš zināja, ka mīlestība pret Dievu ir ļoti svarīga patiesās pielūgsmes sastāvdaļa, kaut arī daudziem tās trūka. Sinagogās ebreji bieži skaitīja ticības apliecinājumu, tā saukto šma, kas ietvēra vārdus no 5. Mozus 6:4—9, kurus citēja Jēzus. Kā redzams no šī paša notikuma apraksta Marka evaņģēlijā, farizejs pēc tam teica Jēzum: ”Gan labi, Mācītāj, tas ir tiesa, ko tu sacījis: viens vienīgs Dievs ir, un cita nav, kā viņš vien. Un to mīlēt no visas sirds un no visa prāta un no visas dvēseles un no visa spēka, un tuvāko mīlēt kā sevi pašu, tas ir vairāk nekā visi dedzināmie un citi upuri.” (Marka 12:32, 33.)

5 Lai gan bauslībā bija prasīts nest dedzināmos un citus upurus, Dievam ir daudz svarīgāk, lai viņa kalpu sirdī būtu mīlestība. Dievam būtu lielāks prieks par zvirbuli, kas dots ar mīlestību un uzticību, nekā par tūkstošiem aunu, kas upurēti ar nepareiziem motīviem. (Mihas 6:6—8.) Varam atcerēties stāstījumu par trūcīgo atraitni, ko Jēzus ievēroja Jeruzalemes templī. Par divām sīkajām monētām, ko viņa iemeta ziedojumu šķirstā, nevarēja nopirkt pat vienu zvirbuli. Taču sieviete ziedoja šīs monētas, jo no sirds mīlēja Jehovu, un Jehovas acīs viņas devums bija vairāk vērts nekā lielie ziedojumi, ko bagātie deva no savas pārpilnības. (Marka 12:41—44.) Ir patīkami apzināties, ka Jehova visaugstāk vērtē to, ko varam paust mēs visi neatkarīgi no apstākļiem mūsu dzīvē, — mīlestību pret viņu.

6. Kā Pāvils aprakstīja to, cik svarīga ir mīlestība?

6 Apustulis Pāvils, uzsvērdams, cik svarīga patiesajā pielūgsmē ir mīlestība, rakstīja: ”Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un ja man būtu pravieša dāvanas, un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.” (1. Korintiešiem 13:1—3.) Lai mūsu kalpošana būtu pieņemama Dievam, mīlestība ir absolūti nepieciešama. Bet kā būtu jāizpaužas mīlestībai pret Jehovu?

Kā izpaužas mīlestība pret Jehovu

7., 8. Kā izpaužas mīlestība pret Jehovu?

7 Daudzi uzskata, ka mīlestība ir jūtas, pār kurām nav iespējams valdīt, taču patiesa mīlestība nav saistīta tikai ar emocijām. Pirmām kārtām tai ir raksturīga noteikta rīcība. Bībelē par mīlestību runāts kā par ”pārāku ceļu” un kaut ko tādu, pēc kā ir nepieciešams ”dzīties”. (1. Korintiešiem 12:31, LB-65r; 14:1.) Kristieši tiek rosināti mīlēt ne tikai ”ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību”. (1. Jāņa 3:18.)

8 Mīlestība pret Dievu mudina darīt to, kas viņam ir patīkams, kā arī gan vārdos, gan darbos aizstāvēt un atbalstīt viņa augstāko varu. Tā palīdz nemīlēt pasauli un bezdievīgo rīcību, kas pasaulei raksturīga. (1. Jāņa 2:15, 16.) Visi, kas mīl Dievu, ienīst ļauno. (Psalms 97:10.) Mīlēt Dievu nozīmē arī mīlēt citus cilvēkus, un par to stāstīts nākamajā rakstā. Turklāt mīlestība pret Dievu liek viņam paklausīt. Bībelē ir teikts: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus.” (1. Jāņa 5:3.)

9. Kā izpaudās Jēzus mīlestība pret Dievu?

9 Visspilgtāk mīlestība pret Dievu izpaudās Jēzus dzīvē. Mīlestības mudināts, viņš atstāja savu mājvietu debesīs, kļuva par cilvēku un dzīvoja uz zemes. Mīlestības vadīts, viņš pagodināja savu Tēvu ar visu, ko viņš darīja un mācīja. Tā kā Jēzus mīlēja savu Tēvu, viņš tam bija ”paklausīgs līdz nāvei”. (Filipiešiem 2:8.) Jēzus paklausība, kas bija mīlestības izpausme, dievbijīgiem cilvēkiem pavēra iespēju iegūt taisnīgu stāvokli Dieva priekšā. Pāvils rakstīja: ”Ar viena cilvēka [Ādama] nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka [Jēzus Kristus] paklausību neskaitāmi kļūs taisni.” (Romiešiem 5:19.)

10. Kāpēc mīlestība pret Dievu sevī ietver paklausību?

10 Tāpat kā Jēzus, arī mēs varam apliecināt savu mīlestību pret Dievu, būdami viņam paklausīgi. ”Šī ir tā mīlestība, ka mēs dzīvojam pēc viņa baušļiem,” rakstīja apustulis Jānis, ko Jēzus mīlēja. (2. Jāņa 6.) Cilvēki, kas patiesi mīl Jehovu, ilgojas pēc viņa vadības. Viņi apzinās, ka paši nespēj noteikt īsto ceļu, tāpēc paļaujas uz Dieva gudrību un pakļaujas viņa mīlestības pilnajai vadībai. (Jeremijas 10:23.) Šie cilvēki līdzinās labvēlīgi noskaņotajiem senās Berojas iedzīvotājiem, kas labprāt uzņēma Dieva vēsti un dedzīgi vēlējās pildīt Dieva gribu. (Apustuļu darbi 17:11.) Berojieši rūpīgi pētīja Rakstus, lai labāk saprastu Dieva gribu, un tas viņiem palīdzēja paust mīlestību un būt paklausīgiem.

11. Ko nozīmē mīlēt Dievu no visas sirds, prāta, dvēseles un spēka?

11 Kā norādīja Jēzus, Dievs jāmīl no visas sirds, prāta, dvēseles un spēka. (Marka 12:30.) Mīlestība nāk no sirds, tā ir saistīta ar mūsu jūtām, vēlmēm un slēptākajām domām, un mēs dedzīgi vēlamies būt patīkami Jehovam. Mīlestība nav šķirama arī no prāta, jo mūsu uzticība Jehovam nav akla — mēs viņu esam iepazinuši un zinām viņa īpašības, principus un nodomus. Mēs cenšamies kalpot Jehovam un viņu slavēt ar visu savu dvēseli — ar visu savu būtību un visu savu dzīvi. Tāpat šajā nolūkā mēs izmantojam savu spēku.

Kāpēc jāmīl Jehova?

12. Kāpēc Dievs grib, lai mēs viņu mīlētu?

12 Viens iemesls, kāpēc jāmīl Jehova, ir tas, ka viņš grib, lai mēs atspoguļotu viņa īpašības. Dievs ir mīlestības avots, un viņam tā piemīt vislielākajā mērā. ”Dievs ir mīlestība,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 4:8.) Cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla, ar spēju mīlēt. Pat Jehovas augstākās varas pamatā ir mīlestība. Viņš vēlas, lai viņa taisnīgajai varai pakļautos labprāt un aiz mīlestības. Bez mīlestības nevarētu pastāvēt miers un saskaņa visā, kas ir radīts.

13. a) Kāpēc Jēzus teica: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt.”? b) Kāpēc ir loģiski, ka Jehova vēlas, lai mēs viņu mīlētu?

13 Vēl viens iemesls, kāpēc jāmīl Jehova, ir tas, ka mēs apzināmies, ko viņš ir paveicis mūsu labā. Atcerēsimies, ka Jēzus teica farizejam: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt.” Ebrejiem bija jāmīl nevis kāda tāla un nezināma dievišķa būtne, bet gan Dievs, kas viņiem bija atklājis savu mīlestību. Jehova bija viņu Dievs. Viņš tos bija izvedis no Ēģiptes un ievedis Apsolītajā zemē, viņš tos bija sargājis, uzturējis un lolojis, un viņš tos bija ar mīlestību pārmācījis. Arī tagad Jehova ir mūsu Dievs, kas ir atdevis savu Dēlu par izpirkumu, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi. Ir tikai loģiski, ka Jehova gaida no mums pretmīlestību. Mums jāatsaucas uz Dieva mīlestību, jo ”viņš ir mūs pirmais mīlējis”. (1. Jāņa 4:19.)

14. Kādā ziņā Jehovas mīlestība līdzinās vecāku mīlestībai?

14 Jehovas mīlestību pret cilvēkiem var salīdzināt ar vecāku mīlestību pret saviem bērniem. Mīloši vecāki gadiem ilgi, nežēlojot pūles, gādā par bērniem, kaut arī tas prasa lielus upurus gan materiālā, gan citādā ziņā. Vecāki māca, iedrošina, atbalsta un pārmāca bērnus, jo grib, lai tie būtu laimīgi un lai tiem klātos labi. Bet ko vecāki sagaida no bērniem? Viņi vēlas, lai bērni viņus mīlētu un ņemtu vērā to, ko vecāki ir mācījuši bērnu pašu labā. Tieši tāpat arī Jehova, mūsu debesu Tēvs, vēlas, lai mēs būtu pateicīgi par visu, ko viņš ir izdarījis mūsu labā.

Kā attīstīt mīlestību pret Dievu

15. Kas vispirms ir vajadzīgs, lai mūsos veidotos mīlestība pret Dievu?

15 Mēs neesam redzējuši Dievu un neesam dzirdējuši viņa balsi. (Jāņa 1:18.) Tomēr viņš mūs aicina veidot ar viņu mīlestības pilnas attiecības. (Jēkaba 4:8.) Kā tas ir iespējams? Lai kādu iemīlētu, vispirms viņu vajag iepazīt, jo nevar veidoties dziļas jūtas pret kādu, par kuru neko nezinām. Jehova ir devis savus Rakstus, Bībeli, kas dod iespēju viņu iepazīt. Tāpēc Jehova ar savas organizācijas starpniecību mūs mudina regulāri lasīt Bībeli. No Bībeles var daudz ko mācīties par Dievu, viņa īpašībām, viņa personību, kā arī uzzināt par viņa izturēšanos pret cilvēkiem tūkstošiem gadu ilgā laikposmā. Pārdomas par to visu vairo mūsu pateicību un mīlestību pret Dievu. (Romiešiem 15:4.)

16. Kā pārdomas par Jēzus kalpošanu var padziļināt mūsu mīlestību pret Dievu?

16 Padziļināt mīlestību pret Jehovu ļoti palīdz pārdomas par Jēzus dzīvi un kalpošanu. Jēzus tik precīzi līdzinājās savam Tēvam, ka viņš varēja teikt: ”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa 14:9.) Vai nav aizkustinoši domāt par to, cik līdzjūtīgi rīkojās Jēzus, kad piecēla no nāves atraitnes vienīgo dēlu? (Lūkas 7:11—15.) Vai nav brīnišķīgi zināt, ka Jēzus — Dieva Dēls, izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis, — pazemīgi mazgāja kājas saviem mācekļiem? (Jāņa 13:3—5.) Vai nav patīkami apzināties, ka Jēzus, kas bija pārāks un gudrāks par jebkuru citu cilvēku, labprāt runāja ar visiem, arī ar maziem bērniem? (Marka 10:13, 14.) Ja to pārdomāsim, arī uz mums attieksies vārdi, ko Pēteris teica pirmā gadsimta kristiešiem, kuriem viņš rakstīja: ”Viņu [Jēzu] jūs mīlat, lai gan neesat to redzējuši.” (1. Pētera 1:8.) Augot mīlestībai pret Jēzu, aug arī mūsu mīlestība pret Jehovu.

17., 18. Kas mums jāpārdomā, lai mūsu mīlestība pret Jehovu vairotos?

17 Vēl viena iespēja vairot mīlestību pret Dievu ir pārdomāt, ko viņš mums ar mīlestību ir devis, lai mēs varētu priecāties par dzīvi, — radītās pasaules skaistumu, garšīgu ēdienu nebeidzamo daudzveidību, patīkamas attiecības ar labiem draugiem, kā arī daudz ko citu, kas mums sagādā prieku un gandarījumu. (Apustuļu darbi 14:17.) Jo vairāk mēs uzzinām par Dievu, jo vairāk iemeslu būt pateicīgiem par viņa neizsmeļamo labestību un dāsnumu varam saskatīt. Padomājiet par visu, ko Jehova ir devis personīgi jums. Vai nav tiesa, ka viņš ir mīlestības cienīgs?

18 Starp daudzajām Dieva dāvanām, ko mēs esam saņēmuši, ir iespēja jebkurā laikā vērsties pie viņa lūgšanā ar pārliecību, ka Dievs ”uzklausa lūgšanas”. (Psalms 65:3.) Jehova ir piešķīris savam Dēlam tiesības valdīt un tiesāt, bet uzklausīt lūgšanas viņš nav pilnvarojis nevienu citu, pat savu Dēlu ne. Jehova personīgi uzklausa mūsu lūgšanas. Viņa mīlestība un gādība rada mūsos vēlēšanos viņam tuvoties.

19. Kādi Jehovas solījumi mūs tuvina viņam?

19 Jehovam mūs tuvina arī pārdomas par to, ko viņš nākotnē paveiks cilvēku labā. Viņš ir apsolījis darīt galu slimībām, bēdām un nāvei. (Atklāsmes 21:3, 4.) Kad cilvēki būs pilnīgi, neviens vairs nebūs nomākts un vīlies, vairs nebūs nelaimju, bada, nabadzības un karu. (Psalms 46:10; 72:16.) Zeme būs kļuvusi par paradīzi. (Lūkas 23:43.) Jehova mums to visu dos nevis tāpēc, ka viņam tas noteikti būtu jādara, bet tāpēc, ka viņš mūs mīl.

20. Kā Mozus paskaidroja, kāpēc ir svarīgi mīlēt Jehovu?

20 Tātad ir nopietni iemesli veidot sevī mīlestību pret Dievu un vairot šo mīlestību. Katram no mums būtu jāpadomā: vai es stiprinu savu mīlestību pret Dievu un it visā pakļaujos viņa vadībai? Mozus, kas dzīvoja senatnē, zināja, cik svarīgi ir mīlēt Jehovu. Viņš sacīja izraēliešiem: ”Izvēlies dzīvību, lai dzīvotu ir tu, ir tavi pēcnācēji. Un mīli to Kungu, savu Dievu, ka tu klausi Viņa balsij un cieši Viņam pieķeries, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu pagarinātājs.” (5. Mozus 30:19, 20.)

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc ir svarīgi mīlēt Jehovu?

• Kā jāizpaužas mūsu mīlestībai pret Dievu?

• Kādi mums ir iemesli mīlēt Jehovu?

• Kā var attīstīt mīlestību pret Dievu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 20. lpp.]

Jehova augstu vērtē to, ko mēs visi varam viņam dot, — mūsu mīlestību

[Attēli 23. lpp.]

”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa 14:9)